26. septembra sēde

Stenogramma

Turpinājums. Sākums "LV" nr. 162/163.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētājas biedrs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Gundars Valdmanis, Latvijas Vienības partijas frakcijas deputāts.

G.Valdmanis (LVP). Revīzijas komisijas locekļiem, lūdzu, visiem ir iespējams satikties tūlīt, kad sāksies pārtraukums, Revīzijas komisijas telpās, ir steidzams jautājums. Lūdzu visiem, cik iespējams, ierasties.

Sēdes vadītājs. Jānis Kazāks, frakcijas “Latvijai” deputāts.

J.Kazāks (TKL). Aizsardzības un iekšlietu komisijas locekļus lūdzu tūlīt pēc pārtraukuma paziņošanas sapulcēties Baltajā zālē jeb Dzeltenajā zālē.

Sēdes vadītājs. Paldies! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu deputātus reģistrēties! Lūdzu Saeimas sekretāru Imantu Daudišu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

I.Daudišs (6. Saeimas sekretārs). Godātie deputāti! Nav reģistrējušies Andris Ameriks, Jānis Bunkšs, Kārlis Druva, Oskars Grīgs... ir zālē. Guntars Grīnblats, Jānis Jurkāns, Aleksandrs Kiršteins, Ilga Kreituse, Janīna Kušnere, Normunds Pēterkops, Jānis Priedkalns, Andris Saulītis, Anna Seile, Juris Sinka. Paldies!

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētājas biedrs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, lūdzu, ieņemiet vietas! Turpināsim darbu. Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par zvērinātiem revidentiem””. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — Roberts Zīle, frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” deputāts.

R.Zīle (TB). Godātais sēdes vadītāj! Godātie kolēģi! Strādājam ar dokumentiem Nr.1167, un pamatdokuments ir Nr.1371. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija, izskatot iesniegtos priekšlikumus otrajam lasījumam, nolēma ieteikt šādu attieksmi par attiecīgiem priekšlikumiem. Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums — pirmās nodaļas nosaukumā mainīt attiecīgos vārdus, ko komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu par likumprojekta pirmo nodaļu? Nav. Paldies! Pieņemts.

R.Zīle. Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums — 1. pantā attiecīgi izdarīt dažu vārdu izmaiņas — arī tika guvis atbalstu Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu? Nav. Pieņemts.

R.Zīle. Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums — likumā lietoto terminu daļā jēdzienam “sertifikāts” ir dota jauna redakcija šī jēdziena skaidrojumam, un šo skaidrojumu komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret Juridiskā biroja priekšlikumu un atbildīgās komisijas akceptēto terminu “sertifikāts” jauno redakciju? Nav. Paldies! Pieņemts.

R.Zīle. Otrā lappusē Juridiskā biroja priekšlikums — likumā lietotā termina “zvērinātu revidentu reģistrs” skaidrojumā dažu vārdu izmaiņu, kas komisijā ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas slēdzienu šai panta daļā? Nav. Paldies! Pieņemts.

R.Zīle. Nākamais ir Juridiskā biroja priekšlikums likumā lietotā termina “Latvijas Zvērināto revidentu asociācija” skaidrojumā, komisija sadalīja šo priekšlikumu divās daļās, un pirmo daļu, kurā ir attiecīgi vārdu izmaiņas, komisija atbalstīja, bet otrā daļā par vārdu izslēgšanu, ko jūs redzat tabulā 2. lappusē, šo priekšlikuma daļu komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas iesniegto redakciju abās panta daļās? Nav. Paldies! Pieņemts.

R.Zīle. 3. lappusē Juridiskā biroja priekšlikums par likumā lietotā termina “Latvijas zvērināto revidentu asociācijas norādījumi” skaidrojumā vārdu izslēgšanu. Šeit man gribētos atgādināt, ka likumā “Par grāmatvedību” otrajam lasījumam mēs tikko nobalsojām pirms sēdes pārtraukuma par to, ka grāmatvedības standartus nevar pieņemt Latvijas Zvērināto revidentu asociācija, tātad līdz ar to, manuprāt, komisijas priekšlikums neatbalstīt nebūtu loģiski kontekstā ar iepriekšējo likumu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas iesniegto redakciju panta devītajā daļā? Piedodiet, Aivars Endziņš, frakcijas “Latvijas ceļš” deputāts. Lūdzu!

A.Endziņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Tikko jau Zīles kungs jums paskaidroja par iepriekšējo balsojumu par citu likumprojektu, kur tika atbalstīts Juridiskā biroja priekšlikums, un šajā gadījumā arī viņš pats teica, ka ir komisijas priekšlikums par neatbalstīšanu jānoņem, tāpēc ir jābalso, un jābalso ir par Juridiskā biroja priekšlikumu, un tad jau būs saskaņa ar abiem likumiem. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies, Endziņa kungs, es sapratu, ka jūs ierosināt šajā panta daļā atbalstīt Juridiskā biroja priekšlikumu, komisijas slēdziens bija šo priekšlikumu neatbalstīt. Vairāk debatēs pieteikušies nav. Zīles kungs, lūdzu, komisijas vārdā.

R.Zīle. Tātad, es atkārtoju, ka loģiski būtu šoreiz atbalstīt Juridiskā biroja priekšlikumu un neatbalstīt Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu, kaut es gribētu vērst jūsu uzmanību uz esošās redakcijas otro turpinājumu: “Latvijas Republikas grāmatvedības standarti un revīzijas standarti”. Līdz ar to situācija ir tāda, ka mēs uzticam Latvijas zvērināto revidentu asociācijai tiesības pieņemt revīzijas standartu, pret ko neviens neiebilst, bet tajā pašā laikā tas pamats, uz ko izdara revīzijas par grāmatvedības standartiem, mēs viņiem neuzticam, bet tas neattiecas uz to manu priekšlikumu, ka būtu jābalso par Juridiskā biroja priekšlikumu, un līdz ar to Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums šoreiz nebūtu atbalstāms.

Sēdes vadītājs. Zīles kungs, ja es pareizi sapratu, tad jūs noņemat šo priekšlikumu un paliek spēkā, tātad deputāti atbalsta Juridiskās komisijas priekšlikumu. Jābalso! Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par Juridiskā biroja priekšlikumu 1.panta devītās daļas redakciju izteikt Juridiskā biroja iesniegtajā redakcijā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Nav kvoruma. Godājamie kolēģi, lūdzu vēlreiz zvanu un lūdzu visus deputātus, kuri atrodas zālē un ārpus sēžu zāles, ieņemt savas vietas un piedalīties balsošanā. Lūdzu vēlreiz balsošanas režīmu un balsojam par Juridiskā biroja priekšlikumu par izmaiņām 1.panta devītajā daļā. Lūdzu rezultātu! Par — 48, pret — 2, atturas — 8. Juridiskā biroja priekšlikums pieņemts.

R.Zīle. Nākamais ir Juridiskā biroja priekšlikums par 3.panta pirmajā daļā ieteikto vārdu maiņu, Budžeta un finansu (ndokļu) komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu par 3.panta izteikto redakciju? Nav. Paldies! Pieņemts.

R.Zīle. Juridiskā biroja priekšlikums — 4.pantā izteikt pirmo rindkopu minētā redakcijā, bet 1. un 6.punktā izslēgt attiecīgi vārdus “kuras”, Budžeta un finansu (ndokļu) komisijā šis priekšlikums ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu par Juridiskā biroja ieteikumu? Nav. Paldies! Pieņemts.

R.Zīle. 4.lappusē Juridiskā biroja priekšlikums par likumprojekta 4.panta papildināšanu ar otro daļu minētā redakcijā, Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu? Nav. Paldies! Pieņemts.

R.Zīle. 6.lappusē ir Juridiskā biroja priekšlikums 7.pantā izslēgt vārdu “vienīgi”, un šo priekšlikumu Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst pret komisijas slēdzienu par Juridiskā biroja ieteikumu 7.pantā izslēgt vārdus “vienīgi”? Neiebilst. Paldies! Pieņemts.

R.Zīle. 8.lappusē Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums — 16.panta 2.punktā izslēgt vārdus, tātad “Latvijas Republikas grāmatvedības standarts”, un atkal ir šī pati situācija, kas bija iepriekšējā, ja jūs atceraties, es tūlīt meģināšu atgādināt, kurā pantā... nevis pantā, bet par terminiem likumprojekta ievaddaļā par Latvijas zvērināto revidentu asociācijas norādījumu, kur ir atkal šī situācija, kad šī Latvijas zvērināto revidentu asociācija nebūs tiesīga pieņemt Latvijas Republikas grāmatvedības standartu, un šī situācija arī saistās ar grāmatvedības likumu, tāpēc priekšlikums būtu balsot par Juridiskā biroja priekšlikumu un nebalsot par Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas viedokli par šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies! Vai deputāti pieprasa balsojumu vai piekrīt Juridiskā biroja priekšlikumam izteikt 16.panta 2.punktu jums iesniegtajā redakcijā? Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumu likumprojekta 16.panta 2.punktā ieslēgt vārdus “Latvijas Republikas grāmatvedības standartus”. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 54, pret — 2, atturas — 2. priekšlikums pieņemts.

R.Zīle. 9.lappusē Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums vārdus “pārejas jautājumi” aizstāt ar vārdiem “pārejas noteikumi”, šo priekšlikumu komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret šo priekšlikumu pārejas jautājumos? Nav. Paldies! Pieņemts.

R.Zīle. Nākamais Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums līdzšinējo pārejas jautājumu 1. punktu izteikt kā noteikumu par likumā spēkā stāšanos laiku, un šo priekšlikumu komisija ir atbalstījusi, izsakot tātad gala redakcijā, likums stājas spēkā ar 1997. gada 1. janvāri.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret Juridiskā biroja ieteikumu un atbildīgās komisijas slēdzienu atbalstīt šo ieteikumu, izsakot šo normu, ka likums stājas spēkā ar 1997. gada 1. janvāri. Nav iebildumu. Paldies! Pieņemts.

R.Zīle. Pēdējais Juridiskā biroja priekšlikums šajā likumā ir pārejas noteikumus izteikt minētā redakcijā, ko jūs redzat, kas sastāv no diviem punktiem un diviem apakšpunktiem, un šo priekšlikumu komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti neiebilst pret Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumu pārejas noteikumus izteikt jums iesniegtajā redakcijā. Neiebilst. Paldies! Pieņemts.

R.Zīle. Paldies, es lūdzu balsot par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par zvērinātiem revidentiem”” otrajam lasījumam.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par zvērinātiem revidentiem”” pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 60, pret — nav, atturas — 1. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts. Lūdzu, Zīles kungs, termiņu par trešo lasījumu.

R.Zīle. Komisijas priekšlikums būtu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam 11. oktobri.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti neiebilst pret Zīles kunga nosaukto termiņu —11. oktobris. Neiebilst. Paldies! Pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts darba inspekciju””. Sociālo un darba lietu komisijas vārdā — deputāts Deņisovs, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

O.Deņisovs (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamie deputāti! Mēs strādājam pie dokumenta Nr. 1373, likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts darba inspekciju”” otrajā lasījumā. Otrajam lasījumam komisija priekšlikumus nav saņēmusi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, vai deputāti debatēs ir pieteikušies? Vai kāds vēlas runāt? Nevēlas, bet tā kā, Deņisova kungs, mums ir otrais lasījums, mums jāizskata likumprojekts pa pantiem. Lūdzu!

O.Deņisovs. 1. pants — komisija priekšlikumus nav saņēmusi.

Sēdes vadītājs. Paldies! Aivars Endziņš, frakcijas “Latvijas ceļš” deputāts.

A.Edziņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi Es tomēr lūgtu Sociālo un darba lietu komisiju, šeit ir norādīts, ka komisija priekšlikumus nav saņēmusi, bet, ja mēs paskatāmies tekstu, tad komisija pati redakcionāli ir precizējusi, un es tāpēc lūgtu katrā gadījumā arī referentu uz to norādīt. Neviena priekšlikuma nav no deputātiem vai no citām komisijām, bet pati komisija... vai redakcionālus precizējumus vai ko ir izdarījusi, un es lūdzu uz to arī vērst uzmanību. Manuprāt, mums nebūs iebildumu, bet katrā gadījumā precizitātei ir jābūt. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies, Endziņa kungs. Lūdzu, Deņisova kungs, ņemsim to vērā un skatīsim saskaņā ar iesniegtajiem, kaut vai redakcionālajiem labojumiem, pa likumprojekta pantiem.

O.Deņisovs. 1. panta 4. punktā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst? Neiebilst. Paldies! Pieņemts.

O.Deņisovs. 1. panta 11. punktā.

Sēdes vadītājs. Dokumenta 2. lappuse, Deņisova kungs, ja?

O.Deņisovs. Jā.

Sēdes vadītājs. Tātad 1. panta 11. punkts. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas iesniegto redakciju 1. panta 11. punktā? Nav. Paldies! Pieņemts.

O.Deņisovs. 1. panta 14. punktā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst pret 1. panta 14. punkta redakciju? Neiebilst. Paldies! Pieņemts.

O.Deņisovs. 2. pantā komisija arī nav saņēmusi priekšlikumus.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu par likumprojekta 2. panta redakciju? Nav. Paldies! Pieņemts.

O.Deņisovs. 4.pantā arī nav priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst pret likumprojekta 4.panta iesniegto redakciju? Neiebilst. Paldies! Pieņemts.

O.Deņisovs. 4.panta 2.punktā.

Sēdes vadītājs. Deņisova kungs, par 4.pantu kopumā mēs jau esam vienojušies.

O.Deņisovs. 4.pantā 2.3. un 3.2.punktā.

Sēdes vadītājs. Deņisova kungs, es atkārtoju, ka par 4.pantu kopumā deputātiem iebildumu nebija, un tāpēc tas ir pieņemts.

O.Deņisovs. 5.lappusē, 6.pantā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas iesniegto 6.panta redakciju? Nav iebildumu. Paldies! Pieņemts.

O.Deņisovs. 10.pantā arī nav priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem par 10.panta redakciju arī nav iebildumu? Paldies! Pieņemts.

O.Deņisovs. 12.pantā nav saņemti priekšlikumi.

Sēdes vadītājs. Par 12. panta redakciju arī nav iebildumu? Pieņemts. 13.pantā arī nav saņemti priekšlikumi.

Sēdes vadītājs. Deputāti pret likumprojekta 13.panta iesniegto redakciju neiebilst? Paldies! Pieņemts.

O.Deņisovs. 14.pantā...

Sēdes vadītājs. Deputātiem par likumprojekta 14.panta redakciju nav iebildumu? Nav. Pieņemts.

O.Deņisovs. 15.pantā arī nav priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu? Nav. Paldies! Pieņemts.

O.Deņisovs. Komisija lūdz to atbalstīt otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts darba inspekciju”” pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par – 57, pret – 1, atturas – 2. Likumprojekts ir pieņemts. Lūdzu noteikt termiņu, kurā iesniedzami priekšlikumi trešajam lasījumam.

O.Deņisovs. Priekšlikumi iesniedzami līdz 2.oktobrim.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret nosaukto termiņu – 2.oktobris. Nav. Paldies!

O.Deņisovs. Paldies!

Sēdes vadītājs. Nākamais darba kārtības jautājums “Neizskatītie patstāvīgie priekšlikumi”. Lēmuma projekts “Par Sergeja Žuravļova uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā”. Pilsonības likuma izpildes komisijas vārdā – deputāts Andrejs Požarnovs, frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” deputāts.

A.Požarnovs (TB). Augsti godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Pilsonības likuma izpildes komisija izskatīja jautājumu par pilsonības piešķiršanu Sergejam Žuravļovam par īpašiem nopelniem Latvijas labā. Sergejs Žuravļovs ir dzimis 1947.gadā Ukrainā, dzīvo Rīgā no 1971.gada, no 1974.gada viņš strādājis Rīgas Medicīnas institūtā zinātniski pedagoģisko darbu. 1979.gadā viņš ir aizstāvējis medicīnas zinātņu kandidāta disertāciju un no 1992.gada ir medicīnas doktors. Viņš ir publicējis 52 zinātniskos darbus un pirmais Latvijā ir apguvis un ieviesis praksē introoperatīvo ultrasonogrāfijas diagnostisko metodi. Pašreiz strādā Rīgas pilsētas 7.slimnīcā aknu, žultsceļu ķirurģijā. Pilsonības likuma izpildes komisija izskatīja šo priekšlikumu un ar pozitīvu lēmumu nosūtījusi izskatīšanai Saeimas sēdē.

Sēdes vadītājs. Paldies! Debatēs pieteikušos nav. Atvainojos! Imants Liepa, frakcijas “Latvijai” deputāts. Lūdzu!

I.Liepa (TKL). Cienījamais priekšsēdētāj! Godājamie kolēģi! Pasvītrojot domu, ka man absolūti nekas nav pret Žuravļova kungu kā personību zinātnē un kā cilvēku, es tomēr uzskatu par nepieciešamību akcentēt kolēģu uzmanību uz to, ka pilsonības piešķiršana pēc panta “par īpašiem nopelniem” ir ieguvusi neveselīgu satraucošu attieksmi sabiedrībā un arī deputātu vidū.

Es gribu šeit akcentēt kolēģu uzmanību uz to, kas ir šie “īpašie nopelni”. Ja cilvēks godprātīgi strādā un izpilda savu pienākumu, tad tie vēl nav “īpaši nopelni”. Viņam, es nenoliedzu, ka vajag piešķirt pilsonību, bet tā ir jāpiešķir parastajā secībā, nevis “par īpašiem nopelniem”. Īpaši nopelni ir tad, ja patiešām tie ir īpaši. Es varu minēt tikai dažus piemērus, kas manā izpratnē ir īpaši nopelni.

Teiksim, ja cilvēks ir glābis cilvēku, riskēdams ar savu veselību un dzīvību, tie ir īpaši nopelni. Šādā gadījumā parastie kritēriji vairs nav jāņem vērā un nav jāprasa, vai dotais cilvēks māk tādu vai citu valodu vai viņš ir apguvis tādu vai citu profesionālu, teiksim, aspektu. Šie kritēriji vairs nav svarīgi. Šeit ir īpašs gadījums. Un ir jāpiešķir šī pilsonība. Vai mēs varam to piešķirt neatkarīgi no citām kvalitātēm. Viņš ir īpaši izcēlies.

Otrs tāds gadījums, kuru es uzskatu kā īpašu Latvijas vēsturē, ir tas, ka nelatviešu tautību cilvēki ļoti aktīvi iestājās par Latvijas neatkarību atmodas laikā, riskēdami ar savu karjeru, ar savu stāvokli. Lūk, tas ir īpašs gadījums! Un par to mēs varam piešķirt, bet kā īpašu gadījumu nevar uzskatīt to, ka tādas vai citas profesijas cilvēks godprātīgi izpilda to, kas ir katra profesionāla cilvēka pienākums. Lūk, es akcentēju šādu nostādni un ierosinu visām frakcijām tomēr, neskatoties uz negatīvo pieredzi 5.Saeimā, izstrādāt savas norādes, ja ne instrukcijas, tad norādes apveidus par to, ko mums saprast ar “īpašiem nopelniem”, lai mēs izbeigtu šeit tādu divdomīgu situāciju. Es esmu pārliecināts par to, ka par visām frakcijām kopā mēs šādus vadmotīvus varēsim atrast par to, kas ir “īpaši nopelni”.

Šai lietai ir arī otrs aspekts. Otrs aspekts no to cilvēku puses, kuriem piešķir par “īpašiem nopelniem”. Ja teiksim, vienam cilvēkam piešķir par godprātīgu sava dienesta pienākumu izpildīšanu, formulējot arī tos kā īpašus nopelnus, tad ko lai saka tie tūkstoši, kas arī grib būt Latvijas pilsoņi un tikpat labi izpilda, tikpat godprātīgi izpilda savus pienākumus? Šeit ir atkal tas sindroms citam aizlīst priekšā. Un ja mēs šo sindromu šeit atļaujam Saeimā. Tad ko darīt zemākajās struktūrās?

Man ir tāds priekšlikums. Lūk, frakcijām pārskatīt šos jautājumus, izteikt savas domas, kas ir “īpaši nopelni”, un tad attiecīgi iestrādāt likumā par pilsonību to lietu, un tikai tad, kad būs tādas aprises, šo lietu turpināt par pilsonības piešķiršanu “par īpašiem nopelniem”. Pagaidām atturēties no šāda soļa. Paldies! Vēlreiz pasvītroju, ka man nav personīgi nekādu iebildumu kā pret cilvēkiem vai profesionāļiem pret tiem cilvēkiem, kuri, pateicoties tam, ka ar tādu vai citu frakciju nodibinājuši kontaktus, šeit tiek izvirzīti kā “par īpašiem nopelniem”. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Paldies, Liepas kungs! Vārds Viktoram Kalnbērzam — Latvijas Vienības partijas frakcijas deputātam.

V.Kalnbērzs (LVP). Augsti godātie deputāti! Es tomēr gribu atbalstīt komisijas lēmumu un lūgt deputātus piešķirt Žuravļova kungam Latvijas pilsonību. Redziet, ja runājam par satraukumu mūsu sabiedrībā, tad man liekas — lielāks satraukums ir tas, ka mēs zaudējam un varam vēl vairāk zaudēt intelektuālo potenciālu.Varbūt ne visi deputāti ir lietas kursā, bet Medicīnas akadēmijas Satversmē ir teikts, ka Latvijas Medicīnas akadēmijā par pasniedzēju nevar būt, ja nav pilsonis. Un teiksim, bija laiks, kad man pilsonība arī nebija piešķirta, es jau nodzīvoju Latvijā pusgadsimtu un principā aizstāvēju kā kandidāta, tā arī doktora disertāciju, man bija profesora tituls un akadēmiķa tituls, bet principā, ja es nebūtu saņēmis zilo pasi, man būtu jāšķiras no sava pamatdarba. Bija jau sagatavoti dokumenti, lai es varētu emigrēt uz citu zemi.

Ko mēs principā panāksim ar to, ja mūsu zinātniskie kadri nebūs mūsu Latvijas pilsoņi? Mēs panāksim to, ka tie kadri aizies no mūsu valsts. Mēs kārtējo reizi būsim zaudētāja lomā. Es uzskatu, ka mums, Saeimai, ir jārūpējas par sava intelektuālā potenciāla saglabāšanu, un es aicinu visus deputātus balsot par pilsonības piešķiršanu Žuravļova kungam.

Sēdes vadītājs. Valdis Krisbergs — pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

V.Krisbergs (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamais sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Man liekas, ka mēs jaucam divas dažādas lietas. Viena lieta, ka nepamatoti stingra pilsonības piešķiršanas latiņa rada tās briesmas, par kurām nupat runāja Kalnbērza kungs.

Otrkārt. Ir briesmas, ka galu galā radīsies divkopienu valsts. Tā ir pavisam cita tēma. Tēma ir par to, ka, manuprāt, pilsonības piešķiršana ir visaugstākais apbalvojums, ko valsts var sniegt kā sava veida pateicību cilvēkam. Ja mēs šodien gribam piešķirt pilsonību “vajadzīgiem” cilvēkiem, kā tas izskanēja cienījamā profesora runā, tad tas mums rada lielas bažas. Šodien “vajadzīgie” cilvēki pārkāpj satiksmes noteikumus, joņo mežonīgā ātrumā ar mašīnu un pat, sabraucot cilvēku, var saņemt tikai četrus gadus nosacīta soda. “Vajadzīgais” cilvēks šodien, neprazdams pat rakstīt latviešu valodā... Apskatieties, lūdzu, autobiogrāfijas un citus dokumentus! Cik līdzīgi rokraksti pēkšņi ir mūsu pilsonības kandidātiem! Var apiet likumu ar to, ka viņš ir ļoti vajadzīgs valstij. Es domāju, ka, ja šeit būtu tiesas sēde, tad tiesu praksē ir tāds paņēmiens kā blakus lēmuma izsniegšana. Acīmredzot ir jāpaskatās, lai nebūtu tās sekas, par kurām runāja Kalnbērza kungs, ka “vajadzīgie” cilvēki aizbrauc no valsts, neiegūdami pilsonību, bet nekādā gadījumā šajā veidā — ārpuskārtas, par “varonību”, es to visu lieku pēdiņās, varētu saņemt pilsonību. Tās ir divas dažādas lietas.

Man ļoti negribētos, ka mēs, Saeima, nokļūtu zem tā jēdziena, ko savā laikā valodnieki un arī Lagzdiņa kunga vadītā komisija atšifrēja zem nosaukuma “korupcija un korumpētība”. Viena šī vārda nozīme ir būt atkarīgam, būt sabojātam, būt salauztam. Latvijas likumdevējs — Saeima — nedrīkst būt korumpēts.

Es atceros, kā pāris nedēļas atpakaļ gandrīz vai visus deputātus gribēja korumpēt visparastākajā veidā — dodot kukuli. Un tas kukulis bija ļoti vienkāršs. Ielūgums uz spēli un iespēja nofotografēties ar hokejistiem. Arī to var uzskatīt kā korumpētības paņēmienu. Un tieši tas varbūt arī man pielika punktu, ka, ja ar šādām metodēm pat varbūt ļoti valstij vajadzīgi cilvēki grib iegūt pilsonību, tad es varu balsot tikai “pret”, uz ko arī aicinu savus kolēģus. Paldies!

Sēdes vadītājs. Dzintars Ābiķis — frakcijas “Latvijas ceļš” deputāts. Lūdzu!

Dz.Ābiķis (LC). Cienījamie kolēģi! Es ilgi jūsu uzmanību nekavēšu, bet pie tā, ko teica Liepas kungs, manuprāt, mēs šeit ļoti bieži runājam par šiem kritērijiem. Manuprāt, ir neiespējami izstrādāt kritērijus pilsonības piešķiršanai par īpašiem nopelniem, jo tā ir katra deputāta iekšēja, katra deputāta individuāla lieta. Vai mēs varam, teiksim, formulēt sportā... Labi, tas, kurš ir kļuvis par olimpisko čempionu vai ieguvis pirmās trīs vietas, labi, tas būtu noteikts kritērijs. Bet tajā pašā laikā varbūt sportists ir ieguvis 4.vietu, parādījis izcilu raksturu, nodemonstrējis savu izturību, varonību varbūt pat, un tā tālāk.

Mākslā mēs esam piešķīruši pilsonību par īpašiem nopelniem pazīstamiem māksliniekiem dažādās sfērās — tēlotājmākslā, mūzikā un tā tālāk. Vai tiešām attieksmē pret mākslas, pret šīs sfēras pārstāvjiem var būt kādi noteikti kritēriji? Vai var pateikt kritēriju — vienam varbūt tā glezna patīk, otram nepatīk. Vienam tā mūzika patīk, otram nepatīk. Vienam vispār varbūt ērģeļmūzika nepatīk, otram patīk. Vai var būt kādi strikti izstrādāti kritēriji, kādreiz komisijā mēs daudz esam galvas lauzījuši. Diemžēl pie vienota kopsaucēja neesam nonākuši.

Arī šoreiz es uz to neaicinu. Ņemot vērā, ka tā ir tīri katra deputāta, es domāju, nevis frakcijas lieta. Bet katra deputāta individuāla lieta — balsot un individuāli izteikt savu attieksmi. Un nevar šeit, Liepas kungs, vilkt paralēles Žuravļova kunga darbam ar sētnieces darbu, jo Latvijā šobrīd nav tāda situācija, ka šobrīd kāds sētnieks pirmais būs izdomājis, ka ir jātīra ielas, bet par Žuravļova kungu šajā anotācijā, ko ir iesnieguši veselības sfērā strādājošie, tur taču ir rakstīts, ka viņš ir pirmais, kas ir attiecīgu ārstēšanas metodi pirmais pielietojis Latvijā. Viņš ir pirmais, kas ir uzrakstījis disertāciju par attiecīgu tēmu. Viņš ir pirmais tātad. Pirmais un vienīgais. Un es domāju, ka tas ir kaut kas īpašs, jo viņš ir parādījis, ka ir īpaši spējīgs, īpaši talantīgs ārsts.

Es vēlreiz aicinu nebalsot ne “par”, ne “pret”. Es neaicinu. Tā ir katra deputāta personīgās attieksmes lieta, un katrs iekšēji uzskata, vai tiešām viņš ir pelnījis vai ne. Bet es domāju, ka tas ir tīri subjektīvi. Starp citu Trīszvaigžņu ordenis cilvēkiem ir piešķirts, man liekas, trīs vai četras reizes vairāk nekā pilsonība par īpašiem nopelniem. Un arī lemjot par Trīszvaigžņu ordeņa piešķiršanu, arī tur izpaužas šis subjektīvisms, un arī mani personīgi ļoti daudzi šie ordeņa nesēji neapmierina, ka viņi nes šo ordeni, bet cilvēki acīmredzot šī ordeņa domē savu subjektīvo attieksmi ir izteikuši un viņiem ir licies, ka šiem cilvēkiem ir šie nopelni. Tāpēc jau mūs tauta ir vēlējusi, lai mēs katrs nestu šo te atbildības nastu un katrs spētu pieņemt lēmumu, jo, kā vēlreiz es atkārtoju, šeit nav tā, ka tās būtu kaut kādas frakciju vēlēšanas vai intrigas. Nekad frakcijā “Latvijas ceļš”, nekad, es atkārtoju, nav pieņemts kāds obligātais balsojums šajā te jautājumā. Tā ir bijusi katra deputāta individuāla, brīvas gribas izpausme. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Jānis Mauliņš — frakcijas “Latvijai” deputāts.

J.Mauliņš (TKL). Godātā Saeima! Mani uztrauc neloģiskie izteicieni. Ja šeit, kā Ābiķa kungs teica, nav iespējami kritēriji vērtēšanā — vai piešķirt izņēmuma kārtā par sevišķiem nopelniem pilsonību, tad mums ir jāatzīstas turpinājumā, ka mēs šobrīd strādājam bez kritērijiem, tātad bez apzināta vērtējuma. Tad es nesaprotu, kādā veidā tad mēs varam vērtēt šobrīd. Ne jau konkrēti Žuravļova kungu, man pret viņu nav nekas, bet, ja man nav iespējami kritēriji, līdz ar to nav iespējama vērtēšana. Es nezinu, kā tad mēs strādājam, Ābiķa kungs?

Un tāpēc es atbalstu Imanta Liepas priekšlikumu, ka jāizbeidz šo sevišķo nopelnu piestādīšana tad, kad mēs nevaram saprast — kādi ir tie sevišķie nopelni. Un jāieved normālā likumdošanā par pilsonības piešķiršanu atsevišķi paātrināti pilsonības piešķiršanas gadījumi atsevišķiem cilvēkiem. Un tur noteikti jābūt kritērijiem. Un viens no kritērijiem ir noteikti — valodas zināšana. Un tādi kritēriji var būt tiešām vairāki. Un tie ir nepieciešami vairāki. Nevis šitā, jāsaka uz, piedodiet par tādu žargonu, bet “uz dullo”. Nu kā var piešķirt vai kaut ko pieņemt Saeima “uz dullo”? Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Paldies! Vairāk debatēs pieteikušos nav. Pirms lietas izlemšanas gribu informēt, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Kārļa Čerāna iesniegumu, kurā viņš saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 136.pantu lūdz atlikt jautājuma izskatīšanu par Žuravļova uzņemšanu Latvijas Republikas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā. Tātad atlikt. Vai “par” vai “pret” šo Čerāna kunga iesniegumu kāds vēlas runāt? Ilmārs Bišers — Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcijas deputāts.

I.Bišers (DPS). Cienījamie kolēģi! Kā jau mēs šodien pārliecinājāmies, jautājums ir sākts izskatīt, un izskatīt jautājumu, pārtraukt un atlikt var tikai pēc 20 deputātu priekšlikuma.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, Kārtības ruļļa 136.pants skan šādi: “Priekšlikumu par lietas atlikšanu, nodošanu atpakaļ komisijai papildu ziņu ievākšanai un tamlīdzīgi var iesniegt Valsts prezidents, Saeimas komisija, deputāts, Ministru prezidents vai Ministru kabineta pārstāvis apspriežamajā lietā. Priekšlikums iesniedzams rakstveidā Prezidijam.” Šī Kārtības ruļļa norma ir izpildīta.

Ja neviens “par” vai “pret” šo jautājumu nevēlas runāt, lūdzu zvanu, un balsosim par Kārļa Čerāna priekšlikuma izskatīšanu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 26, pret — 21, atturas — 12. Priekšlikums netiek izskatīts. Tādēļ mums jāizlemj jautājums par pilsonības piešķiršanu Sergejam Žuravļova kungam. Komisijas vārdā — deputāts Andrejs Požarnovs.

A.Požarnovs (TB). Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Par cik šeit izskanēja jautājums par pilsonības jautājumu vispār, tad es gribētu arī izteikties par šo jautājumu vispār. Proti, ja reiz ir vai nu Valsts prezidenta, Ministru kabineta, piecu deputātu, frakcijas vai komisijas priekšlikums, Pilsonības komisijai obligāti ir jāizskata šis priekšlikums. Pēc tam neatkarīgi no tā, vai ir pozitīvs vai negatīvs lēmums, mēs priekšlikumu virzām tālāk izskatīšanai Saeimas plenārsēdē. Par cik Liepas kungs izteicās, ka gan sabiedrībā, gan deputātu vidū ir izskanējušas bažas par pilsonības piešķiršanu par īpašiem nopelniem, par ko es pilnīgi piekrītu, nu neparakstiet šāda veida priekšlikumus. Ja komisijai nebūs darba, goda vārds, mēs neapvainosimies. Jo visi tie priekšlikumi, kas ir izskatīti šīs Saeimas laikā, ir iesniegti tikai ar deputātu parakstiem. Nav ne Valsts prezidenta, ne Ministru kabineta iesniegtu priekšlikumu. Tā ka tas viss ir atkarīgs no mums pašiem.

Bet jautājumā konkrēti par šo gadījumu, es aicinu balsot atkarībā no tā, kāda jums pašiem ir pārliecība, vai nebalsot, ja to prasa jūsu pārliecība.

Sēdes vadītājs. Paldies, Požarnova kungs! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu deputātus balsot par Saeimas lēmuma projektu “Par Sergeja Žuravļova uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā”. Lūdzu rezultātu! Par — 39, pret — 5, atturas — 7. Sergejs Žuravļovs uzņemts Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Nākamais darba kārtības jautājums ir mūsu šīsdienas darba kārtības 6.sadaļas jautājums “Likumprojektu izskatīšana”.

Likumprojekts “Likums par Valsts cilvēktiesību biroju”. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā Antons Seiksts — frakcijas “Latvijas ceļš” deputāts.

A.Seiksts (LC). Godātie Prezidija locekļi! Godātie kolēģi! Pirms mēs sākam izskatīt projektu saskaņā ar priekšā likto tabulu, es gribētu pateikt dažus īsus komentārus.

Kā jūs atceraties, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija šo projektu sagatavoja otrajam lasījumam šī gada maijā. Sagatavotais projekts izsauca lielu rezonansi tiklab no priekšlikumu iesniedzēju puses, kā arī no starptautisko cilvēktiesību institūciju puses, un komisija uzskatīja par iespējamu un nepieciešamu lūgt Saeimu pagarināt priekšlikumu iesniegšanas termiņu, lai sabalansētu dažādus viedokļus, kas, komisijasprāt, šobrīd arī, iespējams, ir izdevies.

Otrais, ko es gribētu teikt, šis projekts šādā līmenī un arī Cilvēktiesību biroja darbs no EDSO, ANO cilvēktiesību augstā komisāra un Eiropas Padomes ekspertu viedokļa, šis modelis, kāds top veidots Latvijā, tiek vērtēts kā ieteicams paraugs visām Austrumeiropas valstīm.

Godātie kolēģi! Pēdējais, ko es šajā gadījumā gribētu teikt, ir tas, ka, pagarinot priekšlikumu iesniegšanas termiņu, mēs uzaicinājām visus priekšlikumu autorus, bet neviens no viņiem rakstiski neatsauca savus iepriekšējos priekšlikumus, tāpēc mums nebija tiesību tos neiekļaut tabulā, un mēs būsim spiesti tos izskatīt pa vienam. Bet Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija savus priekšlikumus otrajā ailē ir formulējusi, kā likt priekšā balsošanā. Ļoti lūdzu — uzmanīgi sekosim tabulai, un ar jūsu atļauju mēs varam ķerties pie likumprojekta otrā lasījuma redakcijas.

Sēdes vadītājs. Tātad, cienījamie kolēģi, atkārtoju, ka strādājam ar dokumentu Nr.1293. Lūdzu, Seiksta kungs!

A.Seiksts. 1.pants. 1.pantā ir frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” deputāta Aigara Jirgena priekšlikums - izslēgt panta pirmajā daļā vārdus “un citiem Latvijas Republikas likumiem”. Komisija izskatīja divus viedokļus. Viens viedoklis bija tāds, ka daudzos mūsu likumos, un tas ir tiesa, ir nesakritības ar tām cilvēktiesību sfēras konvencijām, ko mēs esam parakstījuši. Tādēļ automātiski rakstīt, ka vadās pēc visiem likumiem, it kā nebūtu loģiski.

Otrs viedoklis bija tāds, saskaņots ar juristiem, arī ar Juridisko biroju, ka apstākļos, kad mums jau strādā Satversmes tiesa, kura ir augstākā instance likumu izvērtēšanā atbilstībā Satversmei, kā arī tas, ka mēs deleģējam tālāk tekstā Cilvēktiesību birojam tiesības izvērtēt šo atbilstību konvencijām, mēs uzskatījām, ka nav loģiski, komisija uzskatīja, ka nav loģiski vadīties Cilvēktiesību birojam savā darbā tikai pēc Satversmes un Konstitucionālā likuma par cilvēku un pilsoņu tiesībām un pienākumiem. Komisija tādējādi šo priekšlikumu noraidīja, un jūs redzat redakcijā, ka birojs vadās pēc Satversmes, Konstitucionālā likuma un citiem Latvijas Republikas likumiem.

Sēdes vadītājs. Paldies! Atklājam debates. Runās Aigars Jirgens - frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” deputāts. Lūdzu!

A.Jirgens (TB). Cienījamie kolēģi! Es tomēr uzturu šo savu priekšlikumu un aicinu par to balsot. Manuprāt, Seiksta kungs mazliet neprecīzi šeit izteicās, jo cilvēku pamattiesības un pamatbrīvības ir noteiktas, pirmkārt, starptautiskajās cilvēktiesību normās, kas ir ietvertas dažādās starptautiskajās konvencijās. Šo domu es neapstrīdu, un tas arī pēc mana priekšlikuma šajā redakcijā paliek.

Otrkārt, tātad tas ir noteikts Satversmē, un, treškārt - Konstitucionālajā likumā par cilvēku un pilsoņu tiesībām. Šie ir trīs, teiksim, tādi aspekti, un šajos trijos aspektos šīs cilvēktiesību normas ir izteiktas izsmeļoši. Nevar būt neviena tāda norma, kas neparādās vai nu starptautiskajos dokumentos, vai neparādās Satversmē, vai neparādās Konstitucionālajā likumā. Kādā no šiem juridiskajiem dokumentiem ir obligāti jāparādās, pretējā gadījumā mēs nevaram runāt par cilvēku pamattiesībām un pamatbrīvībām. Un vienkārši šis papildinājums “un citiem Latvijas Republikas likumiem” rada juridisku nesakārtotību un rada jucekli. Ja cilvēktiesību jomā netiek ievēroti citi likumi, tad vienlaicīgi tiek pārkāptas vai nu starptautiskās normas, vai tiek pārkāpta Satversme, vai tiek pārkāpts Konstitucionālais likums par cilvēku un pilsoņu tiesībām un pienākumiem. Tādēļ es vēlreiz lūdzu tomēr ievērot šo precizitāti un balsot par manu priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Jānis Lagzdiņš - frakcijas “Latvijas ceļš” deputāts.

J.Lagzdiņš (LC). Godātie Prezidija locekļi un kolēģi deputāti! Ja jūs uzmanīgi iepazināties ar tabulu un ar nākošo ārlietu ministra Valda Birkava priekšlikumu, tad jāsaka, ka ārlietu ministram ir analogs priekšlikums kā deputātam Aigaram Jirgenam. Arī ārlietu ministrs aicina noteikt tādu kārtību, ka Cilvēktiesību birojs tātad rūpējas par to, lai Latvijā pilsoņu un cilvēku tiesības atbilstu mūsu noslēgtajiem starptautiskajiem līgumiem, Satversmei un atbilstošajam Konstitucionālajam likumam, bet nevis pārējiem likumiem.

Godātie kolēģi! Es gribētu ļoti pragmatiski pamatot šo ārlietu ministra un Aigara Jirgena priekšlikumu. Ja mēs uzdosim Cilvēktiesību birojam tik plašas funkcijas, un proti, rūpēties, kā tiek ievēroti visi pārējie likumi, tad tās jaukās meitenes, kas šobrīd strādā Cilvēktiesību birojā, viņas vienkārši fiziski nespēs šo darbu veikt, un kārtējo reizi mēs mūsu valstī būsim izveidojuši valsts institūciju, kurā sākumperiodā griezīsies ļoti daudz cilvēku, kuri būs neapmierināti ar to, kā tiek risināti dzīvokļu jautājumi, sociālie jautājumi un daudz un dažādi jautājumi, kuriem nav nekādu saistību ar vispārpieņemtām cilvēktiesībām, kā mēs to izprotam, juristi un starptautisko tiesību speciālisti, un tādējādi Cilvēktiesību birojs sākotnējā periodā būs pārslogots, un pēc pāris mēnešiem cilvēki vispār negriezīsies, jo uzskatīs, ka Cilvēktiesību birojs neko reālu nevar izdarīt. Tādēļ es gribētu, lai mūsu valstī iedibinātos tāda kārtība, ka valsts iestādes uzņemtos veikt... un valsts amatpersonas uzņemtos veikt tādas funkcijas, kuras neveic citas institūcijas, un to, kā tiek ievēroti citi likumi, to pārbauda dažādas citas inspekcijas, valsts iestādes, tiesas, un nav šie jautājumi jārisina Cilvēktiesību birojam. Tādēļ es arī aicinātu atbalstīt Aigara Jirgena un ārlietu ministra priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies! Māris Vītols - Zemnieku savienības, Kristīgo demokrātu un Latgales demokrātiskās partijas frakcijas deputāts. Lūdzu!

M.Vītols (LZS, KDS, LDP). Godātais sēdes vadītāj, godātie kolēģi Saeimas deputāti! Šeit šajos izteiktajos priekšlikumos, kurus izteicis ārlietu ministrs un Jirgena kungs, ir zināma loģika. Un loģika slēpjas tieši tajā aspektā, ka tas skar tiešā veidā Cilvēktiesību biroja funkcijas, ar kādām funkcijām mēs apveltām šo institūciju, un īstenībā šī Cilvēktiesību biroja funkcija būtu, izejot no Konstitūcijas, izejot no starptautiskajiem cilvēktiesību dokumentiem un no mūsu konstitucionālā likuma, rūpēties par to, lai citos likumos, šajos pamatdokumentos iekļautās normas tiktu ievērotas un respektētas. Tātad, lai citi likumi nenonāktu pretrunā ar šiem te pamatdokumentiem, kuros šīs cilvēktiesību normas ir deklarētas, un, ja šāda pretruna rodas starp šiem pamatdokumentiem, starp konstitūciju un kādu citu likumu, tad viņiem uz šo pretrunu ir jānorāda, viņiem tas ir jādara zināms sabiedrībai, par to ir jārunā, un arī tāpat, ja kāds no likumiem neveicina, kāds speciālais likums neveicina cilvēku tiesības, un, ja būtu šeit iespēja kādā noteiktā likumā šīs cilvēktiesības veicināt, kas izrietētu no konstitūcijas vai no Konstitucionālā likuma, vai no starptautiskajiem cilvēktiesību dokumentiem, tad arī šādā aspektā Cilvēktiesību birojam būtu jādod savas rekomendācijas, bet nekādā gadījumā nebūtu jāvadās no viena likuma, kur varbūt vienkārši pat, teorētiski pieņemot, var būt pretrunas un kur nav ievēroti šie cilvēktiesību principi.

Tāpēc es arī, loģiku saskatot, šeit atbalstu šo priekšlikumu un aicinu arī Saeimas deputātus atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Paldies! Vairāk debatēs pieteikušos nav. Runāt neviens nevēlas? Komisijas vārdā, Seiksta kungs, lūdzu!

A.Seiksts. Godātie kolēģi! Es komentēju komisijas nostādni, nevis savu personīgo, tas ir pirmkārt.

Otrkārt. Jirgena kunga priekšlikums pilnībā sakrīt ar ANO augstā komisāra padomnieka ieteikumiem. Jirgena kunga priekšlikums sakrīt arī ar citu starptautisko institūciju, cilvēktiesību institūciju, priekšlikumiem. Es vēlreiz atkārtoju, ka es izteicu komisijas, nevis savas domas.

Un pēdējais. Satversmē, godātais kolēģi, nav cilvēktiesību sadaļas. Tas ir tā vienkārši komentāram. Tur ir tikai vēlēšanu tiesības. Es lūdzu balsot.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par deputāta Jirgena priekšlikumu izslēgt likumprojekta 1. panta 1. daļā vārdus “un citiem Latvijas Republikas likumiem”. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - 6, atturas - 6. Jirgena kunga priekšlikums pieņemts. Paldies!

A.Seiksts. Paldies! Otrais - ārlietu ministra Birkava kunga priekšlikums. Es atturēšos no komentāriem, jo tur viņa priekšlikums ir pieņemts pilnā redakcijā, izņemot “un citus likumus”. Es lūdzu balsot! Faktiski mēs esam jau nobalsojuši.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Nav. Paldies! Pieņemts.

A.Seiksts. Nākamais ir ārlietu ministra Birkava kunga priekšlikums, kurš skan sekojoši: “Birojs ir neatkarīgs savu lēmumu pieņemšanā un to praktiskā realizācijā.” Komisija daļēji pieņēma, papildinot ar vēl vienu teikumu, ko deputāti redz tabulā. Lūdzu balsot!

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu par Birkava kunga priekšlikumu šajā panta daļā? Nav. Paldies! Pieņemts.

A.Seiksts. Līdz ar to Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums jau ir iekļauts jums redzamajā tabulā, un tad komisija to ir akceptējusi.

Sēdes vadītājs. Paldies! Lūdzu tālāk!

A.Seiksts. 2. pants. Deputāta Brūvera priekšlikums izteikt 3. un 4. punktu šādā redakcijā: “Izskatīt jebkuru individuālu sūdzību par cilvēktiesību pārkāpumiem.” Komisijasprāt, šāda redakcija sašaurina biroja kompetenci, jo tad iznāk, ka kolektīvas sūdzības vai cita rakstura sūdzības birojs neizskata.

Komisija noraidīja šādā redakcijā un pieņēma lēmumu rakstīt “jebkuru sūdzību”.

Sēdes vadītājs. Paldies! Vai deputātiem iebildumu nav? Un Brūvera kungs neuztur spēkā balsojumu? Neuztur. Paldies! Pieņemts.

A.Seiksts. Nākamais ir deputāta Brūvera priekšlikums “pēc savas iniciatīvas noskaidrot iespējamā cilvēktiesību pārkāpuma faktus”. Ja kolēģi lasa 4. daļu, tas ir daļēji pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Iesniegumu autoram? Arī iebildumu nav. Paldies! Pieņemts.

A.Seiksts. Nākamais ir deputāta Brūvera priekšlikums uzskatīt 4. punktu par 5. punktu un izteikt šādā redakcijā: “Veikt cilvēktiesību situācijas izpēti valstī, it īpaši jomās, kas skar sabiedrības mazaizsargāto grupu...”, un tālāk iekavās ir atšifrējums - bērnu, personu ar fiziskām vai psihiskām novirzēm un citu iedzīvotāju grupu intereses. Komisija konceptuāli pret to neiebilda, bet komisijai bija iebildumi pret atšifrēšanu, jo mazaizsargāto grupu ir krietni vairāk un uzskaitīt šīs un neuzskaitīt citas... vēl jo vairāk atstāt redakcijā “un citas” neuzskatīja par loģisku un šo uzskaitījumu noraidīja.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu par atbildīgās komisijas slēdzienu? Nav. Un iesniedzējs arī neprasa balsojumu? Paldies! Pieņemts.

A.Seiksts. Nākamais ir deputāta Brūvera priekšlikums - uzskatīt 5. punktu par 6. punktu un papildināt ar vārdiem “ un veikt pētījumus un”. Komisija šādā redakcijā neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu par komisijas slēdzienu? Iesnieguma autors neuztur spēkā prasību balsot? Neuztur. Paldies! Pieņemts.

A.Seiksts. Nākamais deputāta Brūvera priekšlikums - izteikt 7. punktu šādā redakcijā: “Ne retāk kā reizi gadā sniegt Saeimai un Ministru kabinetam atskaiti par biroja darbu, kā arī nepieciešamības gadījumā sniegt ziņojumu ar ieteikumiem cilvēktiesību normu pilnveidošanai un citu pasākumu veikšanai, lai novērstu cilvēktiesību pārkāpumus un veicinātu Latvijas likumdošanas aktos noteikto cilvēktiesību ievērošanu, kā arī pildītu Latvijas saistības cilvēktiesību normu ievērošanā.” Komisija šādā redakcijā nepieņēma, bet šīs normas ir iestrādātas citās panta daļās, citos punktos gan par atskaiti, gan par biroja kompetenci iesniegt priekšlikumus likumdošanas pilnveidošanā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas redakciju šī panta daļā? Nav. Un Brūvera kungs arī balsojumu neuztur. Paldies! Pieņemts.

A.Seiksts. Deputāta Brūvera priekšlikums 8. punktu papildināt ar tekstu sekojošā redakcijā: “Rīkot atklātas sēdes cilvēktiesību situācijas izskatīšanai, novērtēšanai atsevišķās jomās”. Komisija neuzskatīja par iespējamu šādā redakcijā akceptēt tādēļ, ka atklātās sēdes dažos apstākļos varētu būt par reprezentācijas vai izrādīšanās... Cilvēktiesību birojs drīkst rīkot gan atklātas, gan neatklātas sēdes un pasākumus, un akcentēt šo atklātumu komisija neuzskatīja par nepieciešamu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas slēdzienam par 2. panta šo daļu? Piekrīt. Deputāts Brūvers neuztur spēkā balsojumu? Pieņemts. Paldies!

A.Seiksts. Nākamais ir ārlietu ministra Birkava kunga priekšlikums izteikt panta 4. punktu šādā redakcijā: “Pēc savas iniciatīvas veikt cilvēktiesību ievērošanas situācijas izpēti valstī...”, un tālāk kā tekstā, daļēji pieņemts atsevišķos punktos.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret Birkava kunga priekšlikumu izteikt panta 4. punktu viņa iesniegtajā redakcijā? Nav. Paldies! Pieņemts.

A.Seiksts. Frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” deputāta Jirgena priekšlikums izslēgt panta 4. punktā vārdus “it īpaši jomās, kas skar sabiedrības mazaizsargāto grupu...”. Komisija neuzskatīja par iespējamu šādā redakcijā to akceptēt viena apstākļa dēļ. Cilvēktiesību birojam savā darbā ir jāaizsargā visu Latvijas iedzīvotāju, es pasvītroju, iedzīvotāju cilvēktiesības. Akcentēt mazaizsargātās grupas komisija iesaka tādēļ, ka ir viena lieta aizstāvēt brīvā tirgus vai biznesa pārstāvju intereses un otra lieta ir invalīdu, bērnu, pensionāru intereses, un tāpēc mēs lūdzam Saeimu atbalstīt, ka birojam savā darbā tomēr uzsvars jāliek īpaši uz tām iedzīvotāju grupām, kas tiešām ir mazaizsargātas vai pat neaizsargātas.

Sēdes vadītājs. Paldies! Atklājam debates. Runās Aigars Jirgens - frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” deputāts.

A.Jirgens (TB). Cienījamie kolēģi! Mans priekšlikums ir svītrot šo teikuma daļu tieši tāpēc, ka tas neko nepasaka, jo šeit nav definēts, kas ir šīs mazaizsargātās grupas. Šeit pat nav pateikts, ka tās ir sociāli mazaizsargātās grupas, un būtu principā divas iespējas, kādā veidā šeit rīkoties. Viena iespēja - dot izsmeļošu uzskaitījumu, lai birojam tiešām ir skaidrs, kas tam ir īpaši jāaizsargā pretstatā visiem pārējiem un kas nav. Vai arī svītrot šo deklaratīvo frāzi, kas absolūti neko nenozīmē un arī nepasaka, kādas tad ir šīs prioritātes. Un otrām kārtām tomēr, manuprāt, ir svarīgs princips, ka šiem birojiem ir jāveic cilvēktiesību izpēte visās jomās, nenosakot kaut kādas atsevišķas prioritātes turklāt šādā ārkārtīgi neskaidrā dažāda tulkojuma veidā, tāpēc es aicinu balsot par savu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vairāk debatēs pieteikušies nav? Debates slēdzam. Komisijas vārdā, Seiksta kungs, lūdzu.

A.Seiksts. Lūdzu balsot!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par deputāta Aigara Jirgena priekšlikumu izslēgt 2.panta 4.punktā vārdus “it īpaši jomās, kas skar sabiedrības mazaizsargāto grupu”. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 19, pret - 16, atturas - 21. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Seiksts. Nākamais priekšlikums - deputāta Jirgena priekšlikums — izteikt panta 6.punktu šādā redakcijā: “Ne retāk kā reizi gadā sniegt Saeimā, Ministru kabinetam atskaiti par biroja darbu un reizi ceturksnī ziņojumus par cilvēktiesību ievērošanas situāciju valstī...”, un tālāk kā tekstā. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija daļēji pieņēma šo priekšlikumu, tas ir pilnīgi pieņemts hronoloģiskā ziņā, redakcionālā ziņā pārveidojot.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu? Nav. Autoram? Arī nav iebildumu. Paldies! Pieņemts.

A.Seiksts. Atbildīgā komisija pieņēma Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas nākamos priekšlikumus, kas izteikti šajā redakcijā, kas jums ir redzama pēdējā ailē.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumiem papildināt 2.pantu ar jaunu 4.punktu jums iesniegtajā redakcijā? Nav iebildumu. Paldies! Pieņemts.

A.Seiksts. 3.pants - biroja direktors. Ārlietu ministrs Valdis Birkavs liek priekšā sekojošu šī panta otrās daļas redakciju: “Biroja direktoru atbrīvo vai atlaiž no amata Saeima pēc vismaz vienas trešdaļas deputātu ierosinājuma ar vienkāršu balsu vairākumu.” Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija piekrīt tam, ka biroja neatkarības dēļ šāda procedūra varētu tikt īstenota, taču tā nonāk pretrunā ar Saeimas Kārtības rulli un tāpēc radīt likumā iepriekš kolīziju, jo šāda procedūra citos likumos nav paredzēta, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija vadījās arī no tā, ka pie jebkura iesniedzēju skaita jautājumu izšķir vienkāršs balsu vairākums.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu par 3.panta redakciju šajā daļā nav? Nav. Paldies! Pieņemts.

A.Seiksts. Ārlietu ministra Valda Birkava nākamais priekšlikums — izteikt sesto daļu šādā redakcijā: “Biroja direktora amatalga tiek pielīdzināta Augstākās tiesas priekšsēdētāja amatalgai”. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija nepiekrita šādam vērtējumam divu iemeslu dēļ. Pirmais - tīri ētiski un loģiski vienā kontekstā biroja direktoru salīdzināt ar Augstākās tiesas priekšsēdētāju, tas var radīt psiholoģiskus pārpratumus, birojs nav tiesas iestāde. Un otrais - es ļoti lūdzu kolēģus ieklausīties sekojošā argumentā - ja mēs gribam biroja priekšgalā, tādas institūcijas priekšgalā, kurai jākļūst par visu Latvijas iedzīvotāju aizstāvētāju un kurai ir ārkārtīgi liela nozīme starptautiskā apritē un it īpaši mūsu Latvijas valsts interešu aizstāvēšanā pret nepamatotiem uzbrukumiem no Austrumiem, runāsim pilnīgi atklāti, ja mēs gribam šīs institūcijas priekšgalā redzēt cilvēku, spējīgu vadīt šo nozīmīgo institūciju, tad pielīdzināt ministra algai mēs uzskatījām par nepieciešamu. Es jums, kolēģi, varu teikt, biroja direktora meklēšanas darbs nav pārtraukts, mēs tikai nemēģinām to afišēt presē, un man ļoti nopietni un atbildīgi cilvēki, juristi, sabiedrībā pazīstami cilvēki, ir teikuši, ka šīs funkcijas, šo darba apjomu, šo darbu, kam ir starptautiska nozīme, negribētu uzņemties, ja privātpraksē var nopelnīt trīsreiz un četrreiz vairāk. Es ļoti gribētu, kolēģi, lai jūs vadītos, un tās ir arī komisijas domas, lai jūs vadītos no tā, kāda nozīme perspektīvā šai institūcijai ir jāatvēl. Es ļoti gribētu lūgt jūs, kolēģi, atbalstīt komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu par Birkava kunga priekšlikumu izteikt panta sesto daļu viņa iesniegtajā redakcijā? Nav iebildumu. Paldies! Pieņemts.

A.Seiksts. Līdz ar to paliek Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums - sesto daļu izteikt sekojoši.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst pret redakciju? Neiebilst. Pieņemts.

A.Seiksts. 5.pants - biroja kompetence sūdzību izskatīšanā. Deputāta Andreja Panteļējeva priekšlikums izteikt pirmo daļu sekojošā redakcijā: “Biroja direktors apstiprina instrukciju par likumā minēto individuālo sūdzību pieņemšanas un izskatīšanas kārtību.” Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija šādā redakcijā to nav pieņēmusi tādēļ, ka mums ir likums par sūdzību, iesniegumu izskatīšanas kārtību valsts un pašvaldību institūcijās. Šajā likumā ir reglamentēts viss, kā jāizskata, kad jāizskata, kādā laikā, un neviens neliedz direktoram izdot savu instrukciju šī likuma ietvaros, tāpēc mēs tomēr gribētu nenonākt pretrunā vai kādā neizpratnē ar spēkā esošiem likumiem. Lūdzam atbalstīt komisijas viedokli.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti neiebilst pret komisijas viedokli izteikt 5.panta pirmo daļu iesniegtajā redakcijā, komisijas viedokli attiecībā uz deputāta Panteļējeva iesniegto priekšlikumu? Neiebilst. Paldies! Pieņemts.

A.Seiksts. Nākamais deputāta Panteļējeva priekšlikums - papildināt 6.panta sesto daļu šādā redakcijā: “Birojam ir tiesības neizpaust ziņas par sūdzības iesniedzēju vai liecinieku, ja tas nepieciešams indivīda tiesību aizstāvībai.” Komisija pieņēma šo priekšlikumu, vienīgi vārdu “liecinieku”, kam ir specifiska nokrāsa, aizstājot ar vārdu “citu personu”.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Nav. Paldies! Pieņemts.

A.Seiksts. Frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” deputāta Aigara Jirgena priekšlikums — izslēgt panta otrajā daļā vārdus “kā arī izskata sūdzības par citiem cilvēktiesību pārkāpumiem”. Komisija nav pieņēmusi šo redakciju.

Sēdes vadītājs. Aigars Jirgens vēlas runāt, frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” deputāts. Lūdzu!

A.Jirgens (TB). Cienījamie deputāti! Šeit ir būtībā tā pati problēma, kas 1.pantā, kad mēs izskatījām manu priekšlikumu, jo šeit parādās it kā komisijas interpretācijā iespējamie cilvēktiesību pārkāpumi, kuri nav reglamentēti ne starptautiskajos dokumentos, nedz arī nacionālajā likumdošanā. Manuprāt, šādi cilvēktiesību pārkāpumi nav iespējami, jo, kā jau es minēju, runājot par 1.pantu, cilvēktiesības ir izsmeļoši noteiktas vai nu starptautiskajās konvencijās, vai arī mūsu likumā par cilvēka un pilsoņa tiesībām un pienākumiem. Tāpēc, lai novērstu šeit iespējamās neskaidrības un nepareizu interpretāciju, es aicinu atbalstīt savu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vairāk debatēs pieteikušies nav. Debates beidzam. Seiksta kungs arī nevēlas runāt komisijas vārdā, tad lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par deputāta Jirgena priekšlikumu izslēgt 5.panta otrajā daļā vārdus “kā arī izskata sūdzības par citiem cilvēktiesību pārkāpumiem”. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 33, pret - 7, atturas - 16. Priekšlikums pieņemts.

A.Seiksts. Nākamais ir deputāta Jirgena priekšlikums izteikt panta piekto daļu šādā redakcijā: “Birojs neizskata sūdzību, ja tās izskatīšana saskaņā ar likumdošanas aktiem piekrīt citām valsts vai pašvaldību institūcijām, amatpersonām vai tiesu iestādēm...”, tālāk kā tekstā. Komisija nav pieņēmusi šo priekšlikumu sekojošu apsvērumu dēļ. Tādas sūdzības būs ārkārtīgi daudz, kas piekrīt kādai institūcijai, un, pieņemot šo redakciju, mēs biroja kompetenci sašaurinām līdz minimumam. Tādam birojam, kurš ir ierobežots izskatīt sūdzības, būs ļoti grūti realizēt savu kompetenci. Es ļoti lūdzu, kolēģi, atbalstīt atbildīgās komisijas nostāju, jo es vēlreiz atkārtoju, tas, par ko būs sūdzējies, ļoti viegli mūsu likumdošanā atradīs piemērus, ka tas jau piekrīt citai institūcijai, un līdz ar to birojam zūd faktiski tā loma. Ļoti lūdzu, kolēģi, atbalstīt komisiju.

Sēdes vadītājs. Vēlas runāt Aigars Jirgens - frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” deputāts.

A.Jirgens (TB). Cienījamie kolēģi! Šeit, protams, sava loģika ir gan tam, ko teica komisijas priekšsēdētājs, bet sava loģika ir arī maniem priekšlikumiem. Katrā ziņā es aicinātu balsot šo priekšlikumu pa daļām - 1.punktu un 2.punktu atsevišķi, jo, manuprāt, 2.punkts būtu tomēr neapstrīdami, ja ir kādā lietā stājies spēkā likumīgs tiesas spriedums, to nevarētu vairs apstrīdēt nekādās citās institūcijās, ieskaitot arī Cilvēktiesību biroju, jo Cilvēktiesību birojs tomēr nevarētu būt pāri visai mūsu tiesas sistēmai, ieskaitot, teiksim, Augstāko tiesu, tas būtu absolūti neloģiski. Un, protams, 1.apakšpunkts ir diskutējams, bet mana motivācija, kādēļ es to iesniedzu, bija tāda, ka nevajadzētu apgrūtināt šo biroju ar tādiem jautājumiem, kas neattiecas uz cilvēktiesībām un kas reāli ir citu iestāžu un institūciju kompetencē. Šāda bija šo priekšlikumu būtība. Paldies!

Sēdes vadītājs. Jānis Lagzdiņš, frakcijas “Latvijas ceļš” deputāts.

J.Lagzdiņš (LC). Godātie kolēģi deputāti! Es aicinātu šo priekšlikumu, tātad kā šeit jau tabulā norādīts, balsot pa daļām un atbalstīt tātad otro deputāta Jirgena priekšlikumu. Tātad atbalstīt normu, kas nosaka, ka nav izskatāma sūdzība, ja par tajā norādīto cilvēktiesību pārkāpumu jau ir stājies spēkā tiesas spriedums civillietā, krimināllietā, administratīvā lietā, kas taisīts pret to pašu personu un par to pašu pārkāpumu. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Paldies, Lagzdiņa kungs. Vairāk debatēs pieteikušies nav. Komisijas vārdā, Seiksta kungs, lūdzu!

A.Seiksts. Godātais sēdes vadītāj! Godātie kolēģi! Man ir tad jāpapildina komisijas komentāri vēlreiz. Es ļoti aicinu atbalstīt komisijas nostāju sekojošu apsvērumu dēļ. Par pirmo daļu es izteicos, ka, ja birojs strādās tā, kā mēs sagaidām, viņš nebūs patīkams. Un visi, par ko sūdzēsies, meklēs ieganstus no rīta līdz vakaram, lai tos atrastu, kādēļ neizskatīt šo sūdzību birojā. Otrais arguments. Godātie kolēģi, birojs pēc tiesas sprieduma nelems par lemjošu daļu, nav biroja kompetencē pārskatīt tiesas spriedumu, bet biroja pienākums ir sniegt cilvēkam metodisku palīdzību, kā viņam rīkoties. Ļoti daudz cilvēki, es zinu, tomēr Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā strādāju jau septīto gadu, ļoti daudzi un vairākums cilvēku nezina, kā rīkoties, un birojs sniedz šo konsultāciju, nevis pārskata tiesas spriedumu, par to nav runa. Pie mums atnāk cilvēki pēc tiesas spriedumiem, pēc politiskiem, ekonomiskiem, dažādiem citiem tiesas spriedumiem, atnāk un mēs vienkārši komentējam. Šajā gadījumā jūs, cienītais kungs, neko nevarat darīt, šajā gadījumā jūsu tiesības ir tādas un tādas. Un kaut vai skaidrojoša elementa dēļ es ļoti lūdzu atbalstīt mūsu komisijas viedokli, ja iesniedzēji lūdz balsot.

Sēdes vadītājs. Paldies, cienījamie kolēģi! Balsosim saskaņā ar autora un deputāta Lagzdiņa priekšlikumu šos priekšlikumus pa daļām.

Tātad vispirms balsojam par Jirgena kunga priekšlikumu - izteikt panta piekto daļu šādā redakcijā: “Birojs neizskata sūdzību, ja...”, pirmo priekšlikuma daļu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 29, atturas - 19.Šis priekšlikums nav pieņemts.

Tagad, lūdzu, balsosim par deputāta Jirgena priekšlikuma otro daļu, kura sākas “par tajā norādīto cilvēktiesību pārkāpumu jau ir stājies spēkā tiesas spriedums...”, un tālāk kā tekstā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 36, pret - 19, atturas - 12. Priekšlikums ir pieņemts.

A.Seiksts. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums - izslēgt panta trešo, ceturto un piekto daļu un izteikt trešo daļu šādā redakcijā: “Birojam ir tiesības neizpaust ziņas par sūdzības iesniedzēju vai citu personu, ja tas nepieciešams indivīda tiesību aizstāvībai”. Šis mūsu priekšlikums sasaucas ar deputāta Panteļējeva priekšlikumu un arī ar likumu “Par sūdzību un iesniegumu izskatīšanas kārtību”.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu un priekšlikumu - izslēgt trešo, ceturto un piekto panta daļu un izteikt jaunu trešo daļu iesniegtajā redakcijā? Nav iebildumu. Paldies! Pieņemts.

A.Seiksts. 5.lappuse, 6.pants. Ārlietu ministra Valda Birkava priekšlikums. Ārkārtīgi nopietns. Lūdzu, kolēģi, ieklausieties tiklab redakcijā, kā komentārā. “Birojam ir tiesības...” runa ir par panta pirmo un otro daļu. “Birojam ir tiesības pieprasīt informāciju no jebkuras valsts un pašvaldību iestādes un fiziskajām vai juridiskajām personām, kurām varētu būt zināma informācija attiecībā uz izskatāmo cilvēktiesību pārkāpumu”. Komisija šo priekšlikumu pieņēma tikai daļēji un izņēma vārdu “fiziskām”. Es komentēju komisijas nostāju.

Ja biroja direktors ir pārliecināts, ka kādai amatpersonai valsts vai pašvaldību institūcijā ir informācija par cilvēktiesību pārkāpumiem, vai arī ja viņš ir vainīgs šo pārkāpumu pieļaušanā, tad valsts, pašvaldību un juridisko personu pienākums ir sniegt pilnu informāciju un nest atbildību. Taču ja pielieto šo metodiattiecībā uz fiziskajām personām, ka pieprasa informāciju, par kuras nesniegšanu pēc tam stājas spēkā Administratīvais kodekss, tad zināmos gadījumos tas var, komisijasprāt, pārvērsties par cilvēktiesību aizskaršanu. Jo, kamēr cilvēks nav pārkāpis likumu, tā ir viņa pilnīgi brīva vaļa, ko teikt, cik teikt, kam teikt vai neteikt.

Taču, lai birojam būtu iespēja uzkrāt šo informāciju, mēs otrajā daļā ielikām vārdus “pārrunu ceļā uz brīvprātības pamata”. Tas ir, fiziskā persona tiek paaicināta uz biroju, un viņai tiek lūgts sniegt informāciju par cilvēktiesību pārkāpumiem. Ja šis cilvēks brīvprātīgi uzskata to par iespējamu un vajadzīgu, viņš bez šaubām šādu informāciju sniedz. Ja viņš šādu informāciju nesniedz, tad birojs var nožēlot, bet nevar iedarbināt Administratīvo pārkāpumu kodeksu. Tāda ir konceptuālā nostāja. Tādējādi Birkava kunga priekšlikums no komisijas redakcijas atšķiras tikai vienā - uz valsts, pašvaldību iestādēm un juridiskajām personām. Pilnībā piekrist ārlietu ministra priekšlikumam, bet par fiziskajām personām - mīkstināt šo pieeju.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti... Atklājam debates. Jānis Lagzdiņš - frakcijas “Latvijas ceļš” deputāts.

J.Lagzdiņš (LC). Godātie kolēģi deputāti! No juridiskā viedokļa ne ārlietu ministra, ne atbildīgās komisijas redakcija nav konsekventa. Mūsu valstī saskaņā ar Civillikumu ir privāto un publisko tiesību subjekti. Publisko tiesību subjekti ir valsts vai pašvaldību iestādes, kā arī citas institūcijas, kuru darbību reglamentē attiecīgie normatīvie akti. Privāto tiesību subjekti ir jebkura privātpersona, jebkura fiziska persona, kā arī uzņēmējsabiedrības, biedrības un citi Civillikumā minētie privāto tiesību subjekti. Šajā gadījumā atbildīgās komisijas ierosinājums — piedāvātā redakcija ir ļoti nekonsekventa, jo, manuprāt, ja jau šī informācija var tikt pieprasīta no atsevišķiem privāto tiesību subjektiem, proti, juridiskajām personām, tas ir, visa veida biedrībām, apvienībām, uzņēmējsabiedrībām, tad kādēļ šādu informāciju nevarētu pieprasīt arī no fiziskajām personām, kuru tiesiskais statuss saskaņā ar mūsu likumiem ir analogs. Šeit vajadzētu, sagatavojot šo normu trešajam lasījumam, izvērtēt, vai nu informācija tiek pieprasīta un saņemta obligāti tikai no publisko tiesību subjektiem, vai arī no visa veida, arī privāto tiesību, subjektiem. Tāds ir mans viedoklis. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Olafs Brūvers - Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcijas deputāts. Lūdzu!

O.Brūvers (DPS). Godātie Prezidija locekļi! Godātie deputāti! Es pilnīgi piekrītu Lagzdiņa kungam, tāpēc arī ārlietu ministra Birkava kunga priekšlikums šeit ir, ka birojam ir tiesības pieprasīt informāciju no jebkuras valsts un pašvaldību iestādes. Tas ir viens. Un fiziskām un juridiskām personām. Te mēs, Lagzdiņa kungs, esam centušies to apvienot. Tādēļ es arī varbūt ļoti lūgtu, cienījamie deputāti, ja mēs atbalstītu šo priekšlikumu, tad tas tomēr būtu manā uztverē pašreiz tas piemērotākais, un varbūt tiešām uz trešo lasījumu mēs vēl varam precizēt, bet es lūgtu jūsu atbalstu ārlietu ministra Birkava priekšlikumam šajā panta pirmajā daļā. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Paldies! Vairāk debatēs pieteikušos nav. Debates slēdzam. Komisijas vārdā, Seiksta kungs.

A.Seiksts. Man vairāk komentāru nav. Es lūdzu balsot, bet lūdzu arī kolēģi Lagzdiņu uz trešo lasījumu iesniegt priekšlikumus. Lūdzu balsot!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par ārlietu ministra Birkava kunga priekšlikumu - izteikt 6.panta pirmo un otro daļu viņa iesniegtajā redakcijā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 43, pret - 7, atturas - 13. Priekšlikums ir pieņemts.

A.Seiksts. Nākamais. Ārlietu ministra Birkava priekšlikums otrajai daļai. Kolēģi, ekonomējot laiku, nelasīšu. Visiem ir priekšā redakcija.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas slēdzienu par deputāta Birkava priekšlikuma otro daļu 6.pantā.

A.Seiksts. Piedodiet, sēdes vadītāja kungs, nelaime ir tā, ka šobrīd Birkava kunga priekšlikums pēc loģikas ir jāpieņem, jo “fiziskās personas” mēs jau esam iebalsojuši pirmajā daļā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Piekrīt. Paldies! Balsošana nav nepieciešama. Pieņemts.

A. Seiksts. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums līdz ar to nav balsojams, jo “juridiskās personas” figurē.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt šim slēdzienam? Piekrīt. Paldies! Pieņemts.

A.Seiksts. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums: “Birojam ir tiesības veikt individuālas pārrunas ar tām fiziskajām personām, kurām varētu būt zināma informācija...”, un tālāk kā tekstā. Arī nav balsojams pēc loģikas. Mēs esam nobalsojuši ārlietu ministra redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Paldies! Pieņemts.

A.Seiksts. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ir pieņēmusi Tieslietu ministrijas parlamentārās sekretāres Slaidiņas kundzes priekšlikumu - papildināt pirmo daļu ar šādu tekstu: “tiktāl, ciktāl informācijas sniegšanas ierobežojumus nenosaka citi likumi”.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst pret Slaidiņas kundzes priekšlikumu un komisijas akceptēto redakciju? Neiebilst. Paldies!

A.Seiksts. Nākamais. Tieslietu ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums arī ir pieņemts. Trešā daļa šādā redakcijā: “Nevienam nav tiesību aizkavēt biroju tā uzdevumu pildīšanā, kā arī aizturēt, ietekmēt un sodīt personu par sadarbošanos ar biroju vai biroja norādījumu lēmumu izpildīšanā, izņemot institūcijas un amatpersonas, kurām šādas tiesības noteiktas ar likumu”.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret Slaidiņas kundzes ieteikto redakciju, kuru akceptējusi komisija, nav iebildumu. Nav. Paldies! Pieņemts.

A.Seiksts. Nākamais. Frakcijas “Latvijas ceļš” priekšsēdētāja deputāta Panteļējeva priekšlikums - papildināt pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā: “Par informācijas vai paskaidrojuma nesniegšanu, kā arī par neierašanos bez attaisnojoša iemesla pēc uzaicinājuma persona ir atbildīga saskaņā ar Administratīvo pārkāpumu kodeksu”. Komisija to pieņēma.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu? Paldies! Pieņemts.

A.Seiksts. Nākamais ir deputāta Brūvera priekšlikums - izteikt panta pirmo daļu šādā redakcijā: “Birojam ir tiesības pieprasīt informāciju no jebkuras valsts un pašvaldību iestādes fiziskajām un juridiskajām personām...”, tālāk kā tekstā. Daļēji tas ir pieņemts. Ja mēs esam pieņēmuši jaunu ārlietu ministra redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas slēdzienu šā panta daļā? Nav. Paldies! Pieņemts.

A.Seiksts. Deputāta Brūvera priekšlikums — otrajā daļā vārdu “amatpersonas” aizstāt ar vārdu “persona”.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu. Komisija to, Seiksta kungs, ir pieņēmusi. Paldies! Pieņemts.

A.Seiksts. Pēdējo teikumu šajā panta daļā izteikt šādā redakcijā: “Darba devējam, kā arī valsts un pašvaldību institūcijām nav tiesību aizkavēt uzaicinātās personas ierašanos birojā...” Šeit ir rakstīts. Nav pieņemts, bet tas ir pieņemts nedaudz citādākā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Paldies! Brūvera kungs neuzstāj uz balsošanu. Citi deputāti arī nē. Pieņemts.

A.Seiksts. 7.pantā priekšlikumu nav.

Sēdes vadītājs. Paldies! Deputātiem nav iebildumu. Pieņemts.

A.Seikts. 8.pantā Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija liek priekšā izteikt pirmo daļu šādā redakcijā: “Izskatot sūdzību par cilvēktiesību pārkāpumu, birojs ir tiesīgs izšķirt konfliktu mierīga izlīguma ceļā”. Tālāk ir priekšlikums - aizstāt vārdu “konfliktu” ar vārdu “sūdzību”.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas slēdzienu par 8.panta redakciju? Nav. Paldies! Pieņemts.

A.Seiksts. 9.pantā Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija liek priekšā aizstāt vārdus “ir tiesīgs ieteikuma veidā izteikt”, ar vārdu “izsaka”.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret šādu komisijas slēdzienu par 9.panta redakciju nav. Pieņemts.

A.Seiksts. Līdz ar to visi iesniegtie priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu kolēģus atbalstīt otrajā lasījumā šo projektu!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Likums par Valsts cilvēktiesību biroju” pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - 7, atturas - 8. Pieņemts. Lūdzu, Seiksta kungs, noteikt datumu, kad iesniedzami priekšlikumi trešajam lasījumam.

A.Seiksts. Paldies, godātie kolēģi, par balsojumu. Liekam priekšā iesniegt priekšlikumus līdz 10.oktobrim.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret izteikto priekšlikumu - 10.oktobris? Nav. Paldies! Pieņemts.

Cienījamie kolēģi, līdz pārtraukumam ir četras minūtes. Jaunu likumprojektu mēs nesāksim skatīt. Ir divi paziņojumi. Vispirms Ivars Ķezbers - Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcijas deputāts.

I.J.Ķezbers (DPS). Godājamie kolēģi no Baltijas Asamblejas delegācijas! Es jūs ļoti lūdzu īsai apspriedei Prezidija zālē. Paldies.

Sēdes vadītājs. Kristiāna Lībane, frakcijas “Latvijas ceļš” deputāte.

K.Lībane (LC). Cienījamie balsu skaitītāji! Pēc dažām minūtēm es lūdzu jūs uz īsu apspriedi tepat blakus Dzeltenajā zālē.

Sēdes vadītājs. Paldies! Lūdzu deputātus reģistrēties! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu Saeimas sekretāru Imantu Daudišu nolasīt reģistrācijas rezultātus!

I.Daudišs (6.Saeimas sekretārs).

Godātie kolēģi, nav reģistrējušies šādi deputāti: Andris Ameriks, Ilmārs Bišers, Jānis Bunkšs, Kārlis Jūlijs Druva, Jānis Jurkāns, Viktors Kalnbērzs, Aleksandrs Kiršteins, Ilga Kreituse, Valdis Krisbergs, Janīna Kušnere, Jānis Priedkalns, Andris Saulītis, Anna Seile, Juris Sinka, Andris Tomašūns.

Sēdes vadītājs. Paldies! Godājamie kolēģi, pārtraukums līdz pulksten 13.30.

(P ā r t r a u k u m s)

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētājas biedrs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Godājamie deputāti, lūdzu ieņemt vietas! Lūdzu, godājamie deputāti, reģistrēsimies, lai pārliecinātos par to, vai zālē ir kvorums. Lūdzu deputātus reģistrēties. Lūdzu rezultātu! 56 deputāti. Turpinām darbu!

Pirms izskatām nākamo darba kārtības jautājumu, mums ir jāizskata deputātu Krastiņa, Tabūna, Vītola, Emša un Jurdža priekšlikums, viņi vēršas Saeimas Prezidijā ar lūgumu - saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 51.pantu lūdzam mainīt darba kārtību un 47.jautājumu “Lēmumprojektu “Par Latvijas karavīru līdzdalību NATO operācijās”” izskatīt kā 6.sadaļas 2.punktu tūlīt pēc likumprojekta “Par Valsts Cilvēktiesību biroju”.

Vai deputātiem ir iebildumi pret šādu deputātu priekšlikumu - mainīt darba kārtībā izskatāmo jautājumu secību? Deputāti neiebilst. Vai kāds pieprasa balsojumu par šo jautājumu? Arī nepieprasa. Paldies! Izskatām darba kārtības 47.jautājumu, kuru mēs iekļāvām darba kārtībā, bet kurš bija mums izsniegtajā darba kārtībā no rīta kā 11.punkts. Tātad lēmuma projekts “Par Latvijas Nacionālo bruņoto spēku vienības nosūtīšanu Latvijas Republikas un Zviedrijas Karalistes kopīgās militārās vienības sastāvā līdzdalībai NATO vadītajās starptautiskajās miera nodrošināšanas operācijās bijušajā Dienvidslāvijas teritorijā”. Priekšlikumu iesniedz Ministru kabinets, un vārds ziņojumam par šo lēmuma projektu Andrejam Krastiņam - Latvijas Republikas aizsardzības ministram. Lūdzu, Krastiņa kungs!

A.Krastiņš (aizsardzības ministrs). Godātais priekšsēdētāja kungs! Jau no rīta, runājot par šī jautājuma iekļaušanu mūsu plenārsēdes dienas kārtībā, es pamatā izteicu tos apsvērumus, kāpēc šis jautājums būtu izskatāms tieši šodien un tieši pieņemams lēmums tādā formā, kā jums ir piedāvājis Ministru kabinets, to akceptēdams.

Varbūt, izmantojot šo ziņojuma iespēju, es gribētu sniegt arī plašāku informāciju deputātiem par to veidu, kādā Latvijas Nacionālo bruņoto spēku šis kontingents piedalīsies miera nodrošināšanas operācijās Bosnijā.

Tātad pirmkārt ir panākta vienošanās ar Zviedrijas Karalistes valdību par to, ka mūsu Nacionālo bruņoto spēku Baltijas bataljona Latvijas rota pilnā sastāvā piedalās kopā ar Zviedrijas bataljonu miera nodrošināšanas operācijās Bosnijā uz to pilnvaru laiku, kāds tiks nolemts, pagarinot mandātu, kādu deva Drošības padomes 1995.gada 15.decembra rezolūcija Nr.1031, bet, ņemot vērā reālās iespējas un reālo karaspēka izvietojumu Bosnijā, uz šobrīdi ir panākta vienošanās ar Zviedrijas valdību, un tā arī vēl šorīt tika apstiprināta, ka Latvijas rota piedalīsies miera nodrošināšanas operācijas trīs posmos. Tātad trīs reizes pa diviem mēnešiem, ik divus mēnešus nomainot 50 karavīrus. Tanī pašā laikā rotas vadība, komandieru nodrošinājumi paliks Bosnijā uz visu šo laiku un tātad nodrošinās, lai Latvijas rota štābu un komandieru sastāvā izietu pilnu šo procesu. Šajā pašā laikā saskaņā ar Baltijas bataljona attīstības šo plānu un līgumu mūsu kolēģi lietuvieši arī pilnā rotas sastāvā būs kopā ar Dānijas kontingentu Bosnijā, bet Igaunija būs pilnā sastāvā kopā ar norvēģu kontingentu ANO operācijā, nevis NATO operācijā Libānā.

Gribētu pasvītrot, ka tieši Latvijas militārā kontingenta piedalīšanās IFOR procesā miera nodrošināšanā Bosnijā ir ārkārtīgi būtiska, un tas ir viens no mūsu praktiskajiem apliecinājumiem mūsu vēlmei iestāties NATO un mūsu Nacionālo bruņoto spēku saderības pakāpei ar NATO spēkiem. Starptautiski tas ir ticis ļoti augstu novērtēts, un es arī gribētu teikt, ka arī no jaunizveidotās Bosnijas Hercegovinas prezidentūras ir bijis pietiekami augsts novērtējums par to, ka Latvija piedalās šajos miera nodrošināšanas procesos.

Praktiskos jautājumus, kādā veidā tiks apgādāts mūsu kontingents Bosnijā, kādas būs viņiem algas, apdrošināšana un pārējais, tas viss ir ietverts memorandā starp Latvijas Republikas valdību un Zviedrijas Karalistes valdību, un šis memorands varētu tikt akceptēts nākamajā nedēļā vienlaicīgi Latvijā un Zviedrijā. Bet es gribētu pasvītrot, ka šis te memorands arī būs atbilstošs Latvijas Republikas un NATO pievienošanās un finansiālajiem līgumiem, kas jau tika noslēgti 1996.gada 1.martā.

Godājamie kolēģi! Ņemot vērā gan šī jautājuma lielo praktisko nozīmi, gan politisko nozīmi, es lūdzu jūs pieņemt šodien šo lēmuma projektu “Par Latvijas Nacionālo bruņoto spēku vienības nosūtīšanu Latvijas Republikas un Zviedrijas Karalistes kopīgās militārās vienības sastāvā līdzdalībai NATO vadītajās starptautiskajās miera nodrošināšanas operācijās bijušajā Dienvidslāvijas teritorijā”, jo šāda prasība, lai Saeima pieņemtu atsevišķu lēmumu, izriet arī no likuma par Latvijas Nacionālo bruņoto spēku piedalīšanos starptautiskajās operācijās 5.panta. Tā ka, godājamie kolēģi, lūdzu jūsu atbalstu šim Ministru kabineta iesniegtajam dokumentam un gribu arī paziņot, ka Zviedrijas valdība attiecīgu lēmumu jau ir šodien savā sēdē pieņēmusi. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies, Krastiņa kungs! Vai debatēs par apspriežamo lēmumu ir kāds pieteicies? Nav. Deputāti runāt nevēlas. Tādā gadījumā lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par Saeimas lēmumu “Par Latvijas Nacionālo bruņoto spēku vienības nosūtīšanu Latvijas Republikas un Zviedrijas Karalistes kopīgās militārās vienības sastāvā līdzdalībai NATO vadītajās starptautiskajās miera nodrošināšanas operācijās bijušajā Dienvidslāvijas teritorijā”. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 1, atturas - 3. Lēmums pieņemts. Paldies!

Nākamais darba kārtības jautājums likumprojekts “Grozījumi likumā “Par šaujamieročiem un speciālajiem līdzekļiem pašaizsardzībai””.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — deputāts Jānis Ādamsons.

J.Ādamsons (LC). Cienījamie kolēģi! Pirmkārt jāatzīmē, ka Saeimas Prezidijs ir kļūdaini šeit norādījis, ka atbildīgā komisija ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija. Atbildīgā komisija bija Aizsardzības un iekšlietu komisija. Tas ir viens.

Bet galvenais iemesls, kāpēc es arī ierosināšu komisijas vārdā neizskatīt šo jautājumu, ir sekojošs, ka dokuments otrajam lasījumam diemžēl nav sagatavots acīmredzot kāda tehniska iemesla dēļ, un tāpēc man ir ierosinājums to šodien neizskatīt.

Sēdes vadītājs. Paldies! Komisija ierosina jautājumu noņemt no darba kārtības. Šis jautājums nav debatējams, tāpēc priekšlikums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Valsts un pašvaldību finansu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu””. Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijas vārdā Jānis Lagzdiņš - frakcijas “Latvijas ceļš” deputāts. Lūdzu!

J.Lagzdiņš (LC). Augsti godātie Prezidija locekļi! Kolēģi deputāti! Es aicinātu jūs paņemt dokumentu Nr.1406. Ja jūs atceraties, šo likumprojektu izskatīšanai Saeimā iesniedza valdība, un pirmajā lasījumā pieņemtā likumprojekta redakcijā ir izdarīti vairāki grozījumi. Galvenokārt pēc Saeimas Juridiskā biroja ierosinājuma. Kopumā, vērtējot šo valdības iesniegto likumprojektu tāpat kā daudzus citus 81.panta kārtībā pieņemtos noteikumus, kurus mēs izskatām kā likumprojektus, jāsaka, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai bija daudz iebildumu pirmkārt pret šā likumprojekta juridisko kvalitāti, jo atkārtojās likumprojektos vienas un tās pašas kļūdas un trūkumi. Tātad pirmkārt likumprojekta preambulā mēs aicinām izdarīt grozījumus, kādus ierosina Saeimas Juridiskais birojs, un ievaddaļā atsauci uz “Latvijas Vēstnesi” aizstāt ar atsauci uz “Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotāju”.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu par Saeimas Juridiskā biroja ierosinājumu? Nav. Paldies, pieņemts.

J.Lagzdiņš. Tāpat valdības iesniegtajā likumprojektā bija pretruna starp likuma 4. un 9.pantu, tādēļ mēs aicinātu atbalstīt Juridiskā biroja ierosinājumu izslēgt likumprojekta 4.panta nosaukumā un tekstā vārdus “ieķīlāt pamatlīdzekļus”, jo ieķīlāšanas ierobežojumus reglamentē apskatāmā likuma 9.pants.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret Saeimas atbildīgās komisijas slēdzienu par Juridiskā biroja priekšlikumu - izslēgt likuma 4.panta nosaukumā un tekstā vārdus “ieķīlāt pamatlīdzekļus”? Nav iebildumu. Paldies, pieņemts.

J.Lagzdiņš. Atbildīgās komisijas vārdā es aicinātu pieņemt Juridiskā biroja ierosinājumu - aizstāt likuma 4.pantā vārdu “galvojumu” ar vārdiem “dot galvojumu”.

Sēdes vadītājs. Deputātiem ir iebildumi? Nav. Paldies! Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Tālāk, godātie kolēģi, ja jūs atceraties, vienlaikus ar vieniem grozījumiem likumā “Par valsts un pašvaldību finansu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu” valdība nez kādēļ Saeimas sesiju starplaikos pieņēma divus grozījumus, pieņēma divus noteikumus. Un iesniedza divus likumprojektus. Arī tas liecina par valdības darba kvalitāti, ka ministrijas savstarpēji nesaskaņo grozījumus vienos un tajos pašos likumos un ar dažu dienu starpību tiek iesniegti izskatīšanai Saeimā divi grozījumi vienā un tajā pašā likumā. Un tā rezultātā atbildīgā komisija ierosina Ministru kabineta noteikumus Nr.86, dokuments Nr.626, izskatīt kā priekšlikumu pie šī likumprojekta, un mēs aicinām šo priekšlikumu pieņemt atbildīgās komisijas vārdā.

Sēdes vadītājs. Paldies! Vai deputātiem nav iebildumu pret Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu - Ministru kabineta noteikumus Nr.86, pirmā lasījuma dokuments Nr.626, ar komisijas slēdzienu šajā jautājumā? Iebildumu nav. Paldies, pieņemts.

J.Lagzdiņš. Tāpat atbildīgā komisija ierosina redakcionāli precizēt likumprojekta 2.panta preambulu, izsakot to šādā redakcijā: “Papildināt likumu ar pārejas noteikumiem šādā redakcijā.” Arī tas ir redakcionāls grozījums. Aicinām to pieņemt.

Sēdes vadītājs. Paldies! Vai deputātiem ir iebildumi? Nav iebildumu. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Es aicinātu likumprojektu pieņemt otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību finansu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu”” pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 54, pret — nav, atturas — nav. Likumprojekts pieņemts. Lūdzu, Lagzdiņa kungs, termiņus, līdz kuram iesniedzami priekšlikumi trešajam lasījumam.

J.Lagzdiņš. Es aicinātu Saeimu pieņemt lēmumu noteikt, ka priekšlikumi iesniedzami trešajam lasījumam līdz 10. oktobrim.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret nosaukto datumu - 10. oktobris, līdz kuram iesniedzami priekšlikumi trešajam lasījumam? Iebildumu nav. Pieņemts. Paldies!

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām””. Sociālo un darba lietu komisijas vārdā deputāte Ludmila Kuprijanova - frakcijas Demokrātiskās partijas “Saimnieks” deputāte.

L.Kuprijanova (DPS). Cienījamie kolēģi! Mēs strādāsim ar dokumentu Nr. 1409. Tātad 9. pantā priekšlikumi ienākuši nav. Ir redakcionāli labojumi.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu par redakcionālajiem labojumiem, kas izdarīti likumprojekta 9. pantā? Nav. Paldies! Pieņemts.

L.Kuprijanova. 23. pantā priekšlikumu nav.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu? Paldies! Nav.

L.Kuprijanova. 24. pantā priekšlikumu nav, ir redakcionāli labojumi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu? Arī nav. Paldies!Pieņemts.

L.Kuprijanova. 38. pantā priekšlikumu nav.

Sēdes vadītājs. Deputātiem arī nav priekšlikumu? Paldies! Pieņemts.

L.Kuprijanova. Pārejas noteikumi. Tātad pārejas noteikumos 5.1.1. punktā ir deputātes Kuprijanovas priekšlikums, kuru Sociālo un darba lietu komisija ir noraidījusi. Un šeit pat ir deputātu Jurdža, Grīnblata, Leiškalna, Prēdeles priekšlikums, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret to, ka atbildīgā komisija ir noraidījusi deputātes Kuprijanovas priekšlikumus pārejas noteikumu 1. punktā? Nav. Deputāte Kuprijanova neuzstāj uz balsošanu?

L.Kuprijanova. Nē.

Sēdes vadītājs. Neuzstāj. Paldies! Pieņemts. Un tālāk. Vai deputāti piekrīt deputātu Jurdža, Grīnblata, Leiškalna un Prēdeles iesniegtajiem priekšlikumiem, kurus atbalsta arī komisija? Piekrīt. Paldies! Pieņemts.

L.Kuprijanova. Pārejas noteikumu 13. punktā ir priekšlikums no frakcijas “Latvijai”, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav... Acumirkli, atklājam debates. Vladimirs Makarovs - labklājības ministrs. Lūdzu!

V.Makarovs (labklājības ministrs). Cienījamie kolēģi! Es, godīgi sakot, gribētu, lai šo priekšlikumu jūs atbalstāt, bet, runājot par priekšlikumiem turpmāk, maksimāli saglabātu likuma punktu un garu, it īpaši tur, kur tiek piedāvāts pagarināt pārejas periodu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Odisejs Kostanda - par nākošo jautājumu? (No zāles deputāts O.Kostanda: “Par nākošo!”) Paldies.

Vairāk debatēs par šī punkta daļu pieteikušos nav. Komisijas vārdā, Kuprijanovas kundze.

L.Kuprijanova. Es arī lūgtu atbalstīt Saeimai komisijas lēmumu. Atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies! Lūdzu... balsošana nav nepieciešama. Deputāti atbalsta. Paldies!

L.Kuprijanova. Nākamais. 5.2.3. apakšpunktā frakcija “Latvijai” ir iesniegusi priekšlikumu, ko komisija ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs. Paldies! Vārds Odisejam Kostandam, frakcijas “Latvijai” deputātam.

O.Kostanda (TKL). Godājamo sēdes vadītāj, godājamie kolēģi! Frakcijas “Latvijai” priekšlikums ir sekojošs: pārejas noteikumu 5.2.3. apakšpunktu papildināt ar teikumu šādā redakcijā: “Personai, kurai ir bezdarbnieka, bezpabalsta statuss, zaudējot darbu divus gadus pirms pensijas vecuma sasniegšanas pie nosacījuma, ja darba stāžs nav mazāks par 20 gadiem, ir tiesības, aizejot pensijā piemērot pensijas apmēru aprēķināšanas kārtību saskaņā ar likumu “Par valsts pensiju pagaidu aprēķināšanas kārtību”, kas bija spēkā līdz 1996. gada 1. janvārim”. Mūsu motivācija ir sekojoša. Pēc Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības speciālistu aprēķiniem uz 1995. gada 1. jūliju valstī ilgstošie bezdarbnieki sastādīja 50,2 procentus no bezdarbnieku kopskaita, bet bezdarbnieki ilgāki par gadu bija 24 procenti. Attiecīgi 1996. gada 1. jūlijā valstī ilgstošie bezdarbnieki sastādīja jau 52 procentus no kopskaita, bet bezdarbnieki ilgāki par gadu - 27,8 procentus. Pašlaik pie kopējā bezdarbnieku skaita valstī - apmēram 90 tūkstoši - ilgstošo bezdarbnieku skaits ir 46 743. Kā redzams, tad Šķēles valdības ekonomisko reformu rezultātā ilgstošo bezdarbnieku skaits valstī pieaug un analīze rāda, ka 11,7 procenti no kopējā bezdarbnieku skaita ir sievietes un vīrieši pirmspensijas vecumā, tas ir, 5 gadus pirms aiziešanas vecuma pensijā. Viņiem vairs nav arī reālu iespēju pārkvalificēties. Šie cilvēki, par kuriem darba mūžā ir kārtīgi veikti sociālā nodokļa maksājumi, tagad ekonomisko reformu rezultātā vecumdienās ir kļuvuši sociāli neaizsargāti, balstoties tikai uz šo pēdējo gadu situāciju valstī, kas tagad ir izveidojusies. Reāli tas nozīmē, ka viņi, aizejot pensijā, var saņemt pensijas sociālā pabalsta apmērā, kas pašlaik ir noteikts valstī 25 lati. Šis mūsu izvirzītais grozījumu priekšlikums dod iespēju šiem cilvēkiem nodrošināt pensijas apmēru vismaz tagadējo pensionāru vidējās pensijas apmērā, tātad tuvu 39,2 latiem. Ja paliek spēkā komisijas redakcijā piedāvātās vecuma pensijas aprēķināšanas formulas variants, tad bezdarbniekiem, ar kuriem es runāju, aizejot pensijā, viņi saņems apmēram 16 līdz 18 latus, bet pēc tautas kustības “Latvijai” piedāvātā priekšlikuma tie saņems apmēram 39 latus. Ja šādas valdības pozīcijas atbalstītāji deputāti nenobalso šodien par frakcijas “Latvijai” priekšlikumu, es domāju, ka tā tikai kārtējo reizi tiks apstiprināts un nodemonstrēts, ka Šķēles politikas mērķis ir padarīt Latviju faktiski par ubagu zemi. Es domāju, ka šāda valdības politika ir jāsauc par prettautisku, un to var saukt arī par tautas kapraču politiku. Tas mums nav pieņemami. Tad tādā gadījumā, ja mēs akceptējam šādas normas, tad ir skaidri jāsaka, ka Šķēles valdībai ir jādemisionē, jo mēs, Saeimas deputāti nevēlamies galu galā, ka Latvijā cilvēka cienīga dzīve tiek nodrošināta tikai šaurai, nelielai elites grupai, mēs, tautas kustība “Latvijai” vēlamies labklājību visiem, un tāpēc, ja Saeima atbalstīs tautas kustības “Latvijai” priekšlikumu šajā pantā, tad tādā gadījumā mēs tuvināsimies šim mērķim - labklājību visiem.

Sēdes vadītājs. Paldies! Vairāk debatēs pieteikušies nav. Komisijas vārdā, Kuprijanovas kundze. Lūdzu!

L.Kuprijanova. Es lūgtu atbalstīt komisijas viedokli šajā jautājumā.

Sēdes vadītājs. Paldies! Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par frakcijas “Latvijai” iesniegumu — likumprojekta 5.2.3. apakšpunktā pēc pirmā teikuma papildināt ar tekstu šādā redakcijā. Redakcija jums ir redzama. Lūdzu balsošanas režīmu! Un lūdzu deputātus balsot par šo priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 13, atturas - 26. Šis priekšlikums nav pieņemts.

L.Kuprijanova. Un pēdējais priekšlikums ir papildināt pārejas noteikumus ar Juridiskā biroja formulējumu. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu papildināt likumu ar pārejas noteikumu jums iesniegtajā redakcijā? Iebildumu nav. Paldies! Pieņemts.

L.Kuprijanova. Paldies! Es lūgtu nobalsot par šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām”” pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 2, atturas - 2. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts. Lūdzu, Kuprijanovas kundze, termiņu, līdz kuram iesniedzami priekšlikumi trešajam lasījumam!

Piektdien, 27. septembrī

Juridiskā komisija:

— piedaloties tieslietu ministram, Augstākās tiesas priekšsēdētājam, Iekšlietu ministrijas un Tieslietu ministrijas pārstāvjiem, kā arī Rīgas un Kurzemes apgabala tiesu priekšsēdētājiem, apsprieda, kā tiek īstenots likums “Par tiesu varu”. Kā pastāstīja komisijas loceklis R.Apsītis, centrālais jautājums bija par telpu trūkumu tiesu iestādēm, konkrēti par Kurzemes apgabala tiesas nama celtniecības pabeigšanu. Deputāti konstatēja, ka, piešķirot līdzekļus, pret tiesu varu izturas diskriminējoši. Tiesneši nesaņem likumā paredzēto algu, kā arī netiek reāli apgādāti ar dzīvokļiem.

— apsprieda, kā tiek ievērota Latvijas Kriminālprocesa kodeksa norma par drošības līdzekļu piemērošanu vai atcelšanu. Kā pastāstīja komisijas priekšsēdētājs J.Kaksītis, komisija konstatēja, ka vairākos gadījumos tiesneši pretēji Kriminālprocesa kodeksa normu prasībām groza apcietinājumu kā drošības līdzekli. Spēkā esošie likumi neparedz konkrētas normas, kas pieļauj tiesnešu atlaišanu no darba pirms termiņa, ja viņi rupji pārkāpj likumus vai pieļauj citus ļaunprātīgus pārkāpumus.

— sāka izskatīt likumprojektu “Grozījumi Saeimas Kārtības rullī”.

Pirmdien, 30. septembrī

Saeimas Prezidijs:

— izskatīja un pieņēma zināšanai Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcijas paziņojumu par tās sastāvu. DPS frakcijas vadītājs J. Kaksītis informēja Prezidiju, ka saskaņā ar frakcijas nolikumu deputāts Valdis Krisbergs, kurš ir apturējis savu darbību Demokrātiskajā partijā “Saimnieks” un Saeimas frakcijā, pašlaik nav uzskatāms par DPS frakcijas locekli. Sakarā ar izstāšanos no Demokrātiskās partijas “Saimnieks” savu piederību frakcijai ir zaudējusi arī deputāte Ilga Kreituse. Līdz ar to DPS frakcija patlaban sastāv no 18 deputātiem.

— pieņēma zināšanai arī deputāta Jāņa Ādamsona iesniegumu par izstāšanos no savienības “Latvijas ceļš” un frakcijas “Latvijas ceļš”. Jānis Ādamsons turpinās darbu Saeimā kā pie frakcijām nepiederošs deputāts.

Juridiskā komisija:

— strādāja ar likumprojektu “Grozījumi Latvijas Civilprocesa kodeksā”.

Eiropas lietu komisija:

— 12 komisijas locekļiem balsojot par, ievēlēja par komisijas priekšsēdētāju Edvīnu Inkēnu;

— neatbalstīja likumprojektu “Par informāciju, tās izmantošanu un aizsardzību” un ierosināja atbildīgai Aizsardzības un iekšlietu komisijai to pārstrādāt.

Otrdien, 1. oktobrī

10.00 Juridiskās komisijas sēde.

Likumprojekti “Grozījumi Saeimas kārtības rullī”

(dok.Nr.1253; dok. Nr.1383).

10.00 Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde.

1. Valsts prezidenta G.Ulmaņa vēstule par nereģistrēto reliģisko

organizāciju darbību.

2. Likumprojekts “Grozījums likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaidi invadīdu biedrību uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), medicīniska rakstura, kā arī citu labdarības fondu uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām) 1995., 1996. un 1997.gadā””.

3. Latvijas Neatkarīgo kriminologu asociācijas informācija par aizsardzības sistēmas izveidošanu cietušajiem no kriminālnodarījumiem.

10.00 Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas sēde.

Likumprojekts “Par valsts budžetu 1997.gadam”.

10.00 Aizsardzības un iekšlietu komisijas sēde.

Likumprojekts “Obligātā militārā dienesta likums”.

10.00 Sociālo un darba lietu komisijas sēde.

1. Likumprojekts “Ārstniecības likums”.

2. Likumprojekts “Par sociālo palīdzību”.

10.00 Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde.

1. Likumprojekts “Par sociālajiem dzīvokļiem”.

2. Likumprojekts “Par valsts budžetu 1997.gadam”.

10.00 Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās

politikas komisijas sēde.

1. Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo

pārkāpumu kodeksā”.

2. Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Kriminālkodeksā”.

3. Likumprojekts “Lauksaimniecības likums”.

4. Likumprojekts “Par valsts un pašvaldību pasūtījumu”.

5. Likumprojekts “Par spirta un alkoholisko dzērienu valsts monopolu”.

11.00 Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēde.

Tikšanās ar Kultūras ministrijas darbiniekiem par budžeta jautājumiem 1997.gadam.

12.00 Saeimas priekšsēdētāja Alfreda Čepāņa tikšanās ar

Korejas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Čang Bum Lī (Chang Bum Lee).

14.00 Pilsonības likuma izpildes komisijas sēde.

14.00 Saimnieciskās komisijas sēde.

1. 1997.gada Saeimas remontu darbu projekti.

2. Automašīnu nobraukuma limita palielināšana.

14.00 Mandātu un iesniegumu komisijas sēde.

14.00 Revīzijas komisijas sēde.

14.00 Frakcijas “Tautai un taisnībai” sēde.

15.00 Frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”sēde.

Saeimas preses dienests