Par profesionālās apmācības reformām

Departamenta direktors Pēteris Lībietis — “Latvijas Vēstnesim”

No 7. līdz 16.septembrim grupa Latvijas profesionālās izglītības vadošo darbinieku no Izglītības un zinātnes, Zemkopības un Labklājības ministrijas ES PHARE projekta “Profesionālās izglītības reforma” ietvaros piedalījās seminārā Nīderlandē. Semināra mērķis — iepazīties ar veiksmīgi norisošu izglītības reformu vienā no ES dalībvalstīm Latvijas profesionālās izglītības un apmācības politikas izstrādāšanas nolūkos. No Zemkopības ministrijas speciālistiem šajā braucienā piedalījās arī Izglītības un zinātnes departamenta direktors Pēteris Lībietis, kurš vispirms noraksturoja situāciju:

— Izglītības darbinieku grupa ļoti vispusīgi iepazinās ar profesionālo izglītību Nīderlandes Izglītības ministrijas un Lauksaimniecības ministrijas sistēmā. Galveno uzmanību pievērsa jomai, kas Latvijā vēl ir bērnu autiņos, proti, darbadevēju iesaistīšanai profesionālajā izglītībā: kvalifikācijas raksturojumu sastādīšanā un šīs kvalifikācijas novērtēšanā. Visā pasaulē, arī Nīderlandē, profesionālajā apmācībā iesaistās tieši darba devēju apvienības. Mums šo darbu veic nozaru ministrijas, nevis, piemēram, Darba devēju konfederācija, Zemnieku federācija vai tamlīdzīgas organizācijas.

Nīderlandē ir ļoti daudz valsts finansētu atbalsta iestāžu, kuras strādā skolotāju kvalifikācijas celšanas un mācību līdzekļu jomā. Latvijā šis darbs bāzēts uz pilnīgi citiem pamatiem.

Nīderlandē divus gadus risinās profesionālās izglītības reforma, un ir jau pieņemts profesionālās izglītības likums. Latvijā vēl pagaidām ir tikai izveidota darba grupa, kura nule sāk strādāt pie šiem jautājumiem.

Nīderlandē diezgan strauji notiek mācību iestāžu apvienošanās process. Viena vidējā posma mācību iestādē mācās no 5000 līdz 10 000 audzēkņu. Tas nenozīmē, ka masveidā tiek likvidētas mazākās mācību iestādes. Vienkārši notiek vairāku vidējā posma mācību iestāžu apvienošanās tādā kā apvienībā, un šīm mazākām skolām ir viena direkcija, viena profesionālā vadība, administrācija un arī finansējums. Šī apvienošanās notiek brīvprātīgi pa reģioniem un līdz ar to atvieglinās gan skolu telpu izmantošana, gan lētāka kļūst arī skolu uzturēšana.

— Vai jūs domājat, ka līdzīgs ceļš ejams arī Latvijā?

— Par to mēs, visi grupas darbinieki, spriedām, vēl esot Nīderlandē. Acīmredzot tas ir visizdevīgākais ceļš, arī skatoties no ekonomijas viedokļa. Latvijā vajadzētu veidot augsta līmeņa vidējā posma profesionālās apmācības centrus, bet ne vairāk par trim četriem. Tas būtu jādara kopā ar Izglītības ministrijas profesionālās izglītības iestādēm un darba devējiem Latvijā.

— Kāda veida finansējums ir Nīderlandes profesionālās izglītības mācību iestādēm?

— Viņi jau ir pārgājuši uz normatīvo finansējumu: cik audzēkņu, tik liels arī skolas finansējums. Ja telpas ir tukšas, tad tās vai nu jāiznomā, jāpārdod, vai arī jāatrod kāds cits risinājums.

Nīderlandē 90 procenti no šī tipa vidējā posma mācību iestādēm ir privātas. Tas nebūt nenozīmē, ka skolas pieder tikai vienai personai. Vairumā gadījumu tās ir dažādu asociāciju un fondu īpašums. Tas pats varētu būt arī Latvijā, piemēram, Piensaimnieku centrālās savienības, Gaļas ražotāju un gaļas pārstrādātāju asociācijas vai kādas citas ražotāju asociācijas skolas. Valsts nodrošinātu tikai izglītības programmas finansējumu un kontrolētu teorētiskās apmācības kvalitāti, bet konkrētās asociācijas, kurām šī skolas pieder, rūpētos par praktisko apmācību, tās kvalitāti un īpašumu apsaimniekošanu.

— Cik ilgi Nīderlandē paredzēts veikt profesionālās apmācības reformu?

— Četrus gadus. Tātad — vēl divus gadus. Viņi grib to paveikt vienas valdības laikā, lai process būtu stabils, bez ministru maiņām un nevajadzīgas nervozēšanas.

— Ko skolām dod apvienošanās skolu apvienībās?

— Ir lietas, ko praktiski paveikt kopīgi ir vieglāk. Piemēram, ārējo sakaru jomā, mācību materiāli tehniskās bāzes uzlabošanā, ēku izmantošanā, darbaspēka plānošanā, pasniedzēju kvalifikācijas celšanā.

Viesojoties Izglītības ministrijā, pārrunājām to jautājumu, kas nīderlandiešiem ir tikpat aktuāls, cik šobrīd latviešiem: vai profesionālajām mācību iestādēm no Lauksaimniecības ministrijas pakļautības vajag pāriet Izglītības ministrijas pārziņā.

— Kāds bija viņu viedoklis?

— Viedokļi bija tikpat dažādi kā pie mums, Latvijā. Varbūt tiešām vajadzētu būt tā, ka par izglītības politiku valstī atbild viens ministrs, bet praktiskā realizācija un ietekmes sfēras varētu būt citu ministriju kompetencē.

— Ko jūs līdztekus teorētiskām zināšanām praktiski guvāt Nīderlandē?

— Bijām Hāgas starptautiskās tiesas ēkā, Nīderlandes parlamentā tikāmies ar opozīcijas partijas pārstāvi. Tikāmies ar darba devēju un arodbiedrību asociācijām un biedrībām. Bijām arī Profesionālās apmācības kvalifikācijas eksaminācijas institūtā.

Apskatījām Lauksaimniecības izglītības centru Bohstelā (Boxtell). Tajā mācās apmēram 5000 audzēkņu, skolas izvietotas plašākā apkārtnē. Bohstelas centrā apmāca audzēkņus šādās fakultātēs: dārzkopība, lauksaimniecība, puķkopība, daiļdārzniecība, lopkopība, zirgkopība, pārtikas tehnoloģija un vides inspekcija. Un vēl ir viena grupa, kura paredzēta bērniem no 12 gadu vecuma, kuri nevēlas turpināt izglītošanos, bet gan apgūt visvienkāršākā strādnieka arodapmācību. Konkrētajā skolā Bohstelas izglītības centrā, kuru apmeklējām, uz 750 studentiem ir 55 pedagogi un 30 cilvēku liels personāls, un tā, kas ir interesanti, pieder rajona fermeru apvienībai. Vidēji uz vienu strādājošo ir 10 audzēkņu. Mūsu lauksaimniecības skolās šis skaitlis vidēji ir 4 līdz 7.

— Vai jūs iepazīsities arī ar citu valstu izglītības sistēmām?

— Mani kolēģi no Izglītības un zinātnes ministrijas un arī no mūsu Zemkopības ministrijas šobrīd atrodas līdzīgā pieredzes braucienā Anglijā un Īrijā. Pēc tam, kad viņi atgriezīsies, mēs turpināsim darbu pie mūsu izglītības reformas koncepcijas. Ceru, ka mēs spēsim šo reformu izstrādāt un veikt tik kvalitatīvi, lai mūsu valsts izdotais arodapmācības diploms un kvalifikācijas sertifikāts tiktu atzīts arī Eiropas Savienības valstīs.

— Paldies par sarunu, un — lai jums izdodas!

Rūta Bierande,

“LV” lauksaimniecības nozares redaktore