Statistika

Par demogrāfisko situāciju

Demogrāfiskās situācijas pasliktināšanās Latvijā iezīmējās astoņdesmito gadu beigās, un arī 1995. un 1996.gadā tajā nav vērojamas īpašas pozitīvas izmaiņas. Pēdējos 5 gados iedzīvotāju skaits valstī samazinājies par 166 tūkstošiem, tai skaitā 1991.gadā — par 10,9 tūkst., 1992.gadā — par 50,8 tūkst., 1993.gadā — par 40,4 tūkst., 1994.gadā — par 36,3 tūkst. un 1995.gadā — par 27,8 tūkst. Šī gada sākumā tas bija 2 miljoni 502 tūkstoši jeb par 6,2% mazāks nekā pēdējās tautas skaitīšanas laikā 1989.gadā.

1995.gadā valstī piedzima 21595 bērni, t.i., par 11% mazāk nekā 1994.gadā un par 20540 jeb gandrīz divas reizes mazāk nekā 1987.gadā, kad dzimušo skaits Latvijā bija vislielākais pēckara gados. Iedzīvotāju skaits Rīgā pēdējos 5 gados samazinājies par 79 tūkstošiem, tai skaitā 1995.gadā — par 13,2 tūkst. 1996.gada sākumā tas bija 826,5 tūkstoši.

Dzimstības samazināšanās lielā mērā saistīta ar to, ka pēdējos gados samazinās sieviešu skaits fertīlajā vecumā (15—49 gadi) un no šī vecuma — īpaši 20—29 gadu grupā, kurā dzimstības rādītāji ir visaugstākie. No 1991.gada sākuma līdz 1996.gada sākumam (5 gadu laikā) 20—29 gadu vecuma sieviešu skaits Latvijā samazinājies gandrīz par 19 tūkstošiem.

Kā mazu pozitīvu izmaiņu demogrāfiskajā situācijā var atzīmēt to, ka aizvadītajā gadā Latvijā nedaudz samazinājās mirstība. Pagājušajā gadā valstī nomira 38931 cilvēks, kas ir par 6,8% mazāk nekā 1994.gadā. Mirstības līmenis, rēķinot uz 1000 iedzīvotājiem, samazinājās no 16,4 1994.gadā līdz 15,5 1995.gadā. Rīgā aizvadītajā gadā nomira 12709 cilvēki, kas ir par 6,4% mazāk nekā 1994.gadā.

1995.gadā nedabiskā nāvē nomira 5194 cilvēki jeb par 13,6% mazāk nekā 1994.gadā. Mirstība no šīs cēloņu grupas samazinājās no 236 mirušajiem uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju 1994.gadā līdz 206 1995.gadā. Salīdzinājumā ar 1994.gadu mirstība no saindēšanās ar alkoholu samazinājusies par 28%, slepkavību rezultātā — par 21%, no pašnāvībām — pieaugusi par 0,5%.

Pašnāvībās aizvadītajā gadā gājuši bojā 1024 cilvēki, tai skaitā 825 vīrieši un 199 sievietes. Kā liecina šie skaitļi, vīrieši izdara pašnāvību apmēram 4 reizes biežāk nekā sievietes. 44% pašnāvībās mirušo vīriešu un 59% sieviešu bija vecumā virs 50 gadiem.

Palielinājusies zīdaiņu mirstība — no 15,5 mirušajiem, rēķinot uz 1000 dzimušajiem, 1994.gadā līdz 18,5 1995.gadā. Pagājušā gadā nomira 407 bērni vecumā līdz 1 gadam. 274 no tiem bija vecumā līdz 28 dienām un savukārt 181 no viņiem — līdz 6 dienu vecumam.

Demogrāfisko situāciju raksturojošie galvenie dati par 1990.—1995.gadu

Gads Dzimuši Miruši Dabiskais Miruši zīdaiņi

pieaugums

1990 37918 34812 3106 521

1991 34633 34749 –116 545

1992 31569 35420 –3851 557

1993 26759 39197 –12438 434

1994 24256 41757 –17501 381

1995 21595 38931 –17336 407

1996.gada pirmā pusgada demogrāfiskie rādītāji neliecina par situācijas būtisku uzlabošanos. Reģistrēti 10,2 tūkst. dzimušo un 18,0 tūkst. mirušo. Dzimstības līmenis turpina samazināties. Ja 1995.gada pirmajā pusē, rēķinot uz 1000 iedzīvotājiem, piedzima 4,5 cilvēki, tad šogad — tikai 4,1. Šī gada 1.pusgadā Latvijā dzimušo skaits ir 47% no 1995.gadā dzimušo skaita. 9 Latvijas rajonos — Cēsu, Dobeles, Gulbenes, Krāslavas, Kuldīgas, Ludzas, Rēzeknes, Tukuma, Valmieras — un Rēzeknes pilsētā dzimušo skaits pārsniedz pusi no 1995.gadā dzimušo skaita šajās teritorijās.

Kā nelielu pozitīvu izmaiņu var atzīmēt mirstības līmeņa samazināšanos no 8,2 mirušajiem, rēķinot uz 1000 iedzīvotājiem, 1995.gada pirmajā pusgadā līdz 7,2 šī gada pirmajos 6 mēnešos. Mirušo skaits šī gada 6 mēnešos Latvijā bija 46% no pagājušā gadā mirušo skaita, bet 8 rajonos (Cēsu, Dobeles, Jēkabpils, Krāslavas, Kuldīgas, Limbažu, Preiļu, Valmieras) tas tomēr bija lielāks par 50%.

Gan dzimstība un mirstība, gan arī migrācija aizvadītajā gadā ir mainījusi iedzīvotāju nacionālo sastāvu. Kaut arī absolūtais visu lielāko tautību iedzīvotāju skaits 1995.gadā ir samazinājies (arī latviešu skaits — par 7730 cilvēkiem), tomēr pamatnācijas iedzīvotāju — latviešu — īpatsvars kopējā iedzīvotāju skaitā 1996.gada sākumā bija palielinājies līdz 55,1% salīdzinājumā ar 54,8% iepriekšējā gada sākumā.

1996.gada sākumā no visiem Latvijas iedzīvotājiem krievu tautības iedzīvotāju īpatsvars kopskaitā bija 32,6%, baltkrievu — 4,0%, ukraiņu — 2,9%, poļu — 2,2%, lietuviešu — 1,3%, ebreju — 0,5%, čigānu 0,3%, igauņu — 0,1%, citu tautību iedzīvotāju — 1,0%.

Valsts statistikas komitejas Iedzīvotāju statistikas daļa