ATSAUCĒ IETVERT:
Kipras svētku diena. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 2.10.1996., Nr. 165 https://www.vestnesis.lv/ta/id/40694
RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).
Svētki un godadienas
Kipras svētku diena
Vakar, 1. oktobrī, Neatkarības dienu svinēja Kipras Republika
Kipras Republika (grieķu valodā — Kypriakē Dēmokratia, turku — Kibris Cumhuriyeti) ir neliela valsts Kipras salā Vidusjūrā. Kipras teritorija — 9 200 kvadrātkilometri — ir apmēram septiņas reizes mazāka par Latviju, un Kiprā ir gandrīz četrreiz mazāk iedzīvotāju nekā mūsu valstī.
Antīkajā pasaulē Kipras sala bija viens no galvenajiem Egejas kultūras centriem. Mūsu ēras 4.–7. gadsimtā Kipra ietilpa Bizantijas impērijā, vēlāk to iekaroja arābi, tad atkal Bizantija, bet 1191. gadā Kipru ieņēma krustneši. Vēlāk Kipra bija pakļauta Venēcijai, tad Osmaņu impērijai, bet no 1878. līdz 1959. gadam tā bija Lielbritānijas kolonija. 1960. gadā Kipra ieguva neatkarību, saskaņā ar šajā gadā pieņemto konstitūciju tā ir republika.
Kiprā dzīvo galvenokārt grieķi (apmēram 78 procenti) un turki (apmēram 18 procenti), un abu šo kopienu attiecības ir visai saspīlētas. 1963. gadā izcēlās pat bruņotas sadursmes un salā tika ievests ANO karaspēks. 1974. gadā Turcija ar ieganstu, ka jāaizsargā savu tautiešu intereses, Kiprā ieveda karaspēku. Kopš 1960. gada Kipra ir ANO locekle un tāpat kā Malta — viena no drošākajām kandidātēm uzņemšanai Eiropas Savienībā. Kipras svarīgākās ekonomikas nozares ir lauksaimniecība un tūrisms. Pēdējos gados aizvien vairāk Latvijas iedzīvotāju iepazīst Kipru tieši atpūtas braucienos uz tās gleznainajiem kūrortiem.
Diplomātiskās attiecības starp Latviju un Kipru tika nodibinātas jau 1921. gada 20. decembrī.
“LV” informācija