PAR BALTIJAS KOPĪBU

Pirms Baltijas asamblejas Rīgas kārtējās sesijas

Baltijas asamblejas Prezidija priekšsēdētājs Ivars Ķezbers

un priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Požarnovs —

vakar, 2.oktobrī, preses konferencē

Šīs nedēļas nogalē — sestdien un svētdien — Rīgā notiks Baltijas asamblejas (BA) 9.sesija, kurā kā parasti piedalīsies pa desmit deleģētiem deputātiem no katras Baltijas valsts parlamenta, kā arī uzaicinātie viesi. Līdz ar to vakar preses konferencē pašreizējais Baltijas asamblejas Prezidija priekšsēdētājs, Latvijas delegācijas vadītājs BA Ivars Ķezbers un BA Prezidija priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Požarnovs (attēlā) gan informēja par paredzamo sesijas gaitu, gan izteica savus vērtējumus par Baltijas valstu savstarpējās integrēšanās iespējām un to īstenojumu.

Kā sacīja Ivars Ķezbers, ir jābūt patiešām īstiem Baltijas vienotības idejas piekritējiem un ļoti pacietīgiem, lai pašreizējā situācijā organizētu šo Baltijas asamblejas sesiju sadarbības garā. Vismaz tie, kas gatavo šo sesiju, ir Baltijas vienotības idejas piekritēji. Pēc I.Ķezbera pārliecības, nebūdamas vienotas un sakārtotas, Baltijas valstis nav vajadzīgas nedz Eiropas Savienībai, nedz tālākā nākotnē NATO. Savrupus mūs gribētu redzēt tikai mūsu nedraugi.

Pirms pusgada, iepriekšējā BA sesijā, tieši Latvija ierosināja sakārtot Baltijas telpu gan juridiski, gan rīcības ziņā, orientējoties uz Eiropas Savienību. Jo vispirms nepieciešams salīdzināt un harmonizēt mūsu likumdošanas aktus, kā arī darbību ceļā uz vienotās Eiropas pamatstruktūrām. Visas sešas BA pastāvīgās komitejas vairāk vai mazāk veiksmīgi ir darbojušās šajā virzienā. Pēc I.Ķezbera kunga uzskata vispamatīgāk ir strādājušas Juridiskā komiteja un Vides aizsardzības komiteja, tāpat aktīva ir bijusi Komunikāciju komiteja. Bet katra ir devusi savu ieguldījumu, sagatavojot šo sesiju.

Droši vien šajā BA sesijā tiks pieņemtas 11 rezolūcijas un vēl 2 dokumenti. Taču nopietnākās un intriģējošākās diskusijas varētu izvērsties attiecībā uz jau sagatavoto rezolūcijas projektu par Baltijas valstu vēlmēm iestāties NATO.

Jo šajā jautājumā pēc I.Ķezbera domām vajadzīga vienota pieeja un argumentācija. Īpaši pēc ASV aizsardzības ministra pēdējā paziņojuma. Ir iesniegta arī Igaunijas pārstāvja Arnolda Rītela sagatavotā rezolūcija par Baltijas drošības struktūras veidošanu, kas tomēr nekādā gadījumā nebūtu uzskatāma par kaut kādu militāru paktu.

Acīmredzot tiks pieņemta rezolūcija par arhīvu atdošanu. Kā paskaidroja I.Ķezbers, Krievija, iestājoties Eiropas Padomē, ir uzņēmusies saistības arī šajā ziņā. Bet gandrīz visi arhīvi, kas saistīti ar Latviju un joprojām atrodas Krievijā, ir gluži labi saglabājušies. Tur ir gan materiāli par Latvijas vēsturi, gan “čekas” dokumenti. Tas vienkārši būtu atgādinājums izpildīt savas apņemšanās. Turklāt ir virkne arhīvu, kuri atrodas Vācijā, Zviedrijā un pat Nīderlandē, kam būtu jāpieder Latvijai. Paredzamas arī rezolūcijas par Baltijas valstu likumdošanas saskaņošanu un harmonizāciju, par kopīgu robežpolitiku, par nāvessodu atcelšanu, par kopīgu cīņu pet kontrabandas tirdzniecību ar alkoholu un degvīnu, par bērnu tiesībām.

Paredzams, ka uz BA sesiju kā viesi ieradīsies pārstāvji no Ziemeļvalstu padomes, Rietumeiropas Savienības, arī Ziemeļvalstu vēstnieki, jo Baltijas asamblejas vadība joprojām stingri iestājas par politisko formulu “5+3”. Būs arī pārstāvji no Melnās jūras reģiona valstu ekonomiskās asociācijas, kurā galvenā loma ir Turcijai un Ukrainai.

Kā izteicās A.Požarnovs, sesijas darbu varētu apgrūtināt tas, ka rezolūciju projekti tiek iesniegti pēdējā brīdī, jo tās taču nepieciešams vēl apspriest katrā delegācijā. Tādēļ nolemts, ka rezolūcijas plenārsēdē izskatāmas tikai tādā gadījumā, ja tās iepriekš iesniegtas BA Prezidijā. Līdz ar to nevienas rezolūcijas papildu šoeiz nevarētu būt.

Izrādās, ka vienīgi Latvijas Saeima īpaši nefinansē tās līdzdalību parlamentārajā Baltijas asamblejā. Taču, ja turpmāk paredzama Latvijas, Lietuvas un Igaunijas likumdošanas saskaņošana, šim darbam noteikti vajadzētu atvēlēt atbilstošu finansējumu — kaut vai tādēļ vien, ka nāksies tulkot igauņu un lietuviešu likumus latviešu valodā.

Mintauts Ducmanis,

“LV” Saeimas un valdības lietu redaktors