Hipotēku un zemes banka kreditēs arī kooperatīvus

Vakar, 19.septembrī, Zemkopības ministrijā kooperācijas valsts ministrs Atis Slakteris rīkoja pirmo preses konferenci kopš stāšanās šajā amatā. Tāpēc viņš vēl neesot paspējis apnikt ne žurnālistiem, ne arī plašākai publikai.

Viens no pirmajiem uzdevumiem, kas viņam kā kooperācijas valsts ministram veicams, ir kooperācijas likuma sakārtošana. Šobrīd Ata Slaktera izveidotā darba grupa jau pabeigusi darbu pie jaunā likumprojekta “Par kooperatīvajām (kopdarbības) sabiedrībām”. Tā izstrādāšanā ņemts vērā darbs, ko veikuši iepriekšējie kooperācijas valsts ministri. Jaunuzrakstītajā likumprojektā risināmās problēmas iedalāmas četros blokos:

1) jautājumi, kas saistās ar kooperatīvo sabiedrību dibināšanas procedūras sakārtošanu;

2) sabiedrības kapitālu veidošanas un peļņas sadales kārtības reglamentēšana;

3) sabiedrību pārvaldes sistēmas korekcija;

4) kooperatīvo sabiedrību savienību specifisko jautājumu risināšana.

1991.gada Augstākās padomes pieņemtais kooperācijas likums ir būtiski jāpārveido. Par to liecina arī šādi skaitļi: 1995.gadā Latvijā bija apmēram 1500 reģistrētu kooperatīvo sabiedrību, bet 1996.gada sākumā vairs tikai 1057. Tātad — kooperatīvās sabiedrības vai nu beigušas savu darbību, vai arī pāriet uz citām uzņēmējdarbības formām.

Ko vēl paveicis kooperācijas valsts ministrs? Palīdzējis jaunās Cukurbiešu asociācijas izveidošanā. Kooperācijas departamenta darbinieki, sakarā ar konkursu “Sējējs” ir apbraukājuši un izvērtējuši, kuri ir spēcīgākie un labākie kooperatīvi Latvijā.

Viens no pēdējiem lielākajiem projektiem, kuros iesaistījies Kooperācijas departaments un Atis Slakteris, ir Tirgus un cenu informācijas sistēmas (TICIS) izveidošana Latvijā. Šis projekts top sadarbībā ar ASA (Lauksaimniecības sektora analīzes institūtu) Bonnā un ar Vācijas Federatīvās Republikas Pārtikas, lauksaimniecības un mežsaimniecības ministrijas atbalstu. No Latvijas puses kopā ar ZM šajā darbā piedalīsies arī Agroekonomikas institūta speciālisti.

Slaktera kungs nule kā atgriezies no Vācijas, Čehijas un Slovakijas, kur viņš iepazinās ar TICIS darbību praksē postkomunisma valstīs. Tas, ka šāda sistēma Latvijā neapšaubāmi jāizveido, nav diskutējams jautājums. Mums trūkst gan statistiskās informācijas, gan arī tirgus pārredzamības, nemaz jau nerunājot par tirgus konjunktūras plānošanu un prognozēšanu. Decembra sākumā Latvijā paredzēts seminārs par TICIS izveidošanu.

Preses konferences turpinājumā par izmaiņām Laukkredītā un Hipotēku un zemes bankā runāja pašreizējā Hipotēku un zemes bankas valdes priekšsēdētāja Maija Treija. Treijas kundze informēja žurnālistus, ka ilgi gaidītais un tik daudz apspriestais šo dabu finansu iestāžu saplūšanas projekts sācis realizēties. Tas, ka process norisinās, nenozīmē to, ka Laukkredīts pārtraucis darbu ar klientiem. Tā kā preses konferences temats ir kooperācija, Treijas kundze apgalvoja, ka par Laukkredīta klientu var kļūt arī jebkurš kooperatīvs.

Saņemot kredītus no Hipotēku un zemes bankas, ierobežojumu būšot mazāk, kaut gan kredītu izsniegšanas kritēriji balstīšoties uz tādu pašu koncepciju, kāda ir Laukkredītā. Kreditēta tiks ienesīga ražošana, kas nodrošina maksātspēju. Nākamais noteicošais faktors — ķīla un ķīlas nodrošinājums, tātad ekonomiskais pamatojums.

Maija Treija pastāstīja, ka īsi pirms viņas stāšanās darbā Hipotēku un zemes bankā banka bija “spērusi dramatisku soli”, proti, kļuvusi par Sakaru bankas filiāļu īpašnieci. Tātad ar šo darījumu Hipotēku un zemes banka patlaban ir tā sauktā tīkla banka. Kopā ar šā darījuma izdevīgumu Hipotēku un zemes banka, protams, mantoja arī visas saistības. Diezgan ilgu laiku notika visu ar šo darījumu saistīto tehnisko datu un informācijas precizēšana. Treijas kundze ar lielu prieku pavēstīja, ka vakar pirmās divas bankas filiāles Bauskā un Jelgavā ir atsākušas klientu apkalpošanu. Visi klienti, kuriem bijuši noguldījumi Sakaru bankā, tagad var doties uz Hipotēku un zemes banku vai nu izņemt savus līdzekļus, vai arī turpināt sadarbību. Pārējās filiāles tiks atvērtas nākamajā nedēļā.

Runājot par Hipotēku un zemes bankas darbību jau kā par tīkla banku, jāpiebilst, ka šis tīkls galvenokārt tiks iemantots, lai paplašinātu kredītdarbību. Tiks izmantoti gan pašreizējie Laukkredīta finansu resursi, gan piesaistīti arī jauni kredītresursi.

Galvenais uzdevums Hipotēku un zemes bankai, kā uzskata Treijas kundze, ir kreditēšana, tās aktivizēšana un efektivitātes uzlabošana. Turklāt šai bankai tagad ir arī visas tās priekšrocības, ko dod valsts bankas statuss.

Rūta Bierande,

“LV” lauksaimniecības nozares redaktore