Arī Latvijai ir savs sakāmais Eiropas Padomē

Sestdien, 28. septembrī, no Strasbūras mājās atgriezās Latvijas delegācija Eiropas Padomes Parlamentu asamblejā (EPPA), ko vadīja Saeimas sekretāra biedre Janīna Kušnere (attēla vidū) un kurā šoreiz bija arī deputāti Aleksandrs Kiršteins, Andrejs Panteļējevs, Jānis Priedkalns (attēlā pa labi) un Juris Sinka (attēlā pa kreisi). EPPA sesija notika no 23. līdz 27. septembrim, taču A. Panteļējevs un A. Kiršteins jau 26. septembrī bija Rīgā. Atsaucoties uz “LV” lūgumu, Janīna Kušnere sniedza savu vērtējumu par šīs EPPA sesijas rezultātiem.

— Manuprāt, ļoti nozīmīga bija mūsu Valsts prezidenta uzstāšanās šajā EPPA sesijā. Kopš Latvija uzņemta Eiropas Padomē, tik svarīga notikuma mums nav bijis. Diez vai līdz 2000. gadam kaut kas tāds atkārtosies.

Ārpus izsludinātās darba kārtības tika iekļauts jautājums par bērnu seksuālo izmantošanu. Tas ir aktuāls jautājums — ne tikai sakarā ar nesenajiem notikumiem Beļģijā. Tika apspriesta arī konvencija par cilvēktiesībām un biomedicīnu. Domāju, ka tā ir Latvijai būtiska. Tiesa, šī konvencija nav tik stingra, kā mums gribētos. Jo jautājumi, kas saistīti ar cilvēku embriju izmantošanu pētnieciskajos nolūkos, ar cilvēku audu transplantēšanu un apmaiņu valsts mērogā, ir visai sarežģīti un saistīti ar daudzām nelikumībām. Taču beidzot EPPA ir pieņemta šāda konvencija, kas gan vēl ratificējama valstu parlamentos. Mūsuprāt, konvencijas tekstā formulējumi varēja būt konkrētāki, ne tik izplūduši.

Daudz tika spriests par migrāciju no jaunattīstības valstīm uz Eiropas industrializētajām valstīm. Arī šī jautājuma apspriešanā mūsu delegācija darbojās aktīvi. Tika iesniegti arī labojumi. Jo rezolūcijā bija paredzēta īstermiņa migrācijas atļaušana. Mums tas ir nepieņemami, jo mēs labi zinām, ko tas nozīmē. Mūsu ģeopolitiskais stāvoklis ir pierādījis, ka personas, kuras Latvijā ieceļo no kādas citas valsts, mēs vairs nespējam nosūtīt tālāk vai arī uz viņu dzimteni. Mēs neesam migrācijas galapunkts, bet starpposms, ko mēģina izmantot. Mums tas ir ļoti komplicēts jautājums. Tāpēc iebildām pret šo īstermiņa migrāciju, un, paldies Dievam, šī norma tika izsvītrota. Protams, jebkuram dokumentam, ko pieņem EPPA, ir rekomendējošs raksturs. Tomēr jāņem vērā, ka šajā organizācijā ir gan Baltijas valstis, gan Krievija.

Bija paredzēts izskatīt Čečenijas jautājumu ar Ļebeda un Mashadova piedalīšanos. Taču abu pušu uzklausīšana slēgtajā sēdē nenotika. Krievijas delegācijas vadītājs Lukina kungs Politiskajā komitejā izteica brīdinājumu, ka Krievijas pārstāvji nepiedalīsies EPPA sesijā, ja tiks pieprasīta obligāta Ļebeda ierašanās. Tas bija gluži vai ultimāts. Šoreiz tas tika ievērots. Bet domāju, ka EPPA pie šī jautājuma vēl atgriezīsies. Jāatzīst, ka šoreiz, izskatot EPPA sesijas darba kārtībā iekļautos jautājumus, parastos pārmetumus no Krievijas puses nesaņēmām. Vienīgi divus jautājumus Krievijas delegācija uzdeva Ulmaņa kungam — par “rupjiem” cilvēktiesību pārkāpumiem Latvijā un par prezidenta attieksmi pret Saeimā pieņemto Deklarāciju par Latvijas okupāciju. Tie acīmredzot bija jau iepriekš sagatavoti jautājumi, zinot par mūsu Valsts prezidenta viesošanos EPPA.

Rezumējot paveikto, jāsaka, ka vislielākā nozīme šādās EPPA sesijās ir personīgajiem kontaktiem ar citu valstu politiķiem. Jo tad var izskaidrot, ko un kāpēc mēs gribam panākt dažādās rezolūcijās.

Mintauts Ducmanis,

“LV” Saeimas un valdības lietu redaktors

Foto: Māris Kaparkalējs — “LV”