INFORMĀCIJA. PROBLĒMA

Par dzīvokļu un māju privatizāciju Rīgā

Kā norit dzīvokļu un dzīvojamo māju privatizācija Rīgā?

20.septembrī apkopotie dati liecina, ka Rīgas iedzīvotāji 6670 pieteikumos izteikuši vēlmi kļūt par dzīvokļu īpašniekiem līdz dzīvojamās mājas privatizācijai. Privatizācijai nodoti 4662 dzīvokļi ar kopējo platību 250 494,86 m2. Izsniegta 2451 privatizācijas apliecība. Par dzīvokļu iegādi īpašumā iedzīvotāji norēķinājušies ar 500 989,72 sertifikātiem. Rīgas Domē apstiprināti 6 iesniegumu saraksti. Interesanti, ka pirmajā sarakstā bija iekļauti 350 iesniegumi, bet nākamie saraksti strauji kļuvuši kuplāki, piektais un sestais jau satur 1748 un 1133 iesniegumus. Septītais saraksts iesniegts Rīgas Domē izskatīšanai, un tajā ir 1036 iesniegumi. Pilsētas dzīvojamo māju privatizācijas komisijā pašlaik top astotais saraksts, kurā ir 442 iesniegumi.

Panākta arī vienošanās ar Valsts nekustamā īpašuma aģentūru par aptuveni 200 pašvaldības bilancē esošo valsts dzīvojamo māju, kas uzceltas līdz 1940.gadam, nodošanu privatizācijai.

Taču dzīvokļu paātrinātā privatizācija Rīgā buksē, jo pilsētas Dome pieņēmusi lēmumu, uz kura pamata nepilsoņiem, kuri vēlas privatizēt dzīvokļus, papildus tiek pieprasīta izziņa par tiesībām saņemt nepilsoņa pasi. Šādas izziņas izsniegtas netiek, un līdz ar to simtiem Rīgas iedzīvotāju liegta iespēja iegūt dzīvokli īpašumā, kaut arī likums par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju to paredz. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs A.Gorbunovs 18.septembrī šo lēmuma punktu apturējis. Likumā noteiktajā kārtībā uz ministra rīkojumu Dome var reaģēt divu nedēļu laikā. Tātad — kas turpmāk notiks?

Savukārt dzīvojamo māju privatizācija vispārējā kārtībā Rīgā tikai iešūpojas. Neviena no dzīvojamām mājām privatizācijai vēl nav nodota. Taču notiek sagatavošanās process — jau izstrādātas un saņemtas no Valsts zemes dienesta zemes robežplānu skices 50 dzīvojamām mājām. 11.septembrī iesniegts izskatīšanai Rīgas Domē lēmuma projekts par 21 dzīvojamās mājas nodošanu privatizācijai. Šīm mājām robežplānu skices saskaņotas ar Rīgas pilsētas galveno arhitektu un Domes Zemes pārvaldi. Pašlaik saskaņo zemes gabalu apgrūtinājumus. Valsts zemes dienesta Nekustamā īpašuma vērtēšanas birojam pasūtītas 240 inventarizācijas lietas, 65 pasūtījumi izpildīti, taču komisijas rīcībā ir tikai 33 lietas, jo tās tiek saņemtas tikai pēc rēķina apmaksas. Šobrīd par 26 māju nodošanu privatizācijai tiek gatavots Rīgas Domes lēmuma projekts.

Līdz šim Rīgas Dome nav devusi pilnvarojumu dzīvojamās mājas ierakstīšanai zemesgrāmatā uz pašvaldības vārda nevienam nedzīvojamās telpas nomniekam.

Ja Rīgā pašvaldību valdījumā atrodas apmēram 6200 dzīvojamo māju, cik ilgs laiks nepieciešams, lai tās privatizētu?

Par pretrunīgo un dažādiem sarežģījumiem pārpilno privatizācijas procesu Rīgā 25.septembrī lēma kārtējā Centrālās dzīvojamo māju privatizācijas komisijas sēdē. Tajā piedalījās Ekonomikas ministrijas rūpniecības, īpašuma un privatizācijas valsts ministrs J.Dzenis, Rīgas Domes priekšsēdētāja vietnieks O.Batarevskis, Rīgas Domes Nekustamā īpašuma departamenta direktors V.Smiltenieks, Pilsonības un imigrācijas departamenta direktora padomnieks O.Štrotahs, Rīgas pilsētas valsts un dzīvojamo māju privatizācijas komisijas priekšsēdētājs J.Rupkus, Saeimas deputāts A.Lambergs un citas atbildīgas personas.

Tūdaļ pēc sanāksmes Centrālā dzīvojamo māju privatizācijas komisija rīkoja preses konferenci.

Centrālās dzīvojamo māju privatizācijas komisijas priekšsēdētājs Z.Ziediņš un atbildīgais sekretārs I.Krauze informēja, ka pieņemti vairāki lēmumi, kas paātrinās dzīvojamo māju privatizācijas procesu Rīgā. Viens no galvenajiem — apstiprināti priekšlikumi likumprojektā "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju"" 3.lasījumam Saeimā. Kā pirmais tika minēts likuma grozījums, lai katrs likumīgs sertifikātu īpašnieks nepilsonis varētu kļūt arī par dzīvokļa īpašnieku.

Nākamais likuma grozījums attiecas uz pievienotās vērtības nodokļa aprēķināšanu. Īres un komunālie maksājumi, kā zināms, ir atbrīvoti no pievienotās vērtības nodokļa. Jaunie dzīvokļu īpašnieki, kuri par tādiem kļuvuši paātrinātās dzīvokļu privatizācijas laikā, bieži vien ar namu pārvaldēm noslēdz jaunus līgumus par mājas apsaimniekošanu un uzturēšanu. Saskaņā ar likumdošanu šajos līgumos paredzētie maksājumi jāapliek ar pievienotās vērtības nodokli. Lai nemazinātu īrnieku interesi par dzīvokļu paātrināto privatizāciju, sagatavots priekšlikums attiecīgo likumu grozījumiem — gan likumam par pievienotās vērtības nodokli, gan par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju, t.i., neaplikt šos dzīvokļu īpašnieku maksājumus ar pievienotās vērtības nodokli.

Arī nākamais priekšlikums par likuma grozījumiem attiecas uz dzīvokļa īpašnieka maksājumiem par mājas apsaimniekošanu un uzturēšanu. Līdz šim Latvijā pašvaldībām nav vienotas politikas, kā noteikt maksu par mājas apsaimniekošanu pēc tiem līgumiem, ko dzīvokļu īpašnieki slēdz ar pašvaldību namu pārvaldēm un komunālās saimniecības uzņēmumiem. Līdz mājas privatizācijai vispārējā kārtībā mājas īpašnieks ir pašvaldība, un valstī jau ir zināmi precedenti, kad pašvaldības uz jauno dzīvokļu īpašnieku rēķina mēģinājušas iegūt papildu līdzekļus. Tā kā Ministru kabinets ir devis iespēju pašvaldībām savā administratīvajā teritorijā noteikt īres maksas, tad būs taisnīgi, ka dzīvokļu īpašnieku maksājumi par mājas apsaimniekošanu un uzturēšanu nedrīkst būt lielāki par īres maksu.

Apstiprināts arī priekšlikums likuma grozījumiem, kas paredz dot tiesības paātrinātās privatizācijas kārtībā iegūt dzīvokļus īpašumā tām personām, kuras šos dzīvokļus ieguvušas kā kompensāciju par savulaik atsavināto dzīvojamo māju vai kādu citu īpašumu. Rīgā vien ir apmēram 400 iedzīvotāju, kuri ļoti aktīvi mēģina iegūt dzīvokļus īpašumā, jo uzskata, ka valsts jau reiz viņiem nodarījusi pāri, un nevēlas to pieļaut atkal.

Tika ierosināts arī izdarīt izmaiņas likumā un paredzēt, ka ar valsts dzīvojamo māju privatizācijas jautājumiem Rīgā pilnvarota nodarboties Centrālā dzīvojamo māju privatizācijas komisija.

Tika runāts arī par to, kas darāms, lai novērstu pārējos sarežģījumus dzīvojamo māju privatizācijā Rīgā.

Mudīte Luksa,

“LV” nozares redaktore