• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Vīrs armijā ir cilvēks, kas pelna vislielāko cieņu. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 3.10.1996., Nr. 166 https://www.vestnesis.lv/ta/id/40705

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Jēkabpils rajona lauksaimniecības departamenta un Finansu ministrijas konkursi

Vēl šajā numurā

03.10.1996., Nr. 166

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Vīrs armijā ir cilvēks, kas pelna vislielāko cieņu

Vakar, 2.oktobrī, Valsts prezidents Guntis Ulmanis Aizsardzības ministrijā — pie NBS jaunajiem leitnantiem

Vakar, 2. oktobrī, Valsts prezidents Guntis Ulmanis apmeklēja Aizsardzības ministriju, lai tiktos ar 1995. gada izlaiduma Nacionālās aizsardzības akadēmijas absolventiem — jaunajiem leitnantiem, kuri dalījās savās pārdomās par pirmo darba gadu Latvijas armijā.

Pasākumā piedalījās aizsardzības ministrs Andrejs Krastiņš, NBS komandieris Juris Dalbiņš, NAA rektors Valdis Matīss. Pasākuma mērķis — leitnantu darba un sadzīves apstākļu izzināšana, viņu attieksmes pret dienestu noskaidrošana.

Brīvas sarunas gaitā jaunie leitnanti informēja un uzdeva bruņoto spēku vadībai virkni jautājumu, kas saistās ar samilzušākajām armijas dzīves problēmām. Proti, formas tērpu trūkums, parādi par siltumenerģiju un elektroenerģiju, mācību līdzekļu trūkums latviešu valodā, seržantu apmācības līmeņa paaugstināšana un seržantu skaita palielināšanas nepieciešamība.

Jaunie leitnanti interesējās arī par militārās apmācības iecerēm vidusskolu audzēkņiem, uz ko A.Krastiņš atbildēja, ka nule kā parakstīts līgums ar Izglītības ministriju, lai sāktu militārās apmācības kursu Kurzemes reģiona skolās. Ja jaunais kurss tiks atzīts par lietderīgu, ar laiku to ieviesīs arī citos Latvijas reģionos. Daļa valsts budžeta līdzekļu tiks atvēlēta arī jaunsargu apmācībai Zemessardzes struktūrās.

Atbildot uz leitnantu jautājumiem par sadzīves problēmām armijā, kas saistās ar armijas daļu parādiem par siltumu un karavīru apģērbiem, ministrs apsolīja, ka parādi tiks dzēsti, jo vakar Ministru kabinets akceptējis budžeta labojumus šim gadam, kas paredz papildu līdzekļus Aizsardzības ministrijai.

Lielu neizpratni jaunajos leitnantos izraisījusi NAA diplomu neatbilstība vispārējās augstākās izglītības bakalaura pakāpei, jo, beidzot šo augstskolu, virsnieki nesaņem diplomu par bakalaura grāda iegūšanu. NBS komandieris J.Dalbiņš solījās šo jautājumu atrisināt, lai arī NAA absolventi tiktu novērtēti atbilstoši citās augstskolās esošajiem kritērijiem.

Pēc sarunas ar leitnantiem G.Ulmanis teica īsu uzrunu.

Valsts prezidenta preses dienests

Valsts prezidents Guntis Ulmanis:

— Ir pagājis gads kopš pirmā akadēmijas izlaiduma, un nav šaubu, ka šis pirmais izlaidums ieies mūsu valsts vēsturē, mūsu valsts bruņoto spēku vēsturē. Jā, šodien sabiedrība daudz diskutē par armiju — dienēt, nedienēt un vai Latvijai ir vajadzīgi bruņotie spēki. Taču bieži vien lielākie diskutētāji ir tie, kas nepārzina šīs diskusijas tēmu. Bet patiesība jau ir tikai viena: katra valsts spēj pastāvēt, ja tā spēj sevi aizsargāt. Neviens uz šīs zemes neko labāku nav izdomājis.

Es to saku ar zināmu cerību, jo varbūt kādreiz pienāks laiks, kad militārie spēki piederēs pasaules vēsturei, bet pagaidām par to neviens vēl nav domājis.

Un tāpēc spriedumi par to, ka nav vajadzīga armija, ka šī armija ir par lielu un tamlīdzīgi, ir vienkārši kaitniecība.

Es pieņemtu šādu diskusiju, ja tā notiktu skolu klasēs vai augstskolu auditorijās. Bet, ja tā pārtop Brīvības pieminekļa apspļaudīšanā, tad nekā citādi kā par pretvalstisku darbību to nevar nosaukt. Tā veicina antilatvisko, antivalstisko, antisabiedrisko elementu rīcību. Es nekad neesmu šaubījies par to, ka vīrs armijas formā ir cilvēks, pret kuru ir jāizjūt cieņa un pret kuru tauta jūt cieņu. Aizvakar, uzstājoties valsts radio, es saņēmu trīsdesmit zvanus. Puse zvanītāju izteicās par to, lai jaunie cilvēki tomēr dienētu armijā un lai studentu prasībām mēs atbildētu stingri un noteikti.

Tuvākajās dienās man paredzēta tikšanās ar studentiem. Nav šaubu, ka ikvienam Latvijas pilsonim būs jāpilda savs pienākums pret valsti un tās bruņotajiem spēkiem. Cits jautājums, vai tā būs dienesta vieta, saistīta ar zemessardzi, vai tā būs dienesta vieta, kas saistīta ar augstskolas dzīvi, vai tā būs dienesta vieta kādā noteiktā armijas daļā. Par to lems likumdevēji, un es domāju, ka šeit nav nekādu šaubu.

Mani personīgi tik daudz neuztrauc šīs lietas materiālā puse, cik garīgā. Ja mēs ar visiem spēkiem cīnāmies par to, lai nedienētu, tad jāprasa, ko tad mēs gribam, par ko mēs iestājamies.

Es ar lepnumu šodien raugos uz jums. Jau gadu esat nodienējuši armijā, kura šobrīd nav pietiekami apģērbta, nav pietiekami atalgota, kurā nav pietiekami labi sadzīves apstākļi. Bet — vai Latvijas armijai ir pietiekami daudz garīgā spēka, pietiekami augsta morāle un atbildības sajūta nepieciešamības brīdī stāties pretī spēkiem, kas varētu būt naidīgi mūsu valstij? — Mūsu nacionālā pārliecība, mūsu morālais spēks ikdienā varbūt tik spilgti neizpaužas, bet es esmu pārliecināts, ka kritiskā brīdī mēs visi būtu kopā un spētu aizstāvēt šo zemi, ko sauc par Latviju.

Šodien šeit, jūsu vidū, atrodas Harijs Liepiņš — aktieris, mākslinieks un karavīrs. Lai viņš to pēdējo apzīmējumu neņem ļaunā, jo pirms gadiem desmit, kad es, tāpat kā jūs tagad, sēdēju skatītāju rindās, viņš viens no pirmajiem kopā ar Ēvaldu Valteru atļāvās runāt par karavīra cieņu, karavīra atbildību, karavīra pienākumu. Tobrīd mēs runājām par strēlniekiem. Mēs nerunājām par daudzām lietām, kas šodien šķiet aktuālas, bet runājām tikai par vienu: kā atgūt brīvību, kā atgūt šo zemi.

Man nav nekādu šaubu, ka jūs šī gada laikā esat daudz apguvuši un mācījušies lietā, ko sauc par militāro mākslu. Es labprāt dzirdētu, kādu mācību jūs esat saņēmuši gada laikā tieši militārajās zinībās, cik stipri jūs esat kļuvuši kā virsnieki, nevis kā saimnieciski darbinieki un cilvēki, kuriem ir jārūpējas tikai par formu vai citām sadzīviskām likstām.

Es zinu, ka jūs man atbildētu: ko lai dara, ja šīs lietas pašreiz ir pirmajā vietā. Tomēr es vēlos jūs aicināt turpināt savu izglītību, apgūt militārās zināšanas, jo mums nepiedodami trūkst izglītotu virsnieku. No jūsu vidus es gribētu redzēt virsniekus, kuri pēc dažiem gadiem ieņemtu posteņus gan štābos, gan mūsu armijas augstākajos komandpunktos, gan arī to cilvēku vidū, kas nosaka mūsu valsts likumdošanu, mūsu valsts attīstību un perspektīvu.

Jūs, kas trīs gadus esat pavadījuši augstskolā, esat mūsu zelta fonds, jo Latvijas brīvvalsts laika virsnieku mums vairs nav. Tie virsnieki, kas ieguva izglītību četrdesmitajā gadā, labākajā gadījumā var ar savu stāju, ar savu nacionālo pārliecību dot spēku, bet viņi vairs nespēj darīt to, kas tagad jādara jums.

Virsnieks nedrīkst sūdzēties, nedrīkst rīkot demonstrācijas, nedrīkst organizēt demagoģisku pretošanos. Tā tas ir visās pasaules armijās, un tā tas ir arī Latvijas armijā. Tāpēc Dalbiņa kungam un Krastiņa kungam ir desmitkārt lielāka atbildība par to, lai mūsu armija būtu sakārtota, lai tā būtu labi apmācīta, lai tā būtu labi organizēta. Jo jūs pildāt savu darbu, un mums ir jāpilda savs darbs.

Šajā organizācijā nav vieta liekām runām, čīkstēšanai, neapmierinātībai. Varbūt vienīgi tādās reizēs kā šodien, kad mēs esam sapulcējušies un runājam kā vīrs ar vīru, mums vajag uzklausīt tos jautājumus, kas visiem sāp.

Es gribētu novēlēt jums izturību, pacietību un, galvenais, nacionālo pārliecību — pārliecību par to profesiju, ko jūs esat izvēlējušies. Tā ir mantota no tēvu tēviem, tā ir mantota cauri Latvijas attīstībai, tā ir ļoti vajadzīga ne tikai šodien, bet varbūt vēl vairāk būs vajadzīga nākotnē.

Tāpēc es gribu izteikt savu pateicību akadēmijas vadībai par darbu un ieguldījumu, par to, ka akadēmijas vadītāji ir veikuši to, kā Latvijai šobrīd ļoti pietrūkst.

Es gribētu novēlēt jums laimi personīgajā dzīvē, lai jums veicas labu dzīves draugu izvēlē! Paldies jums!

Runāja arī aizsardzības ministrs Andrejs Krastiņš, ka Latvijas mērķis ir kļūt par NATO dalībvalsti. Tādēļ nepieciešams pilnveidot un nostiprināt Latvijas armiju, tātad — arī valsts aizsardzību. Protams, šī mērķa īstenošanu apgrūtina naudas trūkums. Tomēr iespējams, ka nākamajā gadā finansu līdzekļi NBS vajadzībām tiks piešķirti.

Plānots, ka nākotnē Latvijā varētu pastāvēt neliela, labi apbruņota, apmācīta un apgādāta regulārā armija un Zemessardze, kas valsti aizstāvētu teritoriāli. Pēc izstrādātajām koncepcijām NBS pakāpeniski daļēji kļūs profesionāli. Šī virzība konsekventi tiks turpināta. Laika gaitā paredzēts profesionalizēt Gaisa un Jūras spēkus. Pēc tam, iespējams, kādu no Mobilo strēlnieku brigādes rotām un arī kādu no Izlūkdesanta bataljona rotām. Aizsardzības ministrs izteica cerību, ka drīzumā Saeimā trešajā lasījumā tiks pieņemts jaunais likumprojekts “Par obligāto valsts dienestu”. Tad būs iespējams nostiprināt Latvijas armiju, kuras rindas papildināsies ar izglītotākiem un disciplinētākiem karavīriem.

NBS komandieris J. Dalbiņš informēja, ka turpināsies Latvijas karavīru piedalīšanās miera uzturēšanas operācijās. Pašlaik tiek sagatavoti plāni, lai BALTBATU pārveidotu par Baltijas brigādi, kurā ietilps miera uzturēšanas bataljons no katras Baltijas valsts.

Savukārt aizsardzības ministrs piebilda, ka jau šajā mēnesī notiks Latvijas, Lietuvas un Igaunijas aizsardzības ministru tikšanās. Tajā tiks apspriestas Baltijas valstu kopējās aizsardzības problēmas un, iespējams, tiks arī pieņemts lēmums par Baltijas apvienotās kuģu eskadras izveidošanu. Vēl A. Krastiņš stāstīja, ka tuvākajā laikā acīmredzot pieņems lēmumu par Robežapsardzības spēku nodošanu Iekšlietu ministrijas pakļautībā. Tomēr Latvijas krasta apsardze un gaisa telpas kontrole arī turpmāk paliks AM NBS kompetencē.

NBS komandieris J. Dalbiņš īsā uzrunā jaunajiem leitnantiem atgādināja, ka Latvijas armijas (un tātad arī valsts aizsardzības) nākotne atrodas viņu rokās. Latvijas armijai ir un būs vajadzīgi izglītoti, profesionāli sagatavoti, disciplinēti, prasīgi virsnieki. Jo vairāk tādu virsnieku būs, jo ātrāk uzlabosies arī disciplīna armijā un būs iespējams veiksmīgāk apkarot t.s. ārpusreglamenta attiecības.

Savukārt aizsardzības ministrs A. Krastiņš sacīja: “Mēs šodien ieskicējām diezgan rožainas nākotnes perspektīvas. Bet... Lai tās tikpat optimistiski realizētos dzīvē, ir nepieciešams mūsu visu intensīvs darbs.”

Jaunie leitnanti brīvā sarunā izteica savas atziņas un priekšlikumus, kas radušies pēc pirmā dienesta gada, izskanēja arī doma, ka tiešo dienesta pienākumu veikšanu bieži vien traucē finansu trūkums un personālsastāva deficīts. Tomēr viņi bija apņēmības pilni turpināt dienestu, veicināt Latvijas armijas stiprumu un mūsu valsts drošību. Jaunie virsnieki arī izteica priekšlikumu, ka vajadzētu pilnveidot un paplašināt jaunatnes militāri patriotiskās audzināšanas darbu. Saruna turpinājās arī pēc Valsts prezidenta ierašanās. Valsts prezidents teica īsu uzrunu. Pasākuma noslēgumā jaunajiem leitnantiem sniedza koncertu aktieris Harijs Liepiņš.

Viesturs Avots,

“LV” nozares redaktors

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!