“Veselības aizsardzības reforma būs plaša un tā skars visus”

Labklājības ministrijā notika preses konference, kurā ar žurnālistiem tikās veselības valsts ministrs Juris Viņķelis, Veselības departamenta direktors Egils Einārs Jurševics un valsts sekretāra vietnieks Imants Rezebergs.

Preses konferences temats – iedzīvotāju veselības aprūpes reformas gaita valstī.

Preses sekretāre Edīte Olupe informēja, ka jau kopš pavasara kopā ar Latvijas speciālistu grupu strādājuši Pasaules bankas eksperti. Viņi sagatavojuši plašu materiālu par veselības reformas projektu un ļoti atzinīgi izteikušies par Latvijas speciālistiem.

Veselības valsts ministrs pastāstīja par tiem aspektiem, kas noteica veselības reformas nepieciešamību. Viens no tiem – visaptveroša – ārstu, iedzīvotāju un valdības – neapmierinātība ar jau funkcionējušo iedzīvotāju veselības aprūpes sistēmu. “Mēs visi maksājam gan sociālo nodokli, gan iedzīvotāju ienākuma nodokli, bet veselības aprūpes pakalpojumus saņemam ļoti dažādi,” teica ministrs. “Latvijas pašvaldībās tā sauktais bāzes finansējums, rēķinot uz vienu cilvēku, ir no 15 līdz 36 latiem gadā. Tas vien jau norāda, ka nav iespējams visur sniegt vienādu, līdzvērtīgu palīdzību. Iegādājoties medikamentus, viena pašvaldība var nopirkt vērtīgākas zāles (tātad arī dārgākas), otrai jāmeklē lētāka prece. Līdz ar to iedzīvotāju veselības aprūpes pakalpojumiem ir dažāda kvalitāte. Tā tas ilgi nedrīkst turpināties.”

Valdības eksperti un veselības aprūpes speciālistu grupa izstrādāja obligātās veselības apdrošināšanas postulātus, uz kuriem balstās iedzīvotāju veselības aprūpes reformas. Galvenie principi: nepalielinot nodokļus, veselības aprūpe tiek finansēta no iedzīvotāju ienākuma nodokļa; nauda “seko līdzi pacientam“; pakalpojumu decentralizācija un ārstniecības iestāžu visu īpašuma formu vienlīdzība.

Valsts sekretāra vietnieks uzsvēra, ka izstrādātais iedzīvotāju veselības aprūpes modelis ir veidots, ņemot vērā citu Austrumeiropas valstu veselības aprūpju sistēmu kļūmes. “Pasaules bankas eksperti uzskata, ka mums ir iespējas izveidot vienu no labākajiem iedzīvotāju veselības aprūpes modeļiem Eiropā,” sacīja Imants Rezebergs. Savukārt veselības departamenta direktors informēja, ka nākamais gads būs pārejas posms uz iedzīvotāju jauno veselības apdrošināšanas sistēmu.

Pēc tam ministrs atbildēja uz žurnālistu jautājumiem.

– Vai jaunajā sistēmā ir paredzēts, ka trūcīgo iedzīvotāju sociālās grupas varētu saņemt mediķu pakalpojumus par velti?

– Arī pacientiem no sociāli trūcīgām grupām par pakalpojumiem būs jāmaksā. Taču maksa būs mazāka nekā labāk situētiem pacientiem. Tā dažkārt būs pat gluži simboliska. Taču par mediķu pakalpojumiem nāksies maksāt visiem. Te nav runa tikai par ienākumu iegūšanu, – maksa disciplinē arī pacientu.

– Kā veidosies Centrālā fonda finansiālie līdzekļi?

– Centrālā fonda līdzekļus veidos no iedzīvotāju ienākuma nodokļa (60%), no valsts dotācijām (40%). Fondā ieplūdīs arī iedzīvotāju maksājumi.

– Cik liela varētu būt iedzīvotāju ienākuma nodokļa daļa?

– Tiek lēsts, ka nākamgad ienākuma nodoklis būs apmēram 171 miljons latu. No tiem 31,3% nonāks iedzīvotāju veselības aprūpes finansēšanā.

“Reforma būs plaša, tā skars visus – gan mūs kā administrāciju, gan jūs kā pacientus,” nobeigumā sacīja ministrs.

Vairis Ozols,

“LV” iekšpolitikas redaktors

Obligātās veselības apdrošināšanas pamatpostulāti:

1. Vienota līdzekļu iekasēšana

Obligātās veselības apdrošināšanas apstākļos notiek finansu līdzekļu centralizēta iekasēšana un sadale. Nepalielinot nodokļu nastu, veselības aprūpe tiek finansēta no noteiktas iedzīvotāju ienākuma nodokļa daļas. Procentuāli noteikta iedzīvotāju ienākuma nodokļa daļa ik mēnesi tiek novirzīta veselības aprūpei paredzētajiem mērķiem.

2. Nauda “seko” pacientam

Apdrošinātajai personai ir tiesības brīvi izvēlēties kā slimokasi, tā arī primārās veselības aprūpes ārstniecības pakalpojumu sniedzēju jeb ārstniecības iestādi, no kuras apdrošinātajai personai ir tiesības saņemt ieteikumus pareizai sekundārā līmeņa veselības aprūpei, bet terciārā līmeņa veselības aprūpes nozīmējumi tiek atstāti sekundārā līmeņa veselības aprūpes ziņā. Līdzekļi vienmēr “seko” pacientam.

3. Visā valstī vienots apdrošināšanas institūcijas apmaksātu pakalpojumu grozs

Visā valstī pastāv vienots apdrošināšanas institūcijas apmaksāts medicīnisko pakalpojumu grozs, kas periodiski tiek pārskatīts. No grozā iekļauto medicīnisko pakalpojumu cenas daļu sedz veselības apdrošināšana.

Personas tiesības uz veselības apdrošināšanas apmaksātiem pakalpojumiem nosaka fakts, vai persona ir veikusi likumā paredzētos iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājumus.

Apdrošinātas ir personas, kuras izdarījušas likumā paredzētos iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājumus un iesniegušas nodokļu inspekcijai gada ienākumu deklarāciju, kurām ir tiesības neiesniegt deklarāciju vai kuras iesniegušas deklarāciju, ka visi taksācijas periodā (kalendārajā gadā) gūtie ienākumi ir ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamie ienākumi, kā arī personas, par kurām valsts veikusi maksājumus.

Visām personām ir tiesības saņemt neatliekamo medicīnisko palīdzību. Apdrošināšanai nepakļautajām personām par ārstniecības pakalpojumiem jānorēķinās pašām vai ar brīvprātīgo apdrošināšanas sabiedrību starpniecību.

4. Pakalpojumu decentralizācija

Jāpanāk maksimāla saikne starp preventīvo, ambulatoro, stacionāro aprūpi un rehabilitāciju, uzsvaru liekot uz ambulatorā sektora attīstību, radot apstākļus, lai medicīnisko pakalpojumu sniedzējs maksimāli tiktu tuvināts pacientam, – tiek veikta medicīnisko pakalpojumu decentralizācija.

5. Pašvaldību līdzdalība veselības aprūpē

Likums “Par pašvaldībām” paredz noteiktas pašvaldību funkcijas veselības aprūpes jomā, kuru sekmīgākai realizēšanai veselības apdrošināšanas apstākļos pašvaldībām, savstarpēji vienojoties, tiek dota iespēja apvienoties lielākās struktūrās – reģionos, tādējādi gūstot iespēju ietekmēt veselības aprūpes sistēmu arī savā teritorijā.

6. Izlīdzināšana

Ar 1997.gada 1.janvāri valstī darbojas viena centrālā institūcija, kurā nonāk centralizētie naudas līdzekļi. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa daļas summu, kas paredzēta veselības aprūpes mērķim, centrālā institūcija sadala atbilstoši noteiktiem kritērijiem reģionālajām institūcijām – slimokasēm.

7. Ārstniecības iestāžu visu īpašuma formu vienlīdzība

Pastāv visu īpašuma formu ārstniecības iestāžu vienlīdzība. Privātās, valsts un pašvaldību ārstniecības iestādes samaksu par medicīnisko pakalpojumu sniegšanu saņem pēc padarītā darba.

8. Pacienta līdzdalība veselības apdrošināšanā

Personai ir tiesības valsts obligātās veselības apdrošināšanas institūcijā veikt savas veselības papildu apdrošināšanu. Papildu veselības apdrošināšana sedz valsts obligātās veselības apdrošināšanas medicīniskā pakalpojuma neapmaksāto daļu.

Persona brīvprātīgi var apdrošināt savu veselību jebkurā apdrošināšanas sabiedrībā, kas veic veselības apdrošināšanas pakalpojumus. No brīvprātīgās veselības apdrošināšanas personai tiek apmaksāta apdrošināšanas neapmaksāto pakalpojumu daļa, kā arī papildu sniegtā ārstnieciskā aprūpe un papildu pakalpojumu serviss, ja tas ir augstāks par diagnožu noteikšanas un ārstēšanas standartā paredzēto, saskaņā ar savstarpēji noslēgtiem apdrošināšanas līgumiem.