Ministriju ziņas

Par augstākās izglītības reformu

Valsts ministra Pētera Cimdiņa preses konferencē

Vakar, 17.septembrī, Rīgas Tehniskajā universitātē notika preses konference, kuru rīkoja augstākās izglītības un zinātnes valsts ministrs Pēteris Cimdiņš.

No 15. līdz 17.septembrim Latvijā uzturējās Eiropas Padomes eksperti, kas rīkoja semināru augstākās izglītības jautājumos. Seminārā piedalījās speciālisti no Latvijas, Igaunijas, Lietuvas, Ungārijas, Vācijas un Holandes.

Šī semināra mērķis – palīdzēt trijām Baltijas valstīm sakārtot savas augstākās izglītības sistēmas tā, lai tās galvenajās līnijās atbilstu Eiropas Savienības valstu standartiem.

Seminārā tika apspriesti jautājumi par augstākās izglītības modernizāciju, augstākās izglītības reformu programmu, kā arī pasākumu plānu, kā paātrināt un veicināt triju Baltijas valstu augstskolu diplomu un sagatavoto speciālistu kvalifikācijas atzīšanu Eiropā.

Preses konferencē savu viedokli un secinājumus izteica Latvijas augstākās izglītības ministrs un Eiropas Padomes eksperti.

Peters Kvikers, delegācijas vadītājs:

– Mēs uzskatām, ka Baltijas valstīs ir nepieciešamas pārmaiņas augstākajā izglītības sistēmā, jo tikai tā varēs līdzsvarot tās izmaiņas, kas notikušas sociālajā sfērā. Mēs veidojam šādas konsultatīvas apspriedes, lai atbalstītu valstis, kuras par Eiropas Savienības asociētajām loceklēm kļuvušas nesen.

Latvijas augstākās izglītības sistēmai ir pareiza ievirze, taču jāpilnveido plānu un ieceru realizēšanas procedūra. Igaunijā ir līdzīgi, taču atsevišķos gadījumos igauņu politika augstākajā izglītībā nav pietiekami skaidra. Taču Lietuvā, atšķirībā no abām pārējām Baltijas valstīm, situācija ir citādāka. Te augstākās izglītības reformu process ir aizkavējies. Vispār Baltijas valstīs piecu gadu laikā izveidojušās divas atšķirīgas augstākās izglītības sistēmas. Tādā mazā reģionā tās vajadzētu saskaņot, vismaz padarīt vienlīdz efektīvas.

Eksperti semināra darba gaitā bija atklājuši ne vien atšķirīgās problēmas, kuras piemīt katrai Baltijas valstij, bet arī kopīgās problēmas, kuru risināšanā ir iespējams vienai no otras mācīties. Pirmkārt, finansu līdzekļu trūkums augstākās izglītības nodrošināšanai. Turklāt tas nav tikai naudas trūkums, bet arī organizatorisko struktūru darbības nepilnības. Otrkārt, Latvijā pastāvot šķēršļi vienotas augstākās izglītības politikas realizēšanai. Treškārt, ne visās augstskolās ir nodrošināta studentu mācību un izglītošanās darba kvalitāte. Ceturtkārt, Latvijā pastāv augstskolu autonomijas problēma. Un, kā eksperti uzsvēra, augstskolu autonomija ir nepieciešama ne vien augstākās izglītības realizēšanai, bet arī zinātnisko pētījumu straujākai attīstībai.

Interesants bija ekspertu viedoklis par to, ka patlaban, esošajā situācijā, Austrumeiropas zemēs jāsamazina augstskolu autonomijas akcentēšana, lielāku uzsvaru liekot uz augstskolu atbildību sabiedrības priekšā. Savukārt, ieejot Eiropas Savienības valstu augstākās izglītības sistēmas apritē, arī Baltijas valstīs augstākā izglītība kļūšot masveidīga.

Savā uzrunā Pēteris Cimdiņš sacīja:

– Ministrijas uzdevums ir strādāt pie reformām. Ekspertu uzdevums vērtēt, vai šīs reformas norit atbilstoši likumdošanai, saskaņā ar Eiropas likumdošanas normām. Esmu pateicīgs par jebkuru kritisku piezīmi un ierosinājumu, kas izteikta par mūsu augstskolu likumdošanu, kādā veidā mūsu augstākās izglītības sistēmu, mūsu augstskolu diplomus varētu vērtēt Eiropā. Ja mēs būsim Eiropā, tikai tad varēsim runāt par mūsu augstākās izglītības internacionalizāciju.

Vairis Ozols,

“LV” iekšpolitikas redaktors