Pēc Eiropas darba standartiem

Divas dienas Rīgā notika starptautisks seminārs par Eiropas Savienības direktīvu ieviešanu darba drošības jomā, ko bija sarīkojusi Ziemeļvalstu Ministru padome sadarbībā ar Latvijas Republikas Valsts darba inspekciju. Seminārā piedalījās Dānijas, Norvēģijas, Somijas, Zviedrijas, Islandes, kā arī Latvijas, Lietuvas un Igaunijas valsts darba inspekciju un analogo institūciju vadītāji un pārstāvji.

Kā zināms, 1994.gada decembrī Eiropas Padome apstiprināja Viduseiropas un Austrumeiropas asociēto valstu pirmsiestāšanās stratēģijas dokumentu un uzdeva komisijai izstrādāt "Balto grāmatu", kas veidotu vienu no pirmsiestāšanās procesa sastāvdaļām. 1995.gada jūnijā "Baltā grāmata" tika akceptēta. Tās mērķis ir sniegt asociētajām valstīm priekšstatu par prasībām, kas jāievēro, lai integrētos Eiropas Savienības (ES) iekšējā tirgū. "Baltajā grāmatā" ietvertas konkrētas norādes par pasākumiem, kas jāveic, lai nodrošinātu asociēto valstu pievienošanos Eiropas Savienības iekšējam tirgum, paātrinātu ekonomiskās reformas, rūpniecības pārstrukturēšanu un stimulētu tirdzniecības attīstību.

Pērn, 12.jūnijā, Latvija Luksemburgā parakstīja Eiropas asociācijas līgumu, iegūstot asociētas valsts statusu. Ar šo juridisko aktu sākās kvalitatīvi jauns stratēģisks periods Latvijas ceļā uz iestāšanos Eiropas Savienībā. Asociācijas līgums noteicis mūsu valstij pārejas periodu līdz 1999.gada 31.decembrim – šajā laikā Latvijai jāsaskaņo sava likumdošana, kā arī jāveic preču kustības un uzņēmējdarbības liberalizācija atbilstoši Eiropas Savienības standartiem.

Vakar un aizvakar, 23. un 24. septembrī, Rīgā notikušais seminārs bija veltīts specifiskai jomai – darba likumdošanai.

Vakar preses konferencē semināra rīkotāji informēja žurnālistus par divās dienās iegūto. Latvijas Valsts darba inspekcijas direktors Jānis Bērziņš teica: "Diemžēl mums Latvijā, tāpat kā Lietuvā un Igaunijā, nav nacionālo normatīvo aktu par darba vidi – dokumenta, kas attiecas uz darba aizsardzību un darba drošību." Šīs realitātes kontekstā Jānis Bērziņš augstu novērtēja iespēju seminārā iepazīties ar Ziemeļvalstu pieredzi attiecīgo likumdošanas aktu ieviešanā. J.Bērziņš arī uzsvēra, ka darbs ar normatīvo aktu ieviešanu nebeigsies – ir jāpanāk, lai šie normatīvie akti arī darbotos. "Vienalga, vai Latvija iestāsies Eiropas Savienībā vai neiestāsies, ir jārada normāli darba apstākļi, lai Latvija varētu ražot konkurētspējīgas preces Eiropas tirgum," teica Jānis Bērziņš. Viņš uzsvēra, ka Latvija nedrīkst kopēt Ziemeļvalstu pieredzi, taču ļoti daudz no šīs pieredzes noderēs mūsu zemē. Sevišķi interesants J.Bērziņā vērtējumā, bijis referāts par to, cik izmaksājusi tikai viena paša normatīvā akta ieviešana Dānijā. Latvijai saspringtajā finansiālajā situācijā šis ekonomiskais rādītājs ir īpaši nozīmīgs.

Atbildot uz "Latvijas Vēstneša" jautājumu par semināra reālo devumu, Norvēģijas Darba inspekcijas ģenerāldirektora vietnieks Nils Peters Vedege (Nils–Petter Wedege) uzsvēra labas sadarbības nepieciešamību starp darba ņēmējiem un darba devējiem. Attiecības starp sociālajiem partneriem, pēc Norvēģijas pārstāvja domām, bijis viens no svarīgākajiem Rīgas seminārā skartajiem aspektiem.

Savukārt Islandes Nodarbinātības dienesta darba drošības un veselības administrācijas direktors Eijolfurs Semundsons (Eyjolfur S¾mundsson) pastāstīja par lielo progresu, kas viņa valstī gūts divos gados, kopš Islandē ieviestas ES direktīvas attiecīgajā jomā. "Es esmu pārliecināts, ka arī Baltijas valstis, lietojot pareizu metodoloģiju, gūs labus panākumus sadarbībā starp sociālajiem partneriem," uzsvēra Islandes pārstāvis.

Igaunijas Nacionālā darba vides dienesta ģenerāldirektora vietnieks Juhans Saluns (Juhan Salun) izteicās par mazu valstu specifiskajām problēmām Eiropas Savienības direktīvu ieviešanā. "Reizēm mūsu politiķi nesaprot, ka nodarboties ar darba attiecībām ir tikpat svarīgi, kā risināt valsts bruņoto spēku attīstību vai vadīt cīņu pret noziedzību. Strādnieki, kas rada jaunas vērtības, uz saviem pleciem tur visu sabiedrību," turpinot teica Igaunijas pārstāvis. Viņš uzsvēra, ka no darba vides atkarīga arī produkcijas kvalitāte un darba rezultāti.

Lietuvas Valsts darba inspekcijas galvenā darba inspektora vietnieks Petrs Abaravičs (Petras Abaravičius) akcentēja citu ārvalstu pieredzes lielo nozīmi, vienlaikus uzsverot katras valsts individuālo pieeju detaļām. "Dānija šos jautājumus risinot, vadās pēc dāņu parauga, mēs Lietuvā – pēc lietuviešu," uzsvēra Petrs Abaravičs.

Somijas Darba ministrijas darba drošības un veselības nodaļas direktors Miko Hurmalainens (Mikko Hurmalainen) uzsvēra, ka sadarbība ar Baltijas valstīm ir Ziemeļvalstu politikas stratēģisks virziens. "Šis ir ceturtais vai piektais seminārs, ko Ziemeļvalstu Ministru padome rīko ārzemēs," tālāk teica Miko Hurmalainens. "Ar katru šādu semināru Baltijas valstis nonāk aizvien tuvāk Eiropas Savienībai."

Savukārt Dānijas Darba apstākļu dienesta starptautisko attiecību nodaļas direktors Knuds Overgards–Hansens (Knud Overgaard–Hansen), atbildot "Latvijas Vēstnesim", teica: "Darba devējs ir vienīgā atbildīgā persona, kuras pienākums ir nodrošināt, lai ikviens strādnieks, darba laikam beidzoties, sveiks un vesels, bez jebkādām problēmām, varētu atstāt savu darba vietu."

Semināra dalībnieku kopīgā atziņa bija, ka Eiropas Savienības direktīvu ieviešana darba likumdošanas jomā Latvijai un abām pārējām Baltijas valstīm ir ļoti svarīga, ka tā nevien būtiski tuvinās Eiropas Savienībai, bet arī sekmēs konkurētspējīgas produkcijas ražošanu.

Jānis Ūdris,

"LV" ārpolitikas redaktors