VĒSTULE

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības valdes atklāta vēstule

Par iedzīvotāju sociālo stāvokli

un valsts budžeta projektu 1997.gadam

Latvijas Republikas Saeimai

Nesakārtotība valsts tautsaimniecībā un tās izraisītais posts ir skāris gandrīz katru ģimeni. Turpina samazināties darbavietu skaits, saglabājas zema darba samaksa, iztikai nepietiekamas pensijas un sociālie pabalsti pretstatā nepārtraukti augošajām preču un sabiedrisko pakalpojumu cenām. Trūkst līdzekļu dzīvokļa uzturēšanai, veselības aprūpei un izglītībai, bet katrai astotajai ģimenei — pat pārtikas iegādei. Valstī mirstība divreiz pārsniedz dzimstību, pieaug bērnu skaits, kuri neapmeklē skolu.

Vidējā neto darba samaksa darbiniekiem no valsts budžeta finansējamās izglītības, zinātnes, veselības aizsardzības, sociālās aprūpes, kultūras, mākslas un citās iestādēs ir zemāka par valsts institūciju aprēķināto iztikas minimumu vienam cilvēkam (attiecīgi Ls 65 un Ls 75). Šādu darbinieku skaits valstī pārsniedz 175 tūkstošus. Vēl zemāka darba samaksa ir lauksaimniecībā nodarbinātajiem.

Valsts pensijas saņem 644 tūkstoši pensionāru, kuru vidējais pensijas apmērs ir Ls 39 jeb 73 procenti no Labklājības ministrijas aprēķinātā krīzes iztikas minimuma un 52 procenti no pilna iztikas minimuma.

Valstī ir 89 tūkstoši bezdarbnieku, no kuriem trešā daļa saņem bezdarbnieka pabalstu. Vidējais pabalsts ir Ls 31 jeb 59 procenti no krīzes iztikas minimuma un 42 procenti no pilna iztikas minimuma. Valstī pastāv arī slēptais bezdarbs. Kopā ņemot, 18 procentiem darbspējīgo iedzīvotāju nav pastāvīgas darbavietas vai arī tie spiesti strādāt nepilnu darba laiku.

Cilvēku skaits augstāk minētajās iedzīvotāju grupās kopā pārsniedz trešdaļu no iedzīvotājiem. Šo cilvēku un viņu ģimeņu turpmākās izdzīvošanas iespējas pilnībā ir atkarīgas no Saeimas pieņemtajiem lēmumiem un valdības rīcības.

Ko iedzīvotāju nabadzības likvidēšanai sola valsts budžeta projekts 1997.gadam? Apkopojot īsā atbildē: 1997.gadā tas nesola neko.

Valdības akceptētais valsts budžeta projekts 1997.gadam ir veidots lielkapitāla interesēs, neparedzot grozījumus nodokļu likmēs tā peļņas sadalē mazā un vidējā biznesa attīstībai un jaunu darbavietu radīšanai. Budžeta bezdeficīta sabalansēšana ir projektēta uz jau tā maznodrošināto iedzīvotāju interešu rēķina, paredzot tādus grozījumus likumā, kas pasliktinās dzīves līmeni. Piemēram, likums “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (pensijas daļas, kas pārsniedz Ls 60, aplikšanu ar nodokli un atvieglojumu atcelšanu par apgādājamajiem), kā arī ignorējot Darba likuma kodeksa prasības darba samaksas noteikšanā no valsts budžeta finansējamo iestāžu darbiniekiem (11.—24. kvalifikācijas kategorijas darbiniekiem darba samaksa noteikta zemāka par iztikas minimumu). Valdības apstiprinātais krīzes iztikas minimums nav mainīts kopš 1994.gada aprīļa.

Valsts sociālās reformas ietvaros vairāku 5.Saeimas pieņemto likumu realizācija (“Par valsts pensijām”, “Par sociālo nodokli”, “Par maternitātes un slimības pabalstiem”) 1997.gadā būtiski pasliktinās lielākās iedzīvotāju daļas dzīves līmeni tāpēc, ka to ekonomiskie pamatojumi un paredzētie pārejas periodi nav sabalansēti ar reālajām norisēm valsts tautsaimniecībā:

— vecuma pensijā aizejošie darbinieki ar 40 gadu darba stāžu un vidējo darba samaksu 75 lati saņems vecuma pensiju 28—33 lati;

— darbiniekiem samazināsies neto darba samaksa par 8 procentiem sakarā ar sociālā nodokļa likmes pārdali starp darba devēju un darbinieku;

— netiks apdošināta pirmā darba nespējas diena, un slimības pabalsta apmērs samazināsies līdz 20 procentiem.

Augsti godātie deputāti!

Šis ir neliels ieskats realitātē, kā dzīvo liela jūsu vēlētāju daļa.

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība savu 300 tūkstoš biedru vārdā atgādina, ka jūsu darba mēraukla ir tautas labklājība!

Mēs prasām Saeimai:

— balsojot par 1997.gada valsts budžetu, tā bezdeficīta sabalansēšanu paredzēt uz ieņēmumu rēķina no uzņēmējdarbības un likt tautas izdzīvošanas intereses pirmajā vietā;

— grozīt minētos sociālās reformas likumus, lai nepieļautu iedzīvotāju dzīves līmeņa tālāku pasliktināšanos;

— noteikt valstī nabadzības robežu kā pamatu sociālās drošības garantijām.

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība norobežojas no populistiskām akcijām, ir par atklātu dialogu, bet atgādina, ka stingri uzturēs savas augstāk minētās prasības, lai uzlabotu darbinieku un viņu ģimeņu sociālo stāvokli.

Vēstule akceptēta Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības valdes sēdē 1996.gada 2.oktobrī.

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs A.Olmanis