Pie Valsts prezidenta — aizsardzības un ārlietu ministri

Vakar, 1. oktobrī, Valsts prezidents Guntis Ulmanis tikās ar ārlietu ministru Valdi Birkavu un aizsardzības ministru Andreju Krastiņu, lai pārrunātu valsts drošības politikas pamatvirzienus, īpaši ņemot vērā aizvadītajā nedēļā izplatītā triju Baltijas valstu prezidentu paziņojuma “Par drošību Baltijas reģionā” pamatnostādnes. Pēc tikšanās notika preses brīfings, kurā Valsts prezidents minēja sekojošus sarunas secinājumus: aktivizēt diplomātisko darbību valstu drošības politikas jomā un lielāku uzmanību pievērst aizsardzības spēku veidošanai NATO kontekstā. Šajā sakarībā vakar tika izskatīts NBS attīstības plāns nākamajiem pieciem gadiem, kurā piedalījās Valsts prezidents.

G. Ulmanis informēja, ka tikšanās gaitā izskatīti pieci jautājumi: jautājums, kas saistās ar Latvijas — NATO savietojamības plānu, jautājums par to, cik lielā mērā Latvija šobrīd ir gatava iestāties NATO, par militāro izglītību un speciālistu sagatavošanu, par NATO un Latvijas individuālo dialogu un jautājums par gaisa telpas kontroli. Prezidents teica, ka visos šajos jautājumos ir pieņemta savstarpēji vienota darbības programma, kura tiks realizēta atbilstoši katras amatpersonas funkcijām. Aizsardzības ministrs apstiprināja, ka sarunā galvenā uzmanība pievērsta gan politiskajiem, gan militārajiem, gan finansiālajiem aspektiem visās procedūrās, kas tika minētas: gan par Latvijas iestāšanos NATO un visiem no tā izrietošajiem etapiem, individuālo dialogu, nacionālo savietojamības plānu.

A. Krastiņš atklāja, ka runāts arī par ļoti precīzām lietām — militāro izglītību un tām iespējām, kādas valsts varētu dot, tajā skaitā arī par pavisam konkrētu plānu, t.i., kopēju gaisa kontroli un šīs sistēmas ieviešanu ne tikai valstī, bet visā Baltijas jūras valstu reģionā. Esot apspriesti pasākumi, kurus nepieciešams veikt Latvijā, lai īstenotu šo plānu. Aizsardzības ministrs uzsvēra, ka ļoti būtiska ir kopīga vienošanās par tām prioritātēm un tiem soļiem, kas realizējami gan vistuvākajā laikā, gan tālākā perspektīvā ceļā uz NATO struktūrām.

“Lai mēs būtu reāli izdarījuši visu, mums ir jābūt ļoti saskaņotai darbībai,” teica ārlietu ministrs V. Birkavs, piebilstot, ka tikšanās gaitā izvērtēts, kas ārpolitikā būtu darāms 16 NATO valstu galvaspilsētās un kas būtu darāms iekšpolitikā. V. Birkavs pauda viedokli, ka Latvijas politiskā gatavība NATO nav apšaubāma, par ko jārada izpratne arī citās valstīs. Ministrs uzsvēra, ka ļoti daudz šajā jomā strādāts ar Skandināvijas valstīm un aktivizēts darbs ar ASV. Viens no šīsdienas sarunas secinājumiem ir darbības aktivizēšana Dienvideiropas un Turcijas virzienā, kuras ir NATO dalībvalstis un arī lems par NATO paplašināšanos.

Valsts prezidenta preses dienests