PROJEKTI, KONCEPCIJAS, PLĀNI

Latvijas Universitātes reformas koncepcijas projekts

1. Darba grupas LU reformas koncepcijas izstrādāšanai

izveidošanas nepieciešamība

Augstskolu likuma Pārejas noteikumu 7.p. prasības: “Augstākās izglītības padome triju mēnešu laikā (tātad līdz 1996.g. martam) izstrādā un iesniedz Ministru kabinetā apstiprināšanai universitāšu reformu programmu..”, tāpat kā šī likuma 28., 29., 30., 31. pants par profesoru štata vietu noteikšanu un ievēlēšanu nevarēja tikt izpildīti, jo Augstākās izglītības padome tika apstiprināta Saeimā tikai 1996.g. 23. maijā.

Savukārt Izglītības un zinātnes ministrija, pildot LR Ministru kabineta 1994.g. 26. jūlija noteikumus Nr.151 “Par vienotas ekonomiskās informācijas klasifikācijas sistēmas izveidošanu”, šajā periodā ir izstrādājusi LR izglītības klasifikāciju, kas ir savienojama ar Starptautisko standartizēto izglītības klasifikāciju (International Standart Classification of Education — ISCED, UNESCO 1976.g. jaunās redakcijas projektu, kas pieņemts Parīzē 05.–07. februārī 1996.g., Ženēvā 20.–21.05.1996.). Šīs klasifikācijas ieviešana visā Latvijas Republikas izglītības sistēmā, tās pielietošana iepriekšējos gados iegūtās izglītības klasificēšanai ir priekšnoteikums diplomu salīdzināmībai un atzīšanai citās valstīs. Izglītības un zinātnes ministrija ir sagatavojusi iesniegšanai Ministru kabinetā LR izglītības klasifikācijas projektu, kurā paredzēts, ka Izglītības un zinātnes ministrija līdz 1997.g. 1. martam, piesaistot to ministriju un resoru parstāvjus, kuru pakļautībā vai pārziņā ir izglītības iestādes, kā arī augstskolu pārstāvjus, izstrādā klasifikāciju pilnā apjomā un instrukciju par tās lietošanas kārtību. LR Ministru kabineta apstiprinātā klasifikācija stājas spēkā no 1997. gada 1.aprīļa.

LR valsts augstākās izglītības struktūrpolitiskā attīstība ir cieši saistīta ar valsts tautsaimniecības struktūrpolitiku, un jau tagad viennozīmīgi var izdalīt reģionālai (valsts reģioniem un šajā aspektā galvaspilsētai nozīmīgai) un sektorālai (akadēmiskā un profesionālā augstākā izglītība ar humanitāri dabaszinātnisko orientāciju) struktūrpolitikai atbilstošu mērķi — modernizēt un pilnveidot Latvijas Universitāti atbilstoši ISCED klasifikācijas prasībām universitāšu līmenī, Latvijas valsts vajadzībām un iespējām. 1994.–1995.g. LU izstrādātais reformu projekts ir šīs koncepcijas izstrādes pamatā, līdz ar to pamatuzdevums ir reformu gaitas paātrināšana. Vienlaikus šī reforma dod iespēju veidot izglītības sektorālo struktūrpolitiku (izglītības un zinātņu nozaru attīstība) pārējās augstskolās, kaut arī valsts tautsaimniecības reģionālā struktūrpolitika (augstskolu loma un vieta reģionu attīstībā) vēl nedod skaidrojumu par iespējamo inovatīvo lomu, kādu pārējās augstskolas varētu dot reģionu attīstībā.

1996.g. 09.09. Izglītības un zinātnes ministrijas un Latvijas Zinātnes padomes kopīgā darba grupa pabeidza ārpusaugstskolu zinātnisko institūtu iesniegto integrācijas projektu apspriešanu un izvērtēšanu, ir sagatavots projekts institūtu integrācijas kārtības reglamentēšanai, un šis projekts tiks iesniegts Ministru kabinetam vienlaikus ar Latvijas Universitātes reformu koncepciju 27.09.96. Līdz ar to ieilgušie integrācijas jautājumi pamatos varētu tikt atrisināti līdz 1997.g. 1. jūlijam.

2. Darba grupas sastāvs un uzdevumi

Darba grupa tika izveidota pēc augstākās izglītības un zinātnes valsts ministra ierosinājuma, paredzot tajā to institūciju profesionāli kvalificētus pārstāvjus, kuru tiešais darbs un morālais pienākums ir saistīts ar augstākās izglītības un zinātnes attīstību (2 pārstāvji — Senāta priekšsēdētājs un mācību prorektors no Latvijas Universitātes, Latvijas Zinātņu akadēmijas viceprezidents, Augstākās izglītības padomes priekšsēdētāja un 2 pārstāvji — augstākās izglītības un zinātnes valsts ministrs un Izglītības un zinātnes ministrijas Augstākās izglītības un zinātnes departamenta direktors).

Mērķis:

Koncepcijas izstrāde Latvijas Universitātes reformai — modernizēšanai, lai, izmantojot Latvijas Universitātes modeli un modernizēto struktūru, sakārtotu pārējo augstskolu struktūru un vienlaikus valsts augstākās izglītības sistēmu atbilstoši Latvijas valsts vajadzībām un iespējām (studiju programmu un skaita, studējošo skaita un kvalifikācijas aspektā atbilstoši ISCED klasifikācijai).

Uzdevumi:

1. Augstskolu tipu diferenciācijas principu un kārtības izstrādāšana.

2. Studiju ilguma samazināšana (diferenciācija LU atbilstoši studiju programmas sarežģītībai un izglītības kvalitātes pilnveidošanai).

3. Fakultāšu skaita samazināšana apvienošanas ceļā, fakultāšu nosaukumu, satura un skaita, ar tām saistīto integrēto pētniecisko institūtu skaita un virziena noteikšana.

4. Universitāšu (Latvijas Universitātes) profesoru skaita un sadalījuma pa studiju programmām noteikšana.

5. Nepieciešamo LU Satversmes labojumu un labojumu Augstskolu likumā ierosināšana.

3. Konceptuālie risinājumi,

kuru konkrēto saturu izstrādā darba grupa

1. Latvijas Republikas vajadzībām un iespējām atbilstoša studiju programmu un studējošo skaita noteikšana Latvijas Universitātē, izslēdzot nepamatotu programmu dublēšanos un sadrumstalotību, pārlieku šauru specializāciju, ieviešot jauno finansēšanas metodi, kura paredz dialogu starp augstskolām un Izglītības un zinātnes ministriju.

2. Lielo fakultāšu un tajās integrēto zinātnisko institūtu sistēma Latvijas Universitātes studiju un pētījumu kvalitātes un nedalāmības nodrošināšanai, profesoru īpatsvara palielināšana Latvijas Universitātē.

3. “Kapacitatīvās normēšanas” (studējošo – mācībspēku – personāla skaitliskās attiecības, nepieciešamās pamatplatības) principu ieviešana studiju kvalitātes un efektivitātes (izmaksu) optimizēšanai (1., 2. pielikums).

4. Secība, kādā vajadzētu realizēt reformu, lai netraucēti pabeigtu 1996./97. mācību gadu un spētu uzsākt 1997./98. m.g. modernizētā strukturālā sastāvā;

— saskaņā ar Augstskolu likuma 28. un 29. pantu tiek noteiktas profesoru štata vietas un pārstāvētās zinātņu nozares (pēc darba grupas ieteikumiem un Ministru kabineta akceptētiem reformu noteikumiem), saskaņā ar Augstskolu likuma 30. un 31.p. tiek noteikts asociēto profesoru štata vietu skaits (1996.g. oktobris);

— LU izsludina profesoru vēlēšanas, kuras notiek saskaņā ar Augstskolu likuma 33. un 35.p. (līdz 1996.g. decembrim);

— ievēlētie profesori (pamatā tie nāks no Latvijas Republikas valsts budžeta finansētajām izglītības vai zinātnes iestādēm) līdz 1997.g. 1. jūlijam saņem atalgojumu savā pamatdarba vietā; sākot ar 1. jūliju — jaunievēlētajā amatā LU. Šāds pārejas periods dod iespēju netraucēti pabeigt 1996./97. m.g. un vienlaikus veikt strukturālās pārmaiņas, kas nodrošinātu sekmīgu darbību LU modernizētajā variantā visos līmeņos, sākot ar 01.07.97.

— ievēlētie profesori saskaņā ar Augstskolu likuma 13.p. vēlē Satversmes sapulci (līdz 1996.g. beigām). Ievēlētā Satversmes sapulce saskaņā ar Augstskolu likuma 14.p. pieņem Satversmi, ievēlē rektoru, Senātu, komisijas (līdz 01.03.97.). Saskaņā ar Augstskolu likuma 20.–25. pantu (un iespējamiem labojumiem tajos, kas var tikt izdarīti līdz 01.03.97.) tiek izveidotas augstskolas struktūrvienības (fakultātes, nodaļas u.c.).

Augstākās izglītības un zinātnes

1996. gada 16. septembrī valsts ministrs P.Cimdiņš

1. pielikums

LU 1997. gada budžeta modelis

Par valsts Par mācību Kopā

budžetu maksu

Pilna laika studentu skaits 5600 4400 10000

* Studentu skaits uz 1 mācību personāla 15 15 15

Mācību un zinātniskā personāla skaits 373 293 666

Graduētā un negraduētā mācību personāla attiecība 1:1,5 1:1,5 1:1,5

Graduētā personāla skaits 149 117 266

Negraduētā personāla skaits 224 176 400

Studentu un kopējā personāla skaita attiecība 6:1 6:1 6:1

Kopējā personāla skaits 933 733 1666

* Mācību un zin. darba telpu platība

uz vienu studentu 10 m2 10 m2 10 m2

Mācību un zin. darba telpu platība 56000 m2 44000 m2 1000000 m2

* Saskaņā ar jauno finansēšanas metodi šīs normas pielietojamas programmās, kuras gatavo lētāko studentu “administratoru”. Pārējās specialitātēs šīs normas nosaka programmas specifika.

(Dati: Valsts statistikas komitejas dati par 1995./96. m.g. un LU sniegtie dati Izglītības un zinātnes ministrijai)

2. pielikums

LU statistikas rādītāji 1996. gadā

A B

Studentu (dienas nod.) un štata vietu skaita attiecība 3,8:1 4,6:1

Studentu skaita (dienas nod.) un kopējā personāla attiecība 4,8:1 8:1

Studentu skaita un graduētā mācību personāla attiecība 27:1 18:1

Negraduētā un graduētā mācību personāla attiecība 1,9:1 1,3:1

Profesoru īpatsvars kopējā mācību personālā 9,7% 18%

Docentu un profesoru attiecība 4,0:1 1:1

Lektoru (asistentu) un profesoru attiecība 5,2:1 2,5:1

Mācību un zinātniskā personāla uz pilnu slodzi īpatsvars 89% 60%

Telpu kopējā platība 136154 m2

t.sk. mācību un zin. pētniec. telpas 97859 m2

saimn. darb. telpas 5606 m2

dienesta viesnīcas 32689 m2

Telpu kopējā platība uz 1 studentu 16,2 m2 10,0 m2

t.sk. mācību un zin. pētn. telpas uz 1 studentu 11,6 m2 11,0 m2

dienesta viesnīcas uz 1 studentu 3,9 m2

dienesta viesnīcas uz 1 ārpus Rīgas dzīv. stud. 11,6 m2

Telpas uz 1 graduēto mācībspēku 7 m2

(Dati: A — Valsts statistikas komitejas dati par 1995./96. m.g. un LU sniegtie dati Izglītības un zinātnes ministrijai. B — Izglītības un zinātnes ministrijas priekšlikumi)