Par Latvijas un ASV zemkopību

No 29. marta līdz 4. aprīlim zemkopības ministrs Aigars Kalvītis bija darba vizītē ASV, Vašingtonā. Pēc atgriešanās Latvijā ministrs informēja, ka sarunas noritējušas sekmīgi, panāktas vairākas vienošanās, kas turpmāk varētu labvēlīgi ietekmēt Latvijas lauksaimniecības attīstību un mūsu valsts integrācijas procesu Eiropas Savienībā (ES).

A.Kalvīša uzturēšanās laikā ASV notika Pasaules bankas rīkotā lauku nedēļa, kuras ietvaros vērtēja pasaules valstu lauku attīstības projektus. Kā pozitīvu piemēru Eiropas valstu starpā Pasaules banka šajā jomā uzteica Latviju. Visas kredītsaistības ar Pasaules banku tiek kārtotas veiksmīgi. Gluži pretēji rīkojas Krievija un Ukraina, nav zināms, kādiem mērķiem Pasaules bankas aizdevumi tur izmantoti. Pasaules bankas vadītāji atzīmēja, ka viņus apmierina tas, kā finansiālā palīdzība tiek izmantota Latvijā. Notika sarunas par to, kā tuvākajā nākotnē Pasaules banka palīdzēs Latvijas lauku attīstībai.

No Pasaules bankas puses izskanēja piedāvājums Latvijai izmantot aizdevumu tieši eirointegrācijas procesam. Protams, šis priekšlikums ir jāapsver gan valdībai, gan sabiedrībai.

A.Kalvītis: — Latvija ir noteikusi politisku mērķi tuvāko četru piecu gadu laikā iestāties Eiropas Savienībā. Reāli izvērtējot situāciju, tas nebūs iespējams tieši lauksaimniecības dēļ. Lauksaimniecības likumu saskaņošanai ar Eiropas Savienību un normatīvo dokumentu ieviešanai nepieciešami lieli finansu resursi. Tādu valstij pašlaik nav. Mēs spēsim pabeigt sarunas citās nozarēs, bet ne lauksaimniecībā. Ir naivi domāt, ka 2003. gadā tiks pabeigtas sarunas, jo gluži vienkārši konstatēsim, ka Latvijas lauksaimniecības sektors nav gatavs integrācijai ES. Ja vēlamies paātrināt integrāciju, valdībai par to nopietni jādomā un jāstrādā. Esmu analizējis, ko pēdējos gados Zemkopības ministrija paveikusi integrācijas procesā. Secinājums — līdz šim lauksaimniecības jomā pieņemti tikai četri procenti no visas nepieciešamās likumdošanas. Šogad plānojam pieņemt vēl piecus procentus normatīvo aktu.

A.Kalvītis atzīmēja, ka šāds lēns temps skaidrojams ar nepietiekamajiem resursiem. Ar tām finansēm un to cilvēku skaitu, kas ir Zemkopības ministrijā, nav iespējams ātri īstenot nepieciešamos pasākumus. Tāpēc svarīgi turpināt sarunas ar Pasaules banku par piedāvāto aizdevumu. Tas ir vienīgais ceļš, kā varētu paātrināt lēnos integrācijas tempus, teica ministrs, jo nekādi papildu līdzekļi šim mērķim nav piešķirti. Šis Pasaules bankas solītais aizdevums būtu ilgtermiņa, tas jāatmaksā vairākos gadu desmitos, ar zemiem kredītprocentiem. Šādu iespēju — izmantot ilgtermiņa kredītaizdevumu integrācijai ES — Pasaules banka piedāvājusi arī pārējām ES kandidātvalstīm — Ungārijai, Polijai, Rumānijai. Latvija ir saņēmusi šo valstu izstrādāto projektu šim nolūkam. Tas tiks izanalizēts un izvērtēts.

Aigars Kalvītis tikšanās laikā pārrunāja Zemkopības ministrijas un Pasaules bankas ieceri 30. un 31. maijā Rīgā rīkot starptautisku konferenci "Lauku attīstība Latvijā". Tās mērķis būs veicināt savstarpēju dialogu starp valsts varu un sabiedrību par integrētas lauku attīstības politikas veidošanu. Paredzēts, ka konferences darbs risināsies četrās sekcijās. Piemēram, sekcijā "Sociālā un cilvēkresursu attīstība laukos" diskutēs par izglītības un nodarbinātības iespējām laukos, par dažādiem cilvēku pašiniciatīvas jautājumiem. Savukārt darba grupa, kas strādās "Lauku ekonomikas" sekcijā, risinās jautājumus par ienākumu nodrošināšanu lauku iedzīvotājiem. Šeit tiks analizētas vairākas lauksaimniecības nozares, spriests par iespējamām investīcijām nozarē, kā arī valsts atbalstu.

Atsevišķa darba grupa konferencē pārrunās ar lauku attīstības pārvaldi saistītos jautājumus. Tie pašlaik laukos ir ļoti aktuāli: kāda ir valsts institūciju nozīme un sabiedriskā sektora loma lauku attīstībā, kā norisināsies reģionālā attīstība.

Lauku vides nodaļā paredzēts apspriest dažādus vides apsaimniekošanas veidus, diskutēt par lauku ainavas nozīmi pilsētnieku skatījumā. Iespējams, ka starptautiskās konferences darbā piedalīsies arī Eiropas Komisijas lauksaimniecības komisārs Francs Fišlers. Kā vieslektori tiks uzaicināti lauksaimniecības speciālisti gan no ASV, gan no Eiropas valstīm. Konferences dalībniekiem būs iespēja izteikt savas domas un dalīties pieredzē. Paredzams, ka konferencē piedalīsies gan zemnieki, gan uzņēmēji, sabiedrisko organizāciju pārstāvji, kā arī visi tie, kas interesējas par lauksaimniecību un lauku attīstību.

Vizītes laikā A.Kalvītis tikās ar ASV Lauksaimniecības ministrijas vadību. Sarunas noritēja par abu valstu savstarpējo sadarbību lauksaimniecībā. Šāda sadarbība pastāv vairākus gadus. 1998. gadā tika parakstīts saprašanās memorands starp Latvijas Republikas Zemkopības ministriju un ASV Lauksaimniecības ministriju, bet gadu vēlāk — divpusējā memoranda pielikuma protokols. Tas konkretizēja turpmākos sadarbības virzienus, atbalstot informācijas sistēmas izveidi, kā arī lauku atīstības programmas un agrobiznesa projektu izstrādi. ASV valdība šiem mērķiem Baltijas valstīs atvēlējusi 1,2 miljonus ASV dolāru turpmākajiem diviem gadiem. Ja līdzekļi tiks racionāli izmantoti, iespējams, ka šī summa pieaugs.

A.Kalvītis atzīmēja, ka savstarpējās sadarbības rezultātā veidosies ciešākas attiecības starp Latvijas un amerikāņu zemniekiem. Paredzēts, ka Latvijas lauksaimnieki dosies uz ASV apgūt pieredzi, savukārt ASV speciālisti šeit rīkos un vadīs vērtīgus seminārus par aktuāliem lauksaimniecības uzņēmējdarbības jautājumiem. Pirms dažiem mēnešiem Latvijā jau notika ASV speciālistu rīkots seminārs par piensaimniecības jautājumiem. A.Kalvītis uzsvēra, ka Latvija ir gatava pārņemt ASV pieredzi lauksaimniecības kooperatīvu veidošanā, arī šīs nozares likumdošanas sakārtošanā.

Lai gan Saeima 1998. gada sākumā pieņēmusi likumu par kooperatīvajām sabiedrībām, tas tomēr reāli nedarbojas, teica A.Kalvītis. Tāpēc amerikāņu pieredze kooperatīvu veidošanā lieti noderēs mūsu zemniekiem. Ieplānoti vairāki pieredzes apmaiņas braucieni uz ASV. Tajos piedalīsies arī lauksaimniecības sabiedrisko organizāciju pārstāvji, lai vērotu, kā kooperatīvās sabiedrības darbojas Amerikā, un uzzinātu, kas maināms mūsu likumdošanā, lai likums būtu efektīvs reālajā darbībā.

Plašs seminārs septembrī paredzēts par investīciju piesaisti agrobiznesa sektorā. ASV valdība ir gatava aicināt piedalīties seminārā savas valsts ieinteresētos uzņēmumus, kas vēlas ieguldīt naudu Baltijas valstu lauksaimniecības uzņēmumos, arī pārstrādes rūpniecībā.

Nākamgad paredzētas sarunas par tirgus veicināšanu starp abām valstīm. A.Kalvītis uzsvēra, ka vissmagāk sarunas notikušas par Latvijas piena produkcijas eksporta iespējām uz ASV. Amerikāņi pauda viedokli, ka par šīm lietām jādiskutē tikai nākamajā Pasaules tirdzniecības organizācijas sarunu kārtā. Viņu arguments — piešķirot labvēlīgus tirdzniecības noteikumus vienai valstij, tādus pieprasīs arī citas. Tomēr jautājums par tirgus turpmākajām iespējām iekļauts arī savstarpējās sadarbības projektā. ASV palīdzība būs pieejama arī tīri praktiskiem mērķiem, piemēram, govju ganāmpulka, cūku ēdināšanas uzlabošanai.

A.Kalvītis minēja, ka Latvijā trūkst profesionālu speciālistu (brāķeru), kas spētu novērtēt saražotās lauksaimniecības produkcijas kvalitāti. Nepietiek ar to, ka produkcijai veic ķīmiskās analīzes, nosakot tauku saturu, ūdens daudzumu u.c. Nepieciešams specifisks vērtējums garšas, izskata un citu kritēriju ziņā. Šādi speciālisti piensaimniecībā un arī citās lauksaimniecības nozarēs sastopami gan ES, gan ASV. Kādreiz šādus ekspertus apmācīja Maskavā, bet šobrīd tas vairs nav iespējams. Būtu lietderīgi, ja divi vai trīs cilvēki Latvijā apgūtu šo prasmi vērtēt produkciju, panākt produkcijas vienveidību, jo, eksportējot preci, tiek pieprasīta vienveidīga produkcija kvalitātes ziņā.

A.Kalvītis, tiekoties ar ASV Lauksaimniecības ministrijas valsts sekretāra vietnieku Džeimsu Šrēderu, pārrunāja vairākas politiskās aktivitātes. Dž.Šrēders pauda viedokli, ka ASV ir gatava uzturēt visdraudzīgākās attiecības ar Latviju, atbalstīt mūsu valsts centienus iekļauties strauji augošā brīvā tirgus ekonomiskajos apstākļos.

Dagnija Muceniece — "Latvijas Vēstnesim"