Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas rīkojums Nr.100

1996.gada 18.septembrī

Par Rīgas Domes lēmuma Nr.3770 “Par grozījumiem Rīgas Domes 21.05.1996. lēmumā Nr.3239” punkta apturēšanu

Izdots saskaņā ar likuma “Par pašvaldībām” 49.pantu

1. 1996.gada 10.septembrī Rīgas Dome pieņēma lēmumu Nr.3770 “Par grozījumiem Rīgas Domes 21.05.1996. lēmumā Nr.3239”.

Minētais lēmums paredz papildināt Rīgas Domes 1996.gada 21.maija lēmuma Nr.3239 “Par maksu un iesniedzamajiem dokumentiem dzīvokļa nodošanai īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai Rīgā” 2.punktu ar normu, kas nosaka, ka īrniekiem kopā ar iesniegumu par dzīvokļa nodošanu īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai Rīgas pilsētas valsts un pašvaldības dzīvojamo māju privatizācijas komisijā jāiesniedz Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas Pilsonības un imigrācijas departamenta izziņa par to, ka persona ir tiesīga saņemt nepilsoņa pasi (izņemot Latvijas Republikas pilsoņus, ārvalstniekus, bezvalstniekus un personas, kuras saņēmušas nepilsoņa pasi).

Minētais Rīgas Domes lēmuma punkts ir nelikumīgs, jo:

1) saskaņā ar likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 6.panta pirmās daļas 1.punktu privatizēt dzīvokļus ir tiesības nepilsoņiem — privatizācijas sertifikātu īpašniekiem, savukārt 1.panta 10.punkts nosaka, ka nepilsonis ir persona, kurai saskaņā ar likumu ir tiesības uz nepilsoņa pasi.

2) likums “Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības” nosaka, ka nepilsoņa pases ir tiesības saņemt tiem Latvijas Republikā dzīvojošiem, arī terminētā prombūtnē esošiem bijušās PSRS pilsoņiem, kuri pirms 1992.gada 1.jūlija dzīvoja un bija bez termiņa ierobežojuma neatkarīgi no pierakstā norādītās dzīvojamās platības statusa pierakstīti Latvijas teritorijā un kuri nav Latvijas vai citas valsts pilsoņi, kā arī šo personu nepilngadīgiem bērniem, ja viņi nav Latvijas vai citas valsts pilsoņi. Likuma 3.pants nosaka, ka līdz nepilsoņa pases saņemšanai piederību pie nepilsoņa statusa apliecina bijušās PSRS pilsoņa pase ar Latvijas Republikas iedzīvotāja personas kodu vai cits Latvijas Republikas izdots personas dokuments ar Latvijas Republikas iedzīvotāja personas kodu.

Līdz ar to Rīgas Dome, nosakot, ka nepilsoņiem jāiesniedz Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas pilsonības un imigrācijas departamenta izziņas par to, ka persona ir tiesīga saņemt nepilsoņa pasi, ir pārkāpusi likuma “Par to bijušās PSRS pilsoņa statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības” ietvarus.

Saskaņā ar likuma “Par pašvaldībām” 4.pantu pašvaldības, realizējot valsts vietējo pārvaldi, likumos noteiktajos ietvaros ir publisko tiesību subjekts, t.i., darbojas tikai likumu ietvaros.

Saskaņā ar likuma “Par pašvaldībām” 41.panta otro daļu pašvaldības domes lēmumiem jāatbilst likumiem.

2. Pamatojoties uz izklāstīto motivāciju:

2.1. apturu Rīgas Domes lēmuma Nr.3770 “Par grozījumiem Rīgas Domes 21.05.1996. lēmumā Nr.3239” punktu:

“ — Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas Pilsonības un imigrācijas departamenta izziņu par to, ka minētā persona ir tiesīga saņemt nepilsoņa pasi (izņemot Latvijas Republikas pilsoņus, ārvalstniekus, bezvalstniekus un personas, kuras saņēmušas nepilsoņa pasi).”

2.2. Pašvaldību lietu pārvaldei rīkojumu publicēt oficiālajā laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” un nosūtīt Rīgas Domes priekšsēdētājam M.Purgailim.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs A.Gorbunovs