Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Ministru kabinets
Oficiālajā izdevumā publicē:
  • Ministru kabineta noteikumus, instrukcijas un ieteikumus. Tie stājas spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas, ja tiesību aktā nav noteikts cits spēkā stāšanās termiņš;
  • Ministru kabineta rīkojumus. Tie stājas spēkā parakstīšanas brīdī;
  • Ministru kabineta sēdes protokollēmumus. Tie stājas spēkā pieņemšanas brīdī.

Ministru kabineta izdotos tiesību aktus publicēšanai nosūta Valsts kanceleja. Tie publicējami parasti divu darbdienu laikā pēc dokumenta saņemšanas.

TIESĪBU AKTI, KAS PAREDZ OFICIĀLO PUBLIKĀCIJU PERSONAS DATU APSTRĀDE

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2001. gada 30. janvāra protokola izraksts Nr. 5 "Koncepcija par sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas tirgus sakārtošanu atbilstoši Eiropas Savienības direktīvās noteiktajām prasībām Turpinājums". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 27.02.2001., Nr. 32 (2419) https://vestnesis.lv/ta/id/4058

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Latvijas Bankas ziņas

Vēl šajā numurā

27.02.2001., Nr. 32 (2419)

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Ministru kabinets

Veids: protokola izraksts

Numurs: 5

Pieņemts: 30.01.2001.

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Koncepcija par sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas tirgus sakārtošanu atbilstoši Eiropas Savienības direktīvās noteiktajām prasībām

Precizēta saskaņā ar Ministru kabineta 2001.gada 30.janvāra sēdes protokollēmuma 34.§ 3.punktu

Turpinājums. Sākums - "LV" 23.02.2001., Nr.31

II. Situācija Latvijā

1.zīmējums

1ZIMTR.GIF (254249 BYTES)

Analizējot ceļu satiksmes negadījumos cietušo personu skaitu un pieteikto zaudējumu atlīdzību skaitu, ir redzams, ka zaudējumu atlīdzību pieprasa tikai neliels cietušo personu skaits. Analizējot cietušo personu atlīdzību pieprasījumu skaitu, statistika rāda, ka no apdrošināšanas sākuma līdz 2000.gada 1.jūlijam prasību skaits ir pieaudzis gandrīz 5 reizes.

No tā varam izdarīt secinājumu, ka, veicot prēmiju aprēķinu vai prognozēšanu, nedrīkst balstīties uz pieteikto prasību skaitu par personas veselībai nodarīto zaudējumu, jo šis skaits vēl nav stabilizējies, bet aprēķinos ir jāizmanto ceļu satiksmes negadījumos cietušo skaits, kuri ir tiesīgi saņemt apdrošināšanas atlīdzību.

Tajā pašā laikā zaudējumu atlīdzības pieprasījumu skaits par mantai nodarīto zaudējumu ir salīdzinoši nemainīgs un datu apjoms ir tāds, kas ļauj veikt statistisko analīzi un izdarīt pamatotus un korektus secinājumus.

 

III. Eiropas Savienības prasības dalībvalstīm sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātajā apdrošināšanā

Eiropas Savienības 2.direktīvas (84/5/EEC) 1.§ 2.punkta prasības ir šādas:

Nekaitējot kādām augstākām garantijām, kuras dalībvalstīs var būt spēkā, katrai Dalībvalstij ir jāpieprasa, ka summai, uz kuru attiecas obligātā apdrošināšana, ir jābūt vismaz

- 350 000 ECU personas miesas bojājumu gadījumā, ja ir tikai viens cietušais; kad ir vairāk par vienu cietušo vienā prasībā, tad šo summu reizina ar cietušo skaitu,

- 100 000 ECU par prasību īpašuma bojājuma gadījumā, vienalga kāds ir cietušo skaits.

Dalībvalstis drīkst augstākminēto minimālo summu vietā paredzēt minimālo summu 500 000 ECU personas miesas bojājumiem, ja vairāk kā viens cietušais ir iesaistīts vienā prasībā, vai personas miesas bojājumu un īpašuma bojājuma gadījumā minimālo kopīgo summu 600 000 ECU par prasību, vienalga kāds ir cietušo skaits vai bojājumu raksturs (skat. 2.tabulu).

Kā redzams no 1.un 2.tabulas, Latvijai ir jāizdara kā limitu pārstrukturēšana, tā arī paaugstināšana. No astoņiem apdrošinātāja atbildības limitiem ir jāpāriet uz diviem - zaudējumu atlīdzināšanu par cietušo personu miesas bojājumiem, palielinot limitu 38 reizes, un zaudējumu atlīdzināšanu par cietušo personu īpašuma bojājumiem, palielinot limitu vairāk kā 11 reizes. Šāds apdrošināšanas limitu kāpinājums prasa veikt aprēķinus prēmiju saskaņošanai ar apdrošinātāja atbildības limitiem un nepieciešamības gadījumā noteikt pārejas periodu.

ES direktīvas 90/232/EEC 2.pants nosaka, ka dalībvalstīm ir jānodrošina, ka visas sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas polises, nomaksājot vienu apdrošināšanas prēmiju, ir derīgas visas Eiropas Savienības teritorijā, kā arī nodrošina zaudējumu atlīdzību visās dalībvalstīs saskaņā ar to likumdošanas aktiem.

 

IV. Igaunijas Republikas pieredze apdrošinātāja atbildības limitu paaugstināšanā

Igaunijā OCTA apdrošināšana sākās 1993.gada 1.janvārī - gandrīz 4 gadus agrāk nekā Latvijā. Sākumā tika noteikti 2 apdrošinātāja atbildības limiti zaudējumu atlīdzināšanai par personas veselībai nodarītajiem zaudējumiem kopsummā 3000 EEK (102 LVL) un 5 limiti par īpašumam nodarītajiem zaudējumiem kopsummā 48 000 EEK (1637 LVL). Šie limiti līdz 1995.gada 1.aprīlim tika pakāpeniski paaugstināti, līdz sasniedza 10 290 EEK (351 LVL) par personas veselībai nodarītajiem zaudējumiem un 139 440 EEK (4755 LVL) par īpašumam nodarītajiem zaudējumiem.

Tālāka limitu paaugstināšana līdz 1997.gada 22.martam tika pārtraukta. 1997.gada 22.martā notika pāreja pēc Eiropas parauga uz apdrošinātāja atbildības diviem limitiem - atsevišķi personas veselībai nodarītajam zaudējumam un atsevišķi īpašumam nodarītajam zaudējumam un strauja šo limitu paaugstināšana (skat. 3.tabulu un 2.zīmējumu). Vienlaicīgi par 25-30% tika paaugstinātas prēmijas. Pēc tam prēmijas vairs nav palielinātas.

2000.gada 1. janvārī apdrošinātāja atbildības limits zaudējumu atlīdzināšanai par personas veselībai nodarītajiem zaudējumiem sasniedza 4 500 000 EEK (153 450 LVL), bet par īpašumam nodarītajiem zaudējumiem - 1 200 000 EEK (40 920 LVL). Lai sasniegtu Eiropas Savienības noteiktos limitus, Igaunijā personas veselībai nodarīto zaudējumu atlīdzības limits ir jāpalielina 1,28 reizes, bet īpašumam nodarīto zaudējumu atlīdzības limits - 1,37 reizes. Eiropas Savienības noteiktos limitus Igaunija paredz sasniegt 2002.gada sākumā. Eiropas Savienības 2.direktīvā (84/5/EEC) noteiktie apdrošinātāja atbildības limiti

2.tabula

Direktīvas prasības Dalībvalstis drīkst arī paredzēt
Miesas bojājumu gadījumā Īpašuma bojājumu Miesas bojājumu Miesas un īpašuma
gadījumā gadījumā bojājuma gadījumā
Viens cietušais Vairāki cietušie Jebkurš cietušo Vairāki cietušie Neatkarīgi no
vienā prasībā vienā prasībā skaits vienā vienā prasībā cietušo skaita un
prasībā īpašuma bojājumu
rakstura
350.000 ECU 350.000 ECU x 100.000 ECU 500.000 ECU 600.000 ECU
(230.300 LVL) cietušo skaits (65.800 LVL) (329.000 LVL) (394.000 LVL)

Apdrošinātāju atbildības limitu palielināšana Igaunijā

3.tabula

Nr. Nosaukums 01.01.93 01.07.93 01.08.93 01.09.93 01.10.93 01.11.93 01.12.93 01.04.94 01.07.94 01.10.94 01.01.95 01.04.95 22.03.97 01.01.98 01.01.99 01.01.00
01.01.98
1 Viena mēneša algas vai neto
ienākumu apjoms, ko skaita
personai nodarīto zaudējumu
kalkulācijā, LVL 50 50 50 50 50 50 50 71 73 76 134 138
2 Apbedīšanas izdevumi, LVL 50 50 50 50 50 50 50 100 105 108 200 206
3 Personas manta, LVL 33 38 39 40 41 42 44 50 52 54 100 103
4 Transportlīdzekļa bojājums vai
bojāeja, LVL 1002 1150 1180 1188 1224 1256 1306 1503 1568 1623 2839 2922
5 Ceļa, ceļa būvju un ēku
bojājums, LVL 167 192 197 198 204 209 218 251 261 271 501 516
6 Cita īpašuma bojājums, LVL 67 77 79 79 82 84 87 100 105 108 200 206
7 Kravai nodarītie zaudējumi, LVL 334 383 393 396 408 419 435 501 522 541 835 859
8 Mākslas darbu, dārgmetāla
izstrādājumu bojājums, LVL 33 35 4 50 51
9 Personai nodarītais zaudējums, LVL 30 060 66 800 100 200 150 300
10 Mantai nodarītais zaudējums, LVL 6 012 16 700 25 050 40 080

2.zīmējums

2ZIMTR.GIF (56448 BYTES)

Apdrošinātāja atbildības limitu pieaugums Latvijā un Igaunijā

V. Apdrošinātāja atbildības limiti Eiropas Savienības kandidātvalstīs

Gandrīz visas Eiropas Savienības kandidātvalstis jau sen ir Zaļās kartes sistēmas dalībvalstis, tādēļ apdrošinātāja atbildības limiti gandrīz visās šajās valstīs jau ir sasnieguši vai pat ir pārsnieguši Eiropas Savienības direktīvā 84/5/EEC 1.panta 2.punktā noteikto līmeni (skat. 5.tabulu un 3.zīmējumu). Daļa kandidātvalstu pēdējo apdrošinātāja atbildības limitu paaugstināšanu veikušas šā gada sākumā. Vienlaikus jāatzīmē, ka pat tādas valstis, kā Kipra un Bulgārija, kas OCTA apdrošināšanu savās valstīs ieviesušas jau vairāk kā pirms četrdesmit gadiem, šobrīd vēl nav sasniegušas Eiropas Savienības direktīvas noteiktās minimālās prasības attiecībā uz apdrošinātāja atbildības limitu apmēru.

Jāatzīmē, ka Latvija, kas tika uzņemta Zaļās kartes sistēmā 1998.gada 1.jūlijā, no 1998.gada 1.decembra sedz Latvijas autobraucēju izraisītajos ceļu satiksmes negadījumos ārvalstīs nodarītos zaudējumus šo valstu likumos noteiko apdrošinātāja atbildības limitu robežās. Daudzās Eiropas Savienības dalībvalstīs šie limiti ievērojami pārsniedz ES direktīvās noteiktās minimālās normas vai pat ir neierobežoti, tādēļ pastāv varbūtība, ka atsevišķos gadījumos šādos apmēros zaudējumi būs jāsedz Latvijas apdrošināšanas sabiedrībām. Līdz ar to apdrošinātāja risks, apdrošinot OCTA ar Zaļo karti, ir ievērojami augstāks, nekā apdrošinot ar iekšzemes līgumiem. Augstākas ir arī Ministru kabineta noteiktās Latvijas Zaļās kartes prēmijas. Iekšzemes standartlīgumu prēmiju salīdzinājums ar Zaļo karšu līgumu prēmijām un Zaļo karšu līgumu, kas spēkā arī Latvijā, prēmijām redzams 4.tabulā.

Standartlīgumu un Zaļo karšu līgumu prēmiju salīdzinājums 1 gada līgumiem

4.tabula

Transportlīdzekļu veidi

Vieglās a/m, Kravas a/m, Autobusi Motocikli Traktori Piekabes
Līgumu veidi autobusi < 9 v. traktori > 9 sēd- Vieglo a/m Kravas a/m,
līdz 3500 kg > 3500 kg vietām traktoru
Standartlīgumi* 74,4 132 102,60 18 22,40 6 60
Zaļās kartes 265 346 705 112 346 45 55
Zaļās kartes +
Latvijā 287,32 385,60 735,78 117,40 352,72 46,80 73

* Salīdzināšanai izvēlēti standartlīgumi transportlīdzekļu veidiem ar augstāko gada prēmiju

 

Apdrošinātāja atbildības limiti Eiropas Savienības kandidātvalstīs

5.tabula

Kandidāt- 1.OCTAA Pašreizējie Iestāšanās Atbildības Atbildības
valsts ieviešanas limiti spēkā gads Zaļās limits limits
nosaukums gads no (gads) kartes sistēmā LVL
Čehija 1953 2000 1949 P* . 18 mlj. CZK 268 000
M** . 5 mlj CZK 74 500
Ungārija 1971 1971 1960 Bez limita
Slovākija 1935 1992 1949 Bez limita
Polija 1958 1995 1958 600 000 ECU 394 800
Bulgārija 1958 2000 1971 P. BGL 30000 7 980
M. BGL 20000 5 320
Igaunija 1993 2000 1992 P .4,500,000 EEK 148 950
M . 1,200,000 EEK 39 720
Kipra 1957 1996 1996 P .Bez limita
M .CYP 50,000 45 300
Malta 1939 1985 P . Bez limita
M . MTL 50,000 67 000
par negadījumu
Rumānija 1971 2000 1965 P . 60,000,000 ROL 1 518
Par neg. 300 000 000 7 590
M . 600,000 ROL 15,18
Par neg. 200 000 000 5 060
Slovēnija 1994 1996 1992 Par A/K***
P. SIT 68 000 000 173 822
M . SIT 45 900 000 117 330
Par citiem transportl.
P. SIT 34 400 000 87 933
M . SIT 22 900 000 58 537
Par bīst. kr.pārv.
P. SIT 137 700 000 351 991
M. SIT 91 800 000 234 660

* P - personai nodarītie zaudējumi

** M - mantai nodarītie zaudējumi

*** A/K - par autobusiem un kravas a/m

3.zīmējums

3ZIMTR.GIF (487001 BYTES)

Apdrošinātāja atbildības limiti Eiropas Savienības kandidātvalstīs

VI. Eiropas Savienības direktīvās noteikto apdrošinātāja atbildības limitu līmeņa sasniegšana līdz 2005.gadam

Satiksmes biroja padome 2000.gada 8.novembra sēdē izskatīja un akceptēja apdrošinātāja atbildības limitu paaugstināšanu līdz Eiropas Savienības direktīvās noteiktajam līmenim, vienlaikus izskatot iespējamo prēmiju palielinājumu.

Par sākuma līmeni tālākai limitu paaugstināšanai līdz Eiropas Savienības noteiktajam līmenim ir izmantoti 2001.gadam plānotie limiti, kas ir ievērojami augstāki par 1999.gadā noteiktajiem limitiem un kuri ir jau daļēji pārstrukturēti (skat. 6.tabulu).

Plānotie limiti Latvijā no 2001.gada 1.janvāra

6.tabula

Gads Cietušā Paliekošs Apbedīšanas Maksājumi Personas Videi
ārstēšana darbspēju izdevumi apgādāja- mantai nodarī- nodarītajam
zudums (gadā) majiem (gadā) tajam zaud. zaudējumam
2001 10 000 1 000 400 1 000 9 000 1 000

Izmantojot 1999.gada atlīdzību un prēmiju sadalījuma statistiskos rādītājus, tika veikts apdrošināšanas prēmiju kontrolaprēķins 2001.gadam, prognozējot mantai un personai nodarīto zaudējumu atlīdzības un ievērtējot apdrošinātāja atbildības limitu palielinājumu 2001.gadā (skat. 1.pielikumu un 2.pielikumu).

Lai iegūtu aprēķina sākuma datus 2001.gadam, kuri tika ņemti par pamatu tālāko gadu prognozei:

- atbilstoši Satiksmes biroja datu bāzē uzkrātajiem 1999.gada datiem visiem transportlīdzekļu veidiem tika:

Ī noteikts visu 1999.gadā uz dažādiem termiņiem noslēgto līgumu ekvivalents gada līgumos,

Ī izrēķināta vidējā prēmija viena gada līgumiem,

Ī noteikta apdrošināto transportlīdzekļu skaita struktūra (pa transportlīdzekļu veidiem),

Ī noteikts atlīdzību skaits un vidējās atlīdzības apmērs mantiskajiem zaudējumiem;

- atbilstoši Ceļu satiksmes drošības direkcijas iepriekšējo gadu statistikas rādītājiem un Ceļu satiksmes drošības nacionālajā programmas prognozēm izmantots:

Ī kopējais transportlīdzekļu skaits,

Ī ceļu satiksmes negadījumos cietušo skaits,

Ī apdrošināšanas gadījumu skaits,

Ī ārstēšanās ilgumi ārstniecības iestādēs (daļēji),

Ī ārstēšanās izmaksas (daļēji),

Ī koeficienti, kas nosaka invalīdu skaita procentuālo sadalījumu pa grupām,

Ī prognozes, cik ilgā laikā daļai ievainoto iestājas nāve;

- atbilstoši Valsts tehniskās uzraudzības inspekcijas sniegtajiem datiem izmantotas:

Ī pašgājējas traktortehnikas un traktoru piekabju skaita prognozes 2001.un 2005.gadam;

- atbilstoši Labklājības ministrijas sniegtajiem datiem izmantotas:

Ī ārstēšanās izmaksas ievainotajiem stacionāros un ambulatori,

Ī izmaksas neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumiem,

Ī mirušo transportēšanas izmaksas no ceļu satiksmes negadījuma notikuma vietas,

Ī valsts pensiju apmēri un saņemšanas ilgumi.

Prognozējot prēmiju pieaugumu atbilstoši apdrošinātāja atbildības limitu pieaugumam, tika izdarīti šādi pieņēmumi un ievēroti šādi nosacījumi:

„ negadījumu un līdz ar to arī apdrošināšanas atlīdzību skaits pa gadiem izmainās proporcionāli transportlīdzekļu skaita pieaugumam,

„ personu un mantiskie zaudējumi līdz 2005.gadam palielinās saskaņā ar patēriņa cenu indeksa un vidējās darba samaksas pieaugumu (Finansu ministrijas prognozētie Galvenie makroekonomiskie rādītāji līdz 2005.gadam),

„ mantisko zaudējumu pieaugums atbilstoši apdrošinātāja atbildības limitu palielināšanai noritēs atbilstoši Igaunijas Satiksmes apdrošināšanas fonda apkopotai statistikai (skat. 3. pielikumu),

„ mantisko zaudējumu pieaugums plānots 25%, ievērojot plānotos grozījumus normatīvajos aktos, tajā skaitā "Transportlīdzekļu tehnisko ekspertīžu metodikā", kas paredz pilnveidot bojātās, bojā gājušās mantas novērtēšanas un zaudējumu aprēķināšanas un atlīdzināšanas kārtību,

„ mantisko zaudējumu pieaugums palielināsies atbilstoši jauno transportlīdzekļu īpatsvara ikgadējam pieaugumam kopējā reģistrēto transportlīdzekļu skaitā,

„ apdrošinātāja riska pārapdrošināšanai paredzēti 4 000 000 LVL,

„ aprēķinos ievēroti apdrošinātāja administrēšanas izdevumi - 25%,

„ aprēķinos ievēroti šādi obligātie atskaitījumi no saņemto prēmiju kopsummas:

Ē Garantijas (rezerves) fondā no iekšzemes līgumiem - 7%,

Ē Apdrošinājuma ņēmēju interešu aizsardzības fondā - 1%,

Ē Satiksmes biroja darbības nodrošināšanai - 3%,

Ē ceļu satiksmes negadījumu novēršanas profilaksei - 2%,

Ē Apdrošināšanas uzraudzības inspekcijas darbības nodrošināšanai - 0,2%.

 

Atbildības limitu paaugstināšana līdz ES direktīvās noteiktajam līmenim (4.pielikums)

7.tabula

Paliekošs Apbe- Maksājumi Transport- Ceļa, ceļa Cietušā Videi
Gads Cietušā darbspēju dīšanas apgādā- līdzekļa būvju, ēku un mantas nodarītie
ārstēšana zudums izdevumi jamajiem bojājums būvju bojājums bojājums zaudējumi
(gadā) (gadā) vai bojāeja vai bojāeja vai bojāeja
2000 4 000 800 400 800 4 000 1 000 400 400
Paliekošs Apbe- Maksājumi Videi
Gads Cietušā darbspēju dīšanas apgādā- Limits personas mantai nodarītie
ārstēšana zudums izdevumi jamajiem nodarītajam zaudējumam zaudējumi
(gadā) (gadā)
2001 10 000 1 000 400 1 000 9 000 1 000
2002 30 000 1 000 400 1 000 12 000 2 000
Gads Limits personai Limits personas mantai
nodarītajam zaudējumam nodarītajam zaudējumam
2003 100 000 25 000
2004 160 000 45 000
2005 250 000 70 000

 

Ministru kabinets apdrošināšanas prēmiju lielumu nosaka ne ilgāk kā gadu pirms limitu paaugstināšanas perioda beigām, pēc tam apdrošināšanas sabiedrības pašas nosaka apdrošināšanas prēmijas brīvas konkurences apstākļos.

Aprakstītā varianta pozitīvās iezīmes:

- ES direktīvas prasības pilnībā tiek izpildītas līdz 2005.gadam,

- jau 2003.gadā atbildības limiti ir pārstrukturēti atbilstoši ES direktīvas prasībām,

- pastāv iespēja pietiekami operatīvi analizēt iepriekšējo gadu darbību, lai prognozētu prēmiju atbilstību limitiem,

- apdrošinātāji var ātrāk sākt darbu brīvas konkurences apstākļos, kam būtu jāsamazina prēmiju apmērs.

Aprakstītā varianta negatīvās iezīmes:

- limitu paaugstināšanas temps ir straujš, apdrošināšanas sabiedrībām šis process var nebūt pietiekami prognozējams;

- visā izmaiņu procesa laikā notiek ļoti straujš atbildības limitu kāpums, kas jūtami var ietekmēt apdrošināšanas sabiedrību ar nelielu tirgus daļu darbību, jo kopējais zaudējumu apjoms var pārsniegt kopējo prēmiju apjomu -būtiski pieaug pārapdrošināšanas programmas nozīme.

 

VII. Nepieciešamie pasākumi sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas tirgus tālākai sakārtošanai un nepieciešamās izmaiņas likumdošanas aktos

q Nepieciešamās izmaiņas likumdošanas aktos, kas ļauj ātri koriģēt apdrošināšanas prēmiju apmērus atbilstoši stāvoklim apdrošināšanas tirgū.

Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likuma 14.un 15.pants nosaka apdrošināšanas prēmiju apmēru un to noteikšanas kārtību. Koncepcijas realizācija papildus apdrošinātāja atbildības limita pakāpeniskai palielināšanai līdz Eiropas Savienības direktīvās noteiktajiem minimālajiem apmēriem, paredz arī apdrošināšanas prēmiju palielināšanu. Grozījumu veikšana likumā ir laikietilpīgs process, bet, ņemot vērā koncepcijas realizācijas termiņus, kā arī turpmāko nepieciešamību regulāri un operatīvi veikt grozījumus likumdošanas aktos koncepcijā paredzētā mērķa izpildei, pamatprēmiju un to pamatapmēru noteikšana nododama Ministru kabineta kompetencē, kas koncepcijas realizāciju ievērojami vienkāršotu un paātrinātu, līdz ar to nodrošinot OCTA apdrošināšanas sistēmas atbilstību Eiropas Savienības direktīvās noteiktajām prasībām. Papildus jāpiebilst, ka vairumā Eiropas valstīs OCTA apdrošināšanas prēmiju apmērs netiek regulēts, bet to nosaka tirgus ekonomika Šādu kārtību, realizējot koncepciju, paredzēts ieviest arī Latvijas Republikā.

q Nepieciešamās izmaiņas likumdošanas aktos, kas veicinātu neapdrošināto transportlīdzekļu īpašnieku skaita samazināšanos un atvieglotu kontroles mehānismu apdrošināšanas līguma spēkā esamības kontrolei.

Lai samazinātu neapdrošināto transportlīdzekļu īpašnieku skaitu un vienkāršotu mehānismu apdrošināšanas spēkā esamības kontrolei, ir jāapsver minimālā termiņa pagarināšana sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas iekšzemes līgumiem, veicot attiecīgus grozījumus Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likuma 11.pantā, jo, kā novērots iepriekšējos gados, vairumā gadījumu neapdrošināšanās iemesls ir cilvēku aizmāršība un apdrošināšanas līguma termiņa beigu neievērošana. ES dalībvalstis un tādas kandidātvalstis kā Čehija, Slovākija un Ungārija saskaņā ar Komisijas 1991.gada 30.maija lēmumu 91/323/EEC ir noslēgušas Daudzpusēju garantijas līgumu (Multilateral Guarantee Agreement), saskaņā ar kuru OCTA apdrošināšanas spēkā esamības pamatnosacījums ir transportlīdzekļa reģistrācijas numura zīme, kas apliecina transportlīdzekļa reģistrāciju kādā no dalībvalstīm. Vācijā, Dānijā un citās Skandināvijas valstīs, piemēram, OCTA apdrošināšanas līguma noslēgšanas minimālais termiņš ir 1 gads un kā papildus nosacījums OCTA apdrošināšanas līguma spēkā esamībai kalpo transportlīdzekļa reģistrācijas numurs.

q Nepieciešamās izmaiņas likumdošanas aktos, lai nodrošinātu Latvijā izdoto apdrošināšanas līgumu veidu atbilstību ES prasībām.

Ņemot vērā to, ka, īstenojot koncepciju, tiks nodrošināts OCTA apdrošināšanas līguma segums visā Eiropas Savienības teritorijā, nomaksājot vienu apdrošināšanas prēmiju, ir jāsamazina apdrošināšanas līgumu veidu skaits, veicot attiecīgus grozījumus Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likuma 4., 6. un 7. pantā un izslēdzot tādus OCTA apdrošināšanas līguma veidus kā kompleksais līgums. Iepriekš minēto OCTA apdrošināšanas līgumu veidi ir pretrunā ar Eiropā pastāvošo praksi apdrošināt katru sauszemes transportlīdzekli. Papildus jāatzīmē, ka Eiropas valstis nav pazīstamas ar tādu starptautisku OCTA apdrošināšanas līgumu kā kompleksais līgums un tā lietošanas kārtību, līdz ar to kompleksā līguma saglabāšana varētu novest pie situācijas, kas veicinātu personu piedalīšanos ceļu satiksmē, izmantojot faktiski neapdrošinātus trans-portīdzekļus. Atsakoties no kompleksā līguma veida, lauksaimniecības tehnikas īpašniekiem, noslēdzot apdrošināšanas līgumus, ir jāparedz prēmiju atlaides.

Vienota apdrošināšanas līguma ieviešana, kas darbosies visā Eiropas Savienības teritorijā, izsauks apdrošināšanas prēmijas palielinājumu. Diemžēl, pat tuvinātu prognozi, pamatojoties uz nepilnu divu gadu statistiku, izdarīt ir neiespējami. To ilustrē šādi skaitļi. 1999.gadā no kopējā apdrošināšanas gadījumu skaita 14 150 gadījumi uz Zaļās kartes polisēm attiecas 65 gadījumi jeb 0,6%. 2000.gada 1.pusgadā no kopējā apdrošināšanas gadījumu skaita 6 570 uz Zaļās kartes polisēm attiecas 65 gadījumi jeb 0,99%. No otras puses zaudējumi, kas rodas no Latvijas Zaļās kartes īpašnieku ārzemēs izraisītajiem ceļu satiksmes negadījumiem, veido šobrīd nelielu daļu no iekšzemē izraisītajiem zaudējumiem, tādēļ pašreizējās prognozēs var tikt neņemti vērā. 1999.gadā no atlīdzībās izmaksātajiem 6 070 159 LVL uz Zaļās kartes polisēm attiecas 87 598 LVL jeb 1,45%. 2000.gada 1.pusgadā no atlīdzībās izmaksātajiem 2 498 952 LVL uz Zaļās kartes polisēm attiecas 126 336 LVL jeb 5%. Ilustrācijai var arī salīdzināt lielāko iekšzemes ceļu satiksmes negadījuma apdrošināšanas izmaksu - 7 458,53 LVL un lielāko izmaksu, ko ir izraisījis Latvijas Zaļās kartes īpašnieks ārzemēs - 9 169,38 LVL.

q Nepieciešamās izmaiņas likumdošanas aktos, lai samazinātu nepareizi noslēgtu un viltotu apdrošināšanas līgumu skaitu, vienlaikus uzlabojot datu aprites un finansu kontroles mehānismu.

Rūpīgi jāapsver nepieciešamība veikt izmaiņas likumdošanas aktos, kas paredzētu, ka OCTA apdrošināšanas līgumus pieļaujams slēgt vienīgi on-line režīmā, izmantojot datoru palīdzību. Šāda OCTA apdrošināšanas līgumu slēgšanas kārtība praktiski izslēgtu krāpniecības gadījumus, kad OCTA apdrošināšanas līgumi tiek viltoti vai arī tiek izsniegti ar atpakaļejošu datumu. Patreizējā situācijā, kad apdrošināšanas aģenti OCTA apdrošināšanas līgumu polises aizpilda ar roku, apdrošināšanas sabiedrībām ir grūti cīnīties ar krāpniekiem un dokumentu viltotājiem. Nezināšanas dēļ noslēgtie viltotie apdrošināšanas līgumi nesniedz transportlīdzekļa īpašniekam vai transportlīdzekļa tiesīgajam lietotājam likumā paredzēto aizsardzību. OCTA apdrošināšanas līgumu slēgšana on-line režīmā ievērojami uzlabos arī elektronisko datu apmaiņu starp apdrošinātājiem, LR Satiksmes biroju, Ceļu satiksmes drošības direkciju un Valsts tehniskās uzraudzības inspekciju, tādējādi izpildot 1999.gada 21.septembrī LR Ministru kabineta akceptētā pasākumu plāna Integrētās valsts nozīmes informācijas sistēmas (megasistēmas) attīstībai (protokols nr.50 29.§) 1.sadaļas "Organizatoriskie pasākumi" 13.un 14.punktā noteiktās prasības.

 

VIII. Normatīvie akti, kuros koncepcijas realizācijas gadījumā nepieciešams veikt attiecīgus grozījumus

1) Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likums.

Nepieciešams izstrādāt likumprojektu "Grozījumi Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā", kas noteiktu, ka apdrošināšanas prēmiju un to pamatapmēru noteikšana nododama Ministru kabineta kompetencē, mainītu apdrošināšanas līguma minimālo termiņu, samazinātu apdrošināšanas līgumu veidu skaitu, noteiktu, ka apdrošināšanas līgumus pieļaujams slēgt on-line režīmā.

2) Ministru kabineta 1997.gada 27.maija noteikumi Nr.199 "Noteikumi par sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas prēmijām, to palielināšanas un samazināšanas kārtību un apdrošinātāja atbildības limitiem".

Nepieciešams koncepcijā noteiktajos periodos izstrādāt Ministru kabineta noteikumu projektus "Grozījumi Ministru kabineta 1997.gada 27.maija noteikumos nr.199 "Noteikumi par sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas prēmijām, to palielināšanas un samazināšanas kārtību un apdrošinātāja atbildības limitiem"", kas saskaņā ar koncepciju noteiktu apdrošinātāja atbildības limitu un apdrošināšanas prēmiju apmērus.

3) Ministru kabineta 1998.gada 28.septembra noteikumi Nr.359 "Noteikumi par sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligatās apdrošināšanas tipveida polisēm".

Nepieciešams izstrādāt Ministru kabineta noteikumu projektu "Grozījumi Ministru kabineta 1998.gada 28.septembra noteikumos Nr.359 "Noteikumi par sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas tipveida polisēm"", kas paredzētu iespēju samazināt apdrošināšanas līgumu veidu skaitu, kā arī paredzētu iespēju apdrošināšanas līgumus noslēgt on-line režīmā.

4) Ministru kabineta 1999.gada 2.februāra noteikumi Nr.31 "Noteikumi par sadarbību sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas informācijas apmaiņas jomā".

Nepieciešams izstrādāt Ministru kabineta noteikumu projektu "Grozījumi Ministru kabineta 1999.gada 2.februāra noteikumos Nr.31 "Noteikumi par sadarbību sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas informācijas apmaiņas jomā, kas nodrošinātu apdrošināšanas līgumu slēgšanu on-line režīmā, tādējādi arī uzlabojot elektronisko datu apmaiņu starp apdrošinātājiem, LR Satiksmes biroju, Ceļu satiksmes drošības direkciju, Valsts tehniskās uzraudzības inspekciju un Ceļu policiju.

Turpmāk - vēl

"Latvijas Vēstneša" normatīvo aktu virsredaktores

 Ausma Aldermane,  dace bebre

 

 

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!