Augstskolu akreditācijas sistēmas veidošana
Augstākās izglītības kvalitātes nodrošināšanai un lai panāktu Latvijas diplomu starptautisku atzīšanu, tiek veidota augstskolu un studiju programmu novērtēšanas un akreditācijas sistēma.
Saskaņā ar “Augstskolu likuma” 9. pantu 1995. gada 28. novembrī Latvijas Republikas Ministru kabinets pieņēma “Augstskolu akreditācijas noteikumus” (Nr.370, publicēti laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” 08.12.1995., nr.191.) ar grozījumiem 1996. gada 2. jūlijā (Nr.237, publicēti laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” 09.07.1996., nr.116).
Balstoties uz “Augstskolu akreditācijas noteikumiem”, tika izveidoti ar Izglītības un zinātnes ministrijas 1996. gada 5. jūnija rīkojumu apstiprināta instrukcija un metodiskie norādījumi. Galvenais šo dokumentu mērķis ir palīdzēt augstskolām uzlabot augstākās izglītības kvalitāti, izmantojot šim nolūkam akreditāciju, un nepieļaut lieku nevajadzīgu dokumentu “ražošanu”. Pašnovērtējuma ziņojuma apjomam jābūt ne lielākam par 3000 vārdiem (aptuveni 5 lpp.), viss pārējais ir tie augstskolas pašas darbībai nepieciešamie dokumenti, ar kuriem augstskola vēlas iepazīstināt ekspertus. Ir pieļaujami speciāli novērtēšanai rakstīti paskaidrojumi un pielikumi ziņojumam, bet ne vairāk par 15000 vārdu (apmēram 25 lpp.). Veidojot pašnovērtējuma ziņojumu, galvenais ir izvērtēt situāciju augstskolā, valstī, pasaulē, izveidot tuvāku (uz dažiem gadiem) un tālāku (uz gadu desmitiem) attīstības stratēģiju un atrast līdzekļus augstskolas mērķu un uzdevumu īstenošanai. Būtu ieteicams izmantot neformālas apspriedes ar visu ieinteresēto pušu piedalīšanos, aptaujas un konsultācijas ar ekspertiem, pēc iespējas pārvēršot arī akreditācijas procesā prasīto ārējo ekspertu vizīti augstskolai noderīgā konsultācijā. Akreditācijai jābūt tikai augstskolā nepārtraukti darbojošās kvalitātes nodrošināšanas un uzlabošanas sistēmas periodiski sagatavotam blakus produktam.
Pašlaik vēl ir vairāki līdz galam neatrisināti ar akreditāciju saistīti jautājumi. Izstrādāto juridisko akreditācijas mehānismu nepieciešams pilnveidot un papildināt ar vadlīnijām augstskolu un studiju programmu satura kvalitātes nodrošināšanai. Daži no risināmajiem uzdevumiem ir šādi:
1. Augstskolu likuma 7. panta “Augstskolu juridiskais statuss un atribūtika” prasību saskaņošana ar likumu “Par uzņēmējdarbību” un citiem likumdošanas aktiem. (Pašlaik juridisko personu dibinātās augstskolas pretēji likuma prasībai ir bez juridiskās personas statusa, jo šī statusa iegūšana traucē būtiskas pretrunas starp Augstskolu likumu un likumu “Par uzņēmējdarbību” (jautājumos par pārvaldi, īpašumu, pašpārvaldes un demokrātijas principu īstenošanu).)
2. Studiju programmu akadēmiskā bloka satura un apjoma precizēšana saskaņā ar Augstskolu akreditācijas noteikumu 5. nodaļu “Prasības studiju programmu novērtēšanai”, pirmkārt, punktu 19.16. un 19.17. izpildīšana.
3. Atbilstības Eiropas Savienības standartiem pārbaude un precizētas prasības salīdzināšanai ar vismaz divām Eiropas Savienības valstu augstskolām.
4. Augstskolas iespēju pārbaude finansiāli nodrošināt studējošo izglītošanas turpināšanu studiju programmas likvidācijas gadījumā (saskaņā ar Augstskolu likuma 55. panta prasībām).
5. Prasības augstskolas novērtējumam no Latvijas tautsaimniecības interešu viedokļa un absolventu konkurētspējas Latvijas darba tirgū mērīšana (Augstskolu akreditācijas noteikumu punkti 19.6.2. un 19.7.4.).
Lūdzam visus ieinteresētos dot savus priekšlikumus vajadzīgo dokumentu projektu gatavošanai un ieteikumus valsts pārvaldes institūcijām augšminēto un citu ar augstākās izglītības kvalitāti saistīto problēmu atrisināšanai.
Augstākās izglītības kvalitātes novērtēšanas centra direktors Juris Dzelme