Diplomātija

12. septembra sēde

Indonēzijas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Haringuns Hardjotanojo

(Haringun Hardjotanojo)

— pie Valsts prezidenta

Vakar, 17.septembrī, Rīgas pilī Latvijas Republikas Valsts prezidentam Guntim Ulmanim savu akreditācijas rakstu iesniedza Indonēzijas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Haringuns Hardjotanojo (Haringun Hardjotanojo).

Haringuns Hardjotanojo, Indonēzijas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijas Republikā, dzimis 1934.gada 15.decembrī Indonēzijā. 1957.gadā viņš beidzis Indonēzijas Ārējo ekonomisko attiecību akadēmiju, taču tobrīd jau trīs gadus bija strādājis Indonēzijas Ekonomisko lietu ministrijā. Pēc akadēmijas beigšanas nākamais vēstnieks pārgāja darbā uz Ārlietu ministriju. 1965.gadā viņš tika nosūtīts darbā uz Indonēzijas vēstniecību Japānā, kur otrā un trešā sekretāra amatā strādāja līdz 1967.gadam. No 1969.gada Haringuns Hardjotanojo strādāja par Indonēzijas Divpusējo Ekonomisko attiecību direktorāta sekretāru, bet 1973.gadā tika norīkots par Indonēzijas vēstniecības padomnieku Itālijā. 1977.gadā viņš tika iecelts par padomnieku Indonēzijas vēstniecībā Kualalumpurā, bet no 1980.gada strādāja par tehniskās sadarbības direktoru Ārējo ekonomisko attiecību ģenerāldirektorātā. 1982.gadā Haringuns Hardjotanojo tika iecelts par Indonēzijas ģenerālkonsulu Losandželosā, bet no 1987.gada viņš atkal strādāja Ārējo ekonomisko attiecību ģenerāldirektorātā, šoreiz par starptautisko tirdzniecības attiecību direktoru. 1989.gada martā viņš tika akreditēts Dānijas Karalistē kā Indonēzijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks. No 1992.gada Haringuns Hardjotanojo vadīja Indonēzijas Ārlietu ministrijas kadru biroju. Pašlaik Haringuns Hardjotanojo ir arī Indonēzijas vēstnieks Zviedrijā, un viņa rezidence ir Stokholmā.

Vēstnieks ir precējies, ģimenē ir divi bērni.

Iesniedzot savu akreditācijas rakstu Valsts prezidentam, Haringuns Hardjotanojo teica:

– Jūsu ekselence, prezidenta kungs! Man patiešām ir liels prieks izteikt savu pateicību par iespēju, kas man šodien dota, pasniegt jums akreditācijas vēstules no manas valsts prezidenta. Izmantojot šo gadījumu, es gribētu nodot Jūsu ekselencei vislabākos novēlējumus no Viņa ekselences prezidenta Suharto un vēlēt Jūsu ekselencei labu veselību un personisko labklājību. Es gribētu nodot arī Latvijas Republikas tautai draudzīgus sveicienus no Indonēzjas Republikas tautas.

Ekselence, es patiešām priecājos, ka varu savām acīm vērot, kā veidojas ciešākas un draudzīgākas attiecības starp mūsu tautām un valdībām, kas balstās uz savstarpējās cieņas, sapratnes un abām tautām izdevīgas sadarbības principiem.

Mēs esam sapratuši, ka pašreizējie, strauji mainīgie notikumi pasaulē sniedz plašas sadarbības iespējas daudzās jomās. Indonēzija vēlas izmantot šīs iespējas, sadarbojoties ar citām valstīm mūsu valsts attīstības procesa veicināšanai. Tāpēc šajā reizē es gribētu izteikt manas valdības cerību, ka attiecības starp mūsu valdībām un valstīm vairākās jomās, un it īpaši ekonomikā un tirdzniecībā, izvērsīsies. Mūsu valstīm ir pašām savs vēl neizmantots potenciāls, no kā varētu gūt mūsu attiecības. Šā mērķa vārdā manas valsts valdība aicina Latvijas valdību un tautu meklēt ceļus un veidus konkrētas sadarbības attīstībai, kas būtu atbalsts abu valstu attīstībai.

Es vēlos, kaut tas varētu realizēties manu pilnvaru laikā jūsu valstī.

Valsts prezidents Guntis Ulmanis savā atbildes uzrunā Indonēzijas vēstniekam Haringunam Hardjotanojo teica:

– Atļaujiet jūs sveikt kā Indonēzijas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijā!

Kopš neatkarības atgūšanas Latvijas ārpolitika ir orientēta uz integrāciju Eiropas struktūrās. Latvija ir izveidojusi stabilu politisko dialogu ar Eiropas valstīm, ir uzņemta Eiropas Padomē un piedalās NATO programmā “Partnerattiecības mieram”. Lai gan Latvijas prioritāte ir integrēšanās Eiropas Savienībā, kā arī NATO un citās drošības struktūrās, divpusējo attiecību intensifikācija ar pārējo pasaules reģionu valstīm ir nozīmīga Latvijas ārpolitikas sastāvdaļa. Šajā sakarā es esmu pārliecināts, ka jūsu stāšanās šajā atbildīgajā amatā iezīmēs strauju attīstības posmu mūsu divpusējās attiecībās, ko vēl veicinās Latvijas ārlietu ministra un viņu pavadošās biznesa grupas šoruden gaidāmā vizīte Indonēzijā.

Ņemot vērā starptautisko sakaru globalizāciju un Latvijas atklātību daudzpusējai sadarbībai arī ar citu reģionu valstīm, Latvija ir ieinteresēta attīstīt un intensificēt savas ekonomiskās un politiskās attiecības ar Dienvidāzijas un Austrumāzijas valstīm. Latvija uzskata, ka mūsdienās valstu ciešāka sadarbība kalpo mieram un stabilitātei visā pasaulē un veicina tautu labklājības līmeņa celšanos.

Vēstnieka kungs, Latvija ar interesi vēro Indonēzijas mērķtiecīgo ekonomisko attīstību, kā arī novērtē tās kā ASEAN valsts lomu reģiona politiskās stabilitātes veidošanā. Latvija uzmanīgi sekoja arī vēsturiskajai Austrumāzijas un ES valstu un valdību vadītāju konferencei Bangkokā, kas vispirms apliecina Eiropas un Āzijas tuvināšanās nepieciešamību. Tā bija vēsturē pirmā tikšanās starp diviem reģioniem ar tik atšķirīgu pagātni un kultūru.

Mēs labi saprotam, ka tas ir tikai sākums ilgākam procesam, kurā īpaši svarīga loma turpmāk būs ekonomiskajai sadarbībai. Tas paver arvien plašāku perspektīvu arī mūsu divpusējai sadarbībai, kā arī plašu darba lauku tieši jums.

Pēc oficiālās akreditācijas ceremonijas tika pārrunātas Latvijas un Indonēzijas turpmākās sadarbības perspektīvas. Vēstnieks minēja mežsaimniecību un citas sfēras, kurās sadarbība starp abām valstīm varētu būt sevišķi auglīga.

Prezidents un vēstnieks runāja par sadarbības aktivizēšanas iespējām starptautisko organizāciju ietvaros. G.Ulmanis kā būtisku vērtēja arī savstarpējo sakaru attīstīšanu kultūras jomā, ļaujot tautām tuvāk iepazīt to tradīcijas un sasniegumus dažādos mākslas žanros. Valsts prezidents uzsvēra, ka laikā, kad Latvija ir uzsākusi aktīvu reformu posmu un velta valstī notiekošajiem ekonomiskajiem procesiem lielu uzmanību, paveras plašs darbības lauks savstarpējo sakaru starp Indonēziju un Latviju intensificēšanai.

Valsts prezidenta preses dienesta un “LV” informācija

“Latvijas Vēstnesim”

Pēs sarunas ar Valsts prezidentu Gunti Ulmani Indonēzijas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Haringuns Hardjotanojo piekrita īsai intervijai “Latvijas Vēstnesim”:

– Vēstnieka kungs, ar ko jūs sāksiet pildīt savu vēstnieka misiju Latvijā?

– Es jau jūsu prezidentam teicu, ka par galveno savas misijas stūrakmeni uzskatu sadarbības sekmēšanu starp mūsu valstīm. Es domāju, ka mūsu valstis var sekmīgi sadarboties ne vien politikas jomā, kur pats svarīgākais būtu multilaterālās attiecības dažādās starptautiskās organizācijās, bet svarīga potenciālās sadarbības joma ir arī tirdzniecība. Domāju, perspektīvas varētu būt savstarpējas investīcijas, tāpat tirdzniecība ar dažādām precēm. Jūs varētu pārdot savas preces Indonēzijai, bet mūsu valsts – savus ražojumus Latvijai.

– Mūsu valstis šķir liels attālums. Tās ir arī ļoti atšķirīgas – Indonēzija, kurā ir vairāk nekā 200 miljoni iedzīvotāju, pieder pasaules lielākajām valstīm. Savukārt Latvijā iedzīvotāju ir gandrīz simts reizes mazāk.

– Jā, tas tiesa. Taču attālums un šīs atšķirības nav šķērslis sadarbībai. Neliels piemērs: pirms pāris mēnešiem mēs no jūsu valsts importējām meža darbu mašīnas.

– Kādi iespaidi jums ir pēc sarunas ar Latvijas Republikas Valsts prezidentu?

– Mēs apspriedām daudzas problēmas. Par svarīgāko uzskatu mūsu multilaterālo sadarbību starptautiskajās organizācijās. Mūsu valstis tur viena otru var atbalstīt, gūstot abpusēju labumu. Pastāv arī labas iespējas attīstīt sakarus kultūras, tirdzniecības un vairākās citās jomās.

– Kā jūs domājat praktiski veikt savu misiju? Diemžēl jūsu valstij Rīgā nav vēstniecība.

– Jā, nav. Taču Stokholma, kur atrodas mana rezidence, nav tālu no Rīgas – tikai 40 minūšu lidojums. Tas man ļaus bieži ierasties Latvijā, lai tādējādi sekmētu mūsu valstu attiecības.

– Cik zinu, jūs Latvijā esat pirmoreiz. Kādi ir jūsu iespaidi?

– Daudz esmu ceļojis pa Skandināvijas valstīm, kas ir līdzīgas Latvijai. Esmu bijis ne vien Zviedrijā, bet arī Dānijā. Latvija man atgādina mūsu valsti pirms trīsdesmit gadiem. Kā zināms, mana valsts savu neatkarību ieguva pirms 51 gada, un arī mums pēc tam bija jāatrisina daudz problēmu.

– Paldies par šo jūsu pirmo interviju Latvijā!

Jānis Ūdris,

“LV” ārpolitikas redaktors

Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

— pie Saeimas priekšsēdētājas

Vakar, 17.septembrī, pie Saeimas priekšsēdētājas Ilgas Kreituses, uzsākot darbu vēstnieka postenī, vizītē ieradās Indonēzijas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijas Republikā Haringuns Hardjotanojo (Haringun Hardjotanojo).

Tikšanās laikā tika pārrunātas Latvijas un Indonēzijas politiskās, ekonomiskās un kultūras sadarbības padziļināšanas iespējas. Sarunas ievadā Saeimas priekšsēdētāja Ilga Kreituse atzīmēja, ka abu valstu parlamenti sāk atjaunot abpusējās attiecības zīmīgā laikā, kad Indonēziju gatavojas apmeklēt Latvijas valdības delegācija.

Haringuns Hardjotanojo kā galvenās prioritātes abu valstu sadarbībā ekonomikas jomā nosauca lietišķus kontaktus tādās nozarēs kā mežrūpniecība un tekstilrūpniecība, sevišķi uzsverot nepieciešamību veidot kopuzņēmumus. Haringuns Hardjotanojo kā nozīmīgu pieminēja arī abu valstu sadarbību kultūras jomā, ko varētu veicināt Indonēzijas kultūras misijas vizīte Latvijā.

Saeimas priekšsēdētāja Ilga Kreituse norādīja, ka šādu kontaktu veidošana varētu veiksmīgi realizēties, jo Latvijas parlaments atbalsta valdības darbību un tās noslēgtos līgumus, kas savukārt attiecību veidošanās pirmajā posmā stiprinātu partneru abpusējo uzticību. I.Kreituse kā svarīgu savstarpējās ekonomiskās sadarbības nozari minēja tūrisma tīkla veidošanu, kas aptvertu ne tikai Latviju, bet arī abas pārējās Baltijas valstis.

Sarunas noslēgumā Saeimas priekšsēdētāja I.Kreituse izteica vēlējumu, ka Indonēzija pieteiks sevi Latvijā ar plašu un interesantu kultūras programmu, kas ļaus Latvijas tautai labāk iepazīties ar Indonēzijas tautas tradīcijām un mākslas vērtībām.

Saeimas preses dienests