Bosnijas un Hercegovinas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Izets Serdarevics (Izet Serdarevic)

Vakar, 17. septembrī, savu akreditācijas rakstu Latvijas Republikas Valsts prezidentam Guntim Ulmanim iesniedza arī Bosnijas un Hercegovinas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijas Republikā Izets Serdarevics (Izet Serdarevic).

Izets Serdarevics, Bosnijas un Hercegovinas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijas Republikā, dzimis 1930. gada 25. oktobrī Ļubinjē. 1954. gadā viņš beidza Sarajevas universitātes Meža fakultāti un sāka strādāt Mežkopības administrācijā nodokļu daļā par meža inženieri. No 1960. līdz 1963. gadam viņš strādāja par meža inženieri privātā mežkopības uzņēmumā. Šajā laikā Izetam Serdarevicam nācās atstāt dzimteni, lai paglābtos no Dienvidslāvijas komunistiskā režīma represijām. Sešdesmito gadu sākumā, kad viņš kā politiskais bēglis patvērās Grieķijā, viņš iepazinās ar latvieti Lieni Goperi, kādreizējā Latvijas skautu organizācijas vadītāja mazmeitu, kura uz Grieķiju bija atbraukusi no Stokholmas. Viņi apprecējās, un Zviedrija kļuva par Izeta Serdarevica mītnes zemi. No 1961. līdz 1963. gadam Izets Serdarevics studēja fotogrammetriju Stokholmas universitātes Ģeodēzijas fakultātē, bet pēc tam sešus gadus strādāja par fotogrammetriķi kādā privātā zviedru ģeodēzijas uzņēmumā Stokholmā. No 1969. līdz 1979. gadam Izets Serdarevics strādāja par tehnisko padomnieku Lībijas Plānošanas ministrijā Tripolē, pēc tam divus gadus bija tehniskais padomnieks dažādās starptautiskās firmās Tunisijā. No 1981. līdz 1982. gadam viņš bija ANO Attīstības programmas eksperts Manilā, Filipīnās. No 1983. līdz 1991. gadam Izets Serdarevics dzīvoja Francijā un bija tehniskais padomnieks starptautiskām bankām un uzņēmumiem Tulūzā. 1991. gadā viņš atgriezās Sarajevā un divus gadus bija Bosnijas un Hercegovinas Republikas prezidenta politiskais padomnieks. 1992. gadā Izets Serdarevics atkal devās uz Stokholmu, kur nodibināja un vadīja Bosnijas un Hercegovinas Republikas Informācijas centru. 1993. gadā viņš tika iecelts par pilnvaroto lietvedi un misijas vadītāju Bosnijas un Hercegovinas Republikas vēstniecībā Zviedrijā. No 1994. gada jūnija viņš ir Bosnijas un Hercegovinas vēstnieks Zviedrijā. Izets Serdarevics vēstnieka rangā pārstāv savu valsti Bosniju un Hercegovinu arī Dānijā, Norvēģijā, Somijā, Igaunijā, Lietuvā un tagad arī Latvijā. Iespējams, ka Izets Serdarevics tiks akreditēts par vēstnieku arī Islandē.

Izets Serdarevics ir precējies ar latvieti Lieni Goperi, ģimenē ir trīs bērni.

Iesniedzot savu akreditācijas rakstu Latvijas Valsts prezidentam Guntim Ulmanim, Izets Serdarevics teica:

— Man ir liels gods iesniegt jums, Jūsu ekselence, šīs manas kā Bosnijas un Hercegovinas Republikas vēstnieka Latvijas Republikā akreditācijas vēstules.

Mūsu valstīm ir daudz līdzīga, ne tikai tas, ka tās ir mazas valstis, bet arī un it īpaši tas, ka tās ir jaunas valstis, kas tagad atkopjas no garas, pārāk garas uzspiestas komunistu diktatūras perioda. Šis atbrīvošanas process mūsu valstī traģiskā kārtā sākās ar agresiju; četri gadi, kas pavadīti cīņā par savu izdzīvošanu, ir maksājuši tūkstošiem kritušo un ievainoto un gandrīz pilnīgu valsts iznīcināšanu. Mēs patiesi ceram, ka šis šausmīgais karš nu ir galā. Ir sākusies atjaunotne. Daudzas valstis mums ir piedāvājušas palīdzību, arī Latvija. Bosnijā ir arī Latvijas karavīri. Mēs to jums vienmēr atcerēsimies.

Jūsu ekselence, jūs diplomātiskā ceļā esat atrisinājuši savas valsts problēmas ar kaimiņiem, un ar to mēs jūs apsveicam! Tiecoties pēc stabilitātes un labklājības, mums ir nepieciešamas ciešas saiknes starp mūsu valstīm, izmantojot tirdzniecību, kultūru, sportu un kopīgu politiku jautājumos, kas svarīgi mazām valstīm, lai saglabātu mūsu identitātes un nozīmi pasaules kopienā. Lai arī cik mazas mūsu valstis būtu, tās tomēr ir svarīgas Eiropas stabilitātei. Mēs esam uzticīgi likuma varai un cilvēktiesībām, bet mums ir nepieciešams savstarpējs atbalsts šajā grūtajā sākumā demokrātijas un tirgus ekonomikas veicināšanā.

Šo akreditācijas vēstuļu iesniegšana Jūsu ekselencei no Bosnijas un Hercegovinas Republikas prezidenta Alijas Izetbegoviča ir kā apliecinājums mūsu vēlējumiem jūsu valsts plaukstošajai nākotnei.

Valsts prezidents Guntis Ulmanis, pieņemot Izeta Serdarevica akreditācijas rakstu, teica:

— Jūsu ekselence,

atļaujiet jūs sveikt kā Bosnijas un Hercegovinas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijā! Mēs ceram, ka šajās zīmīgajās dienās pirmā Bosnijas un Hercegovinas Republikas vēstnieka Latvijā akreditācija kļūs par pamatu abu valstu savstarpējo attiecību attīstībai, veicinās sadarbību gan diplomātijā, gan citās jomās.

Pēc neatkarības atjaunošanas Latvijas ārpolitika ir orientēta uz valsts drošības nostiprināšanu un integrāciju Eiropas struktūrās. Latvijas drošības politikas mērķis ir stabilitāte. Tā ir garantija valsts uzplaukumam un neapdraudētam cilvēku darbam un nākotnei. Bez stabilitātes Baltijā nav iespējama stabilitāte un drošība Ziemeļeiropā un visā kontinentā. Tādēļ Latvijai ir izveidojies stabils politiskais un ekonomiskās sadarbības dialogs ar Eiropas Savienības un NATO valstīm.

Latvija augstu novērtē Bosnijas pūles reģiona politiskās stabilitātes veidošanā un saprot, ka tikai dziļa pārliecība par to, ka miers reģionā ir vienīgais garants valsts ekonomiskajai atjaunotnei un augšupejai, kā arī visas Bosnijas un Hercegovinas tautas labklājībai, ir virzījusi uz priekšu Bosnijas un Hercegovinas politiķus viņu miera centienos. Stabilitāte Bosnijā un Hercegovinā — tāpat kā tās kaimiņvalstīs — ir svarīgs priekšnoteikums mierīgai un saticīgai attīstībai Balkānos un arī visā Eiropā.

Latvija, kopā ar visu pasauli, uzmanīgi seko līdzi notikumiem Balkānos un īpaši vēroja vēlēšanu aktivitātes. Mēs šodien apsveicam Bosnijas un Hercegovinas tautu un valdību ar demokrātisku vēlēšanu norisi, un esam pārliecināti, ka tas kļūs par pamatprincipu demokrātiskas sabiedrības veidošanā un dos ieguldījumu visa reģiona valstu veiksmīgai demokrātiskai attīstībai. Mēs labi saprotam, ka tas ir vēl tikai ilgāka procesa sākums, kurā svarīga loma turpmāk būs mūsu politiskajai un ekonomiskajai sadarbībai. Vēlu veiksmi šīs sadarbības izveidē!

Pēc tam notika Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa un vēstnieka Izeta Serdarevica saruna par abu valstu attiecībām un turpmākās sadarbības iespējām. Valsts prezidents vēlējās tuvāk uzzināt par pēcvēlēšanu perspektīvām Bosnijā un Hercegovinā, kā arī visā Balkānu reģionā, tāpat par Bosnijas un Hercegovinas plāniem attiecībā uz NATO un ES. I. Serdarevics pauda viedokli, ka iestāšanās ES un NATO ir Bosnijas un Hercegovinas tālākās nākotnes plāni, bet tuvākajā nākotnē šī valsts vēlētos ieņemt tādu pašu vietu attiecībās ar minētajām organizācijām, kāda ir Latvijai. “Jums ir stabila valsts, kurai nav ienaidnieku. Jūs lēnām un mērķtiecīgi virzāties uz Eiropas struktūrām,” šādi Latviju raksturoja jaunais vēstnieks, kurš rezidēs Stokholmā.

Valsts prezidenta preses dienesta un “LV” informācija

“Latvijas Vēstnesim”

Tūlīt pēc akreditēšanas ceremonijas un sarunas ar Latvijas Republikas Valsts prezidentu Bosnijas un Hercegovinas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Izets Serdarevics laipni piekrita sniegt “Latvijas Vēstnesim” savu pirmo interviju mūsu valstī.

— Jūsu ekselence, atļaujiet jūs apsveikt ar stāšanos šajā augstajā un atbildīgajā amatā!

— Pateicos!

— Ko šī diena nozīmē jums un ko jūsu daudz cietušajai valstij?

— Es nule notikušo tikšanos vērtēju ļoti augstu. Pašlaik esmu vēstnieks astoņās valstīs, un katra šāda tikšanās ir laba propaganda Bosnijai un Hercegovinai. Tā ir iespēja padziļināt mūsu valsts starptautisko atzīšanu, arī iespēja padziļināt situācijas stabilizāciju Bosnijā un Hercegovinā.

Daudzas valstis tagad atzīst Bosniju un Hercegovinu, un tas palielina mūsu drošības sajūtu. Gribu teikt, ka mani dziļi ietekmēja tikšanās ar jūsu prezidentu. It īpaši viņa zināšanas par situāciju Bosnijā un Hercegovinā. Par to liecināja viņa ļoti tiešie, detalizētie un precīzie jatājumi. Politiķu vidū tas tā ir ne vienmēr.

— Kā jūs iztēlojaties abu mūsu valstu attiecību nākotni?

— Abām mūsu valstīm patiešām ir daudz kopēja. Vispirms jau — mūsu valstis un tautas ir mazas. Un abas mūsu valstis tikko kā ir atdzimušas pēc ilgiem komunistiskās diktatūras gadiem. Tāpēc mūsu valstis viena otrai ir vajadzīgas. Un esmu pārliecināts, ka mums radīsies daudzi sadarbības ceļi. Piemēram, tirdzniecībā, tāpat kultūrā. Domāju, ka daudzās jomās varēsim viens otram palīdzēt. Mūsu valstīm vienai no otras jāpārņem pieredze. It īpaši — likumdošanas un cilvēktiesību jomā.

— Vai drīkstu uzdot dažus jautājumus arī jūsu kundzei?

— Protams! Viņa taču ir latviete. (Šeit intervētājs no angļu valodas pāriet uz latviešu valodu — J.Ū.)

— Vēstnieka kundze, atļaujiet sirsnīgi apsveikt arī jūs šajā dienā!

— Paldies!

— Ko šī diena nozīmē jums?

— Ļoti daudz! Esmu taču latviete! Abas mūsu zemes ir vienlīdz mazas, tādēļ man šķiet ļoti svarīgi, lai Austrumeiropas zemes, kurām ir līdzīgas problēmas, vairāk satiktos un sastrādātos.

— Ko jums nozīmē iespēja atrasties savā dzimtenē kā Bosnijas un Hercegovinas vēstnieka kundzei?

— Tas ir kā sapnis. Daudzi trimdas latvieši jau ir atgriezušies Latvijā, bet reti kurš ir bijis pie Valsts prezidenta, un reti kuram ir bijusi iespēja sastapt Latvijas vadītājus. Man ir liels prieks par šo iespēju.

— Lūdzu, pastāstiet īsumā par sevi?

— Es esmu Miķeļa Gopera, “Zelta Ābeles” izdevēja meita un ģenerāļa Gopera mazmeita. Ģenerālis Gopers bija Latvijas skautu organizācijas vadītājs, un viņu zvērīgi nonāvēja padomju okupanti 1940./1941.gadā.

— Kur jūs esat dzimusi?

— Rīgā 1941.gadā. Es jau piedzimu pēc tam, kad mans vectēvs bija noslepkavots, un par viņu es zinu tikai no vecāku stāstiem. Arī Latviju es maz atceros, jo man bija tikai trīs gadi, kad devāmies bēgļu gaitās. Mans brālis dzima Krimuldā 1943.gadā.

— Kā jūs sastāpāties ar savu vīru, tagadējo Bosnijas un Hercegovinas vēstnieku?

— Tas bija tiešām ļoti romantiski. Es studēju areheoloģiju, un mans tēvs domāja tā — ja jau reiz studē arheoloģiju, tad jābrauc uz Grieķiju. Mans tagadējais vīrs tolaik bija politiskais bēglis. Visa viņa ģimene Tito režīma laikā sēdēja cietumā. Viens no viņa brāļiem tika noslepkavots, tādēļ Izets aizbēga no Dienvidslāvijas un devās uz Grieķiju. Vēlāk viņš Turcijā cerēja satikt māti, kura turp dotos no Sarajevas. Taču dienu pirms šīs satikšanās Izetam paziņoja, ka komunisti ir sapratuši, kurp māte īstenībā grib doties, un viņai atņemta pase. Tā nu Izets Atēnās izrādījās viens, un skumīgs maldījās pa ielām. Es arī tur staigāju viena, skatīdamās arheoloģijas pieminekļus. Un tā mēs satikāmies. Tas bija 1961. vai 1962.gadā.

— Vai jūs vienoja arī jūsu abu antikomunistiskā izcelsme?

— Jā, es domāju, ka mēs abi esam ļoti politizēti. Viņš arī ir dzimis izteikti antikomunistiskā ģimenē, kurā politika bija ļoti svarīga, kur jau no bērnu dienām viņš dzirdēja daudz sarunu par politiku. Es tāpat. Taisnību sakot, es pat nezinu, kas mūs pirmkārt vienoja — arheoloģija, politika vai jauneklīgā romantika — to es vairs nevaru atcerēties. Liekas, tas viss bija kopā.

— Vēlreiz sirsnīgs paldies jums abiem par interviju!

Jānis Ūdris,

“LV” ārpolitikas redaktors

Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”