Latvijas Republikas Augstākās tiesas plēnuma lēmums nr.5

1996.gada 19.septembrī

Par Latvijas Republikas Augstākās tiesas plēnuma reglamenta apstiprināšanu

Ņemot vērā būtiskās izmaiņas Augstākās tiesas struktūrā un plēnuma kompetencē, kas izdarītas saskaņā ar likuma “Par tiesu varu” 43.pantu un 49.pantu, plēnums nolemj:

1. Apstiprināt Augstākās tiesas plēnuma reglamentu.

2. Atzīt 1991.gada 10.jūnija Augstākās tiesas plēnuma reglamentu par spēku zaudējušu.

Latvijas Republikas Augstākās tiesas priekšsēdētājs A.Guļāns

Plēnuma sekretāre, Latvijas Republikas Augstākās tiesas senatore Z.Raupa

Latvijas Republikas Augstākās tiesas plēnuma reglaments

1. Plēnuma sastāvs

1.1. Saskaņā ar Latvijas Republikas 1992.gada 15.decembra likuma “Par tiesu varu “ 49.pantu plēnums ir Augstākās tiesas palātu un senāta tiesnešu kopsapulce.

Plēnums ir tiesīgs izlemt izskatāmos jautājumus, ja tajā piedalās vairāk nekā puse no likumā noteiktajā kārtībā apstiprināto un zvērestu nodevušo Augstākās tiesas tiesnešu kopskaita.

1.2. Augstākās tiesas plēnuma priekšsēdētājs ir Augstākās tiesas priekšsēdētājs, bet viņa prombūtnes laikā — vietnieks, kuru viņš aizstāj.

Augstākās tiesas plēnuma sekretārs ir no tiesneša vidus ievēlēts Augstākās tiesas tiesnesis.

1.3. Plēnuma darbā ir tiesības piedalīties un izteikt savu viedokli par izskatāmajiem jautājumiem Latvijas Republikas ģenerālprokuroram.

Plēnumā var piedalīties tieslietu ministrs. Uz plēnumu var aicināt tiesu priekšsēdētājus, tiesnešus, Zvērinātu advokātu padomes priekšsēdētāju, zinātniekus, citus speciālistus un amatpersonas, ja tas ir nepieciešams konkrēto jautājumu izskatīšanā.

2. Plēnuma kompetence

2.1. Plēnums ir tiesīgs:

2.1.1. pieņemt tiesām saistošus izskaidrojumus par likumu piemērošanu;

2.1.2. iesniegt pieteikumus Satversmes tiesai atbilstoši Satversmes tiesas likuma 17.panta noteikumiem;

2.1.3. apstiprināt Senāta un tiesu palātu sastāvu;

2.1.4. ievēlēt Senāta departamentu un tiesu palātu priekšsēdētājus;

2.1.5. ievēlēt divus Augstākās tiesas priekšsēdētāja vietniekus no Augstākās tiesas Senāta departamentu un tiesu palātu priekšsēdētāju vidus;

2.1.6. ievēlēt no tiesnešu vidus plēnuma sekretāru uz trim gadiem;

2.1.7. noteikt Augstākās tiesas tiesneša kvalifikācijas kolēģijas skaitlisko sastāvu un no Augstākās tiesas tiesnešu vidus ievēlēt kvalifikācijas kolēģiju;

2.1.8. dot atzinumu par Augstākās tiesas tiesnešu kvalifikācijas kolēģijā ievēlēto Augstākās tiesas tiesnešu atbrīvošanu vai atlaišanu no amata un izskatīt viņu disciplinārlietas. Izlemt sūdzības par Augstākās tiesas tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas lēmumu;

2.1.9. noklausīties Augstākās tiesas tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas pārskatu par savu darbu ne retāk kā reizi divarpus gados un izbeidzoties pilnvaru laikam;

2.1.10. ievēlēt no Augstākās tiesas tiesnešu vidus vienu Centrālās vēlēšanu komisijas locekli un nepieciešamības gadījumā lemt par viņa atsaukšanu;

2.1.11. izvirzīt no Latvijas Republikas tiesnešu vidus Satversmes tiesas tiesnešu kandidātus;

2.1.12. apspriest Senāta departamentu un tiesu palātu priekšsēdētāju atskaites par veikto darbu un izskatīt citus jautājumus savas kompetences robežās.

3. Plēnuma sagatavošana un sasaukšana

3.1. Plēnumu sasauc Augstākās tiesas priekšsēdētājs, bet viņa prombūtnes laikā vietnieks, kurš aizstāj priekšsēdētāju.

3.2. Plēnuma sasaukšanas pamats:

3.2.1. Senāta lēmums, izskatot lietu;

3.2.2. tiesu prakses vispārinājuma rezultāti;

3.2.3. ģenerālprokurora ierosinājums sniegt izskaidrojumus par likuma piemērošanu;

3.2.4. tieslietu ministra iesniegums par nepieciešamību izskaidrot tiesām Latvijas Republikas likumus;

3.2.5. ne mazāk kā vienas trešdaļas Augstākās tiesas tiesnešu pieprasījums;

3.2.6. Augstākās tiesas darba plānos paredzētie jautājumi un citi pamatoti apstākļi (nepieciešamība ievēlēt vai atsaukt Centrālās vēlēšanu komisijas locekli u.c.).

3.3. Priekšlikumus par plēnumā izskatāmiem jautājumiem akceptē Augstākās tiesas priekšsēdētājs, bet viņa prombūtnes laikā viņa vietnieks.

3.4. Par kārtējā plēnuma sasaukšanu un izskatāmajiem jautājumiem Augstākās tiesas tiesnešiem, kā arī ģenerālprokuroram un tieslietu ministram jāpaziņo ne vēlāk kā piecpadsmit dienas pirms tā sasaukšanas.

Jautājumu par citu personu uzaicināšanu pēc Senāta departamentu un tiesu palātu priekšsēdētāju priekšlikuma izlemj Augstākās tiesas priekšsēdētājs. Par paziņošanu atbildīgs plēnuma sekretārs.

3.5. Senāta departamentu un tiesu palātu priekšsēdētājiem, kuru vadībā gatavots plēnumā apspriežamais jautājums, un plēnuma sekretāram jānodrošina plēnuma lēmumu projektu nodošana Plēnuma un tiesu prakses vispārināšanas daļai ne vēlāk kā piecpadsmit dienas pirms plēnuma.

Plēnuma sekretāram un Plēnuma un tiesu prakses vispārināšanas daļas atbildīgajam darbiniekam jānodod šie projekti tiesnešiem, ģenerālprokuroram un tieslietu ministram ne vēlāk kā desmit dienas pirms plēnuma.

3.6. Desmit dienas pirms plēnuma Augstākās tiesas priekšsēdētājs nosaka referentus izskatāmajos jautājumos pēc attiecīgo Senāta departamentu un tiesu palātu priekšsēdētāju priekšlikumiem, kas saskaņoti ar šiem referentiem.

4. Plēnuma norise

4.1. Plēnumu vada Augstākās tiesas priekšsēdētājs, bet viņa prombūtnes laikā vietnieks, kurš viņu aizstāj.

4.2. Augstākās tiesas tiesnesis piedalās plēnumā, tērpies mantijā un ar amata zīmi.

4.3. Ja plēnumā nepiedalās vairāk nekā puse no lemttiesīgo tiesnešu skaita, to atliek uz noteiku laiku, bet, ja tas nav iespējams, — uz nenoteiktu laiku.

4.4. Plēnumu atklāj priekšsēdētājs un informē par personām, kuras uzaicinātas un piedalās plēnumā. Pēc tam priekšsēdētājs iesniedz plēnuma apstiprināšanai darba kartības jautājumus.

Plēnums nosaka referentu un debašu dalībnieku runu ilgumu.

4.5. Jautājumu apspriešanā var piedalīties visas personas, kuras aicinātas uz plēnumu. Pieteikties debatēm var gan rakstiski, iesniedzot pieteikumu plēnuma sekretāram, gan arī plēnuma laikā, lūdzot vārdu priekšsēdētājam. Tiesnešiem ir tiesības runāt debatēs pirmajiem. Pirms debašu pārtraukšanas ģenerālprokuroram ir tiesības izteikt savu viedokli izskatāmajā jautājumā. Par debašu pārtraukšanu izlemj ar balsošanu.

4.6. Debates un balsošana var notikt par katru lēmumu projekta punktu vai tā daļu atsevišķi, vai arī par vairākiem punktiem un daļām kopā. Jābalso arī par visu lēmuma projektu kopumā.

4.7. Plēnuma sekretārs apkopo plēnuma lēmuma projekta grozījumus un papildinājumus.

Nepieciešamības gadījumā priekšsēdētājs ierosina priekšlikumus par lēmuma projektu iesniegt rakstveidā. Balsot var tikai Augstākās tiesas tiesneši.

Balsošana, notiek, paceļot roku, balsojot “par” vai “pret”. No balsošanas atturēties nevar.

Plēnums var noteikt arī aizklātu balsošanu, nosakot balsošanas kartību.

Balsis skaita plēnuma sekretārs. Plēnuma lēmums ir pieņemts, ja par to balsojis vairākums klātesošo Augstākās tiesas tiesnešu.

Ja balsis sadalās līdzīgās daļās, priekšlikums uzskatāms par noraidītu. Balsošanas rezultātus paziņo priekšsēdētājs.

4.8. Ja par balsošanas rezultātiem rodas pamatoti iebildumi, balsojumu var anulēt, par to balsojot. Tad notiek atkārtota balsošana.

4.9. Plēnuma protokolu raksta plēnuma un tiesu prakses vispārināšanas daļas darbinieks. Plēnuma gaitas atspoguļošanai var tikt izmantoti arī tehniskie līdzekļi (magnetofons u.tml.). Protokolu glabā atbilstoši lietvedības instrukcijai.

5. Plēnuma lēmumu noformēšana

5.1. Augstākās tiesas plēnuma lēmumu paraksta priekšsēdētājs un sekretārs ne vēlāk kā septiņu dienu laikā pēc tā pieņemšanas. Par lēmuma sagatavošanu parakstīšanai atbildīgs plēnuma sekretārs.

5.2. Plēnuma un tiesu prakses vispārināšanas daļas atbildīgam darbiniekam piecpadsmit dienu laikā pēc plēnuma pieņemtie lēmumi jānodod Augstākās tiesas tiesnešiem, jānosūta Latvijas Republikas ģenerālprokuroram un tieslietu ministam, kā arī citām institūcijām pēc Augstākās tiesas priekšsēdētāja norādījuma. Kontroli pār to veic plēnuma sekretārs.

5.3. Plēnuma lēmumi, kuros doti tiesām saistoši izskaidrojumi par likumu piemērošanu, publicējami.