18.–19. septembra sēde

18.septembrī

Stenogramma

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja Ilga Kreituse.

Sēdes vadītāja. Sākam Latvijas Republikas 1996.gada 18.—19.septembra sēdi. Pirms sākam izskatīt Prezidija izsludināto darba kārtību — par izmaiņām.

Pirmā — saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 51.pantu lūdzam izdarīt izmaiņas 18.—19.septembra sēdes darba kārtībā — lēmuma projektu par deputāta Pētera Apiņa ievēlēšanu Sociālo un darba lietu komisijā (darba kārtības 6.punktu) izskatīt pēc darba kārtības 21.punkta — lēmuma projekta par deputāta Pētera Apiņa atsaukšanu no Revīzijas komisijas. Deputātiem iebildumu nav, tātad 6.darba kārtības punktu pārceļam pēc izsludinātā 21.punkta, tātad kā 22.punktu.

Pilsonības likuma izpildes komisija lūdz atbilstoši Saeimas Kārtības ruļļa 51.panta 1.punktam atlikt komisijas priekšlikuma par Džamala Maisuradzes kandidatūru pilsonības piešķiršanai par īpašiem nopelniem Latvijas labā izskatīšanu. Tātad svītrot šo jautājumu no darba kārtības. Deputātiem iebildumu nav? Tas ir 69.darba kārtības jautājums.

Citu priekšlikumu, labojumu par šodienas darba kārtību nav.

Saeimas Prezidija atzinums par likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Ķīnas Tautas Republikas valdības līgumu par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nesamaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākumu un kapitāla nodokļiem”. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Ķīnas Tautas Republikas valdības līgumu par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nesamaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākumu un kapitāla nodokļiem” nodot Ārlietu komisijai un Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav. Lēmums pieņemts.

Saeimas Prezidija atzinums par likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Ukrainas valdības konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākumu un kapitāla nodokļiem”. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu nodot Ārlietu komisijai un Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav? Lēmums pieņemts.

Saeimas Prezidija atzinums par likumprojektu “Par Latvijas Republikas pievienošanos 1972.gada konvencijai par bioloģisko, bakterioloģisko un toksisko ieroču izstrādāšanas, ražošanas un uzglabāšanas aizliegšanu un to iznīcināšanu”. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu nodot Ārlietu komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav? Lēmums pieņemts.

Saeimas Prezidija atzinums par likumprojektu “Grozījumi Latvijas darba likumu kodeksā”. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Vidiņa, Jirgena, Jurdža, Priedkalna un Pētersona iesniegto likumprojektu nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Sociālo un darba lietu komisija ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav? Lēmums pieņemts.

Saeimas Prezidija atzinums par likumprojektu “Grozījums Kredītiestāžu likumā”. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav? Lēmums pieņemts.

Atbilstoši izdarītajām izmaiņām darba kārtībā pārejam pie Saeimas 29.augusta sēdē iekļautiem, bet neizskatītiem likumprojektiem un patstāvīgiem priekšlikumiem. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Valsts civildienestu””. Jānis Lagzdiņš, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā, frakcijas “Latvijas ceļš” deputāts.

J.Lagzdiņš (LC). Godātie kolēģi deputāti! Saskaņā ar Valsts civildienesta likuma 6.pantu uz ierēdņa amatu var pretendēt tikai personas, kuras ir Latvijas Republikas pilsoņi. Šajā pantā ir noteikta vēl vesela rinda dažādu prasību, kas ir jāievēro, lai kāda persona varētu kļūt par civildienesta ierēdni vai ierēdņu kandidātu. Civildienesta likumu 5.Saeima pieņēma 1994.gada pirmajā pusē, respektīvi, 4.maijā. Uz to brīdi amatos, kuri vēlāk tika pārveidoti par civildienesta ierēdņa amatiem, strādāja vairāk kā 500 darbinieku. Šobrīd no šiem 500 darbiniekiem attiecīgos amatus ieņem tikai 203 personas. Taču šie strādājošie nav pilsoņi, un saskaņā ar Civildienesta likuma pārejas noteikumu prasībām šīm personām pēc divu gadu termiņa notecēšanas ir jāpārtrauc savs amats attiecīgajā struktūrā, attiecīgajā ministrijā vai valsts pārvaldes iestādē. Taču lielākā daļa no šiem darbiniekiem ir apguvuši latviešu valodu, faktiski lielākā daļa no viņiem latviešu valodu pārvalda, ilgstoši strādā šajos amatos, pilda šo amatu jau vairāk kā 10 gadus, to liecina statistika, šie dati, ko mums iesniegusi Civildienesta pārvalde, un šobrīd, godātie kolēģi, mums ir izveidojusies ļoti interesanta situācija, ar ko saskaramies Pilsonības likuma kontroles komisijā, un proti, ka ministri, valsts civiliestāžu vadītāji griežas parlamentā pie atsevišķām deputātu grupām, lai panāktu šo deputātu grupu atbalstu, lai deputāti parakstītu iesniegumu Saeimas Prezidijam par to, ka attiecīgajām personām, kuras strādā attiecīgajā civildienesta iestādē, piešķirtu pilsonību par īpašiem nopelniem. Mēs paši, godātie kolēģi, šajā zālē esam piešķīruši pilsonību vairāk kā 15 civildienesta ierēdņu kandidātiem, un jāsaka atklāti, ka Pilsonības likuma izpildes komisijā mēs nonācām tādā... ja varētu teikt, divējā stāvoklī. No vienas puses, mēs ļoti labi sapratām, ka šie cilvēki ir pelnījuši, lai viņi paliktu strādāt attiecīgajā valsts iestādē, bet, no otras puses, nekādi īpašie nopelni Latvijas valsts labā viņiem nav. Un tādējādi mums Pilsonības likuma izpildes komisijā bija jālemj, vai nu piešķirt viņiem pilsonību... lūgt jums piešķirt pilsonību par īpašiem nopelniem, vai arī viņiem ir jāaiziet no ieņemamā amata. Un, kā likums, Pilsonības likuma izpildes komisija gandrīz vienmēr šīs personas rekomendēja pilsonības piešķiršanai par īpašiem nopelniem. Tomēr komisija, kas izstrādāja šo likumprojektu, uzskata, ka šāda kārtība nevarētu turpināties, un tādējādi Pilsonības likuma izpildes komisija iesniedz izskatīšanai Saeimā likumprojektu, kurš paredz grozīt Valsts civildienesta likuma pārejas noteikumu 5.punktu un izteikt šā punkta trešo daļu šādā redakcijā: “Civildienesta likuma 6.panta pirmās daļas... 1.punkta, es atvainojos, noteikumi neattiecas uz nepilsoņiem, kuri ieņem ierēdņa amatu šā likuma spēkā stāšanās dienā, ja tie ir nokārtojuši atestāciju Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.” Kādas sekas, godātie kolēģi, būtu, ja mēs atbalstītu šādu grozījumu?

Pirmkārt, šis grozījums attiektos tikai un vienīgi uz tiem nepilsoņiem, kuri uz šo grozījumu spēkā stāšanās dienu ieņem ierēdņa amatu un ir nokārtojuši atestāciju Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Šādu personu, godātie kolēģi, šobrīd ir 203. Man rokās ir šo personu saraksts, un es varbūt nosaukšu, kādās civiliestādēs un ministrijās cik personas strādā. Aizsardzības ministrijā — 5 personas, Ārlietu ministrijā — tikai viena persona, Ekonomikas ministrijā — 30 personas, Finansu ministrijā — 21, Valsts kancelejā — 4, Ģenerālprokuratūrā — 5, Valsts vienotās informācijas centrā — viena, Satiksmes ministrijā — 4, Tieslietu ministrijā — 3, Valsts arhīva ģenerāldirekcijā — 14, Zemkopības ministrijā — 18, Valsts mežu dienestā — 12, Valsts zemes dienestā — 13, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā — 12, Labklājības ministrijā — 51 un tas ir, godātie kolēģi, viss. Ja mēs pieņemtu šos grozījumus, šie noteikumi attiektos tikai uz personām, kuras šobrīd ir amatā, un nekādā gadījumā šie grozījumi nepieļautu ieņemt civildienesta amatus personām, kuras šobrīd nav šajos amatos, attiektos tikai uz šīm 203 personām, neattiektos, kā es arī teicu, uz Iekšlietu ministriju. Tādēļ, godātie kolēģi, lai mēs nedevalvētu pilsonības piešķiršanu par īpašiem nopelniem, es kā atbildīgās komisijas pārstāvis un vienlaikus kā Pilsonības likuma izpildes komisijas loceklis aicinātu atbalstīt šo grozījumu un nobalsot par tā pieņemšanu pirmajā lasījumā, vienlaikus atbildīgās komisijas vārdā ierosinātu šo likumprojektu pieņemt steidzamības kārtā. Ja jūs atbalstītu steidzamību, tad otrais lasījums notiktu pēc divām nedēļām. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Tātad, pirms atklājam debates, ir jāizšķir jautājums par likumprojekta steidzamību, bet, pirms izšķiram jautājumu par likumprojekta steidzamību, es gribu atgādināt žurnālistiem, ka deputāti ir intervējami ārpus Saeimas zāles. Cienītie žurnālisti, es jums atgādinu vēlreiz Prezidija lūgumu deputātus intervēt ārpus Saeimas zāles sēdes laikā. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts civildienestu”” atzīšanu par steidzamu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 42, pret — 12, atturas — 7. Steidzamība pieņemta.

Debatēs... Juris Vidiņš, frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” deputāts.

J.Vidiņš (TB). Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamais Prezidij un cienījamie kolēģi! Man tomēr paliek maz cerību, kad mans kolēģis Lagzdiņš runāja komisijas vārdā, bet nevis kā deputāts, kā dažreiz mīl runāt. Un kādēļ es ceru? Lai man tomēr nezustu pēdējās ilūzijas par atsevišķu mūsu koalīciju partneru deputātiem. Es... man nav saprotama šīs “roku izgriešana” no dažādu ministriju puses Saeimai. Mūs stāda dilemmas priekšā: vai nu mēs dosim pilsonību par īpašiem nopelniem, vai nu mums ir šīs likums jāgroza. Es domāju, ka mums derētu pajautāt ministriju vadītājiem, kur viņi bija kopš 1994.gada un kāpēc viņi nesagatavoja kadrus, kas varētu aizvietot šos it kā neaizvietojamos ierēdņus. Nevienā pasaules valstī nav tāda situācija, ka ierēdņi būtu nepilsoņi. Un es ļoti pateicos mūsu ārlietu ministram, ka viņš šodien šos materiālus iedeva tieši Cilvēktiesību komisijai. Tātad, ja mēs mūžīgi skatāmies uz Eiropu, viena daļa no mums, viena daļa skatās uz Austrumiem, tad, par nožēlu šoreiz, mēs nevaram neko minēt sev par piemēru, jo ierēdņi nekur, nevienā valstī nav nepilsoņi. Tātad šinī ziņā mēs gribam būt oriģināli. Uz kā pamata, uz kā rēķina mēs gribam būt oriģināli? Ziniet, Lagzdiņa kungs teica — 203 vietas. O, malači ministri! Viņi vairāk kā uz pusi samazināja. No 500 palika tikai 203 ierēdņi nepilsoņi. Nu, priecāsimies! Bet, ja mēs paanalizētu bezdarba līmeni, kur tas ir lielāks — starp pilsoņiem vai nepilsoņiem? Varbūt tas arī ir vienāds, tas man neinteresē, bet es kā Latvijas pilsonis vienmēr rūpēšos pirmām kārtām par Latvijas pilsoņiem. Neskatoties uz viņu tautību un viņu pārliecību un ne uz ko citu. Bet šeit notiek citādi. Tātad ja atbrīvo tos 203 nepilsoņus, viņu vietā jāpieņem 203 pilsoņi. Tas ir loģiski.

Un tagad mēs varam analizēt to lietu mazliet savādāk. Starp pilsoņiem latvieši ir ap 75 procenti, bet kopējā katlā mēs esam kādi 52 procenti. Un starp nepilsoņiem latvieši ir tikai, es nezinu, kādi pieci vai mazliet mazāk pat procenti. Tātad šeit es saskatu ne tikai Latvijas Republikas pilsoņu diskrimināciju, bet aiz šī priekšlikuma es saskatu tā paša genocīda turpinājumu pret latviešu tautu. Es uzsveru — pret latviešu tautu kā etnisku veidojumu. Ko darīja padomju impērija? Man šķiet, man nebūtu jāatgādina cienījamajiem deputātiem, ka represiju laikā vienīgais noziegums varēja būt padomju pases 5.nodaļas ieraksts — “latvietis”. Un to es tiešām esmu izjutis uz savas ādas, atrazdamies ne tik tālās zemēs no šejienes. (Starpsauciens: “Cietumā...”)

Tātad es lūdzu deputātus pie šīs lietas pieiet ar visu nopietnību un pārdomāt, kādas politiskas sekas tas izraisīs un ko atkal teiks par Saeimu. Tā argumentācija, ka mēs piešķiram, mums būtu jāpiešķir pilsonība par īpašiem nopelniem, man šķiet, nav vietā. Liela daļa no mums to ir izjutuši, kad cilvēki vienkārši smejas par mums, ka mēs piešķiram pilsonību par sevišķiem nopelniem ierēdnei Andrejevai no Finansu ministrijas, Haimam Koganam kā hokeja sponsoram, te, par nožēlu nav Apinis, kas tik karsti uzstājās par viņu un dažiem citiem. Un šodien mums ir daudz izcilu hokejistu — Maticins un Znaroks, kurš pa visu pasauli “matušku” piesauca, kad viņu nosauca uz sodīto sola. Nu turpināsim un diskreditēsim paši sevi, un paliksim par klauniem mūsu vēlētāju acīs. Paldies!

Sēdes vadītāja. Dzintars Ābiķis, frakcijas “Latvijas ceļš” deputāts.

Dz.Ābiķis (LC). Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Es uzmanīgi klausījos to, ko teica Vidiņa kungs. Neapšaubāmi, nevar viņam piekrist šajā jautājumā. Pirmkārt, Vidiņa kungs, iet runa par 203 ierēdņiem. Tātad tie ir 203 ierēdņi, kuri ar savu varēšanu ir pierādījuši, ka viņi ir labi ierēdņi, viņi Latvijas valstij ir noderīgi. Neiet runa par citiem, jo šobrīd likums neparedz, ka varētu stāties darbā, izturēt atestāciju un kļūt par ierēdņiem cilvēki, kuri nav pilsoņi. Tātad iet runa tikai par cilvēkiem, kuri sevi darbā ir pierādījuši. Un tie nav tūkstoši. Tie ir tikai divi simti.

Un tomēr es gribētu atgriezties pie likuma par pilsonību, un proti, pie panta par pilsonības piešķiršanu par īpašiem nopelniem Latvijas labā. Man bija tas gods būt arī iepriekšējās Saeimas deputātam un strādāt Pilsonības likuma izpildes komisijā. Un es atceros, ka mēs mēnešiem ilgi lauzījām galvas par to, kas tad ir īpaši nopelni Latvijas labā. Un gandrīz katram no komisijas un arī tiem kolēģiem, kas nebija komisijā, bet kas par šo lietu domāja, katram bija savas domas, jo katram tie iekšējie kritēriji ir citādi. Un uzlikt uz papīra un noformulēt konkrētos likuma pantos, kas ir īpašie nopelni, izrādījās, ir praktiski neiespējami. Tas bija iekšējs, katra cilvēka iekšējs kritērijs. Jo vienam sports ir absolūti sveša lieta, sports absolūti neinteresē un viņam liekas, ka tā ir velta laika nosišana. Citam savukārt liekas, ka tomēr sakarā ar izciliem sasniegumiem sportā mūsu Latvijas valsts vārds nepārprotami izskan pasaulē. Un cilvēki, kuri darbojas sportā, nepārprotami var nest Latvijas vārdu pasaulē un tādējādi stiprināt mūsu valsti. Un tāpat arī ir ar kultūras darbiniekiem un tā tālāk.

Beigās es domāju, arī jūs tam piekritīsiet, lielākais vairums manu kolēģu sliecas uz to, ka jā, tiešām ir sfēras, kur šie īpašie nopelni varbūt tiešām ir vieglāk formulējami kā īpaši nopelni valsts labā. Un tās tiešām ir tādas dzīves sfēras kā sports, kultūra, māksla, zinātne. Tātad tās ir tās sfēras, kur cilvēki, kas ir populāri attiecīgajā sfērā, viņi nepārprotami nes Latvijas vārdu pasaulē, un nepārprotami Latvijas labā var daudz vairāk izdarīt kāds ievērojams sportists, kurš iegūst medaļu olimpiskajās spēlēs, un viņa vārds izskan pa visu pasauli, un visa pasaule rēķinās ar to, ka Latvija ir valsts, tā ir spējīga valsts, kurā var būt tāda līmeņa sportisti. To pašu var attiecināt uz pasaulē pazīstamiem māksliniekiem, zinātnes pasaules cilvēkiem un tā tālāk.

Bet attiecībā uz ierēdņiem jāsaka atklāti, ka tad, kad mēs, un arī es personīgi, balsojām par atsevišķiem ierēdņiem, piešķirt viņiem pilsonību par īpašiem nopelniem, protams, šie cilvēki apzinīgi ir strādājuši, pildījuši savu pienākumu pret Latvijas valsti. Bet vai tiešām vienkārši godīgs darbs savā amatā un pienākumu pildīšana pret valsti, tātad pienākuma pildīšana pret valsti, ir adekvāta jēdzienam “īpaši nopelni”? Un šajā sakarā, lai tiešām mēs saglabātu amatos varbūt ne gluži šos 203, jo es personīgi visus nezinu, bet nepārprotami, es domāju, lielākā daļa starp viņiem ir cilvēki, kuri kā ierēdņi šobrīd valstī ir vajadzīgi, kuri ir ļoti spējīgi cilvēki savā sfērā, lai mēs viņus saglabātu kā ierēdņus, kā cilvēkus, kas turpina pildīt savu pienākumu pret valsti, mums nevajadzētu viņiem vēl sniegt tādu reveransu kā piešķirt pilsonību par īpašiem nopelniem, jo šobrīd izrādījās, ka tas bija vienīgais paņēmiens, kā valstij noderīgus cilvēkus varētu atstāt tanī amatā, kur tiešām viņi šobrīd ir visnoderīgākie.

Un šajā sakarībā es tomēr aicinu deputātus varbūt nekļūt pārāk emocionāliem, pieiet pragmatiski, jo tie ir cilvēki, kuri godīgi strādā un kuri turpmāk arī varētu šajā gadījumā godīgi pildīt savu pienākumu pret Latvijas valsti, arī būdami nepilsoņi.

Es nepārprotami aicinu atbalstīt šo likumprojektu. Paldies!

Sēdes vadītāja. Valdis Krisbergs — nav zālē.

Nākamais Kārlis Čerāns, frakcijas “Latvijai” deputāts.

K.Čerāns (TKL). Cienījamā sēdes vadītāja! Godātie deputāti! Frakcija “Latvijai” nevar atbalstīt šo likumprojektu. Mēs, protams, neuzskatām, ka tas būtu genocīds pret latviešu tautu, kā šeit Vidiņa kungs teica. Un es domāju, ka tā argumentācija ir visai nenopietna. Es domāju — tas drīzāk ir princips, ka valsts ierēdnim ir jābūt pilsonim. Un es domāju, ka nebūtu pareizi likumu grozīt konkrētu gadījumu dēļ vai arī tādēļ, ka ir pienācis tagad kaut kāds termiņš, kas iepriekšējā likumā bija noteikts, un tagad izrādās, ka mēs šajā termiņā kaut kādu iemeslu dēļ nevaram iekļauties.

Es domāju, ka šis likums arī varētu būt. Noraidot šo likumu, šobrīd spēkā esošais likums varētu arī dot labu iespēju, kā sākt ierēdņu skaita samazināšanu. Es negribētu to attiecināt tieši uz šiem cilvēkiem šajās konkrētajās vietās, kas būtu jāsamazina, bet tas, ka šis skaits ir jāsamazina vispār, un ka, neļaujot šiem cilvēkiem arī turpmāk ieņemt ierēdņa amatu, mēs nonāktu pie nepieciešamības citus cilvēkus uzņemt par ierēdņiem, tā tas nebūt nav. Jo mums ir jāveic šī valsts pārvaldes optimizācija, un es domāju, ka šis, šobrīd spēkā esošais likums, tātad, kurā mēs neizdarām šo grozījumu, tā varētu būt laba iespēja, kā netiešā veidā šo procesu veicināt. Tā ka mēs šo likumu atbalstīt nevaram. Paldies!

Sēdes vadītāja. Jūs vēlaties runāt, Tabūna kungs? Pēteris Tabūns, LNNK un LZP frakcijas deputāts.

P.Tabūns (LNNK, LZP). Cienījamie kolēģi! Es arī neatbalstu šos grozījumus likumprojektā. Likums ir pieņemts, un vajadzēja attiecīgajiem dienestu un ministriju vadītājiem laikus domāt par to un gatavot attiecīgi maiņu. Es lielā mērā piekrītu vairumam, ko teica Vidiņa kungs. Varbūt neatkārtošos. Mani personīgi neapmierina tas, ka šī piekāpšanās, šī pielaidība seko cita citai. Ne tikai šajā likumā, bet daudzos. Cita pēc citas. Un tā mēs darām gan 5.Saeimā, gan tagad 6.Saeimā. Atkal un atkal atrodam kādu piekāpšanos. Redziet, mūs baidīja ar to, ka nāksies 200, 300 cilvēkiem dot pilsonību par īpašiem nopelniem. Jo šiem cilvēkiem, izrādās, obligāti jāpaliek civildienestā. Kāpēc? Mēs taču pieņēmām likumu. Un kāpēc viņiem jāpaliek? Nu ja patiešām šeit atrodas tik ļoti izcili cilvēki, kuri ir neaizvietojami, nu tad piešķirsim par īpašiem nopelniem. Lai gan es uzskatu, ka pilsonības piešķiršana par īpašiem nopelniem ir sen, es atkārtoju — sen, sevi degradējusi.

Un vajadzētu pārtraukt pilsonības piešķiršanu par īpašiem nopelniem, jo tas ir kauns, tā kā mēs šeit rīkojamies. Labi, ja divi, trīs, četri ir pelnījuši un patiešām ir nopelni Latvijas labā, kā tas ir rakstīts — par īpašiem nopelniem, pārējiem mēs dodam, redziet, tāpēc, ka viņi nevarēs strādāt civildienestā. Un kā Vidiņa kungs te jau raksturoja - dodam, un jau sagatavoti dokumenti, un dod veselai komandai hokejistu, kuri vairāk neko citu kā neslavu Latvijai nenes, nevis slavu. Neslavu. Un te paspēlējuši dažus gadus, ieradušies no Krievijas, paspēlējuši dažus gadus ļoti, ļoti vājā līmenī, pie tam paspēlējuši hokeju dažādās ārzemju komandās un šad tad it kā aizstāvot arī Latvijas komandas godu, jāsaņem pilsonība par īpašiem nopelniem. Nu neder, cilvēki! Nu tā nedrīkst rīkoties! Nu nedegradēsim tādas lietas kā īpaši nopelni Latvijas labā. Jo es vēlreiz atkārtoju. Šo piekāpšanos ir pārāk, pārāk daudz. Un lai šīs attiecīgās instances risina šos jautājumus citādā ceļā, ja viņi laikus nav risinājuši. Es neatbalstu šo likumprojektu. Paldies!

Sēdes vadītāja. Māris Vītols, LZS, KDS un LDP frakcijas deputāts.

M.Vītols (LZS, KDS, LDP). Godātā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi, Saeimas deputāti! Mums par šo jautājumu bija šodien diskusijas frakcijas sēdē, un ir vairāki aspekti, kā mēs šo situāciju redzam, kura ir izveidojusies līdz ar visiem šiem vēsturiskajiem pārkārtojumiem mūsu valstī. Tas ir iemesls, kāpēc šie nedaudz pāri par diviem simtiem nepilsoņu šobrīd strādā mūsu valsts civildienestā. Šeit ir divas puses - profesionālā puse un politiskā puse. Mums šeit kā Saeimas deputātiem nepienāktos vērtēt šo cilvēku profesionālo sagatavotību un varējumu strādāt civildienestā, jo birokrātiskais mehānisms un mūsu valsts pārvaldes struktūra un likumi nosaka, ka, nokārtojot civildienesta ierēdņa eksamināciju, valsts atzīst šo cilvēku profesionālās spējas un atzīst viņu profesionālo varējumu strādāt par ierēdni mūsu valstī. Šeit ir otra - politiskā puse - kas no dažu deputātu saprašanas viedokļa robežojas ar šo cilvēku politisko lojalitāti. Šis skaits nav tik liels, lai šeit meklētu politiskus risinājumus, bet citās valstīs, kur problēma skaitliskā ziņā ir lielāka, ir domāts un arī radīts kāds dienests - vai tas būtu Satversmes aizsardzības birojs mūsu valstī atbilstoši vai kāds cits dienests pie Iekšlietu ministrijas, kurš izvērtē nevis šo profesionālo varējumu, bet izvērtē šo cilvēku politisko, morālo lojalitātes pusi un pieņem šeit savu zināmu lēmumu. Es arī esmu pret to... ja Saeimas deputāti atcerās - pirms kāda pusgada šeit mēs risinājām jautājumu, kas ir saistīts ar vienu no profesionāļiem, par ko šeit runāja Tabūna kungs, ko mēs uzņēmām pilsonībā par izciliem nopelniem, un tā ir Finansu ministrijā strādājošā Andrejevas kundze, kuru mēs šeit Saeimā uzņēmām pilsonībā, atzīstot viņas varējumu, atzīstot viņas nopelnus (No zāles deputāts P.Tabūns: “Tā es nerunāju!”), varbūt tieši profesionālos nopelnus gan pie mūsu valūtas ieviešanas, gan varbūt pie mūsu nodokļu sistēmas izveidošanas, tas bija viens gadījums, un es uzskatu, ka uzņemšanu par nopelniem pilsonībā būtu jāvērtē individuāli katram no šiem te ierēdņiem, kuri nav varbūt šobrīd pilsoņi, atzīstot viņu konkrētos nopelnus, viņus uzskaitot, tādu nebūtu daudz, bet mums arī nav jāspiež uz to, lai mēs tagad izmantojam šo Pilsonības likuma mehānismu un tādā veidā viņus noturam šeit šā civildienesta ietvaros. Izejot no tā, ko es stāstīju, un uzsverot varbūt šīs institūcijas nepieciešamību, kas viņus vērtētu no politiskajiem un citiem kritērijiem, no lojalitātes kritērijiem, atbalstot profesionālo pusi, es pats personīgi balsošu par šo likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Vairāk nav pieteikušies debatēs? Tad vārds Valdim Krisbergam, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcijas deputātam.

V.Krisbergs (DPS). Cienījamo Prezidij, cienījamie kolēģi! Man gribētos pajautāt tikai vienu jautājumu mums visiem - ar kādu ierēdni mēs labāk sastaptos - ar profesionālu, civildienesta likumam pakļāvīgu un izpildīgu ierēdni vai ar pilsoni, vislabākais, ar pilsoni, kārtīgu civildienesta ierēdni. Bet ja nu šis visoptimālākais variants nav izpildīts? Neņemiet ļaunā, man šķiet, ka mēs visi esam tikušies nu ja ne ar ierēdņiem, tad ar kalpotājiem jeb vienā vārdā sakot, klerkiem, pietiekoši daudz. Un vienmēr esam bijuši sašutuši nevis par to, ka pēkšņi uzzinām, ka viņš ir vai nav pilsonis, bet par to, ka viņš ir nekompetents, rupjš un pašlabuma meklētājs.

Manuprāt, ja suverēnā valstī Latvijā neliels daudzums ierēdņu pret to milzīgo daudzumu, kas ir radies Māra Gaiļa laikā, ir ar domu, ka viņi ir vajadzīgi valstij, ja atbild uz šo jautājumu - vai mēs gribam stāvēt milzīgās rindās pēc ieraksta zemesgrāmatās tikai tāpēc, ka kafijas tasīte blakus kaut kur ir jāiedzer? Vai mēs gribam ilgi gaidīt, lai dabūtu kādu izziņu tāpēc, ka jāpatrin mēles? Vai tāpēc mēs neiesim pie šī ierēdņa, ka viņš, izrādās, nav pilsonis? Es pilnīgi piekrītu Vidiņa kungam un arī pārējiem runātājiem, ka mēs esam degradējuši pilsonības piešķiršanas svēto statusu. Pilnīgi pareizi. Šis jautājums nav risināms, pat šiem izcilajiem ierēdņiem ārpus kārtas piešķirot pilsonību. Tā ir degradācija. Cita lieta, ja mēs mainām likumā vienu normu. Man gribas atgādināt - šeit taču tomēr sēž ļoti daudz no 5. Saeimas deputātiem un pat no Augstākās padomes. Cik likumos, kuri ir pieņemti tajos laikos, ir izdarīti daudzi grozījumi? Mūsu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā to jūt ļoti labi, un tagad mēs ietiepsimies kā viens dzīvnieks pret vārtiem un ne par ko nekādas izmaiņas. Jā, tas būtu laikam ļoti labi, ja mums būtu sena demokrātijas valsts un likumi būtu izstrādāti smalki un sīki un piemēroti jebkurai dzīves situācijai. Šodien ir situācija, kad augstas klases speciālists, kurš ar to vien, pierādot ar savu darbību, ka viņš ir vajadzīgs valstij, ir pelnījis šo likuma labojumu. Padomāsim par to! Kas ir primārais? Profesionālais vai politiskais? Es domāju, ka par profesionalitāti šoreiz būtu pareizāk runāt. Līdz ar to aicinu deputātus atbalstīt šo likumprojektu. Paldies!

Sēdes vadītāja. Vairāk debatēs deputāti pieteikušies nav? Lūdzu zvanu! Komisijas vārdā?

J.Lagzdiņš. (LC). Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja, kolēģi deputāti! Cienījamie kolēģi no “Tēvzemes un Brīvības” frakcijas! Tās cēlās idejas, par kurām jūs iestājaties jau vairāk kā piecus gadus kopš atmodas sākuma, tās var realizēt nevis ar rezolūcijām vai paziņojumiem citu tālu dzīvojušu tautu aizstāvībai, bet gan ar konkrētiem darbiem. Un šobrīd ir tas īstais brīdis pienācis, kad jūs esat valdībā, un jūsu ministri ieņem, manuprāt, ļoti svarīgus amatus. “Tēvzemes un Brīvībai” vadītājs Māris Grīnblats ir izglītības ministrs, un tagad ir īstais laiks parādīt savas spējas un ķerties pie īstajiem darbiem. Un jāsaka, ka diemžēl vēl šobrīd, ja mēs paskatāmies latviešu skolās, kas notiek, tad latviešu bērni daudz vairāk stundas veltī, lai apgūtu krievu valodu, nevis angļu valodu, tas, neapšaubāmi, nav Māra Grīnblata “nopelns” pēdiņās, tā ir iepriekšējo sodu tradīcija, bet tas turpinās, un nekādu pazīmju nav, kas liecinātu, ka jaunais ministrs mēģinātu šo stāvokli uzlabot. (Starpsauciens no zāles: “Tas nav par likumu!”) Piemēram, lielākajā daļā Liepājas skolās, līdz 5. klasei trīs stundas nedēļā latviešu bērni mācās krievu valodu, bet nevienu stundu, atskaitot 5. specializēto skolu, nemācās citas valodas. Tieši tā. Es atbildu, šīs ir debates un es atbildēšu jums... (Starpsauciens no zāles: “Varbūt vajag par likumu runāt!”)

Sēdes vadītāja. Lagzdiņa kungs, tās nav debates, jūs runājat komisijas vārdā, aizstāvot likumprojektu, pēc debašu beigšanās.

J.Lagzdiņš. Tieši tā. No “Tēvzemes un Brīvības” nāk arī ministrs - tieslietu ministrs Rasnačs, kura pakļautībā ir valodu inspekcija. Arī šeit ir darbalauks. Makarovs atbild par demogrāfisko politiku. Es tiešām gaidītu kā latvietis konkrētus darbus, bet, runājot par konkrēto likumprojektu, godātie kolēģi, ja mēs nepieņemsim šādu grozījumu, tad acīmredzot turpmāk valdība rīkosies kā vasaras brīvlaikā, un proti, likvidēs civildienestu Valsts ieņēmumu dienesta sastāvā, tā rezultātā 120 personas nebūs civildienesta ierēdņi, un šie cilvēki patiešām varēs nemācīties latviešu valodu, un ne tikai šie 120 cilvēki varēs nemācīties latviešu valodu, bet arī citi nepilsoņi varēs strādāt valsts ieņēmumu dienestā, un šādu lēmumu ir pieņēmusi valdība vienbalsīgi, kurā arī bija trīs “Tēvzemes un Brīvības” ministri.

Godātie kolēģi! Es aicinātu pieņemt šo likumprojektu, lai neveicinātu pilsoņu skaita mākslīgu palielināšanu. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Grozījumi likumā” Par valsts civildienestu”” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu deputātus pievērst uzmanību, ka ir jābalso. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - 12, atturas - 8. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu datumu, līdz kādam iesniedzami priekšlikumi otrajam galīgajam lasījumam, un arī datumu, kurā izskatīt otro galīgo lasījumu!

J.Lagzdiņš. Godātie kolēģi deputāti! Tātad otro un galīgo lasījumu es aicinātu noteikt 25. septembrī un priekšlikumus līdz 24. septembrim.

Sēdes vadītāja. Lagzdiņa kungs! Tātad mēs varam...

J.Lagzdiņš. Es atvainojos, 26. septembrim.

Sēdes vadītāja. Lagzdiņa kungs... tātad 25.-26. septembra plenārsēdē, jo ļoti iespējams, ka mēs turpināsim šādu darba ritmu, kāds ir šonedēļ, arī uz priekšu, un jūs tātad... priekšlikumu iesniegšanas laiks ir 24. septembris.

Lūdzu, Aigars Jirgens, “Tēvzemes un Brīvības” frakcijas deputāts.

A.Jirgens (TB). Cienījamie kolēģi! Es tomēr ierosinātu mazliet nopietnāk izturēties pret šo jautājumu, jo teksts, ko mēs tikko nobalsojām, ir juridiski pietiekami neprecīzs, tas ir, paredz ne tikai šiem 200 cilvēkiem atļaut turpināt strādāt, bet visiem tiem, kuri bija ierēdņa amatos uz civildienesta likuma spēkā stāšanās brīdi. Un šajā projektā arī, ja mēs to tālāk atbalstām, ir nepieciešamas korekcijas atbilstoši tai idejai, ko šeit pauda Lagzdiņa kungs. Tāpēc es ierosinātu noteikt priekšlikuma iesniegšanas datumu 1. oktobri un izskatīt otrajā lasījumā 3. oktobra plenārsēdē.

Sēdes vadītāja. Vai ir kādi citi priekšlikumi? Tā kā komisijas pārstāvim nav iebildumu par termiņa pagarināšanu, tad balsojums nav vajadzīgs, jo citiem deputātiem, kā es saprotu, arī nav iebildumu par 1.oktobri, ja ir iebildumi, tad... Tātad priekšlikumu iesniegšanas laiks — 1.oktobris. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts. Izskatīšana sēdē 3.oktobrī. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju””. Gunta Gannusa - Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā. Frakcijas “Tautai un taisnībai” deputāte.

G.Gannusa (TT). Cienījamie deputāti! Strādājam ar dokumentu Nr. 168, Nr.1246 un Nr. 1246a. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir izskatījusi grozījumus likumā “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju”. Šajā likumā ir ienākuši trīs priekšlikumi. Tālāk skatīsim pa pantiem.

1.pants. Priekšlikums - papildināt 1.panta 1.punktu ar jaunu tekstu. Iesniedz deputāti Ozoliņš, Grīgs, Balodis, Jurdžs un Priedkalns. Tautsaimniecības komisijas priekšlikums - neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates! Leopolds Ozoliņš, frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” deputāts.

L.Ozoliņš (TB). Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie deputāti! Es lūdzu iedziļināties šajā tekstā, kas ir jūsu priekšā. Par to, ka vajadzētu īpašu uzmanību pievērst aptieku privatizācijai. Jo aptiekas, tās ir it kā centri, kur nāk cilvēks pēc palīdzības. Tie ir vēsturiski veidojušies centri, un aptieku vadītāji un aptieku darbinieki, kas strādā šajās aptiekās, apmēram zina rajona iedzīvotāju likstas, viņu ciešanas, hroniskos slimniekus, kam pašreiz ir īpašas grūtības medicīnas preparātu iegādē. Tātad, ja mēs brīvi laižam aptiekas izsolēs, kā tas notiek pašreiz, tad bieži aptieku iegādājas nevis tie, kas īpaši grib rūpēties par rajona iedzīvotāju tālāko veselību vai palīdzēt viņiem, bet tieši grib iegādāties šīs aptiekas komercijas nolūkiem. Veidojot bieži šajā apvidū monopolu, šīs aptiekas iegādājas vairumtirdzniecības bāzes un realizē savu tirdzniecības politiku. Kā jau es minēju, aptiekas bija arī tās, kas iepirka ārstniecības zāles, ārstniecības augus, un pašreiz sakarā ar to, ka ir vajadzīgi sertifikāti šiem augiem no katra piegādātāja, ir pārtraukta arī šī aptieku funkcija. Tātad arī tas mazais atbalsts, ko tās sniedza apkārtējiem nabadzīgajiem iedzīvotājiem, vairs nav iespējams.

Bez šaubām, šīs pašas ārstniecības zāles nāk no dažādām pasaules valstīm Latvijā un caur šīm bāzēm ar samērā izcilu peļņu nonāk atkal aptiekās, kur katrā gadījumā, ja tas būs tikai vairumtirdzniecības bāzu tāds interešu realizācijas punkts vai veids, kā to darīt, tad dabīgi, ka vietējie iedzīvotāji cietīs arī šādus zaudējumus. Tāpēc es lūdzu izdalīt atsevišķi, ņemot vērā šo aptieku centru, aptieku punktu sociālu nozīmību, bieži vien tā ir vienīgā aptieka mazā pagastā vai pāris aptiekas, vai viena aptieka pilsētiņā, vai divas aptiekas, lai tās nenonāktu firmu vai vairumtirdzniecības bāzu pārraudzībā un pilnīgā kontrolē, nobalsot par šo punktu atsevišķi un izdalīt to kā atsevišķu punktu šajā likuma grozījumā.

Sēdes vadītāja. Vairāk debatēs deputātāti pieteikušies nav? Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par deputātu Ozoliņa, Grīga, Baloža, Jurdža un Priedkalna priekšlikumu - papildināt 1.panta 1.punktu ar tekstu “aptiekas, kuru darba kolektīvi...” tālāk kā tabulā.

Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Zālē nav kvoruma. Lūdzu zvanu! Lūdzu atkārtot balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Zālē nav kvoruma. Pārtraukums pusstundu.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja Ilga Kreituse.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi, lūdzu ieņemiet savas vietas! Turpinām darbu. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par deputātu Ozoliņa, Grīga, Baloža, Jurdža un Priedkalna priekšlikumu - papildināt 1.panta 1.punktu ar šādu tekstu: “Aptiekas, kuru darba kolektīvi...” un tālāk kā tabulā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par... Zālē nav kvoruma. Kungi, nav kvoruma!

Augsti godātie deputāti! Es jūs gribu iepazīstināt ar Saeimas Kārtības ruļļa 48.pantu. “Ja izrādās, ka nav kvoruma, sēdes vadītājs pēc sava ieskata var sēdi slēgt vai pārtraukt. Ja arī pēc pārtraukuma kvoruma nav, sēde slēdzama.” Šodienas sēdi pasludinu par slēgtu. Turpinām darbu rīt pulksten 9.00.

Atvainojos! Cienījamie deputāti, pie šīs situācijas... Ko jūs vēlaties, Dobeļa kungs? (Dobelis kaut ko saka no vietas.) Es jums nevaru ļaut izteikties par kvorumu. Es jums varu ļaut izteikties par to, kā lieta virzāma tālāk, lai gan es esmu paziņojusi sēdi par slēgtu. Līdz ar to šī jūsu uzstāšanās varētu būt perspektīvai.

J.Dobelis (LNNK, LZP). Paldies, Kreituses kundze! Es, piemēram, atrados patlaban zālē, bet nepiedalījos balsošanā, jo man nav sava konkrēta viedokļa, bet es esmu piedalījies šajā procesā. Es vienkārši nepiedalījos šajā balsošanā. Tātad, ja ir runa par kvorumu, tad ir jābūt reģistrācijai, bet nevis konkrētam balsojumam. (Starpsauciens no zāles: “Pieņemsim lēmumu, ka turpināsim darbu.”)

Sēdes vadītāja. Es atvainojos, dārgie kolēģi! Kārtības rulli vajag vienmēr izlasīt līdz galam. Visu pārdomāt un tad tikai celt pretenzijas. 15.pants Kārtības rullī. “Ja sēde tiek slegta tāpēc, ka nav kvoruma pēc pēdējās balsošanas, deputātu klātbūtnes noskaidrošanai rīkojama atsevišķa reģistrācija.” Un tā tūlīt notiks. Bet es jums atkārtoju tekstu: “Ja sēde slēgta tāpēc, ka nav kvoruma pēc pēdējās balsošanas...” Tātad sēde ir slēgta tāpēc, ka nav kvoruma balsošanā, bet tagad mēs reģistrēsimies atbilstoši tam, lai pēc tam spriestu par deputātu algām. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu deputātus reģistrēties! Lūdzu Saeimas sekretāra biedri Janīnu Kušneri nolasīt reģistrācijas rezultātus! (Zālē troksnis.)

Godātie deputāti, pēc sēdes slēgšanas debates vairs nenotiek.

J.Kušnere (6.Saeimas sekretāra biedre).

Cienījamie deputāti, nav reģistrējušies: Raitis Apalups, Imants Daudišs, Roberts Dilba, Indulis Emsis, Aivars Endziņš, Edvīns Inkēns, Juris Kaksītis, Aleksandrs Kiršteins, Odisejs Kostanda, Andrejs Krastiņš, Ģirts Valdis Kristovskis, Ludmila Kuprijanova, Aristids Jēkabs Lambergs, Kristiāna Lībane, Aida Prēdele, Andris Rubins, Andris Saulītis, Antons Seiksts, Jānis Urbanovičs, Māris Vītols, Roberts Zīle.

Paldies!

Sēdes vadītāja. Sēdi turpinām rīt, 19.septembrī pulksten 9.00.

19.septembrī

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētāja Ilga Kreituse.

Sēdes vadītāja. Augsti godātie kolēģi! Labrīt! Lūdzu, ieņemiet savas vietas! Turpinām Latvijas Republikas Saeimas 18.–19. septembra sēdi. Turpinām no tā jautājuma, kurā mēs palikām, un tāpēc lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par deputātu Ozoliņa, Grīga, Baloža, Jurdža, Priedkalna priekšlikumu papildināt 1. panta 1. punktu ar šādu tekstu: “Aptiekas, kuru darba kolektīviÉ” tālāk kā jums tabulā. Tātad tas ir tas balsojums, pie kura mēs vakar visi palikām. Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu visiem uzmanīgi sekot un balsot! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 35, pret — 1, atturas — 18. Priekšlikums pieņemts.

Likumprojektu stādīt priekšā Saeimai turpina Gunta Gannusa, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — frakcijas “Tautai un taisnībai” deputāte.

G.Gannusa (TT). Nākamais priekšlikums ir papildināt 1. panta 2. punktu. Šo priekšlikumu ir iesnieguši deputāti Ozoliņš, Grīgs, Balodis, Jurdžs un Priedkalns. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums — šo priekšlikumu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu par iesniegto priekšlikumu nav? Pieņemts.

G.Gannusa. Tālāk — 1. panta 2. punktā svītrot otro daļu. Šis ir priekšlikums, ko ir ierosinājusi Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija, un šis priekšlikums ir izvirzīts tāpēc, ka, privatizējot valsts cukurpārstrādes uzņēmumus, šī privatizācija notiek pēc citiem noteikumiem, un tāpēc komisija šo priekšlikumu un šo punktu no šī likuma svītro.

Sēdes vadītāja. Es atvainojos. Es tagad sekojot līdzi tabulai, otrā sadaļa tabulā kā ir veidota, ir no pirmā lasījuma. Trešā sadaļa ir priekšlikumi otram lasījumam, ceturtā sadaļa — komisijas slēdziens. Vai šeit ir atkal kāda tehniska kļūda?

G.Gannusa. Jā, te ir ieviesusies tehniska kļūda.

Sēdes vadītāja. Deputātiem tagad, lūdzu, uzmanīgi sekot. Tabulā, 2. lappusē, sekojiet lūdzu tagad līdzi, jo pašlaik ir atkal izveidojusies situācija. Lūdzu, Gannusas kundze, jo pirmā lappusē rakstīts, ka otrā ailīte ir pirmā lasījuma redakcija.

G.Gannusa. Tie ir Ministru kabineta noteikumi Nr.7 un 135, ko regulē Satversmes 81. panta kārtībā.

Sēdes vadītāja. Bet tie ir pirmā lasījumā vai tagad uz otro lasījumu iesniegtie?

G.Gannusa. Pirmā lasījuma.

Sēdes vadītāja. Nu tad, ja nav nekādu labojumu, tad mēs pašlaikÉ

G.Gannusa. Labojumu nav, ir svītrojums.

Sēdes vadītāja. Es atvainojos, kad ir svītrojums. Lūdzu, cienījamie TautsaimniecībasÉ

G.Gannusa. Pirmā lasījuma svītrojums.

Sēdes vadītāja. Šodien ir otrais lasījums. Godātie deputāti, man ir priekšlikums ierosināt piecu minūšu pārtraukumu, kamēr komisija izskata, kā tālāk izskatāms šis lēmuma projekts. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par piecu minūšu pārtraukumu, lai dotu komisijai iespēju paskaidrot par tālāko tabulas izskatīšanu. Lūdzu balsošanas režīmu1 Lūdzu deputātus balsot par piecu minūšu pārtraukumu! Lūdzu rezultātu! Par — 42, pret — 13, atturas — 6. Darbu atsākam pulksten 9.10.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētāja Ilga Kreituse.

Sēdes vadītāja. Atsākam darbu.

G.Gannusa. Turpinām izskatīt likumprojektu pa pantiem. 2. pantā priekšlikumi saņemti nav.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu par 2. panta redakciju nav? Pieņemts.

G.Gannusa. 3. pantā priekšlikumi saņemti nav.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu par 3. panta redakciju nav? Pieņemts.

G.Gannusa. 4. pantā priekšlikumi saņemti nav.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

G.Gannusa. 5. pantā priekšlikumi saņemti nav.

Sēdes vadītāja. 6. pants, mums 5. panta nav vispārībā...

G.Gannusa. 6. pantā priekšlikumi saņemti nav.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu par 6. panta redakciju nav? Pieņemts.

G.Gannusa. 7. pantā priekšlikumi nav saņemti.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

G.Gannusa. 8. pants. Saņemts ekonomikas ministra Krasta priekšlikums izteikt 8. panta otro daļu šādā redakcijā. Komisijas slēdziens — atbalstīt ekonomikas ministru Krasta kungu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu par komisijas slēdzienu atbalstīt ekonomikas ministra Gundara Krasta priekšlikumu par 8. panta otrās daļas redakciju nav? Pieņemts.

G.Gannusa. 9. pantā priekšlikumi nav saņemti.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

G.Gannusa. Talāk — 13. pants. Priekšlikumi saņemti nav.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

G.Gannusa. 15. pants. Priekšlikumi nav saņemti.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

G.Gannusa. 16. pants. Priekšlikumi nav saņemti.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

G.Gannusa. 17. pants. Priekšlikumi nav saņemti.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

G.Gannusa. 18. pants. Priekšlikumi nav saņemti.

Sēdes vadītāja. Deputātiem par 18. panta redakciju iebildumu nav? Pieņemts.

G.Gannusa. 19. pantā priekšlikumi nav saņemti.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

G.Gannusa. 21. pants. Priekšlikumi nav saņemti.

Sēdes vadītāja. Deputātiem par 21. panta redakciju iebildumu nav? Pieņemts.

G.Gannusa. 23. pants. Priekšlikumi nav saņemti.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

G.Gannusa. 24. pants. Priekšlikumi nav saņemti.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

G.Gannusa. 26. pants. Priekšlikumi nav saņemti.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

G.Gannusa. 30. pantā priekšlikumi nav saņemti.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret 30. panta redakciju nav? Pieņemts.

G.Gannusa. 31. pantā priekšlikumi nav saņemti.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

G.Gannusa. 33. pantā priekšlikumi nav saņemti.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

G.Gannusa. 34. pantā priekšlikumi nav saņemti.

Sēdes vadītāja. Deputātiem par 34. panta redakciju iebildumu nav? Pieņemts.

G.Gannusa. 35. pantā priekšlikumi nav saņemti.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

G.Gannusa. 36.pantā priekšlikumi nav saņemti.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

G.Gannusa. 40.pantā priekšlikumi nav saņemti.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

G.Gannusa. 41.pantā priekšlikumi nav saņemti.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

G.Gannusa. 42.pantā priekšlikumi nav saņemti.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

G.Gannusa. 43.pantā priekšlikumi nav saņemti.

Sēdes vadītāja. Deputātiem par 43.panta redakciju iebildumu nav? Pieņemts.

G.Gannusa. 45.pantā priekšlikumi nav saņemti.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

G.Gannusa. 47.pantā priekšlikumi nav saņemti.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

G.Gannusa. 52.pantā priekšlikumi nav saņemti.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu par 52.panta redakciju nav? Pieņemts.

G.Gannusa. 53.pantā priekšlikumi nav saņemti.

Sēdes vadītāja. Deputātiem par redakciju iebildumu nav? Pieņemts.

G.Gannusa. 56.pantā priekšlikumi nav saņemti.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

G.Gannusa. 57.pantā priekšlikumi nav saņemti.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu par 57.panta redakciju nav? Pieņemts.

G.Gannusa. 58.pantā priekšlikumi nav saņemti.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu par 58.panta redakciju nav? Pieņemts.

G.Gannusa. Pārejas noteikumi. Komisija ierosina...

Sēdes vadītāja. Gannusas kundze, pirmais pārejas noteikums laikam ir tā, kā visu laiku, nekādu priekšlikumu...

G.Gannusa. Pārejas noteikumos priekšlikumu nav.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu par pārejas noteikumu 1.punkta redakciju nav? Pieņemts.

G.Gannusa. Un 2.punktā komisijas priekšlikums ir izteikt pārejas noteikumu 2.punktu šādā redakcijā un mainīt 1997.gada 1.janvāri par noteikumu stāšanos kārtību izmaiņas.

Sēdes vadītāja. Precizējam. Pēdējā ailē ierakstītais teksts ir komisijas priekšlikums...

Ceturtdien, 19. septembrī

Demokrātiskās partijas “Saimnieks” deputāts Valdis Krisbergs, kurš trešdien paziņoja par savas darbības apturēšanu DPS frakcijā, formāli paliek šīs frakcijas biedrs.

Vakar, 19. septembrī, Saeimas Prezidija sēdē, izskatot DPS iesniegumu par V.Krisberga darbības apturēšanu frakcijā, tika nolemts šo iesniegumu noraidīt, jo Kārtības rullis neparedz jēdzienu “darbības apturēšana”.

Saeimas preses dienests