26. septembra sēdes

Kopsavilkums

Par 26.septembra sēdēm

Saeima 3.lasījumā pieņēma likumu:

— “Par preču un pakalpojumu drošumu un ražotāja un pakalpojumu sniedzēja atbildību”. (Reģ.Nr.194) (dok.Nr.618; Nr.1408) Balsojums: 64 par, 0 pret, 0 atturas.

Saeima 2.lasījumā kā steidzamus pieņēma likumus:

— “Par Latvijas Republikas valdības un Itālijas Republikas valdības nolīgumu par pasažieru un kravu starptautiskajiem pārvadājumiem ar autotransportu”. (Reģ.Nr.416) (dok.Nr.1225; Nr.1374) Balsojums par steidzamību: 55 par, 0 pret, 2 atturas. Balsojums par 1.lasījumu: 54 par, 0 pret, 0 atturas. Balsojums par 2.lasījumu: 54 par, 0 pret, 1 atturas.

— “Par Latvijas Republikas valdības un Čehijas Republikas valdības nolīgumu par starptautiskajiem pārvadājumiem ar autotransportu”. (Reģ.Nr.417) (dok.Nr.1226; Nr.1375) Balsojums par steidzamību: 58 par, 0 pret, 0 atturas. Balsojums par 1.lasījumu: 55 par, 0 pret, 0 atturas. Balsojums par 2.lasījumu: 65 par, 0 pret, 0 atturas.

— “Par Latvijas Republikas valdības un Uzbekistānas Republikas valdības nolīgumu par automobiļu starptautisko satiksmi”. (Reģ.Nr.418) (dok.Nr.1227; Nr.1376) Balsojums par steidzamību: 57 par, 0 pret, 0 atturas. Balsojums par 1.lasījumu: 64 par, 0 pret, 0 atturas. Balsojums par 2.lasījumu: 62 par, 0 pret, 0 atturas.

— “Par Latvijas Republikas valdības un Ziemeļu Ministru padomes Saprašanās memorandu par Ziemeļu Ministru padomes Informācijas biroja Rīgā statusu”. (Reģ.Nr.432) (dok.Nr.1286; Nr.1377) Balsojums par steidzamību: 55 par, 0 pret, 0 atturas. Balsojums par 1.lasījumu: 64 par, 0 pret, 0 atturas. Balsojums par 2.lasījumu: 54 par, 0 pret, 0 atturas.

Saeima 2. lasījumā pieņēma likumprojektus:

— “Grozījumi likumā “Par policiju””. (Satversmes 81.pantā noteiktajā kārtībā izdotie noteikumi Nr.91) (Reģ.Nr.200) (dok.Nr.630; Nr.1345) Balsojums: 47 par, 1 pret, 3 atturas.

— “Grozījumi likumā “Par ugunsdrošību””. (Satversmes 81.pantā noteiktajā kārtībā izdotie noteikumi Nr.89) (Reģ.Nr.198) (dok.Nr.628; Nr.1346) Balsojums: 50 par, 0 pret, 1 atturas.

— “Noteikumi par valsts akciju sabiedrību “Latvijas Hipotēku un zemes banka””. (Satversmes 81.pantā noteiktajā kārtībā izdotie noteikumi Nr.304) (Reģ.Nr.401) (dok. Nr.1172; Nr.1361) Balsojums: 57 par, 1 pret, 4 atturas.

— “Grozījumi likumā “Par grāmatvedību””. (Satversmes 81.pantā noteiktajā kārtībā izdotie noteikumi Nr.270) (Reģ.Nr.367) (dok.Nr.1120; Nr.1369) Balsojums: 63 par, 0 pret, 0 atturas.

— “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu gada pārskatiem””. (Satversmes 81.pantā noteiktajā kārtībā izdotie noteikumi Nr.292) (Reģ.Nr.387) (dok.Nr.1147; Nr.1370) Balsojums: 71 par, 0 pret, 4 atturas.

— “Grozījumi likumā “Par zvērinātiem revidentiem””. (Satversmes 81.pantā noteiktajā kārtībā izdotie noteikumi Nr.299) (Reģ.Nr.396) (dok.Nr.1167; Nr.1371) Balsojums: 60 par, 0 pret, 1 atturas.

— “Grozījumi likumā “Par Valsts darba inspekciju””. (Satversmes 81.pantā noteiktajā kārtībā izdotie noteikumi Nr.285) (Reģ.Nr.380) (dok.Nr.1140; Nr.1373) Balsojums: 57 par, 1 pret, 2 atturas.

— “Likums par Valsts cilvēktiesību biroju”. (Reģ.Nr.138) (dok.Nr.422; Nr.1293) Balsojums: 61 par, 7 pret, 8 atturas.

— “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību finansu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu””. (Satversmes 81.pantā noteiktajā kārtībā izdotie noteikumi Nr.136) (Reģ.Nr.247) (dok.Nr.691; Nr.1406) Balsojums: 54 par, 0 pret, 0 atturas. (iekļauts likumprojekts ar reģ.Nr.196, dok.Nr.626)

— “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām””. (Satversmes 81.pantā noteiktajā kārtībā izdotie noteikumi Nr.120) (Reģ.Nr.229) (dok.Nr.668; Nr.1409) Balsojums: 55 par, 2 pret, 2 atturas.

— “Grozījums Satversmes aizsardzības biroja likumā”. (Reģ.Nr.345) (dok.Nr.1072; Nr.1387) Balsojums: 58 par, 0 pret, 1 atturas.

— “Grozījums Valsts drošības iestāžu likumā”. (Reģ.Nr.324) (dok.Nr.970; Nr.1386) Balsojums: 57 par, 0 pret, 4 atturas.

Saeima 1.lasījumā kā steidzamu pieņēma likumprojektu:

— “Grozījumi Latvijas Republikas muitas kodeksā”. (Satversmes 81.pantā noteiktajā kārtībā izdotie noteikumi Nr.138) (Reģ.Nr.249) (dok.Nr.693; Nr.1368) Balsojums par steidzamību: 53 par, 1 pret, 6 atturas. Balsojums par 1.lasījumu: 55 par, 2 pret, 5 atturas.

Saeima 1.lasījumā pieņēma likumprojektus:

— “Grozījumi Latvijas Kriminālprocesa kodeksā”. (Reģ.Nr.434) (dok. Nr.1291; Nr.1379) Balsojums: 55 par, 0 pret, 2 atturas.

— “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. (Reģ.Nr.446) (dok.Nr.1390) Balsojums: 56 par, 0 pret, 3 atturas.

— “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. (Reģ.Nr.447) (dok.Nr.1391) Balsojums: 56 par, 0 pret, 3 atturas.

Saeima pieņēma lēmumus par amatpersonu

ievēlēšanu un atbrīvošanu no amata:

— “Par Saeimas priekšsēdētājas Ilgas Kreituses atsaukšanu”. (dok.Nr.1432) Balsojums: 46 par, 17 pret, 6 atturas.

— “Par Alfreda Čepāņa ievēlēšanu par Saeimas priekšsēdētāju”. (dok. Nr.1441) Balsojums: 60 par.

— “Par Aigara Jirgena ievēlēšanu par Saeimas priekšsēdētāja biedru”. Balsojums: 47 par.

— “Par Talsu rajona tiesas tiesneses A.Grosbahas pirmstermiņa atbrīvošanu no amata”. (dok.Nr.1389) Balsojums: 54 par, 2 pret, 4 atturas.

— “Par deputāta J.Priedkalna atsaukšanu no Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas”. (dok.Nr.1397) Balsojums: 53 par, 2 pret, 4 atturas.

— “Par deputāta J.Priedkalna ievēlēšanu Izglītības un zinātnes komisijā”. (dok.Nr.1397) Balsojums: 56 par, 2 pret, 4 atturas.

— “Par Latvijas Republikas Centrālās zemes komisijas sastāva papildināšanu”. (dok.Nr.1398)

— Ievēlēja Centrālajā zemes komisijā Sniedzi Sproģi. Balsojums: 54 par, 2 pret, 8 atturas.

Saeima izskatīja patstāvīgo priekšlikumu un pieņēma lēmumu:

— “Par Latvijas Nacionālo bruņoto spēku vienības nosūtīšanu Latvijas Republikas un Zviedrijas Karalistes kopīgās militārās vienības sastāvā līdzdalībai NATO vadītajās starptautiskajās miera nodrošināšanas operācijās bijušajā Dienvidslāvijas teritorijā.” (dok.Nr.1410) Balsojums: 54 par, 1 pret, 3 atturas.

— “Par Sergela Žuravļova uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā”. (dok.nr.1365) Balsojums: 39 par, 5 pret, 7 atturas.

Saeima nodeva komisijām likumprojektus:

— “Grozījums Saeimas Kārtības rullī”, (Reģ.Nr.445) (dok.Nr.1383; Nr. 1383a) Nodeva Juridiskajai komisijai (atbildīgā).

— “Grozījumi likumā “Par valsts aizsardzību”” (Reģ.Nr.448)(dok.Nr.1395; Nr. 1395a) Nodeva Aizsardzības un iekšlietu komisijai (atbildīgā) un Juridiskajai komisijai.

— “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaidi invalīdu biedrību uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), medicīniska rakstura, kā arī citu labdarības fondu uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), 1995., 1996. un 1997.gadā””. (Reģ.Nr.449) (dok.Nr. 1399; Nr.1399a) Nodeva Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai (atbildīgā), Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai.

— “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. (Reģ.Nr.450) (dok.Nr.1400; Nr.1400a) Nodeva Juridiskajai komisijai (atbildīgā) un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai.

— “Grozījumi Latvijas Kriminālkodeksā” (Reģ.Nr.451) (dok.Nr.1401); Nr. 1401a) Nodeva Aizsardzības un iekšlietu komisijai (atbildīgā), Juridiskajai komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai.

— “Par Latvijas Republikas valdības un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes valdības konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla pieauguma nodokļiem”. (Reģ.Nr.452) (dok.Nr.1411; Nr.1411a) Nodeva Ārlietu komisijai (atbildīgā) un Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai.

— “Valsts budžets 1997.gadam”. (Reģ.Nr.453) (dok.Nr.1413; Nr.1413a) Nodeva visām komisijām, atbildīgā – Budžeta un finansu (nodokļu) komisija.

Saeima nodeva komisijām patstāvīgo priekšlikumu:

— “Par komisijas izveidošanu Latvijas Republikas Satversmes otrās daļas projekta par cilvēktiesībām izstrādei”. (dok.Nr.1403) Nodeva Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai (atbildīgā) un Juridiskajai komisijai.

Jautājumi un atbildes:

— Saeima saņēma tieslietu ministra Dz.Rasnača atbildi uz deputātu V.Krisberga, L.Kuprijanovas, J.Rāznas, R.Leitenas, V.Stikuta jautājumu par likumu normu izstrādi sakarā ar nereģistrēto netradicionālo reliģisko organizāciju (sektu) darbības aizliegšanu. (dok.Nr.1423; Nr.1388a)

— Saeima saņēma augstākās izglītības un zinātnes valsts ministra P.Cimdiņa atbildi uz deputātu K.Čerāna, O.Kostandas, I.Liepas, E.Zelgalvja, J.Kazāka jautājumiem par ieplānoto Latvijas Universitātes reformu. (dok.Nr.1423; Nr.1394a)

— Saeima saņēma tieslietu ministra Dz.Rasnača un iekšlietu ministra D.Turlā atbildi uz deputātu R.Leitenas, L.Ozoliņa, I.Liepas, R.Jurdža, J.Vidiņa, G.Eniņa, G.Valdmaņa, J.Kazāka jautājumu par iemesliem, kāpēc no apcietinājuma līdz tiesas prāvai tiek atbrīvots par smaga nozieguma izdarīšanu apsūdzētais K.Pētersons. (dok.Nr.1423; Nr.1430; Nr.1430a)

— Saeima saņēma Ministru prezidenta v.i. Z.Čevera un veselības valsts ministra J.Viņķeļa atbildi uz deputātu A.Rubina, L.Ozoliņa, I.Liepas, J.Vidiņa, G.Valdmaņa, J.Ka-zāka, E.Grīnberga, J.Mauliņa, K.Čerāna, V.Nagobada jautājumu par valdības program-mu sifilisa apkarošanai turpmākajiem 3 – 5 gadiem. (dok.Nr.1423; Nr.1421; Nr.1421a)

— Saeima saņēma zemkopības ministra R.Dilbas atbildi uz deputātu G.Valdmaņa, O.Grinberga, J.Kušneres, I.Liepas, J.Kazāka jautājumu par valsts garantētām cenām lauksaimniecības precēm, lai nodrošinātu lauku rentabilitāti ceļā uz Eiropas Savienību. (dok.Nr.1423; Nr.1402a)

— Saeima saņēma finansu ministra A.Kreitusa atbildi uz deputātu V.Nagobada, A.Prēdeles, A.Rugātes, A.Požarnova, L.Ozoliņa jautājumu par ieņēmumiem no akcīzes nodokļa par alkoholisko dzērienu realizāciju. (dok.Nr.1423; Nr.1425)

— Saeima saņēma Pašvaldību finansu izlīdzināšanas fonda padomes priekšsēdētāja O.Spurdziņa atbildi uz deputātu K.Čerāna, O.Kostandas, J.Kazāka, E.Grīnberga, J.Mauliņa jautājumu par 1996.gada pašvaldību budžetos paredzētajiem līdzekļiem pārvaldes aparātam. (dok.Nr.1423; Nr.1419; Nr.1419b)

— Saeima saņēma ārlietu ministra V.Birkava atbildi uz deputātu O.Kostandas, K.Čerāna, I.Liepas, E.Zelgalvja, J.Mauliņa jautājumu par pensiju piešķiršanu Latvijas iedzīvotājiem, kuri Otrā pasaules kara laikā cīnījās Vācijas militārajos formējumos. (dok.Nr.1423; Nr.1420a) Saeimas preses dienests

Frakciju viedokļi

Pēc 26. septembra sēdes

Latvijas Valsts radio tiešajā raidījumā

A. Čepānis (6. Saeimas priekšsēdētājs):

Es gribu izteikt vislielāko pateicību visiem Saeimas deputātiem, kuri piedalījās šī jautājuma izlemšanā, un gribu šeit klātesošajiem saviem kolēģiem un arī jums, godājamie radioklausītāji, pateikt, ka jebkuras frakcijas deputāts, kas ir ievēlēts, neatkarīgi no viņa politiskajiem uzskatiem man kā Saeimas priekšsēdētājam būs vienlīdz mīļš, aprūpējams un godājams neatkarīgi no tā, no kādas frakcijas, no kādas politiskās kustības viņš ir ievēlēts. Turpmāk acīmredzot Saeimas preses konferenču radiotranslācijā piedalīsies kāds no Saeimas priekšsēdētāja biedriem. Es tomēr pateicos jums par to, ka esat spējuši mūs uzklausīt. Pateicos par visām tām daudzajām vēstulēm — gan labajām, gan arī kritiskajām, kuras esmu saņēmis un droši vien arī turpmāk saņemšu. Es ceru un ticu, ka jebkura saikne ar cilvēkiem palīdz jebkura Saeimas deputāta darbā, palīdz optimālāk, labāk un radošāk strādāt, veidot Latvijas likumdošanu tādu, lai Latvija pēc iespējas ātrāk kļūtu ne tikai par neatkarīgu, bet par labi attīstītu pārtikušu valsti ar apmierinātiem cilvēkiem tajā.

I. Ķezbers (Demokrātiskā partija “Saimnieks”):

Man šodien gribētos izteikt laba vēlējumus Čepāņa un Jirgena kungam šajā mūsu pārraidē. Tā ir iznācis, mēs jau lozējām, kurš kādā kārtībā uzstāsies šajā preses konferencē. Tā iznāca, ka šodien ar “Saimnieka” vārdu ir saistīta galvenā dramaturģija arī vēlēšanās. Jā, patiešām, šodien 60 balsis, kuras tika nodotas par Alfredu Čepāni no 86, mūsu skatījumā ir daudz vērtīgākas un daudz demokrātiskākas nekā tās, kas pirms 11 mēnešiem — 51 balss — tika nodotas par Kreituses kundzi. Tāpēc man ir pamats uzskatīt, ka mūsu Saeimā politiskās partijas principiālos jautājumos, kas skar valsts vienotību, stabilitāti, var vienoties. Vismaz katrā gadījumā frakcija “Saimnieks” izpildīja savus dotos solījumus. Tagad darbs priekšā.

Man liekas, ka šodien iesākās nākošā dramaturģiskā ievirze mūsu darbā, proti, budžets. Šodien visai formāli šis budžets tika nodots visām Saeimas komisijām. Saeimas deputāti patiešām jau pirms pāris dienām ieguva šo budžeta projekta eksemplāru, bet jāsaka tūlīt — nepilnīgu. Mūsu rīcībā vēl nav pilnīgs budžeta projekts un komentāri pie šī projekta, kurus nav sagatavojusi valdība, līdz ar to mēs arī kā valdību veidojošā frakcija esam zināmā mērā līdzatbildīgi. Domāju, ka budžets ir centrālā tēma, kas faktiski atkal būs zināmā mērā uzticības balsojums par valdību. Ir krietni jāstrādā, lai attaisnotu šo budžetu, tā galvenos principus. Un tas patiešām ir pārskatāmāks, caurskatāmāks nekā iepriekš veidotie, bet lai es varētu jums pateikt, ka ir redzams šīs jaunās programmas pamatojums, plusi un mīnusi, pie tā vēl ir stipri jāstrādā.

Un visbeidzot man gribētos pateikt, ka šodien apstiprinājām arī mūsu puišu legālo līdzdalību Zviedrijas kontingenta sastāvā IFOR spēkos Dienvidslāvijā. Kā jūs zināt, situācija tur nebūt nav palikusi daudz mierīgāka.

P. Putniņš (LZS, KDS un LDP frakcija):

Jā, šodien mums Saeimā bija trauksmaina diena. Arī es, protams, apsveicu Čepāņa kungu un Jirgena kungu. Un patīkami bija dzirdēt, kā jūs visi dzirdējāt, ka mēs visi tiksim mīļoti un loloti, un apgādāti, un šīs cilvēciskās glāsmainības jau nekad nav par daudz. Tā ka paldies, Čepāņa kungs, jums par šo jauko solījumu.

Jā, arī LZS, KDS un LDP frakcija saņēma likumprojektu par valsts budžetu 1997. gadam. Un jāteic, ka līdz šai dienai, tāpat kā jau šeit Ķezbera kungs minēja, tam nav pievienoti valsts budžeta paskaidrojumi. Nav iespējams salīdzināt finansējuma apmērus ar šī gada budžetu.

Saeimā nav iesniegti grozījumi iedzīvotāju ieņēmuma nodoklī, kas ļautu novērtēt šī nodokļa iekasēšanas prognozes pamatotību 1997. gadam. Atbalstot budžeta veidošanu pēc programmu principa, mums jāizšķiras par lielāku pilnvaru un atbildības piešķiršanu izvirzītajiem ministriem un apstiprinātajam Ministru kabinetam. Vēl jāteic, ka, apspriežot valsts budžeta likumu, Saeimas deputātiem būtu jāstrādā arī ar likumprojektu “Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu 1997. gadā”. Šī likuma pieņemšanai jābūt vienlaicīgi ar valsts budžeta 1997. gadam pieņemšanu. Mūsu frakcija aicina Ministru kabinetu, lai tas visdrīzākajā laikā iesniegtu Saeimā pašvaldībām tik svarīgo likumprojektu. Bet šā vai tā mēs esam 1997. gada pamatbudžetu saņēmuši jau 1996. gada septembrī. Tas ir lieliski un ļoti labi, un es gribētu teikt — cerīgi. Mums būs vēl daudz laika, lai budžetu iztirzātu un apspriestu dziļi un pamatīgi.

A. Panteļējevs (frakcija “Latvijas ceļš”):

Kā jau jūs droši vien dzirdējāt, ir notikušas izmaiņas Prezidijā. Es ceru, ka šoreiz izdarītā izvēle būs veiksmīgāka un Prezidijs tiešām produktīvi un stabili varēs funkcionēt līdz nākošajām vēlēšanām, lai mēs nenonākam tādā paradoksālā situācijā, kā zināmā pretmetā pirmskara stāvoklim, kad mainījās valdības, bet nemainījās vismaz Saeimas vadība. Tad tagad mums valdības nemainās, bet mainās Prezidijs. Katrā ziņā parlaments vienmēr ir stabilitātes simbols, un es tiešām gribētu būt pārliecināts, ka šoreiz izdarītā izvēle šādu stabilitāti nodrošinās.

Protams, ka būtiskākais jautājums, kas visus mūs satrauc, ja šodien abstrakti, tad varbūt visai drīz konkrēti skars katru Latvijas iedzīvotāju, ir jautājums par budžetu, kurš šogad ir kvalitatīvi atšķirīgs no visiem iepriekšējo gadu budžetiem. Tātad tas ir mēģinājums izveidot budžetu bez deficīta. Mēģinājums izveidot tādu budžetu, kurš neaizņemas no nākošajām paaudzēm, jo katru reizi, kad mēs veidojam deficīta budžetu, tad rēķināmies ar to, ka šis deficīts tiek segts no aizņēmumiem, par kuriem maksā mūsu bērni un bērnu bērni. Es domāju, varbūt iepriekšējo gadu sakarā tie parādi ir pietiekami lieli, un šobrīd mums ir jāmēģina iztaisnot savu gaitu un jāmēģina dzīvot šodienai. Ko tas nozīmē? Tas, protams, skan labi, ka mēs neaizņemamies no nākošajām paaudzēm, bet tajā pašā laikā tas nozīmē, ka mums ir jāpārskata savi izdevumi un vai mēs vispār dzīvojam atbilstoši saviem līdzekļiem vai ne. Tāpat kā jebkurā ģimenē mēs varam ieplānot ļoti daudz pasākumu, kas mums ir vajadzīgi — gan uz teātri iet, gan ceļojumā aizbraukt, gan jaunas drēbes nopirkt, gan jaunu televizoru nopirkt, bet, ja mūsu alga vai saņemtie ienākumi to neatļauj, tad vai nu mēs dzīvojam uz parāda, vai mums ir jāpārskata, kādi tad ir šie tēriņi. Un es domāju, ka Saeimas deputātu galvenais uzdevums, es vismaz ceru, būs nevis palielināt budžeta deficītu, tas ir, kaut kādā veidā palielināt izdevumu daļu, bet vienkārši pieliekot klāt visu to, kas mums katram būtu vajadzīgs, lai beigās it kā visi būtu apmierināti uz šī parāda rēķina. Saeimas uzdevums, protams, būtu pārskatīt, uz kā rēķina tad īsti deficīts ir samazināts. Vai tiešām politiski ir notikusi atteikšanās no tām lietām, no kurām jāatsakās. Varbūt ir iespējams ekonomēt uz kāda cita rēķina. Tāpēc deputātiem būs stipri jāpastrādā, lai atrastu šo kompromisu, proti, lai mēs dzīvotu atbilstoši saviem līdzekļiem un tajā pašā laikā lai tie nelielie līdzekļi, kas mūsu rīcībā, būtu iztērēti pienācīgi un atbilstoši nākotnes attīstības vajadzībām.

Es gribētu arī atzīmēt, ka šodien tika pieņemts otrajā lasījumā likums “Par Valsts cilvēktiesību biroju”. Ļoti labi, ka pašreizējā variantā tas praktiski atbilst kompromisa variantam, ko gan zināmā mērā atbalsta Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija, gan arī apmierina tos starptautiskos ekspertus, kuri ļoti plašā mērā arī starptautiskajā arēnā reklamē mūsu Valsts cilvēktiesību biroja pieredzi. Nupat atgriežoties no Strasbūras, kur arī uzstājās mūsu Valsts prezidents, šis Valsts cilvēktiesību biroja pastāvēšanas fakts un tā darba stils bija viens no konkrētākajiem argumentiem, ar kuriem izdevās atvairīt sevišķi Krievijas delegācijas pārstāvja diezgan asos jautājumus un uzbrukumus mūsu Valsts prezidentam, jo šie darbi, šī cilvēktiesību biroja pastāvēšana runā labāk par jebkuru citu propagandu. Es ceru, ka trešajā lasījumā mēs pabeigsim šo likumu un šī ļoti modernā eiropeiskā institūcija Latvijā ieņems to vietu, kas tai šeit piedienas.

K. Čerāns (frakcija “Latvijai”):

Kā jau kolēģi šeit minēja, viena no šodien galvenajām politiskajām aktualitātēm bija Saeimas izdarītās izmaiņas Prezidijā. Es gribētu prognozēt, ka šī tēma vēl kādu laiku arī paliks Latvijas politisko aktualitāšu centrā.

Es no savas puses varu bilst, ka mani nepatīkami pārsteidza tā steiga un argumentācijas trūkums, pat bezatbildība, ar kādu Saeima pēc “Tēvzemei un Brīvībai” un Demokrātiskās partijas “Saimnieks” dīvainās alianses iniciatīvas maina mūsu valsts augstākās anmatpersonas. Es domāju, ka šāda rīcība nekādā ziņā neveicina Latvijas valsts starptautiskā prestiža celšanos.

Es gribu šeit arī nocitēt Joahimu Zīgeristu, kurš šodien paziņojumā presei vērtē, ka 6. Saeima līdzinās bērnudārza un trako mājas sajaukumam. Un ka par šādiem cilvēkiem atliek tikai galvu pagrozīt.

Saeimā šodien mēs pirmo reizi skatījām no valdības saņemto Latvijas valsts 1997. gada budžeta projektu. Šajā projektā ir ļoti daudz principā nepieņemamu lietu un risinājumu, par kurām vēl runa būs acīmredzot visai plaša. Acīmredzot mēs no frakcijas “Latvijai” sniegsim virkni konkrētu priekšlikumu, ja gadījumā šo budžeta likumu pieņems Saeima pirmajā lasījumā. Mēs aicinājām šo budžeta likumprojektu noraidīt jau šodien, nenodot to komisijām, un iemesls tam ir šī projekta milzīgā nekonkrētība un plašās patvaļas iespējas rīcībā ar finansu līdzekļiem, ko tas atstāj ministriem un valsts iestāžu vadītājiem. Ļoti vienkāršs piemērs. 1996. gada budžetā bija noteikts, ka Valsts prezidenta atalgojums ir 6000 latu. Tagad jaunajā budžetā šāds skaitlis vispār neparādās. Lemšana par to, cik tad algas un kādu prēmiju saņemt Valsts prezidentam, tiek atstāts tikai Valsts prezidenta un viņa kancelejas vadītājas ziņā. Tas ir tikai tāds piemērs, šāda situācija ir pilnīgi visās nozarēs.

Mūs neapmierina tas, ka ierēdņiem tiek dota milzīgi plaša patvaļa rīkoties ar naudu. Dīvainākais ir tas, ka valdība pamanās presei un sabiedrībai iegalvot tieši pretējo, ka, lūk, mums šeit būs dažādi ļoti detalizēti skaidrojumi un budžets izstrādāts sīki līdz pēdējam zīmulim. Arī mums šeit, Saeimā, sola uz nākamo nedēļu dažādus komentārus un paskaidrojumus. Es gribu vērst visu uzmanību uz to, ka šiem paskaidrojumiem un detalizācijai nebūs likuma spēka. Tie būs tikai kādi komentāri, kas pasaka, kādā veidā nauda varētu tikt tērēta, ja ministram tas labpatiktos. Bet ministram netiek uzliktas pilnīgi nekādas saistības tālāk.

Vēl es gribu īsi pieminēt to, ka Saeima šodien pieņēma frakcijas “Latvijai” ierosinājumu likuma “Par valsts pensijām” otrajā lasījumā, kur attiecībā uz pensiju apdrošināšanu un pensijām noteikts, ka apdrošinātās personas vidēji apdrošināšanas iemaksu alga 1996. gadā nenodrošina pensijas apmēru, kāds būtu, aprēķinot to pēc vecā pensiju likuma. Tad tiem darbiniekiem, kuru darba stāžs nav mazāks par 20 gadiem, ir tiesības pensijas aprēķināt atbilstoši kārtībai, kāda bija spēkā līdz 1996. gada 1. janvārim. Tātad, ja pēc jaunās kārtības iznāk mazāk, tad var rēķināt pēc vecās kārtības. Bet diemžēl Saeima negāja mūsu priekšlikuma atbalstīšanā līdz galam un otru analoģisku mūsu priekšlikumu attiecībā uz bezdarbniekiem noraidīja. Paldies vismaz par to vienu pusi. Mēs cīnīsimies, lai tālāk arī īstenotu savas idejas.

J. Kalviņš (LNNK un LZP frakcija):

Es vispirms gribu sākt ar paldies pateikšanu Ilgai Kreitusei. Jo gribam to vai negribam, zināms darbs ir padarīts, un tas mums vienkārši ir jāatzīst. Dīvaina sajūta bija zālē pēc tam, kad tika pasludināti rezultāti. Bija tāds absolūts klusums, varbūt mūsu vājā reakcija, ka mēs šo paldies nepateicām.

Gribu novēlēt veiksmi arī Čepāņa kungam un Jirgena kungam stingru mugurkaulu. Varbūt tik tiešām deputāti ir ļoti jāapčubina, jāapmīļo, lai viņi varētu operatīvi strādāt.

Es savā saprašanā šodienu gribētu nosaukt par tādu reformu dienu jeb mācību stundu, kas notiek ar tiem cilvēkiem, kuri nav paklausīgi. Tā ir viela pārdomām. Es domāju, ka vēl Sadarbības padomē tiks optimizēts Prezidija sastāvs. Es negribu pieļaut domu, ka Prezidijā personāliju nomaiņa ir tikai nomaiņas pēc. Tik tiešām, gribu cerēt, ka šī sastāva optimizēšana notiks, par to tiks vēl daudz runāts.

Tālāk par otru daļu — par likumprojektu izskatīšanu. Tā bija pietiekami raita. Tur var būt dažādi iemesli, varbūt nebija tādi nopietni “klupšanas akmeņi” vai arī bija zināma hipnoze deputātiem pēc straujajiem notikumiem, kas risinājās sēžu zālē. Tie tiešām bija strauji, pat galvu reibinoši. Gribu atzīmēt to, ko kolēģi varbūt nepateica par pilsonības piešķiršanu. Mēs vēl līdz šim pat brīdim neesam spējuši nodefinēt, kas tad īsti ir “īpaši nopelni Latvijas labā”. Tas tikai liecina par to, ka ir stipri lieli robi likumos, ja reiz mēs nevaram atrast citu ceļu, kā Latvijai lojāliem cilvēkiem piešķirt pilsonību.

Šodien parādījās sēdes programmā budžets 1997. gadam. Tas tika nodots komisijām, un paldies Paulam Putniņam par tādu akcentu attiecībā uz šā budžeta izskatīšanu. Tas tiešām ir pietiekami caurspīdīgs, teorētiski pareizs. Tas ir bezdeficīta, tā kā tam ir jābūt, kā raksta mācību grāmatās. Bet tas būtu skatāms kompleksā ar izlīdzināšanas fondu, tas ir, saistībā ar pašvaldībām. Es saprotu valdības lielās rūpes par pašvaldībām, un, esot izbraukuma komisijas sēdēs pašvaldībās, viennozīmīgi pašvaldību vadītājiem tika pateikts, ka budžets ir jāskata kompleksi, lai nebūtu tā, kā, teiksim, iepriekšējā reizē, kad pieņēmām tā saucamo “lielo budžetu”, un pēc tam, lūk, šis “mazais budžets”, es to tā nosaukšu, tika pieņemts principā pats par sevi.

G. Gannusa (frakcija “Tautai un taisnībai”):

Man īpašs sveiciens lauku ļaudīm un tiem, kas varbūt šajā brīdī ir ienākuši iekšā no pēdējiem lauku darbiem — no kartupeļu lauka, no lopbarības bietēm un visa pārējā. Jāsaka atklāti, ka šī Saeimas diena noteikti ieies Latvijas vēsturē, jo notikumi šajā dienā risinājās ļoti strauji, varbūt negaidīti. Nu ko es varu teikt? Jāsaka, kā sieviete es tiešām tīri sievišķīgi šodien pārdzīvoju Ilgas Kreituses nomaiņu Prezidijā. Jāsaka atklāti, mēs viņai tiešām paldies nepateicām, un es domāju, ka viņa šajā gadā tomēr kā Prezidija priekšsēdētāja sēdes vadīja ļoti labi. Zālē bija kārtība, viņa bija ļoti prasīgs cilvēks pret mums, deputātiem. Bet politika ir politika, un dažādu politisku ambīciju dēļ nomaiņa šeit notiek laikam diezgan bieži dažādos amatos.

Vēl es domāju, ka viens no galvenajiem notikumiem tiešām šodien Saeimā ir budžeta nodošana komisijām. Ar šo budžetu noteikti daudziem cilvēkiem un ģimenēm saistās ļoti lielas cerības nākotnē gan savā, teiksim, ģimenes uzņēmumā, gan varbūt kādā citā ražotnē, kur varbūt valsts viņiem varēs palīdzēt. Tāpēc arī pašvaldībām noteikti skolotājiem algas, medicīnas darbiniekiem. Tāpēc es aicinu visus Kurzemes rajona cilvēkus, kas varbūt ir sakarā taisni ar šo naudas dalīšanu rajonā, aicinātu braukt uz Saeimu pie saviem deputātiem, taisni pie Kurzemes deputātiem. Mēs varbūt šīs vēlmes izskatīsim. Laika periods, es domāju, būs ļoti garš, tagad vairāki mēneši, un mēs varēsim varbūt kaut ļoti saprātīgu un kādu ļoti labu ieteikumu jums līdzēt pilnveidot. Es tikai novēlu visiem, it sevišķi lauku cilvēkiem, izturību. Šogad raža ir ļoti laba, un es domāju, droši sagaidīsim ziemu ar pilniem apcirkņiem.

E. Bāns (Latvijas Vienības partijas frakcija):

Vispirms tiešām jāsaka sirsnīgs paldies Ilgai Kreitusei par to periodu, kad viņa kā Saeimas priekšsēdētāja vadīja mūsu darbu. Un ne jau tas ir tik viegls, un ne jau viss tik gludi iet. Bet tas, kas ir izdarīts, par to paldies.

Nākošais jautājums par budžeta deficītu. Skaidrs ir viens, ka bezdeficīta budžets ir laba lieta, tā ir jābūt, bet, pavērojot jau, teiksim, likumprojektu šā budžeta apstiprināšanai, uzkrita divas vietas. Tas rada tādu aizdomīgumu, ka bezdeficīta budžets atkal tiek veidots uz nodokļu maksātāju rēķina. Izdevumi nedaudz ir palielināti, bet ienākumos 1. punkts: ja par īpašuma nodokli, ko mēs nesen izskatījām, bija minēts, ka īpašuma nodoklis būs līdz 1%, tad bezdeficīta budžetu veido līdz 2% no šī īpašuma nodokļa.

Tālāk. Par pensionāriem izrunājās gari un plaši, un tomēr, ja pensija ir lielāka par 60 latiem, atkal tas tiek aizlāpīts šis bezdeficīta budžets...

Pēc izdevuma “Saeimas Vēstis”, Nr. 81

P.S. Tā kā ceturtdien, 26. septembrī, pulksten 17.30 sākās Saeimas sēde deputātu jautājumu un atbilžu izskatīšanai, šis radio tiešraides ieraksts ir nepilnīgs un mūsu rīcībā nav tās stenogrammas noslēguma. Atvainojamies lasītājiem, kā arī E. Bāna kungam, kura teikto līdz ar to varam publicēt tikai daļēji. “Saeimas Vēstu” veidotāji

26. septembra sēde

Stenogramma

Sākums pulksten 17.30

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, ieņemiet vietas! Sāksim Saeimas plenārsēdi, kas veltīta valdības atbildēm uz deputātu iesniegtajiem jautājumiem.

Godājamie deputāti! Lūdzu reģistrēties! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu rezultātu! Reģistrējušies 83 deputāti.

Pirmais. Deputātu V.Krisberga, L.Kuprijanovas, J.Rāznas, R.Leitenas, V.Stikuta jautājums Latvijas Republikas tieslietu ministram Dz.Rasnačam par likuma normu izstrādi sakarā ar nereģistrēto netradicionālo reliģisko organizāciju (sektu) darbības aizliegšanu.

Dzintars Rasnačs - Latvijas Republikas tieslietu ministrs. Jautājuma motivācijai neviens pieteicies nav? Lūdzu, Rasnača kungs!

Dz.Rasnačs (Latvijas Republikas tieslietu ministrs).

Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Neskatoties uz to, ka atbilde jums ir iesniegta rakstiski, uzskatu par nepieciešamu šo informāciju papildināt arī ar vairākiem papildu informējošiem materiāliem.

Šobrīd šis jautājums tiešām ir aktuāls ne tikai Latvijas valstī, bet arī daudzās citās valstīs, un Tieslietu ministrijai pašai par sevi šādu likumdošanas iniciatīvas tiesību nav. Tieslietu ministrija var iesniegt savus priekšlikumus starp lasījumiem vai arī iesniegt valdībā, taču, mūsuprāt, būtu ļoti svarīgi zināt Saeimas Cilvēktiesību komisijas viedokli šajā jautājumā, kā arī, mūsuprāt, būtu ļoti svarīgi arī zināt Eiropas lietu komisijas viedokli šajā jautājumā un Juridiskās komisijas viedokli šajā jautājumā, jo mums ir divas iespējas: darīt tāpat kā ar kompartiju, ka to aizliedza vienkārši ar likumu, tā ir viena lieta, un ielikt kādu organizāciju, kura šādi vai līdzīgi rīkojas, aizliegto organizāciju sarakstā, un mums ir otra iespēja - ielikt likumā “Par reliģiskajām organizācijām”, kā arī Kriminālkodeksā un Administratīvo pārkāpumu kodeksā papildu normas, kuras nosaka atbildību fiziskajām personām, kuras veic šādu darbību. Mums ir daudz un dažādas iespējas un, kamēr nav konceptuāli izstrādāts viedoklis Saeimā, Tieslietu ministrija savu viedokli kā vienīgo un patieso negatavojas virzīt un to nedarīs. Tāpēc Tieslietu ministrija gaida jūsu viedokli, jūsu priekšlikumus, un tiešām šis jautājums būs aktuāls arī tāpēc, ka tuvākajā laikā būs tiesas process, kurā šī te jehoviešu draudze cels prasību pret Tieslietu ministriju par reģistrāciju.

Tas īsumā būtu viss. Vienīgais, es vēl gribētu divus piemērus no citu valstu pieredzes minēt. Tātad Lielbritānijā ir aizliegtas divas šādas te reliģiskās organizācijas vai līdzīgas, tie ir mūnisti un tie ir tā saucamie “Dieva bērni”. Kā šīs organizācijas darbojas, es domāju, ka es te nestāstīšu, ja ir nepieciešama informācija papildus, tad jūs to varēsiet iegūt vēlāk. Japānā, protams, pēc Augstākās patiesības sektas rīkotā terora akta bija šī organizācija nekavējoties aizliegta, taču arī te ir jautājumi - vai tādā civilizētā valstī kā Japānā par to nedomāja agrāk un kāpēc tādā valstī šī organizācija varēja darboties legāli?

Tātad jautājums pamatā ir tāds - vai aizliegums ir profilaktisks līdzeklis, vai aizliegums ir sods un vai aizliegums...

Sēdes vadītājs. Rasnača kungs, tā kā ir trīs minūtes pagājušas un rakstiska atbilde ir, tad paldies jums.

Papildjautājumam - deputāts Krisbergs - Demokrātiskās partijas... pie frakcijām nepiederošs deputāts.

V.Krisbergs (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Priekšsēdētāja kungs un cienījamie kolēģi! Mans papildjautājums būtu sekojoš. Tieslietu ministrijas pārstāvis, pats ministra kungs atzina, ka Tieslietu ministrija nevēlas neko darīt tik ilgi, kamēr Saeimas komisijas neizspriedīs kaut ko pašas. Man rada izbrīnu tas, ka ir nāves gadījumi, ka pa ielām notiek cilvēku dvēseļu un prātu, un miesas medīšana no dažādu nereģistrētu sektu puses, man nav nemaz tālu jāmeklē, pat manai meitai bija sagrozīta nedaudz galva no mūnistu puses, paldies Dievam, mums ģimenē ir pragmatisks ģimenes uzskats un laicīgi tas tika novērsts. Es nemaz neprasu par citām lietām, kāpēc ar tiesnešu lēmumiem tiek atbrīvoti reketieri un tā tālāk no apcietinājuma. Jautājums ir ļoti konkrēts...(Starpsauciens: “Jautājums kāds?”)

Sēdes vadītājs. Krisberga kungs, minūte ir pagājusi... Jūsu laiks ir beidzies. Paldies! Rasnača kungs, lūdzu!

Dz.Rasnačs (tieslietu ministrs). Cienījamie deputāti! Ievērojot to, ka jautājumu nebija, man nav nekādu tiesību runāt par brīvu tematu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Vairāk neviens papildjautājumam pieteicies nav. Jautājums izskatīts.

Nākamais. Deputātu K.Čerāna, O.Kostandas, I.Liepas, E.Zelgalvja, J.Kazāka jautājums LR Ministru prezidentam A.Šķēlem un LR augstākās izglītības un zinātnes valsts ministram P.Cimdiņam par ieplānoto Latvijas Universitātes reformu.

Pēteris Cimdiņš - augstākās izglītības un zinātnes valsts ministrs. Lūdzu!

P.Cimdiņš (augstākās izglītības un zinātnes valsts ministrs). Godātais Prezidij, godātie deputāti! Atbilde uz deputātu pieprasījumu ir iesniegta rakstiski, tā satur daudz pielikumu. Papildinot gribu pateikt, ka konceptuālie priekšlikumi par Latvijas Universitātes modernizāciju un pārstrukturēšanu ir sagatvoti, darba grupa rīt tos parakstīs, tie būs pieejami atklātībai un tie tiks izsūtīti Saeimas Izglītības un zinātnes komisijai, iesniegti Ministru prezidentam, Valsts prezidentam un citām ar augstāko izglītību saistītām institūcijām. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Papildu jautājumiem neviens... Deputāts Imants Liepa - frakcijas “Latvijai” deputāts. Lūdzu!

I.Liepa (TKL). Cienījamais priekšsēdētāj! Augsti godātie kolēģi un ministra kungs! No tiem iesniegtajiem materiāliem īsti nav skaidrs, īsti nav skaidra viena pretruna. Un, proti, šī reforma tiek veikta izglītības kvalitātes paaugstināšanas vārdā. No otras puses, stāv rakstīts, ka izglītības apmācības laiks tiek pārcelts, reducēts uz diviem gadiem. Kā tad ir iespējams, samazinot apmācības laiku no četriem uz diviem gadiem, paaugstināt izglītības kvalitāti, lai tā būtu pielīdzināma Eiropas standartiem?

Sēdes vadītājs. Lūdzu, Cimdiņa kungs!

P.Cimdiņš. Cienījamais Liepas kungs! Atbilde uz šo jautājumu ir rodama Izglītības un zinātnes ministrijas darba grupas izstrādātajā starptautiskās studiju klasifikācijas standartā, kurš ir adoptēts Latvijas apstākļiem, un tas paredz dažāda ilguma izglītību universitāšu līmenī. Tātad ir iespējama īsā, līdz divgadīgai, izglītība, bet to vairs nesauc kā augstāko izglītību, tā ir divgadīga izglītība terciālajā līmenī. Pat šis te risinājums konceptuālajos priekšlikumos tiek atstāts Universitātes ziņā, bet ir ieteikums pārskatīt iespēju saīsināt studiju ilgumu, padarīt studijas koncentretākas. Darba grupas uzdevums nebija veikt reformas, darba grupas uzdevums bija izstrādāt priekšlikumus, kurus pēc tam iesniegt valdībai un atbilstošām institūcijām, lai tos ņemtu par pamatu vai neņemtu par pamatu reformu veikšanai.

Sēdes vadītājs. Paldies, Cimdiņa kungs! Vairāk... Liepas kungs, otrs papildjautājums. Lūdzu!

I.Liepa (TKL). No manā rīcībā esošajiem materiāliem un paskaidrojuma es tomēr nesapratu un nesaprotu, kā, četru gadu programmu iekļaujot divos gados var panākt izglītības kvalitātēs paaugstināšanu. Tā ka tas skaidrojums mani patiešām neapmierina. Un otrs papildjautājums — kāda jēga slēpjas tajā apstāklī, kad tehnikuma izglītību pārceļ augstskolas sienās? (Starpsauciens no zāles: “Nepilna tehnikuma...”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu, Cimdiņa kungs!

P.Cimdiņš. Cienījamais Liepas kungs, par četru gadu izglītības saspiešanu divos gados konceptuāli pat jautājums nav ticis pacelts, ir jautājums par profesionālām studiju programmām, par to saistību ar akadēmiskajām, un profesionālās studiju programmas dažādos līmeņos var būt gan no diviem gadiem, gan garākas par četriem gadiem, kur tas ir specifiski nepieciešams, kā, teiksim, medicīnā, zobārstniecībā. Par tehnikumu pārcelšanu augstākās izglītības līmenī — tas izriet no augstskolu likuma, kur ir paredzēts jēdziens — augstskolu koledžas. Likumprojekts par to ir sagatavots, un likumprojekts tiks virzīts tālāk. Šāda tipa izglītība ir sastopama starptautiskajā klasifikatorā, kurš mums ir jāadoptē Latvijas apstākļiem, lai panāktu mūsu izglītības atzīšanu Eiropā, uz kuru mēs esam izteikuši vēlēšanos iet.

Sēdes vadītājs. Paldies, Cimdiņa kungs!

Nākamais darba kārtības jautājums. Deputātu A.Rubina, L.Ozoliņa, I.Liepas, R.Jurdža, J.Vidiņa, G.Eniņa, G.Valdmaņa, J.Kazāka un J.Mauliņa jautājums LR tieslietu ministram Dz.Rasnačam, LR iekšlietu ministram D.Turlajam par iemesliem, kāpēc tiek atbrīvots no apcietinājuma K.Pētersons līdz tiesas prāvai. Dzintars Rasnačs... Piedodiet, piedodiet, Rasnača kungs, vārds jautājuma motivācijai deputātam Andrim Rubinam - pie frakcijām nepiederošam deputātam.

A.Rubins (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Augsti godājamie deputāti, ministri! Skaistajā Eiropas Savienībā, kur itālis, francūzis, spānis nerunā angliski, pašā Eiropas Savienības sirdī Briselē atklāts šausmīgs pedofīlijas perēklis. Tur pieprasa vainīgos pedofīlus sodīt ar nāvi. Kalifornijas štatā, ASV, pieprasa kastrēt pedofīlus, Latvijā, kur seksuālā varmācība zeļ un plaukst pret bērniem, nav pat likuma pret pedofīliju. Šīs problēmas — sifiliss, prostitūcija, par kurām jūs vienmēr tik neizprotami smīnat, es domāju — Panteļējeva kungs, kad es par tām runāju, laikam jums tās liekas smieklīgas. (Smiekli zālē.) Jūs te daudzi Panteļējevi un citi “Latvijas ceļa” deputāti atsēžat otro termiņu, jūs grozāt likumus, bet neesat pieņēmuši daudzus nozīmīgus likumus, piemēram, par prostitūciju, par pedofīliju, smieklīgs sods un tā formulējums — man kā ārstam liekas — ir par bērnu nepilngadīgo pederastiju, izvarošanu un tā saukto, citēju — “dzimumtieksmes apmierināšanu netiklās formās” (Kriminālkodekss). Lūk, par pedofīliju apsūdzētais un plašai publikai zināmais Kārlis Pētersons, kurš ir mocījis un izvarojis zēnus, lūk, viņam nepatīk, ka cietumā viņu “duksē”, kā raksta prese. Un nu viņš esot mājas arestā. Cik maigi, cik humāni! Viņam tagad vajag apsardzi. Apsardzes puiši tagad ir iepatikušies ne tikai Pētersonam, apsardze ir arī daudziem cilvēkiem, ne tikai prezidentam, arī Godmanim, Gailim, bet jājautā, no kā viņi baidās. Man liekas, ka no Latvijas tautas. Kā vērtēt Tieslietu ministrijas tiesnešu darba kvalitāti kontrolē, ja joprojām turpinās drošības līdzekļa, apcietinājuma, apšaubāma atcelšana bīstamiem noziedzniekiem, arī pedofīliem.

Sēdes vadītājs. Paldies! Bet es, godājamais Rubina kungs, aicinātu jūs no Saeimas tribīnes izvēlēties gan medicīniskos apzīmējumus, gan cita veida izteicienus. Paldies!

Vārds Dzintaram Rasnačam - Latvijas Republikas tieslietu ministram. Lūdzu!

Dz.Rasnačs (tieslietu ministrs). Cienījamie deputāti! Arī šajā jautājumā, neskatoties uz to, ka atbilde ir pietiekami izvērsta un rakstiski, Tieslietu ministrija uzskata par nepieciešamu sniegt papildu informāciju. Te gan bija grūti saprast, vai jautājums ir Panteļējevam vai Tieslietu ministrijai, bet tomēr es ceru, ka problēmu nebūs, ja arī es atbildēšu.

Jautājums tiešām ir ļoti nopietns un smags. Un, ja runā par manu personīgo viedokli, tad, protams, emocijas ir tikai negatīvas. Taču es aicinu deputātus, kuri uzdod šādu jautājumu, tomēr palasīt likumdošanas aktus, kuri regulē tiesu varas attiecības ar izpildvaras attiecībām. Tas arī, cienītais Rubina kungs, jums ir ierakstīts atbildē. Melns uz balta. Un šīs attiecības regulē tiesu varas neatkarības princips, un neviens tiesnesis pret viņa gribu nav atceļams. Tā ir noteikts Satversmē.

Ja runā par disciplinārsodiem. Jā, par pārkāpumiem organizatoriskajā darbībā šādi disciplinārsodi bija piemēroti un būs piemēroti pret tiesnešiem, kuri neievēro tās darbības, pār kurām ministrija veic uzraudzību.

Ja runā par tiesas spriešanu, Tieslietu ministrija nav tiesīga jaukties iekšā, un Tieslietu ministrijai ir jāpilda likums tāpat kā visiem deputātiem, tāpat kā jāpilda likums visiem pilsoņiem. Tā ir īsa atbilde.

Un vēl, papildinot šo atbildi, es gribu teikt, ka Saeimā, es ceru, šodien pirmajā lasījumā ir pieņemti grozījumi Kriminālprocesa kodeksā, šie grozījumi atvieglos procesuālo kārtību, es ļoti ceru. Un, ja ir iniciatīva par skaidrākām un bargākām sankcijām, tad es saprotu, ka Cilvēktiesību komisijā šāda iniciatīva ir bijusi. Tieslietu ministrija to atbalsta. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies. Andris Rubins - otrs papildjautājums. Lūdzu! Piedodiet, pirmais papildjautājums. (No zāles deputāts A.Rubins: “Pirmais.”)

A.Rubins (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Rasnača kungs! Pirmkārt, konkrētajā gadījumā varēja mainīt atcelto lēmumu Pētersonam prokurors. Jautājums tāds: vai jūs esat ieplānojis izstrādāt likumu par pedofīliju, jeb jūs domājat, ka Latvijā tas nav vajadzīgs?

Sēdes vadītājs. Paldies! Lūdzu, Rasnača kungs!

Dz.Rasnačs (tieslietu ministrs). Es domāju, ka Rubina kungam pietiktu ar īsu konsultāciju 15 minūšu garumā par to, kādā veidā Latvijā ir reglamentēti soda likumi. Konkrēti Kriminālkodekss, kas jaunajā redakcijā būs Krimināllikums un Administratīvo pārkāpumu kodekss. Sankcija, konkrēti pēc 123.panta, par šādu noziegumu ir paredzēta. Cita lieta, ka varētu precizēt šo nozieguma sastāvu un to izvērst, bet katrā ziņā par šādu noziegumu Latvijā personas ir saucamas pie atbildības un arī ir sauktas pie atbildības. Un ši ažiotāža, kas tiek izvērsta, sniedzot nepareizas ziņas, nepareizu informāciju par mūsu likumdošanu, es domāju, nav par labu arī pašiem deputātiem. Vienalga, vai viņi ir pozīcijā, vai viņi ir opozīcijā.

Sēdes vadītājs. Paldies! Andris Rubins - otrreiz papildjautājums. Lūdzu!

A.Rubins (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Rasnača kungs, es uzskatu, ka es esmu pozīcijā. Bet jautājums ir tāds: vai jūs neesat domājis, ka likumdošanā noteiktie soda mēri par nepilngadīgo izvarošanu un pederastiju, un dzimumtieksmju apmierināšanu netiklā veidā ir ļoti zemi, vai jūs ierosināsit veikt grozījumus soda palielināšanai?

Sēdes vadītājs. Rasnača kungs, lūdzu!

Dz.Rasnačs (tieslietu ministrs). Es šādus grozījumus atbalstīšu.

Sēdes vadītājs. Paldies! Nākamais jautājums. Deputātu A.Rubina, L.Ozoliņa, I.Liepas, J.Vidiņa, G.Valdmaņa, J.Kazāka, E.Grīnberga, J.Mauliņa, K.Čerāna, V.Nagobada jautājums Ministru prezidenta biedram Ziedonim Čeveram par valdības programmu sifilisa apkarošanai turpmākajiem 3–5 gadiem. Jautājuma motivācijai pieteicies deputāts A.Rubins - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

Čevera kungs, acumirkli! Jautājuma motivācijai vārds deputātam Rubinam.

A.Rubins (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Godājamie deputāti! Ministr, Čevera kungs! Šos jautājumus ir uzdevuši deviņi deputāti, jo cienījamais Galerijs Vidiņš no “Tēvzemei un Brīvībai” nobijies par savu znotu ministru Juri Viņķeli un ir atsaucis savu parakstu.Tajā pašā dienā, 19.septembrī, kā Šķēle projām, tā arī labi koptais un barotais Latvijas labklājības trijjūgs - ministrs Vladimirs Makarovs, ministrs Viņķelis un ministrs Bērziņš no “Latvijas ceļa” kopā ar tuvākajiem un vistuvāk domājošajām kundzēm devās kārtējā izbraukuma seminārā ārpus Rīgas. Vai divu sesijā ar nakts guļu. Par nodokļu maksātāju līdzekļiem. Liekas, ka tēma varēja būt - alkoholisms un drošs sekss. Teorētiski praktisko nodarbību informācija par šo semināru līdz šim nekur nav parādījusies. Laikam jau tā ir tik konfidenciāla, ka tieši tiks nodota pašam Šķēlem tūlīt pēc viņa atgriešanās no Amerikas. Bet problēma pastāv. Sifiliss aug un aug. Un tie nav plūdi, kas beidzas paši no sevis.

Sēdes vadītājs. Čevera kungs, lūdzu!

Z.Čevers. Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Esmu sagatavojis rakstisku atbildi ar konkrētiem skaitļiem, ko iesniedzu jautājuma autoriem, gan par plūdu novēršanai paredzēto līdzekļu izlietojumu, gan pārrunāto sifilisa problēmu. Jāatzīst gan, sakaru starp šiem diviem jautājumiem es nesaskatu. Paldies Dievam, pastardiena nebija pienākusi, un dzīres mēra laikā notikušas nav.

Kas attiecas uz seksuāli transmisīvo slimību jautājumu, gribu jūs informēt, ka ar to risināšanu patlaban nodarbojas īpaši izveidota darba grupa. Un es uzskatu, ka speciālistiem ir jāļauj strādāt. Neaizkavēšu jūsu uzmanību ar savām pārdomām par tautas veselības un jaunatnes izglītības problēmām, gribu vienīgi pateikt, ka Rubina kunga satraukums man ir pilnīgi saprotams. Paldies visiem deputātiem par uzdotajiem jautājumiem!

Sēdes vadītājs. Paldies! Papildjautājumam vārds deputātam Rubinam - pie frakcijām nepiederošam deputātam.

A.Rubins (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Paldies par atbildi! Mani pilnīgi apmierina Čevera kunga atbilde, bet es vēl gribu komentēt arī Labklājības ministrijas atsūtīto atbildi.

Un no šīs atbildes ir skaidri redzams, ka Labklājības ministrijai nav programmas sifilisa apkarošanai. Viņi tikai tagad plāno. Jūs jau neesat Labklājības ministrijā diemžēl spējīgi to izstrādāt. 1996.gadā budžetā bija izdalīti vairāk nekā 2 miljoni latu. Un tad jūs neko nevarējāt izdarīt, jo jums jau nav ideju, un nauda aizplūst semināriem. Jautājums - vai valdība, ņemot vērā šo ārkārtas situāciju sakarā ar sifilisa straujo izplatību Latvijā, ir spējīga izdalīt tikai 200 tūkstošus latu Latvijas Medicīnas akadēmijai, kurai ir gatavs projekts šajā jautājumā un var to realizēt nekavējoši.

Sēdes vadītājs. Paldies! Lūdzu, Čevera kungs!

Z.Čevers. Paldies Rubina kungam par uzdoto jautājumu. Es varu apliecināt, ka es esmu gatavs iedziļināties šīs problēmas būtībā, un pie jautājumu izskatīšanas Saeimā par budžetu, es domāju, šis jautājums tiks atkārtoti pacelts, runājot par budžeta atsevišķiem sadaļas momentiem, par Labklājības ministriju un par pienācīgo līdzekļu izdalījumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Nākamais jautājums. Deputātu G.Valdmaņa, O.Grinberga, J.Kušneres, I.Liepas un J.Kazāka jautājums Latvijas Republikas Ministru prezidentam A.Šķēles kungam un ministriem R.Dilbas kungam un A.Kiršteina kungam par valsts garantētām cenām lauksaimniecības precēm, lai nodrošinātu lauku rentabilitāti ceļā uz Eiropas Savienību. Jautājuma motivācijai vārds Gundaram Valdmanim - Vienības partijas frakcijas deputātam.

G.Valdmanis (LVP). Godātais Prezidij, draugi Saeimā un citi! Es šorīt tā nopietni runāju par Ata Skalberga rakstu, un tur pacēlās jautājums - vai tie aģenti, kuri laikam ir mūsu vidū, kas grib mūsu tautai to neatkarību izjaukt pie pamatiem, vai viņiem ir vairākums Saeimā vai nav. Skalberga kungs ticēja, ka varbūt nav. Es tam arī gribētu ticēt. Es uzstādīju jautājumu, pirmkārt, es ievācu informāciju. Es nesapratu, kāpēc mums ir jācīnās ar lietuviešiem, ja mūsu mērķis ir būt Eiropā, kur lauksaimniekiem it kā iet labi. Jautājums tika atbildēts. Eiropā cenas ir daudz augstākas, nekā tās ir Latvijā, un daudz augstākas, nekā tās ir Lietuvā. Vai ir jēga mums iet iznīcības ceļā ar Lietuvu, lai mēs tiktu tālāk bagātīgā Eiropā? Es to jēgu nesapratu. Ja tā jēga nav iznīcināt mūsu laukus.

Es uzstādīju, es iedevu informāciju. Tās cenas, ko es dabūju no Briseles, pagājušā gada cenas un cenas, kuras it kā būs nākošgad. Tur bija piecas vietas, kur mēs dabūjām cenas, kuras mēs spējām salīdzināt. Un pirmais jautājums bija - vai augšminētās cenas ir būtiski pareizas? Es pateikšu Dilbas kunga atbildi. Tā gan ir četrās lapās ar daudz maldinošiem teikumiem, bet minētās cenas varētu būt pareizas. Un tad viņš saka, ka tomēr nedrīkst rēķināt, nedrīkst salīdzināt. Cenas ir pareizas.

Otrais jautājums bija - kāpēc Saeima un valsts sabiedrība nav informēta. Atbilde atkal ir vairāk nekā lapā, ka Saeimai visa informācija tiek dota tādās un tādās avīzēs. Bet es nācu ar šiem cipariem pie lauku kolēģiem, man visi teica: Valdmani, tā nevar būt. Skrien pie Dilbas, mēs kaut ko darīsim, ja tie cipari tiks pierādīti, ka viņi ir pareizi. Nu viņi ir pareizi. Redzēsim, ko mēs tagad darīsim. Mēs esam apsolījuši Šķēles kungam, ka mēs ievedīsim šito pašnāvību laukos. Ko mēs tagad darīsim? Atsauksim savu to doto vārdu vai nē?

Trešais jautājums bija — kāpēc Saeima un plašāka sabiedrība tiek maldināta?

Un ceturtais bija — kuri indivīdi — valstsvīri — ir vainīgi? Kā mēs no viņiem tiksim vaļā? Atbilde ir šeit — nevaru uzskatīt šito par tautas maldināšanu, jo Eiropas Savienības politika nepārtraukti mainās. Hu- ū!

Sēdes vadītājs. Valdmaņa kungs, jautājuma motivācijai paredzētās trīs minūtes ir beigušās. Paldies, Valdmaņa kungs!

G.Valdmanis. Es lūdzu nolasīt savu atbildi, lai mēs varētu...

Sēdes vadītājs. Valdmaņa kungs, es atkārtoju. Vārds Zemkopības ministram Robertam Dilbam. Lūdzu!

R.Dilba (zemkopības ministrs). Godājamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es izsaku pateicību visiem deputātiem, kas uztraucas par to, kāda situācija ir laukos, un par mūsu lauku nākotni. Bet gribu piebilst to, ka uzdodot, tikai uzdodot jautājumus — no tā situācija labāka nekļūst.

Otrs. Es gribētu vēl piebilst bez tā, kas šeit ir rakstiski iesniegts jums, ka šī tabuliņa ar cenām, kas ir iesniegta, būtībā šīs cenas ir. Bet to nedrīkst izmantot nekādā veidā, salīdzinot ne pa diagonāli, ne pa horizontāli. Varu minēt piemēru. Pienam Eiropas Savienībā ir mērķa cena un Latvijas republikā tam ir iepirkuma cena minēta piemērā. Sviestam ir intervences cena un Latvijas - vairumtirdzniecības. Tā ka dažādas cenas, tā kā viņas eksistē, šeit nav šī tabula salīdzināma. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Paldies! Papildjautājumiem Gundars Valdmanis - Latvijas Vienības partijas frakcijas deputāts. Lūdzu!

G.Valdmanis (LVP). Cenu starpības ir četras, divas, trīs reizes. Var šo cenu nosaukt tā, var nosaukt šā. Ir arī sviesta kvalitāte, bez šaubām. Dažam ir sāls klāt, dažam nav. Bet ko mēs šeit viens otru maldināsim? Paliksim pie pamatprincipa. Cenas tur ir stāvu augstākas, un lai mēs pie tā labuma tiktu piecu - septiņu gadu laikā, un nav droši, ka mēs tiksim, jo šeit, pēc Kiršteina kunga ausīm, saka, ka ir ļoti iespējams, ka Eiropas Padomes sabiedrība nespēj mūs uzņemt, ja viņiem tas tik ļoti izmaksās, bet kur ir tā jēga mūs dzīt pa priekšu nežēlīgā konkurencē ar lietuviešiem, ka mēs iepriekš sakārtojam, ka tas tirgus... ka mūsu sacensības spējas nav līdzīgas. Es gribētu saprast to jēgu, Dilbas kungs. Kur ir tā jēga likt mūsu lauksaimniekiem sacensties ar citām Baltijas valstīm šajā situācijā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, Dilbas kungs!

R.Dilba (zemkopības ministrs). Godājamais Valdmaņa kungs, es pateicos par tādu uztraukumu. Es tikai varu pateikt to, ka par šo jautājumu mēs esam pietiekoši jau argumentējuši, pieņemot un izskatot pirmajā lasījumā likumu par brīvo tirdzniecību ar lauksaimniecības precēm.

Otru varu pieminēt to: ja būtu iespēja mums iestāties jau rītdien Eiropas Savienībā, tad skaidrs, ka no Eiropas valstu fonda mūsu lauksaimnieki vismaz četrreiz vairāk saņemtu klāt piemaksu par lauksaimnieciskās ražošanas produkciju. Tāpēc es aicinātu Valdmaņa kungu aktīvi iestāties, lai parītdien mēs iestātos Eiropas Savienībā.

Sēdes vadītājs. Paldies! Valdmaņa kungam vārds otram papildjautājumam. Lūdzu!

G.Valdmanis. Cik tur laika? Viena minūte tikai? Šajā rakstā, es jums visiem lūdzu to izlasīt, jo Dilbas kungs mūs nepagodināja, to lasot, ir čupa gudrības. Ja mēs laukos vairs neražosim, pirktspēja Latvijā pakāps augstāka, tur ir daudzi jautri momenti, ja viņi nebūtu nopietni. Palasiet un padomājiet!

Mans papildjautājums Dilbas kungam ir tāds. Viņam ir iespēja aiziet prom no kalpošanas tādā uzdevumā, kas iznīcinās tautu, atnākt atpakaļ uz Saeimu, būt mūsu Tālavas taurētājos un rīkoties pēc sirdsapziņas. (Aplausi.) Es viņam piedāvāju. Kāpēc viņš neizvēlas to darīt un kāpēc viņš izvēlas pilnīgi nu, manuprāt, ļoti nekaunīgu uzdevumu.

Sēdes vadītājs. Paldies! Lūdzu, Dilbas kungs!

R.Dilba. Es tikai varu piebilst to, ka es nekur neesmu aizgājis, es joprojām esmu šeit. Un otrs, ka par taurētāju es netaisos būt.

Sēdes vadītājs. Paldies! Nākamais darba kārtības jautājums. Deputātu V.Nagobada, A.Prēdeles, A.Rugātes, A.Požarnova, L.Ozoliņa jautājums Ministru prezidentam A.Šķēles kungam, finansu ministram A.Kreitusa kungam “Par ieņēmumiem no akcīzes nodokļa par alkoholisko dzērienu realizāciju”.

Aivars Kreituss - Latvijas Republikas finansu ministrs. Lūdzu!

A.Kreituss (Latvijas Republikas finansu ministrs). Cienījamo Prezidij, cienījamie deputāti! Sagatavota ir atbilde. Es tikai gribētu deputātiem, izmantojot iespēju, uzsvērt, ka ieņēmumi no alkohola 1996. gadā ir prognozēti 25,3 miljoni latu un pēc Finansu ministrijas vērtējuma virs plāna ieņēmumi varētu būt vēl 2,2 miljoni latu. Tajā skaitā 1,1 miljons latu varētu būt kā papildu ieņēmumi veselības aizsardzības speciālajā budžetā.

Tālāk te 4. un 5. punktā vēl ir precīzi minēti ieņēmumi un kas ir paredzēts grozījumos likumā “Par valsts budžetu 1996. gadam”. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies, Kreitusa kungs! Papildjautājumiem pieteikušies nav? Jautājums izskatīts.

Nākamais darba kārtības jautājums. Deputātu K.Čerāna, O.Kostandas, J.Kazāka, G.Grīnberga, J.Mauliņa jautājums finansu ministram Aivaram Kreitusam, pašvaldību valsts ministram Ernestam Jurkānam “Par 1996. gada pašvaldību budžetos paredzētajiem līdzekļiem pārvaldes aparātam”.

Ernests Jurkāns... Jautājuma motivācijai neviens pieteicies nav. Atbildi sniedz Ernests Jurkāns - pašvaldību valsts ministrs.

E.Jurkāns (pašvaldību valsts ministrs). Cienījamo Prezidij, cienījamie deputāti! Mēs pateicamies frakcijai “Latvijai” par objektīvu jautājumu un esam snieguši kopā ar Finansu ministriju, es domāju, pieteikoši izsmeļošu atbildi.

Jāpiebilst, ka pārvaldes aparāta plānotie izdevumi šogad pret pagājušo gadu nedaudz samazinājušies rajonu padomēs, bet tie ir pietiekami lieli, un īpaši jāuzsver tas, ka visi pārvaldes izdevumi tiek veidoti uz dotāciju principa, tiek saņemtas valsts dotācijas no pašvaldību izlīdzināšanas fornda. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Papildjautājumam - Kārlis Čerāns - frakcijas “Latvijai” deputāts.

K.Čerāns (TKL). Man ir jautājums tāds - tagad valdība ir iecerējusi šo rajonu padomju posmu reorganizēt, un mans jautājums ir tāds - šie reorganizētie aparāti, kādu naudas summu ir iecerēts ietaupīt šīs reorganizācijas rezultātā? Tātad cik patērēs šie reorganizētie valsts ieceltie ierēdņu aparāti, un tad — kāds būs naudas summas ietaupījums?

Sēdes vadītājs. Lūdzu, Jurkāna kungs.

E.Jurkāns. Pagājušā gadā pārvaldes aparāta izdevumi sastādīja 4,2 miljoni latu rajonu padomēs. Šogad ieplānots 3,8 miljoni, par pusgadu iztērēts 1,8 miljoni, tātad, nu, burtiski nedaudz mazāk, nekā plānots. Tātad ar šīs valsts pārvaldes reorganizāciju rajonos ir ieplānots, kad varētu šie izdevumi sasniegt 500 — 600 tūkstošus latu.

Sēdes vadītājs. Paldies! Vairāk papildjautājumu nav, jautājums izskatīts.

Nākamais darba kārtības jautājums. Deputātu O.Kostandas, K.Čerāna, I.Liepas, E.Zelgalvja, J.Mauliņa jautājums Ministru prezidentam Andrim Šķēlem par pensiju piešķiršanu Latvijas iedzīvotājiem, kas Otrā pasaules kara laikā cīnījās Vācijas militārajos formējumos. Vārds motivācijai — Odisejam Kostandam — frakcijas “Latvijai” deputātam.

O.Kostanda (TKL). Cienījamo priekšsēdētāj! Godājamie kolēģi! Mēs uzdevām sekojošus jautājumus. Vai valdība ir 1996.gadā starpvalstu sarunās ar Vāciju risinājusi jautājumu par karavīru pensiju piešķiršanu Latvijas iedzīvotājiem, kas Otrā pasaules kara laikā cīnījās Vācijas militārajos formējumos, kad un kādā veidā tas tika darīts, domāts 1996.gads?

Otrkārt, ko valdība ir nolēmusi paveikt starpvalstu sarunās ar Vāciju atlikušajos 1996.gada pēdējos trīs mēnešos, lai Latvijas iedzīvotāji, kas Otrā pasaules kara laikā cīnījās Vācijas militāros formējumos, saņemtu karavīru pensijas.

Treškārt, ko valdība ir nolēmusi paveikt starpvalstu sarunās ar Vāciju 1996.gada pēdējos trīs mēnešos, lai Latvijas Republikas pilsoņi, kas tika piespiedu kārtā iesaukti Vācijas gaisa spēku palīgdienestā, būdami nepilngadīgi, bieži vien piecpadsmitgadīgi līdz septiņpadsmitgadīgi jaunekļi, varētu saņemt par to kompensāciju. Laika trūkuma dēļ es pakavēšos, motivējot tieši pēdējo jautājumu. Es atgādināšu, ka tieši pirms 52 gadiem - 1944.gada 29.jūlijā — avīzē “Tēvija” publicēja okupētās Latvijas pašpārvaldes pirmā ģenerāldirektora ģenerāļa Oskara Dankera rīkojumu par 1927.gadā dzimušo jauniešu iesaistīšanu gaisa spēku palīgdienestā. Un šogad mēs atceramies šos visjaunākos Otrā pasaules kara veterānus un upurus, piecpadsmitgadīgus līdz septiņpadsmitgadīgus jauniešus, kurus pēdējos iesauca karojošajā vācu armijā. Vācieši austrumzemēs nelietoja tādus terminus kā mobilizācija vai iesaukšana, un tas nebūt nebija nejauši, jo visos starptautiskajos likumos, konvencijās, okupēto zemju nepilngadīgo izmantošana kara operācijās tiek uzskatīta par kara noziegumu. Un Latvijā faktiski tieši šis kara noziegums attiecībā uz mūsu zēniem skāra vairāk nekā 3100... vairāk kā 3000 gaisa izpalīgus, kas tika ierauti šajā divu pasaules lielāko tirānu un slepkavu - Staļina un Hitlera - armiju savstarpējās kaujās un tika lemti iznīcībai. Atgādināšu, ka 1944.gada 19.septembra vakarā jau bija pirmie upuri, Rīgā pie Māras dīķa zēnus sabombardēja turpat kazarmās, bija upuri vēl un vēl, kopumā ir aprēķināts, ka krita apmēram 887 jaunekļi vai 23 procenti no kopskaita, taču pēc tam vēl bez vēsts pazudušie, pēc tam vēlreiz ciešanas izgājušie Gulagu nometnēs, atkārtoti iesaukti pēc tam jau padomju armijā, tas palielina faktiski šo cietušo cilvēku skaitu vēl un vēl. Un šobrīd lielākā daļa no viņiem, kas palikuši dzīvi, ir bezcerīgi slimi invalīdi. Un es uzskatu, ka pirmām kārtām jautājums jārisina tieši par šiem nepilngadīgiem jauniešiem, un es nevaru saprast, kā var Vācijas valdība atteikt, motivēt kaut kādā veidā savu nevēlēšanos kompensēt šiem kara noziegumu upuriem kompensācijas. Un es gribu tāpēc dzirdēt konkrētus Šķēles valdības priekšlikums, ārlietu ministra rīcību, ko viņš ir šogad darījis un darīs.

Sēdes vadītājs. Vārds atbildei Valdim Birkavam - Latvijas Republikas ārlietu ministram. Lūdzu!

V.Birkavs (ātlietu ministrs). Godātie deputāti! Man patiešām būtu bijis liels gandarījums, ja izdotos panākt kompensāciju visiem, kas to ir pelnījuši. Visiem, kas ir cietuši. Mēs strādājam pie šī jautājuma no 1992.gada, un tas, ko ir izdevies panākt, ir fiksēts dokumentā, kas jums ir izplatīts. Tie ir 2 miljoni vācu marku projektam — Nacionālsociālisma upuru gerantoloģijas centra izveides projektam, un Ķemeru sanatorijai. Taču šī humānā investīcija ir paredzēta tikai tiešajiem nacionālsociālisma upuriem — bijušajiem geto un koncentrācijas nometnēs ieslodzītajiem.

Ārlietu ministrija un vēstniecība Bonnā ir visu laiku centusies paplašināt šo cilvēku loku, tajā skaitā attiecinot to arī uz šiem nelaimīgajiem zēniem.

Taču attiecībā uz Vācijas militārajos formējumos iesauktajiem un dienējušajiem Latvijas iedzīvotājiem tas nav izdevies. Tā kā Vācijas attieksme pret kompensācijām un pensijām Otrā pasaules kara laikā Vācijas militārajos formējumos iesauktajiem un dienējušajiem Latvijas iedzīvotājiem visu starpvalstu sarunu gaitā ir palikusi noraidoša. Arī manas pēdējās šī gada tikšanās laikā šis jautājums tiek risināts pagaidām tikai atbilstoši Vācijas likumdošanai par kara dienestu.

Pašlaik tiem cilvēkiem, kas dienesta laikā Vācijas militārajos formējumos ir guvuši ievainojumus, kas atstājuši smagas sekas uz veselību, iespējams griezties ar iesniegumu Vācijas vēstniecībā Rīgā. Pēdējais panākums šajā ziņā ir tas, ka ir uzsāktas sarunas par līguma noslēgšanu starp Latvijas...

Sēdes vadītājs. Birkava kungs, diemžēl divas minūtes ir pagājušas. Deputātiem interesē varbūt, lai nolasa... Lūdzu, Birkava kungs!

V.Birkavs. Tātad par līguma noslēgšanu starp Latvijas Republikas Labklājības ministriju un Rāvensbrikas sociālās apgādes iestādi Vācijā, kas nodarbojas ar pensiju piešķiršanu tiem Latvijas iedzīvotājiem, kam uz to ir tiesības saskaņā ar Vācijas likumdošanu. Šim līgumam ir jāpaātrina pensiju lieta un problēmu gadījumu izskatīšana, jo jāsaka, ka tas smagais birokrātiskais aparāts, kas šobrīd ir bez šī līguma, darbojas, manuprāt, par lēnu, lai gan Vācija ir pretimnākoša un šobrīd bieži vien dokumentus neprasa. Mēs savu darbu turpināsim, bet, ja es būšu pilnīgi atklāts, tad es domāju, ka trīs mēnešos šajā gadā, kā Kostandas kungs jautā, mēs turpināsim strādāt, bet diez vai mēs atrisināsim tieši šīs Vācijas pozīcijas dēļ. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Vārds papildjautājumam Odisejam Kostandam - frakcijas “Latvijai” deputātam. Vai jūs, Kostandas kungs, abus? Vienu. Lūdzu!

O.Kostanda (TKL). Ārlietu ministr, Birkava kungs! Visu cieņu tam, ko jūs šeit nodemonstrējāt, bet ar savu rakstisko atbildi un arī tagad jūs mums parunājāt par visu ko, bet neatbildējāt uz šo konkrēto jautājumu. Jā, jūs paskaidrojāt, ko darīja valdība Godmaņa laikā, 5.Saeimas darbības laikā, tas viss ir ļoti labi. Tas ir 1992., 1993., 1994.gads, bet ko darīja konkrēti 1996.gadā, un pasakiet kaut vienu konkrētu soli, ko jūs spērāt pēdējos trīs mēnešos. Es nesaku, vai izdosies vai neizdosies.

Un tad vēl. Jā, protams, jūs uzskaitījāt šeit, kādi jautājumi ir cilāti par materiālām un morālām kompensācijām, par kompensācijām fašima upuriem, par 2 miljonu DM vācu humānās investīcijas izlietošanu, par kompensāciju uz Vāciju darbā aizvestajiem, par materiālajiem zaudējumiem civiliedzīvotājiem, par pensijām kara invalīdiem, taču vai jūs esat atsevišķi risinājuši jautājumu tieši par nepilngadīgajiem? Pasakiet “jā” vai “nē”. Un vai jūs to darīsit trīs atlikušajos mēnešos?

Sēdes vadītājs. Paldies! Lūdzu, Birkava kungs, jums vārds!

V.Birkavs (ārlietu ministrs). Tieši 1996.gadā ir panākta vienošanās par šiem 2 miljoniem. Darbā pie konkrētā projekta, un tas ir tieši šā gada rezultāts, kas gan bāzējas uz 1992./93., 1994., 1995.gadā veiktajām sarunām. Un visā šajā laikā mēs iekļāvām visu jautājumu kompleksu un visas iedzīvotāju kategorijas, kas ir cietušas.

Sēdes vadītājs. Paldies! Vai Kostandas kungs vēlas otru papildjautājumu uzdot? Lūdzu!

O.Kostanda (TKL). Uz šo jautājumu jūs tā arī konkrēti neatbildējāt. Ne jā, ne nē. Runājāt tikai atkal par šo vienu investīciju projektu.

Otrs jautājums — vai Šķēles valdība ir sagatavojusi konkrētus starpvalstu vienošanās projektus un oficiāli tos iesniegusi:

1) par kompensācijām fašima upuriem;

2) par kompensācijām uz Vāciju darbā aizvestajiem;

3) par materiālo zaudējumu atlīdzināšanu civiliedzīvotājiem;

4) par pensijām iedzīvotājiem, kas cīnījās Otrā pasaules karā vācu militārajos formējumos;

5) par kompensācijām piespiedu kārtā Vācijas gaisa spēkos palīgdienestā iesauktajiem nepilngadīgajiem.

Kad konkrēti šādas vienošanās projekti no Latvijas puses ir sagatavoti vai kurš ir un kurš nav? Kad konkrēti tie ir oficiāli iesniegti Vācijas valdībai? Ja nav, tad pasakiet, vai jūs to izdarīsit atlikušajos trijos mēnešos vai nē. Un ja nē, tad kad jūs to izdarīsit?

Sēdes vadītājs. Paldies! Lūdzu, Birkava kungs, jums vārds!

V.Birkavs (ārlietu ministrs). Es vēlreiz uzsveru: visu sarunu gaitā mēs vienmēr esam iestājušies par paplašinātu personu loku. Taču, lai pieņemtu un iesniegtu šādus dokumentus, vajag abu pušu piekrišanu un vajag ņemt vērā visu to, ko Vācija šobrīd mums ir piedāvājusi. Mēs izvirzām savas prasības, bet mēs nevaram uzspiest savas prasības.

Sēdes vadītājs. Paldies! Jautājums līdz ar to ir izskatīts. Arī uz visiem šodien iesniegtajiem deputātu jautājumiem ir saņemtas atbildes. Lūdzu deputātus reģistrēties! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu rezultātu! Reģistrējušies 87 deputāti. Sēdi paziņoju par slēgtu. Nākamā sēde 3.oktobrī pulksten 9.00. Paldies!

Uz Saeimas deputātu jautājumiem

rakstiski iesniegtās atbildes

Uz jaut. Nr. 43 — dok. Nr. 1388a

Tieslietu ministrs Dz. Rasnačs:

1996. gada 24. septembrī

Atbildot uz Saeimas deputātu jautājumu, Tieslietu ministrija paskaidro, ka Latvijas Republikā gan sabiedrisko, gan reliģisko organizāciju darbību regulē īpaši likumi. Minētās organizācijas var iedalīt trīs grupās:

1) legālas organizācijas, kuras reģistrētas saskaņā ar spēkā esošajiem tiesību aktiem;

2) organizācijas, kuras uz spēkā esošo tiesību aktu pamata nav reģistrētas vai kurām reģistrācija atteikta:

3) nelegālas organizācijas, kuras ar tiesību aktiem aizliegtas.

Gadījums, kas izraisīja nāvi nepilngadīgai jaunietei, kuras reliģiskā pārliecība neatzīst asinspārliešanu, satrieca ne tikai sabiedrību, bet arī tiesību aizsardzības iestādes. Tas liek caurlūkot tiesību aktus par sabiedriskajām un reliģiskajām organizācijām.

Atbalstot deputātu ierosinājumu par tiesību aktu papildināšanu ar normām, kas ierobežotu nereģistrētu netradicionālo reliģisko organizāciju darbību, Tieslietu ministrija uzskata, ka šis jautājums jārisina tā, lai nenonāktu pretrunā ar cilvēktiesību pamatprincipiem.

LR Konstitucionālā likuma “Cilvēka un pilsoņa tiesības un pienākumi” 35. pantā noteikts: “Valsts garantē reliģiskās pārliecības brīvību. Personām vai to apvienībām ir tiesības pildīt reliģiskos rituālus un ceremonijas.” Latvijas Republikai ir saistoši starptautiskie līgumi un konvencijas par cilvēktiesībām, kas tieši vai netieši skar arī reliģijas jomu.

Pozitīvi vērtējama tāda rīcība, kas novērš sabiedrībai bīstamu reliģisko sektu un pseidoreliģisko kustību izplatību. Tieslietu ministrija atzīst, ka šo organizāciju ietekmi uz sabiedrību efektīvi var vājināt, veicot dažādus profilaktiskus pasākumus, piemēram, paaugstinot iedzīvotāju zināšanu līmeni reliģijas jomā, kā rezultātā samazinot reliģisko sektu un pseidoreliģisku kustību iespējas manipulēt ar ievērojamu sabiedrības daļu, vervēt sev sekotājus un tālāk izplatīties. Ne mazāk svarīgi ir nodrošināt bērniem un jauniešiem valsts un pašvaldību skolās saņemt reliģisku izglītību.

Šajā sakarā jāatzīmē, ka pavisam nesen LR Saeima izdarīja būtiskus grozījumus Reliģisko organizāciju likumā, paredzot valsts un pašvaldību skolās mācīt kristīgās ticības mācību personām, kuras izteikušas vēlēšanos to apgūt pie Latvijas tradicionālo reliģisko konfesiju — ev. luterāņu, Romas katoļu, pareizticīgo, vecticībnieku un baptistu — pedagogiem.

Daudzu pasaules valstu pieredze liecina, ka ar klajiem aizliegumiem un represīviem pasākumiem tiek panākts pretējs rezultāts — apkarotā tendence nevis samazinās, bet gan paplašinās sabiedrībai daudz bīstamākās izpausmēs.

Reliģisko organizāciju likuma 14. panta 3. daļa nosaka: “Reliģisko darbību publiskās vietās var veikt tikai reliģiskās organizācijas ar pašvaldību piekrišanu. Veicot reliģisko darbību, nedrīkst pārkāpt sabiedriskās kārtības noteikumus.” Kontrolēt, kā tas tiek izpildīts, ietilptu valsts un pašvaldības drošības struktūru pienākumos.

Tieslietu ministrijas Reliģijas lietu departaments regulāri apkopo priekšlikumus par nepieciešamajiem grozījumiem tiesību aktos, konsultējas ar Latvijas tradicionālo reliģisko konfesiju pārstāvjiem un sadarbojas ar Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju.

Tiesību aizsardzības iestādes šobrīd vēl noskaidro apstākļus, kādos aizgāja bojā nepilngadīgā jauniete, un tikai pēc tam varēs dot pilnīgāku šī negadījuma izvērtējumu.

Uz jaut. Nr. 44 — dok. Nr. 1394a

Augstākās izglītības un zinātnes

valsts ministrs P. Cimdiņš:

1996. gada 24. septembrī

Mūs patiesi iepriecina Jūsu vēstulē paustā ieinteresētība par augstākās izglītības problēmām. Latvijas valsts augstākās varas pārstāvju vēlme mazināt sabiedrībā veidojošos spriedzi un noskaidrot katras puses pozīciju radīs arī plašākā sabiedrībā pozitīvu, konstruktīvi orientētu rezonansi. Pateicamies par Jūsu jautājumiem, kas ļauj noteikt jomas, kurās nepieciešami sīkāki paskaidrojumi, detalizētāka izstrāde vai plašāka apspriešana.

Atbildot uz Jūsu vēstulē izteiktajiem jautājumiem, varam paskaidrot sekojošo:

1. Ministru prezidenta 1996. g. 19. jūlija rīkojums Nr. 211 “Par darba grupu Latvijas Universitātes reformas sagatavošanai” radies, balstoties uz Latvijas Universitātes 1994.–1995. g. izstrādāto reformu projektu un Senāta 29.05.1996. lēmumā Nr. 46 pirmajā lasījumā apstiprināto Akadēmiskās attīstības koncepciju; ievērojot gan mūsu valsts, gan ārvalstu ekspertu spriedumus un analīzi par konkrētām studiju programmām un augstskolām, kā arī konstatējot, ka Latvijas Universitātes reforma nepieciešama, lai, izmantojot tās jaunizveidoto modeli, sakārtotu pārējo augstskolu struktūru un vienlaikus valsts augstākās izglītības sistēmu atbilstoši Latvijas valsts vajadzībām un iespējām.

1.1. Termins “Eiropas universitāšu struktūra” nav attiecināts uz kādas konkrētas valsts universitāti vai universitātēm, bet Eiropas universitātes vadošajiem principiem:

plaša profila fakultātes, kuras organizē akadēmisko darbību vienā vai vairākās zinātnes nozarēs un organizatoriski apvieno arī zinātniskos institūtus kā galvenās fakultātes struktūrvienības atbilstošajās zinātnes nozarēs;

universitātes institūtā integrēta fakultātes akadēmisko struktūrvienību mācību procesa dominante ar pētniecisko institūtu efektivitāti zinātniskajā darbībā;

studiju programmu un studējošo skaits un kvalifikācija.

1.2.–1.5. atbildes dotas pielikumā “Latvijas Universitātes reformas koncepcijas izstrādes projekts”.

2. Latvijas augstākās izglītības koncepcija izteikta Augstskolu likumā un citos ar to saskaņotajos normatīvajos aktos. Par Latvijas Universitātes reformas sagatavošanas darba grupas konceptuālajiem uzdevumiem sīkāk sk. pielikuma 3. p. Latvijas Universitātes kā nozīmīgākās Latvijas augstskolas veiksmīga reforma ļaus sekmīgi risināt augstākās izglītības kvalitātes problēmas arī citās Latvijas augstskolās.

2.1. Darba grupas sastāvu, uzdevumus un reformas realizācijas secību sk. pielikumā.

Darba grupas locekļu rīcībā ir izdevums “Latvijas Universitāte. Projekti. 1–2.” — Rīga, 1995, kurā apkopoti Universitātes akadēmiskā personāla rūpīga darba rezultāti esošā stāvokļa apzināšanā un galveno reformas virzienu noteikšanā. Tādēļ darba grupas uzdevums ir, ievērojot Universitātes pasniedzēju un zinātnieku gūtās atziņas, turpināt tālāku reformu realizāciju.

3. Jūsu minētais dokuments sākotnēji iezīmēja pamatproblēmas. Neapšaubāmi tālākā darba grupas jautājumu analīzē ciešā sadarbībā ar Latvijas akadēmisko sabiedrību atsevišķi jautājumi var tikt paplašināti, reducēti utt.

3.1. Reformas realizācijas secību saskaņā ar Augstskolu likuma prasībām sk. pielikumā 4. p.

3.2. Lēmumu par nepieciešamajiem grozījumiem Augstskolu likumā iespējams pieņemt tikai pēc detalizētākas katra reformas virziena izstrādes.

3.3. Jautājums par bakalaura studiju programmas ilgumu jārisina kompleksi ar stu-diju intensificēšanas, precīzākas profesionālo un akadēmisko studiju programmu diferenciācijas u.c. ar to saistītajām problēmām, apspriežot šo jautājumu loku darba grupā, kā arī akadēmiskajā sabiedrībā. Tā varētu risināt arī 3.3.1. un 3.3.2. uzstādītos jautājumus.

3.4. Acīmredzot arī šis jautājums atteicas ne tik daudz uz kvantitāti (studiju laika ilgumu), bet kvalitāti. Ja studiju programmas realizāciju iespējams intensificēt, būtiski nemainot programmas saturu un nodrošinot līgumā paredzētās kvalifikācijas iegūšanu, domājams, ka tā studējošā tiesības ir ievērotas.

4. Preses uzdevums ir saasināt problēmu un rosināt sabiedriskās domas aktivitāti, ko minētās publikācijas arī sasniedza. Problēmas analīze no dažādiem aspektiem un izteikto viedokļu novērtējums ir tālāks uzdevums darba grupai, par rezultātiem ar preses palīdzību informējot arī plašāku sabiedrību, pirmām kārtām jau Universitātē un citās augstskolās.

5. Akadēmiskā personāla algu un studentu stipendiju palielināšanas uzdevums jau sen ir saasinājies. Šogad Izglītības un zinātnes ministrijā izstrādāti un pieņemti Ministru kabineta noteikumi, kas paredz palielināt doktorandu, habilitācijas doktorandu un rezidentu stipendijas. Izstrādāta arī studējošo kreditēšanas sistēma. Stipendijas un akadēmiskā personāla algas iespējams palielināt uz darba intensifikācijas rēķina — pasniedzēju skaita samazināšana un viņu kvalitatīvās struktūras uzlabošana, studentu skaits uz vienu pasniedzēju, kas mums daudzos gadījumos ir lielāks nekā ārvalstīs, intensīvāka augstskolas materiālās bāzes izmantošana u.c. pasākumi. Augstskolu ieinteresētību aktīvā dialogā ar Izglītības un zinātnes ministriju rosina arī jaunā augstākās izglītības finansēšanas metode, liekot meklēt papildu finansu iespējas esošā budžeta ietvaros.

6. Latvijas Universitātes nosaukuma maiņa nav direktīvi risināms uzdevums, jautājuma apspriešanā tiks ņemti vērā gan sociālie, gan juridiskie aspekti, paredzot atbilstošu ekspertu iesaistīšanu.

Pielikumā: Latvijas Universitātes reformas koncepcijas izstrādes projekts — 6 lpp. (Publicēts “Latvijas Vēstnesī” Nr. 158, 20.09.1996.)

LU Rektora vēstule

Latvijas Republikas Ministru prezidentam A. Šķēles kungam

A. god. A. Šķēles kungs!

Vēlos Jūs informēt par priekšlikumiem, kuri skar ne tikai LR Izglītības un zinātnes ministriju un tās pārziņā esošās iestādes un kuri, kā man šķiet, būtu jāizskata vēl līdz jaunā mācību gada sākumam un nākošā gada valsts budžeta projekta pilnīgai izstrādei. Domāju, ka tie varētu būt nozīmīgi arī sakarā ar Jūsu iesākto valdības darbības reorganizāciju. Savas kā LU rektora, Latvijas augstskolu rektoru padomes priekšsēdētāja un Latvijas augstākās izglītības padomes locekļa kompetences ietvaros varu par jebkuru no tiem sniegt sīkāku pamatojumu un jebkuru papildu informāciju jebkurā Jums vai Jūsu ekspertiem pieņemamā laikā.

Minēto priekšlikumu galvenais pamats un būtība ir šādi:

1. Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas Latvijas valsts augstskolas ievērojami pārveidoja savu darbību galvenokārt uz autonomijas pastiprināšanas un iekšējās demokrātijas attīstīšanas bāzes. Šodien tieši šī bāze ir kļuvusi par tālākās pārveidošanās bremzi, jo

— autonomija tiek izmantota kā aizsegs pret ierosmēm no ārpuses (reizēm tās vietā tiek izmantotas arī atsauces uz līdzekļu trūkumu);

— iekšējā demokrātija tiek izmantota tādu lēmumu pieņemšanai, kuri ir izdevīgi galvenokārt tikai pašiem balsotājiem.

Izglītības likuma, Augstskolu likuma, likuma par zinātnisko darbību, bibliotēku likuma, augstskolu satversmju, kā arī citu valsts nozīmes dokumentu izstrādes gaita un to pieņemšana pierādīja, ka tiek darīts viss, lai minēto stāvokli censtos saglabāt (ne velti ar Zviedrijas partneru līdzdalību dibinātā Rīgas Ekonomikas augstskola pieprasīja sev īpaša valsts likuma pieņemšanu, kurā minētās “brīvības” ir ievērojami ierobežotas). Tāpēc Izglītības un zinātnes ministrijai nav iespējams, bet Latvijas augstskolu rektoru padome nav ieinteresēta sekmēt augstskolu tālāko pārveidošanos.

Priekšlikums. Visām Latvijas valsts augstskolām vienotas reformēšanas kārtības ieviešanu nodot Latvijas augstākās izglītības padomei vienlaicīgi (līdz galveno reformu pabeigšanai) apturot atsevišķas augstskolu autonomijas un iekšējās demokrātijas normas, par paraugu izmantojot likumu “Par Rīgas Ekonomikas augstskolu”.

2. Latvijas augstāko mācību iestāžu pārraudzības decentralizācija pa daudzām ministrijām (atšķirībā no vairuma attīstīto valstu) ir novedusi pie mācībspēku un viņu darba finansējuma neracionālas izmantošanas (vienu un to pašu studiju piedāvājumi nelielām studiju grupām dažādās augstskolās, kas teritoriāli ir ļoti tuvu viena otrai).

Priekšlikums. Visā Latvijā studijas akadēmisko un zinātnisko grādu iegūšanai nodot Izglītības un zinātnes ministrijas pārraudzībā, citu ministriju pārraudzībā atstājot tikai to profilam atbilstošo profesionālās sagatavotības organizēšanu.

3. Studijām Latvijas augstskolās izmantojamā bāze (bibliotēkas, muzeji, dažādas kolekcijas, unikāli dārzi, observatorijas, monitoringa stacijas u.c.) ir atrauta no augstskolām un atrodas dažādu ministriju pārziņā (piem., formāli Latvijas Kultūras ministrijas pārziņā ir Latvijas bibliotēkas, no kurām vairums lielāko un nozīmīgāko ir Latvijas Izglītības un zinātnes ministrijas vai atsevišķu augstskolu pārziņā), kā dēļ daudzas augstskolas nodarbojas ar paralēlas bāzes veidošanu pie sevis vai vispār iztiek bez tās, no kā ļoti cieš studiju darbs.

Priekšlikums. Latvijas Izglītības un zinātnes ministrijas pārziņā nodot visas bibliotēkas, muzejus u.c. studijām un zinātniskās pētniecības darbam izmantojamās bāzes, uzdodot tām nodrošināt publisko pieejamību (ko tās veic jau līdz šim) un iespēju tās izmantot citām ieinteresētajām valsts institūcijām neatkarīgi no to administratīvās vai cita veida pakļautības.

4. Jebkuram Latvijas pilsonim (arī patstāvīgajam iedzīvotājam — nepilsonim) ir jābūt sagatavotam valsts aizsardzībai. Studijas augstskolā vairāk vai mazāk tieši dod šo sagatavotību, kura gan jāpapildina ar īpašām zināšanām un iemaņām. Aptauja liecina, ka vairums pašreizējo studentu studiju laikā labprāt tās iegūtu.

Priekšlikums. Visās Latvijas augstskolās studējošajiem jānodrošina iespējas studiju laikā (atbilstoši studiju virzienam) apgūt konkrētas valsts aizsardzībai nepieciešamās zināšanas un iemaņas augstskolām tuvākajās aizsardzības spēku apmācības bāzēs. Uzskatīt par nepieciešamu par virsniekiem sagatavot tikai tos, kuri ir ieguvuši vismaz vienu akadēmisko grādu kādā civilā augstskolā.

1996. gada 14. jūlijā J. Zaķis, Latvijas Universitātes rektors

Uz jaut. Nr. 45 — dok. Nr. 1430

Tieslietu ministrs Dz. Rasnačs:

1996. gada 25. septembrī

1. Tieslietu ministrijas Tiesu departaments veica deputātu jautājumā minēto faktu pārbaudi un konstatēja:

— 1996. gada 22. maijā Rīgas rajona tiesas tiesnese I. Zirnīte, pamatojoties uz Galvenās policijas pārvaldes Kriminālpolicijas Tikumības policijas inspektores policijas virsseržantes A. Soboļevas iesniegumu, piemēroja Kārlim Pētersonam drošības līdzekli — apcietinājumu.

— 1996. gada 22. maijā Rīgas rajona tiesā tika saņemta K. Pētersona aizstāvja, zvērinātā advokāta Jāņa Bērziņa sūdzība par minēto tiesneses I. Zirnītes lēmumu. 1996. gada 22. maijā Rīgas rajona tiesa, prezidējot tiesnesei Z. Vrubļevskai, minēto sūdzību izskatīja Latvijas Kriminālprocesa kodeksa 2221. panta kārtībā un advokāta J. Bērziņa sūdzību noraidīja.

— 1996. gada 25. jūnijā Rīgas rajona tiesā tika saņemta K. Pētersona sūdzība par tiesneses I. Zirnītes pieņemto lēmumu, kurā viņš lūdza grozīt piemēroto drošības līdzekli. Ar Rīgas rajona tiesas (prezidējot tiesnesei S. Slišānei) 1996. gada 1. jūlija lēmumu, pamatojoties uz LKPK 2221. pantu, ir atcelts Rīgas rajona tiesas tiesneses I. Zirnītes lēmums un K. Pētersons no apcietinājuma atbrīvots. 1996. gada 1. jūlijā K. Pētersons devis parakstu par dzīves vietas nemainīšanu.

— 1996. gada 2. jūlijā Rīgas rajona tiesā saņemts Rīgas rajona prokurora vietas izpildītājas I. Loginas iesniegums, kurā viņa lūdz Rīgas rajona tiesai noteikt K. Pētersonam drošības līdzekli — mājas arestu. Ar Rīgas rajona tiesas 1996. gada 2. jūlija lēmumu K. Pētersonam piemērots drošības līdzeklis — mājas arests.

— 1996. gada 4. septembrī Rīgas rajona tiesā saņemts Rīgas rajona prokurores J. Zobovas iesniegums, kurā viņa lūdz piemērot K. Pētersonam drošības līdzekli — mājas arestu sakarā ar to, ka iepriekšējā mājas aresta termiņš ir beidzies. Iesniegumā prokurore norāda, ka “sakarā ar izdarītā nozieguma smagumu mainīt drošības līdzekli — mājas arestu — nav pamata”. 1996. gada 4. septembrī Rīgas rajona tiesas tiesnese Z. Vrubļevska piemēroja K. Pētersonam drošības līdzekli — mājas arestu. Jāatzīmē, ka tikai pēc prokurora lūguma tiesa varēja piemērot K. Pētersonam stingrāku drošības līdzekli — apcietinājumu, taču prokurore J. Zobova to nav darījusi.

2. Lēmumu par drošības līdzekli — apcietinājumu — 1996. gada 1. jūlijā atcēla Rīgas rajona tiesa šādā sastāvā: tiesas sēdes priekšsēdētāja tiesnese S. Slišāne, piesēdētāji B. Silava un G. Ozolnieks. Tiesas sēdē piedalījās prokurore I. Logina un advokāts J. Bērziņš. Kā rakstīts attiecīgā lēmuma konstatējošajā daļā, apsūdzība ir celta par vienu epizodi, kurā K. Pētersons savu vainu pēc būtības ir atzinis. No dzīves un darba vietas sniegtajās izziņās K. Pētersons raksturots pozitīvi. Lietas materiālos ir personiskie galvojumi, kā arī izraksts no K. Pētersona slimnieka medicīniskās kartes, kurā pamatots K. Pētersona sliktais veselības stāvoklis. Tiesa kritiski novērtējusi prokurores I. Loginas paskaidrojumus par to, ka lietā sešiem cietušajiem ir izteikti draudi, jo šie paskaidrojumi neapstiprinājās ar lietas materiāliem. Pastāvot šādiem apstākļiem, tiesa ir secinājusi, ka K. Pētersons neizvairīsies no izmeklēšanas un tiesas, kā arī netraucēs patiesības noskaidrošanu krimināllietā.

Saskaņā ar likumu “Par tiesu varu” Tieslietu ministrija veic tikai tiesu darba organizatorisko vadību, bet nevienam, tai skaitā arī Tieslietu ministrijai, nav tiesību pieprasīt no tiesneša atskaiti vai paskaidrojumus par to, kā izskatīta konkrētā lieta, vai arī apspriedes laikā izteikto viedokļu izpaušanu.

Pēdējo divu mēnešu laikā pēc Tieslietu ministrijas iniciatīvas ir notikušas konsultatīvas sanāksmes ar Iekšlietu ministrijas, Ģenerālprokuratūras un Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas pārstāvjiem, lai vienotos par nepieciešamību normatīvajos aktos izdarīt grozījumus jautājumā par drošības līdzekļu piemērošanu pirmstiesas izmeklēšanā.

Tieslietu ministrijas Latvijas Kriminālprocesa sagatavošanas darba grupa ir izstrādājusi grozījumu projektu Latvijas Kriminālprocesa kodeksā, tai skaitā arī jautājumā par drošības līdzekļu piemērošanu, un Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisija to ir iesniegusi izskatīšanai pirmajā lasījumā. Saeimas 1996. gada 26. septembra sēdes darba kārtībā tas ir ieslēgts kā 39. punkts ar reģistrācijas Nr. 434, dok. Nr. 1291; Nr. 1379.

Tieslietu ministrija lūdz Saeimas atbalstu minētā likumprojekta ātrākai pieņemšanai.

Uz jaut. Nr.45 — dok. Nr.1430a

Iekšlietu ministrs D.Turlais:

1996.gada 25.septembrī

1996.gada 18.maijā Rīgas galvenā policijas pārvaldē tika ierosināta krimināllieta pēc Latvijas Kriminālkodeksa 124. un 209.pantā paredzētām nozieguma pazīmēm pret K.Pētersonu.

1996.gada 22.maijā Rīgas rajona tiesnesis pieņēma lēmumu izraudzīt K.Pētersonam apcietinājumu kā drošības līdzekli.

1996.gada 29.maijā prokurore Logina pieņēma lēmumu par K.Pētersona saukšanu pie kriminālatbildības pēc Latvijas Kriminālkodeksa 124.(pederastija) un 123.(personības, kas nav sasniegusi sešpadsmit gadu vecumu, pavešanu netiklībā) pantiem.

K.Pētersons iesniedza prasību Rīgas rajona tiesā, lūdzot atcelt viņam piemēroto drošības līdzekli veselības stāvokļa dēļ.

Šo viņa prasību Rīgas rajona tiesa priekšsēdētājas S.Slišānes un piesēdētāju B.Silavas un G.Ozolnieka sastāvā izskatīja tiesas sēdē š.g. 1.jūlijā.

Uzskatot, ka no dzīves, vietas un darba vietas K.Pētersons raksturots atzinīgi, un ņemot vērā viņa veselības stāvokli, tiesa nolēma atcelt K.Pētersonam piemēroto drošības līdzekli — apcietinājumu, vienlaicīgi norādot, ka Pētersons, atrodoties brīvībā, neizvairīsies no izmeklēšanas un tiesas, netraucēs patiesības noskaidrošanu krimināllietā. Tiesa neņēma vērā prokurora paskaidrojumus, ka krimināllietā noskaidrotiem sešiem cietušajiem tiek izteikti draudi.

1996.gada 2.jūlijā Rīgas rajona tiesas tiesnesis Lozdiņš K.Pētersonam nolēma piemērot drošības līdzekli — mājas arestu. Ar šo pašu lēmumu Rīgas pilsētas galvenās policijas pārvaldes Tikumības policijai tika uzlikts par pienākumu uzraudzīt viņa uzvedību.

1996.gada 4.septembrī Rīgas rajona tiesas tiesnesis L.Vrubļevskis pagarināja termiņu K.Pētersona turēšanai mājas arestā.

Tiesneša lēmumos par mājas aresta piemērošanu K.Pētersonam tika noteikts, ka viņam pastāvīgi jāatrodas savā dzīvoklī Rīgā, Līvciema ielā 9/2, dz.32, un viņam aizliegts sazināties ar cietušajiem un cietušo tuviniekiem, izmantojot sakaru līdzekļus vai starpniekus.

Lai uzraudzītu K.Pētersona uzvedību, Rīgas galvenās policijas pārvaldes Tikumības policijas darbinieki regulāri, 3 reizes nedēļā, pārbauda K.Pētersona uzturēšanos dzīves vietā.

Ņemot vērā, ka Tikumības policija veic tikai K.Pētersona uzvedības kontroli, nevis nepārtrauktu apsardzi, nav iespējas garantēt, ka viņa neturpinās savu noziedzīgo darbību.

Uz jaut. Nr. 46 — dok. Nr. 1421

Veselības valsts ministrs J. Viņķelis:

1996. gada 24. septembrī

1. Sakarā ar pieaugošajiem saslimstības rādītājiem ar seksuāli transmisīvām slimībām, tai skaitā sifilisu, Labklājības ministrija ar veselības valsts ministra 1996. gada 6. augusta rīkojumu Nr. 232 ir organizējusi darba grupu vienotas seksuāli transmisīvo slimību aprūpes valsts programmas izstrādei, kas atbilstu Pasaules veselības organizācijas ieteikumiem, līdztekus slimību diagnostikai un ārstēšanai paredzot arī primārās profilakses, iedzīvotāju izglītošanas un epidemioloģiskā darba organizēšanu un koordinēšanu. Darba grupa savus priekšlikumus iesniegs Veselības departamentam līdz 1996. gada 1. oktobrim.

2. Latvijas Republikas Ministru kabineta akceptētajā budžeta pieprasījumā 1997. gadam infekcijas, seksuāli transmisīvo un lipīgo ādas slimību diagnostikai, ārstēšanai un izplatības ierobežošanai līdzekļi iedalīti sekojoši:

1996. gadā valsts budžeta asignējums Ls 2 173 221;

1997. gadam pieprasīts Ls 1 910 090;

1998. gadam pieprasīts Ls 1 800 090.

Uz jaut. Nr.46 — dok. Nr.1421a

Ministru prezidenta biedrs Z.Čevers:

1996. gada 25. septembrī

1. Sakarā ar pieaugošo saslimstību ar seksuāli transmisīvajām slimībām (tai skaitā ar sifilisu) Labklājības ministrija ar veselības valsts ministra 1996. gada augusta rīkojumu Nr.232 ir organizējusi darba grupu vienotas seksuāli transmisīvo slimību aprūpes valsts programmas izstrādei, kas atbilstu Pasaules veselības organizācijas ieteikumiem. Līdztekus slimību diagnostikai un ārstēšanai tiek paredzēta arī primārās profilakses, iedzīvotāju izglītošanas (īpašu vērību piegriežot jaunatnes izglītošanai) un epidemioloģiskā darba organizēšana un koordinēšana. Darba grupa savus priekšlikumus iesniegs Veselības departamentam līdz šā gada 1. oktobrim.

2. Plūdu novēršanai kopā tika piešķirti Ls 189 082,40 (nevis 1 miljons, kā min deputāti), izlietoti Ls 146 084,40. Atlikums Ls 41 998,00 pārskaitīts atpakaļ valsts budžetā.

Izlietoto līdzekļu pārskats:

Nr. Iestādes nosaukums Izlietojuma mērķis Izlietotie

līdzekļi (Ls)

1. LR Zemessardzes štābs Degvielas iegāde 10 057,63

Laivu iegāde 5 339,57

Specapģērbu u.c. sīkā 14 177,99

inventāra iegāde

Darba algām 2 644,00

Kopā 32 219,19

2. LR NBS Gaisa spēku Helikoptera “Sokol” 760,00

komandieris apkalpes uzņemšana

Helikoptera MI–2 2 386,39

propellera lāpstas iegāde

Degvielas iegāde 27 000,00

Kopā 30 146,39

3. LR Ugunsdzēsības un Glābšanas laivu un kuteru iegāde 9 085,00

glābšanas departaments Elektromotoru iegāde 119,00

Kopā 9 204,00

4. LR Civilās aizsardzības centrs Ledlaužu noma 30 956,81

Sakaru līdzekļu iegāde un maksa 1 306,31

par to pakalpojumiem

Datortehnikas iegāde 3 650,55

Degvielas iegāde 200,00

Darba algas 2 668,56

Sīkā inventāra iegāde 396,92

Komandējumi 800,00

Viesnīcas pakalpojumi 277,20

ārzemju ekspertiem

Kopā 40 265,35

5. LR NBS štābs Glābšanas līdzekļi 802,40

Laiva 462,56

Degviela 81,62

Sīkais inventārs 462,59

Darba algas 1 553,50

Kopā 3 362,76

6. Iekšlietu ministrija Inventāra iegāde 2 166,00

7. Pilsētu un rajonu pašvaldības:

Ogres rajona padome 9 476,53

Daugavpils dome 7 874,00

Daugavpils rajona padome 1 193,00

Preiļu rajona padome 1 260,00

Aizkraukles rajona padome 821,22

Ventspils rajona padome 1 293,51

Jēkabpils rajona padome 6 802,40

Kopā 28 720,66

Pavisam kopā — 146 084,40

3. Latvijas Republikas Ministru kabineta akceptētajā budžeta pieprasījumā 1997. gadam infekcijas, seksuāli transmisīvo un lipīgo ādas slimību diagnostikai, ārstēšanai un izplatības ierobežošanai paredzēti līdzekļi Ls 1 910 090 apmērā.

1996. gada budžeta asignējums — Ls 2 173 221.

1998. gadam pieprasīts — Ls 1 800 090.

Uz jaut. Nr. 47 — dok. Nr. 1402a

Zemkopības ministrs,

Ministru prezidenta biedrs R. Dilba:

1996. gada 25. septembrī

Zemkopības ministrija, izskatījusi 1996. gada 18. septembra jautājumu Nr. 47, paskaidro sekojošo:

1. Apstiprināt, ka augšminētās cenas ir būtiski pareizas.

Augšminētās cenas varētu būt pareizas, tomēr ir pilnīgi nepieļaujami salīdzināt vienu no tirgu regulējošiem mehānismiem — ES rekomendējošās cenas — ar vidējām iepirkuma un vairumtirdzniecības cenām Latvijā.

ES pēc noteiktiem normatīviem veido kopēju budžetu (86,3 miljardi ECU gadā), no kura lauksaimniecības sektora finansēšanai izlieto ~48–50% (neskaitot strukturālos fondus). Šis finansējums tiek izlietots ES kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) realizācijai, kuras galvenie elementi ir:

1) dažādas cenas (mērķa, vadošās, intervences, bāzes, minimālās u.c.), kuras tiek noteiktas atkarībā no konkrētā produkta veida,

2) kvotas kā ražošanu ierobežojošs elements,

3) tiešie maksājumi ražotājiem sējumu vai produkcijas apjoma samazināšanai,

4) eksporta subsīdijas u. c.

Attiecībā uz cenām ES ir jāizskaidro sekojošais:

Liellopu cena

a) vadošā cena (guide price) 2 384 ECU/t ir tikai un vienīgi orientējošā vidējā ES tirgus cena, kuru lietoja par pamatu papildu importa nodokļu (leviju) aprēķināšanai. Šai cenai ir galvenokārt politiska nozīme. ES likumdošana negarantē lauksaimniecības produkcijas ražotājam šīs cenas saņemšanu.

Katrā ES dalībvalstī valda normālas tirgus attiecības, tas ir, zemnieks dodas uz savu izvēlēto lopkautuvi, kurā viņš vienojas par cenu, kādu saņems par liellopu gaļu dzīvsvarā. Protams, ka šīs cenas katrā valstī ir atšķirīgas, ievērojot kvalitātes prasības un citus faktorus. Ar 1995. gada 1. jūliju saskaņā ar Urugvajas raunda noslēguma dokumentiem ES vairs nepastāv šī cena, jo tagad ir fiksētie importa tarifi, nav vairs jāaprēķina papildu importa nodokļi uz robežas. ES Padome nosaka tikai vienu — intervences cenu;

b) intervences cena. Liellopu gaļas sektorā, kā arī visos citos šis mehānisms ir ļoti sarežģīts. Ja ES vidējā tirgus cena un cena katrā ES dalībvalstī nokrīt attiecīgi līdz 80% un 84% līmenim no fiksētās intervences cenas, tad sāk darboties intervences mehānisms noteiktas kvotas apjomā. Tādējādi tiek samazināts attiecīgā produkta piedāvājums iekšējā tirgū un noturēta augsta cena.

Piena produktu cena

Noteikta ir mērķa cena pienam, ko vajadzētu saņemt ražotājam, realizējot pienu paziņotās kvotas ietvaros, bet parasti tirgus cena ievērojami atšķiras un ir zemāka par šo mērķa cenu.

Intervences cena

Intervence piena produktiem tiek realizēta, iepērkot sviestu un vājpiena pulveri. Tad, kad veselu nedēļu cenas ES valstu tirgos ir bijušas par 10% zemākas nekā fiksētās intervences cenas, katras dalībvalsts intervences aģentūras iepērk no ražotājiem sviestu un vājpiena pulveri par “buying in price”, kas ir 90% no fiksētās intervences cenas, kuras tiek publicētas “Official Journal”. Pēdējās ir 29. jūnija žurnālā L 156 (2 lpp.), kur cena sviestam ir 328 ECU/t un vājpiena pulverim — 2052 ECU/t.

Cukurbiešu cena

Pamatā ir noteikta bāzes cena, ko aprēķina atkarībā no baltā cukura cenas. Tā kā ražošanā pastāv triju veidu kvotas — A, B, C, tad arī cukurfabrikas iepērk cukurbietes par divu veidu minimālām cenām — A kvotas ietvaros — par 98%, B kvotas ietvaros — par 68% no bāzes cenas. C kvotas ietvaros pastāv brīva vienošanās par cenām un tās netiek fiksētas.

Attiecībā uz balto cukuru var tikt iedarbināts intervences cenu mehānisms pie zināmiem nosacījumiem.

Zemkopības ministrijas rīcībā esošā informācija liecina, ka Eiropas Savienībā lauksaimniecības politika iepriekšējos 20–30 gadus tiešām ir bijusi orientēta uz augstu cenu un ievērojamu valsts atbalsta līmeni atsevišķiem produktiem, taču tā nemitīgi mainās, jo ir sarežģīta un saistīta ar ļoti lielām izmaksām.

1992. gada ES KLP Mac–Sharry reformu rezultātā tika nosprausts kurss uz cenu līmeņa pazemināšanu un tuvināšanu pasaules cenu līmenim, pakāpeniski arī samazinot valsts atbalsta līmeni lauksaimniecībai (GATT/WTO prasības). 1995. gada nogalē ES lauksaimniecības komisāra F. Fišlera prezentētais stratēģijas dokuments Madrides tikšanās laikā “Pētījums par ES un asociēto valstu lauksaimniecības attīstības alternatīvām ES paplašināšanas kontekstā” liecina, ka minētā pieeja uz samazinātu cenu līmeni tiek atzīta par pareizu arī tālākā ES lauksaimniecības politikas attīstībā. Līdz ar to Zemkopības ministrija, realizējot Latvijas lauksaimniecības politiku, vadās pēc principa — administratīvi neiejaukties cenu veidošanās sistēmā un turpmāk neieviest pasākumus, kuri būtu pretrunā ar iepriekšminētā dokumenta tendencēm un būtu vērsti uz tirgus izkropļošanu.

Zemkopības ministrijas pieeja ir iekļauta sagatavotajā Lauksaimniecības likuma projektā, kurš iesniegts Saeimā vairāk nekā gadu atpakaļ un kuram atkārtoti precizējumi iesniegti 1996. gada jūnijā, sagatavojot to otrajam lasījumam.

Līdzšinējā tirgus attīstība liecina, ka Latvijas lauksaimniecības produktu cenu līmenis pieaug un tuvinās pasaules cenu līmenim, piemēram, graudiem, cūkgaļai. Var prognozēt, ka ap 2002.–2005. gadu arī pārējo produktu cenas būs sasniegušas pasaules cenu līmeni. Sagaidāms, ka minētajā laika periodā ES notiks pretējs process un cenas pazemināsies līdz pasaules cenu līmenim (GATT/WTO prasības), kaut gan šobrīd tiek prognozēti daži izņēmumi (cukurs, piens). Tādējādi Latvijas lauksaimniecības produktu tirgus attīstītos dabīgas konkurences apstākļos mūsu ražotāji iegūtu pieredzi un stingras tirgus pozīcijas, kas ļautu tiem sekmīgi konkurēt arī pēc iekļaušanās ES kopējā tirgū.

Ja Latvija vēlētos attīstīt lauksaimniecības politiku, kas būtu saistīta ar cenu administratīvu kāpināšanu, tad vajadzētu atrast papildu finansējumu Latvijas budžetā vai arī cenu paaugstināšanas izmaksas novirzīt uz patērētājiem. Tas, savukārt, būtiski samazinātu iedzīvotāju pirktspēju. Šādos apstākļos ir pilnīgi skaidrs, ka Latvija nespēj piemērot identisku vai pat līdzīgu lauksaimniecības atbalsta politiku kā ES.

Pašreizējais cenu līmenis un valsts atbalsts lauksaimniecībai Latvijā nodrošina zināmu ienākumu līmeni ražotājiem galvenajās lauksaimniecības nozarēs.

2. Paskaidrot, kāpēc Saeima un valsts sabiedrība nav informēta, ka iekļūšana Eiropas Savienībā ir saistīta ar strauju cenas un rentabilitātes pieaugšanu Latvijas laukos.

Visa informācija, kas ir Zemkopības ministrijas rīcībā par ES KLP, tās niansēm, iespējamiem Latvijas lauksaimniecības attīstības virzieniem šai sakarībā, ir vairākkārtīgi sniegta preses pārstāvjiem Zemkopības ministrijas rīkotajās preses konferencēs, kā arī intervijās ar atsevišķiem Zemkopības ministrijas vadošajiem ierēdņiem. Par būtiskākām varētu uzskatīt publikācijas žurnālos “Latvijas Lauksaimnieks” un “Latvija un ES”, laikrakstos “Lauku Avīze”, “Diena” u.c. Bez tam Zemkopības ministrija rīkojusi vairākus seminārus par šiem jautājumiem, pieaicinot ne tikai Zemkopības ministrijas iestāžu ierēdņus un vadošo institūtu zinātniekus, bet arī citu valsts institūciju pārstāvjus un Saeimas deputātus.

Kā nozīmīgu detalizētas informācijas avotu var uzskatīt LVAEI sagatavotās brošūras sērijā “Eiropas Savienība un lauksaimniecība Latvijā”. Līdz šim iznākušas četras šādas brošūras, kuras ir pieejamas arī plašākai auditorijai. Bez tam uzsākts attiecīgs mācību kurss Latvijas Lauksaimniecības universitātē un pārējās vidējās speciālajās un profesionālajās mācību iestādēs.

Bez tam pastāv Eiropas integrācijas birojs un masu mediji, kuri veic izskaidrošanas darbu par ES integrācijas jautājumiem.

Vairāki ārvalstu zinātnieki pēc ES Komisijas pasūtījuma veica pētījumus par Viduseiropas un Austrumeiropas valstu lauksaimniecību. Šie darbi ir atšķirīgi, taču vienoti tie ir jautājumā, ka bez būtiskām izmaiņām ES KLP, ja ES palielinās austrumu virzienā, būs grūta, pat neiespējama.

Runājot par lauksaimniecību, tiek uzsvērts, ka nedrīkst aizmirst asociēto valstu iestāšanās iemeslus — politikas un drošības jautājumus, tie ir jautājumi, kas iet pāri KLP un strukturālajiem fondiem.

Šobrīd ir aprēķināts, ka 10 asociētām valstīm iestājoties ES, izmaksas varētu būt no 13,5 — 64 miljardiem ECU, tāpēc ES nevar viennozīmīgi un precīzi definēt savu kopējo politiku, ieskaitot lauksaimniecību, attiecībā ne uz vienu no šīm valstīm, tajā skaitā arī Latviju.

Tāpēc pašlaik Rietumu zinātnieki piedāvā četrus modeļus, kā Viduseiropas un Austrumeiropas valstis varētu iestāties ES.

1. modelis. Lauksaimniecība tiek izslēgta no iekšējā tirgus.

2. modelis. Ieviest iespējami ilgu pārejas periodu.

3. modelis. Veidot vienotu tirgu bez konkurences.

4. modelis. Atļaut cenu strauju harmonizēšanu.

Līdz 1997. gada beigām ES Komisija izstrādās KLP attīstības virzienus (tai skaitā iespējamās cenu līmeņa izmaiņas) nākošajam gadsimtam, ņemot vērā ES paplašināšanos austrumu virzienā.

3. Kāpēc Saeima un plašāka sabiedrība tiek maldināta, ka “brīvais tirgus Baltijā ar lauksaimniecības produktiem” ir Latvijas lauksaimniecības produkcijas ražotājiem vēlams starpposms uz Eiropas Savienību?

Brīvā tirgus izveide Baltijā ir uzskatāma par vienu no būtiskiem nosacījumiem, lai paplašinātu tirgu Latvijas lauksaimniecības ražojumiem. Tādējādi 2,5 miljonu patērētāju vietā tiek iegūts gandrīz 3 reizes lielāks tirgus. Bez tam viena no būtiskām šī tirgus iezīmēm būs pārtikas produktu cenu stabilizācija un izlīdzināšanās. Pastiprinātas konkurences apstākļos mūsu ražotājiem būs iespējams iegūt pieredzi un ražot augstākas kvalitātes produkciju, kas, savukārt, noderēs gan iestājoties ES, gan apgūstot austrumu un citus tirgus.

Arī valsts pārvaldes institūcijām, novērtējot tirgus attīstību, būs iespējams iedarboties un pielietot praksē gan juridiskas, gan ekonomiskas sviras, lai nodrošinātu godīgu konkurenci iekšējā tirgū un Baltijas valstu starpā.

Bez tam palielinās iespējas efektīvāk izmantot ES palīdzības programmas vienotā Baltijas telpā kopīgu problēmu risināšanai, kā arī sakārtot pārtikas kvalitātes nodrošināšanas jautājumus (veterināros, fitosanitāros, pārtikas higiēnas, atbilstības novērtēšanas u. c.).

4. Paziņot, kuri indivīdi, valstsvīri, ministri un ierēdņi tiks atzīti par neatbilstošiem saviem ieņemamajiem amatiem sakarā ar Saeimas un tautas maldināšanu augšminētā jautājuma sakarā.

Ņemot vērā iepriekšminētās atbildes, Zemkopības ministrija uzskata, ka ir veikts pietiekoši plašs praktiskais un izskaidrošanas darbs par ES KLP un tās būtību, ievērojot to informāciju, kas ir mūsu rīcībā.

Tāpēc to nevar uzskatīt par tautas maldināšanu, jo ES politika nepārtraukti mainās. Zemkopības ministrija cenšas to ievērot arī savā ikdienas darbā, sagatavojot attiecīgus normatīvos dokumentus, valsts budžeta un investīciju projektus, subsīdiju nolikumus u.c.

5. Kad Latvijā tiks izstrādāta un ieviesta kārtība par valsts garantētām cenām lauksaimniecības precēm, lai nodrošinātu lauku rentabilitāti (5–10 gadu tranzīcijas laiks) ceļā uz Eiropas Savienību?

Latvijas attīstība iepriekšējos vairāk nekā 50 gados līdz neatkarības atgūšanai balstījās uz pilnīgu valsts diktātu visos jautājumos, ieskaitot garantētās cenas, valsts iepirkumu un tamlīdzīgi. Pie kā tas ir novedis, visiem ir skaidrs. Tāpēc piedāvājumam un pieprasījumam arī turpmāk ir jābūt galvenajam cenu regulēšanas mehānismam Latvijā.

Pastāvot brīvai tirdzniecībai ar lauksaimniecības precēm Baltijas valstu starpā, samazināsies cenu un piedāvājuma pieprasījuma svārstības, kā arī varēs veidot izlīdzinātu lauksaimniecības atbalsta politiku.

Pašreiz pastāv atsevišķi garantēto cenu līmeņu elementi, ko nosaka LR likumi “Par Latvijas labības tirgu un valsts labības rezervi”, “Par cukuru”, kā arī Zemkopības ministrijas apstiprinātais subsīdiju nolikums. Šo jautājumu tālākai sakārtošanai tiek radīta juridiska bāze, kurai pamatā ir Zemkopības ministrijas sagatavotais un Saeimā iesniegtais Lauksaimniecības likuma projekts.

Ir izanalizēta arī intervences cenu pielietošanas sistēma, bet iekšējā tirgus situācija pašražoto pārtikas produktu deficīta apstākļos nepieprasa intervences cenu sistēmas pielietošanu, jo cenu līmenis iekšējā tirgū nesamazinās, bet gan pamazām stabilizējas un pat pieaug.

Attīstoties ražošanai un preču piedāvājumam tirgū, varētu rasties vajadzība pielietot intervences mehānismu, kura nodrošināšanai nepieciešams paredzēt papildu valsts budžeta asignējumus.

Uz jaut. Nr. 48 — dok. Nr. 1425

Finansu ministrs A.G.Kreituss:

1996. gada 24. septembrī

Finansu ministrija izskatīja deputātu jautājumu Nr.48 un sniedz sekojošus paskaidrojumus:

1., 2. Savā š.g. 19. jūlija slēdzienā Labklājības ministrijas izstrādātajam Ministru kabineta noteikumu projektam “Noteikumi par veselības aizsardzības speciālā budžeta izlietošanas kārtību 1996. gadā” Finansu ministrija ierosināja projektā paredzēt, ka ieņēmumi no akcīzes nodokļa par alkoholiskajiem dzērieniem tiek plānoti pieaugošās summās pa ceturkšņiem no gada sākuma. Konkrētu summu atšifrējums būtu pamatojums virsplāna ieņēmumu aprēķinam.

Š.g. 12. augusta Ministru kabineta Ekonomikas un finansu komitejas sēdē noteikumu projektu neakceptēja, uzliekot par pienākumu Labklājības ministrijai sagatavot veselības aizsardzības speciālā budžeta tāmi un precizēt noteikumu projekta redakciju saskaņā ar komisijas sēdē izteiktajiem priekšlikumiem.

3. Ieņēmumi no alkohola 1996. gadā prognozēti Ls 25,3 milj. Pēc FM vērtējuma virsplāna ieņēmumi varētu būt Ls 2,2 milj, tai skaitā Ls 1,1 milj. varētu būt kā papildu ieņēmumi veselības aizsardzības speciālajā budžetā. Spirta monopola pārvalde nepiedalās akcīzes nodokļa ieņēmumu prognozēšanas procesā par spirtu un alkoholiskajiem dzērieniem.

4. Uz 15.09.96. ieņēmumi no alkohola un spirta ir Ls 16,96 milj., tai skaitā Ls 15,2 milj. no alkohola un Ls 1,7 milj. no vīna un šampanieša.

5. Virsplānā ieņēmumus no alkohola akcīzes nodokļa 1,1 milj. latu apmērā (kopā ar atlikumiem no iepriekšējā gada 2,3 milj. latu apmērā) Finansu ministrija ir iestrādājusi likuma projektā “Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 1996. gadam””.

Uz jaut. Nr. 49 — dok. Nr. 1419

Pašvaldību finansu izlīdzināšanas fonda

padomes priekšsēdētājs O. Spurdziņš:

1996. gada 25. septembrī

Sakarā ar vēstuli Nr. 4073, kura adresēta LR finansu ministram A. Kreitusam un LR pašvaldību lietu valsts ministram E. Jurkānam, Pašvaldību lietu pārvalde ir sagatavojusi Jūsu pieprasīto informāciju par rajonu padomju pašvaldību plānotiem izdevumiem uz 1996. gadu un faktiskiem izdevumiem par 1996. gada 1. pusgadu izpildvaras un likumdošanas varas institūciju uzturēšanai.

Vēstulei pievienoti informatīvie dati.

Rajonu padomju pašvaldību plānotie un faktiskie izdevumi pārvaldes aparāta uzturēšanai

Rajons Iedz. skaits Kopā izd. Izd. pārv. Izd. pārv. Pārv. izd. Faktiskie izd.pārv. Faktiskie izd. Pārv. izd. izp.

1996. g. plāns 1996. g. plāns uz 1 iedz. īpatsvars (%) 1996. g. 1. pusgadā pārv. uz 1 iedz. (%) no plānotā

Aizkraukles raj. padome 43587 1684836 144085 3,31 8,55 60702 1,39 42

Alūksnes raj. padome 27454 1130587 104990 3,82 9,29 47605 1,73 45

Balvu raj. padome 32383 1242014 85000 2,62 6,84 35020 1,08 41

Bauskas raj. padome 53078 1863366 141085 2,66 7,57 63474 1,20 45

Cēsu raj. padome 61813 3050950 162195 2,62 5,32 63380 1,03 39

Daugavpils raj. padome 45074 1946717 187663 4,16 9,64 109796 2,44 59

Dobeles raj. padome 41255 1512616 133083 3,23 8,80 59690 1,45 45

Gulbenes raj. padome 29601 1226718 102335 3,46 8,34 61846 2,09 60

Jelgavas raj. padome 36741 1380328 152765 4,16 11,07 104093 2,83 68

Jēkabpils raj. padome 58052 2160454 141000 2,43 6,53 68630 1,18 49

Krāslavas raj. padome 38890 1534690 140000 3,60 9,12 38587 0,99 28

Kuldīgas raj. padome 38726 1549985 116198 3,00 7,50 82637 2,13 71

Liepājas raj. padome 51048 1877064 283100 5,55 15,08 148986 2,92 53

Limbažu raj. padome 41038 1450016 87971 2,14 6,07 41548 1,01 47

Ludzas raj. padome 39534 1492666 109398 2,77 7,33 48372 1,22 44

Madonas raj. padome 48332 1661814 159901 3,31 9,62 52454 1,09 33

Ogres raj. padome 63592 2139052 149900 2,36 7,01 66734 1,05 45

Preiļu raj. padome 43089 1813651 125493 2,91 6,92 59365 1,38 47

Rēzeknes raj. padome 42263 1657831 185000 4,38 11,16 85735 2,03 46

Rīgas raj. padome 144837 5044043 297700 2,06 5,90 109081 0,75 37

Saldus raj. padome 39581 1501088 110436 2,79 7,36 40367 1,02 37

Talsu raj. padome 50138 1828865 116390 2,32 6,36 70792 1,41 61

Tukuma raj. padome 56208 2473517 183683 3,27 7,43 101074 1,80 55

Valkas raj. padome 35808 1648702 116257 3,25 7,05 53346 1,49 46

Valmieras raj. padome 61378 2308435 202900 3,31 8,79 68644 1,12 34

Ventspils raj. padome 14232 759073 110214 7,74 14,52 47362 3,33 43

Kopā rajonu padomēs 1237732 47939078 3848742 7,74 14,52 1789319,54 1,45 46

Pašvaldību lietu pārvalde

Uz jaut. Nr. 49 — dok. Nr. 1419b

Finansu ministrs A. G. Kreituss:

1996. gada 26. septembrī

Finansu ministrija iesniedz Jūsu š. g. 24. septembra vēstulē pieprasīto informāciju par 1996. gadā rajonu pašvaldību budžetos paredzētajiem pārvaldes aparāta uzturēšanas izdevumiem:

Rajoni Paredzēts 1996. gada

pašvaldību budžetā

Aizkraukles 144085

Alūksnes 104990

Balvu 85000

Bauskas 141085

Cēsu 162195

Daugavpils 187663

Dobeles 133083

Gulbenes 102335

Jelgavas 152765

Jēkabpils 141000

Krāslavas 140000

Kuldīgas 116198

Liepājas 258100

Limbažu 87971

Ludzas 109398

Madonas 159901

Ogres 149900

Preiļu 125493

Rēzeknes 185000

Rīgas 297700

Saldus 99986

Talsu 116390

Tukuma 183683

Valkas 116257

Valmieras 202900

Ventspils 110214

Kopā 3813292

Uz jaut. Nr. 50 — dok. Nr. 1420a

Ārlietu ministrs V. Birkavs:

1996. gada 26. septembrī

Godājamie deputātu kungi!

Atbildot uz LR Saeimas frakcijas “Latvijai” Ministru prezidentam adresētajiem jautājumiem, LR Ārlietu ministrija vēlas sniegt informāciju par LR Ārlietu ministrijas darbu un sasniegto starpvalstu sarunās ar Vāciju par kompensācijām Latvijas iedzīvotājiem, kas Otrā pasaules kara laikā cīnījās un piespiedu kārtā tika iesaukti Vācijas militārajos formējumos.

Mēģinājumi risināt šo problēmu no LR Ārlietu ministrijas puses tika uzsākti 1992. gada jūnijā, kad LR labklājības ministra tikšanās laikā ar Vācijas darba un sociālo lietu ministru tika skarts jautājums par Otrā pasaules kara laikā nodarīto morālo un materiālo zaudējumu kompensāciju.

Sākotnēji Vācijas nostāja šajā jautājumā bija noraidoša. Latvijas puse vairākkārt ierosināja un noorganizēja tikšanās gan ar Vācijas Ārlietu, gan arī ar Vācijas Darba un sociālo lietu ministriju pārstāvjiem.

1992. gada 27. oktobrī ar LR Ministru padomes priekšsēdētāja padomnieka vēstuli pēc Ministru padomes priekšsēdētāja norādījuma jautājuma sagatavošana starpvalstu sarunām tika uzdota LR Ārlietu un Labklājības ministrijām.

LR Ārlietu ministrija iekļāvusi minēto jautājumu visās starpvalstu sarunās ar Vāciju un centusies šo jautājumu risināt visaugstākajā starpvalstu līmenī (tiekoties ar Bundestāga prezidenti R. Zīsmuti, Vācijas prezidentu R. Hercogu, Vācijas kancleru H. Kolu, Vācijas ārlietu ministru K. Kinkelu un citām amatpersonām un politiķiem). Tika mēģināts arī iekļaut punktu par kompensācijām fašisma upuriem Latvijas un Vācijas kopīgās deklarācijas tekstā.

Ar 1993. gada 19. oktobra LR Ministru prezidenta V. Birkava vēstuli LR Ārlietu ministrija tika vēlreiz informēta par sarunu turpināšanas nepieciešamību jautājumā par kompensācijām bijušajiem koncentrācijas nometņu ieslodzītajiem, kā arī vācu armijā (latviešu leģionā) piespiedu kārtā iesauktajiem un dienējušajiem Latvijas iedzīvotājiem.

Sarunu rezultātā 1993. gada 15. novembrī Vācijas valdība izteica konkrētu priekšlikumu — humāna žesta formā piešķirt katrai no Baltijas valstīm 2 miljonus vācu marku ar stingru nosacījumu, ka šie līdzekļi izlietojami kādam konkrētam projektam un minētā summa nevar tikt izmaksāta pensiju veidā katram cietušajam personīgi, pie tam Vācijas puse šo humāno investīciju piešķīra tikai t. s. tiešajiem nacisma upuriem — bijušajiem geto un koncentrācijas nometnēs ieslodzītajiem (politieslodzītajiem).

LR Ārlietu ministrija un vēstniecība Bonnā ir veikušas intensīvu darbu, lai panāktu Latvijai (Baltijai) labvēlīgāko risinājumu, vadoties no Latvijas iekšpolitiskās situācijas, cenšoties paplašināt to personu loku, kuras būtu tiesīgas saņemt vācu puses kompensācijas par Otrā pasaules kara laikā nodarītajiem morālajiem un materiālajiem zaudējumiem. Vācijas attieksme pret jautājuma paplašināšanu attiecībā arī uz piespiedu kārtā Vācijas armijā iesauktajiem un dienējušiem, uz Vāciju darbā aizvestajiem Latvijas iedzīvotājiem, kā arī uz materiālo zaudējumu civiliedzīvotājiem (nodedzinātajām baznīcām, mājām u.c.) atlīdzināšanu ir palikusi noraidoša.

1994. gada 28. jūnijā LR Ministru kabinets pieņēma lēmumu akceptēt Vācijas valdības piedāvāto humāno investīciju, kas paredzēta vācu okupācijas režīmā cietušajiem, un uzskatīt šo investīciju par vienu no jautājuma risinājuma sastāvdaļām.

Lai izmantotu Vācijas piešķirto humāno investīciju, LR Labklājības ministrija ir izstrādājusi vairākus projektus, prioritāte ir piešķirta projektam “Nacionālsociālisma upuru gerontoloģijas centra izveides projekts” Ķemeru sanatorijā.

1996. gadā LR Ārlietu ministrija turpināja un turpina darbu pie konkrētā Ministru kabineta lēmuma izpildes. Pašlaik notiek darbs pie vienošanās saskaņošanas, lai saņemtu humāno investīciju DM 2 milj.

Tā kā Vācijas attieksme pret kompensācijām un pensijām Otrā pasaules kara laikā Vācijas militārajos formējumos iesauktajiem un dienējušajiem Latvijas iedzīvotājiem visu starpvalstu sarunu gaitā ir palikusi noraidoša, šis jautājums tiek risināts tikai atbilstoši Vācijas likumdošanai par karadienestu. Lēmumus par pensijām cilvēkiem, kas dienējuši, ieguvuši invaliditāti dienesta rezultātā Vācijas militārajos formējumos Otrā pasaules kara laikā, tajā skaitā arī SS latviešu leģionā (Waffen SS), pieņem Vācijas atbilstošās valsts iestādes.

Pašlaik, lai iegūtu papildu informāciju, iespējams griezties ar iesniegumu Vācijas vēstniecībā Rīgā.

Lai Latvijas iedzīvotājiem atvieglotu pensiju un sociālo pabalstu saņemšanu no Vācijas, kā arī risinātu jautājumus, kas saistīti ar formalitāšu kārtošanu, starp Vāciju un Latviju tiek uzsāktas sarunas par līguma noslēgšanu starp LR Labklājības ministriju un Rāvensburgas sociālās apgādes iestādi Vācijā, kas nodarbojas ar pensiju piešķiršanu tiem Latvijas iedzīvotājiem, kam uz to ir tiesības saskaņā ar Vācijas likumdošanu. Paredzams, ka šāds līgums paātrinās pensiju lietu un problēmgadījumu izskatīšanu un mazinās grūtības, kas saistītas ar Vācijas birokrātisko aparātu (Latvijas ārstu atzinumu akceptēšana, ārkārtīgi lēnais jautājumu izskatīšanas process u.c.).

Līdz šim Ārlietu ministrija ir regulāri informējusi LR Saeimu par sarunu risināšanas gaitu ar Vāciju. Ārlietu ministrija arī turpmāk informēs Saeimu par atbilstošo vienošanos sagatavošanas gaitu un panāktajiem rezultātiem.

Deputātu iesniegums

Dokuments Nr. 1436

Par Latvijas Republikas Aizsardzības koncepciju

LR Saeimas Prezidijam

Lūdzu iekļaut kārtējās Saeimas plenārsēdes darba kārtībā lēmuma projektu “Par Latvijas Republikas Aizsardzības koncepcijas apstiprināšanu”.

Pielikumā: “Latvijas Republikas Aizsardzības koncepcija”, lēmuma projekts “Par Latvijas Republikas Aizsardzības koncepcijas apstiprināšanu”.

Saeimas deputāti: O.Kostanda, J.Mauliņš, E.Grīnbergs,

E.Zelgalvis, I.Liepa, A.Rubins, K.Čerāns,

1996. gada 26. septembrī J.Kazāks, J.Kušnere, J.Celmiņš.

Latvijas Republikas aizsardzības koncepcija

1. Ievads

Latviešu tauta vairākkārt ir spējusi atkarot savu zemi ar dažādiem līdzekļiem, tomēr daudzkārt tā nav spējusi nosargāt savu zemi no iebrucējiem, kas to ir novedis pie iznīcības sliekšņa. Jaunu okupāciju latviešu tauta nepārdzīvos un beigs pastāvēt kā nācija, ja tā nebūs gatava ar visiem iespējamiem līdzekļiem aizstāvēt sevi un savu zemi.

Latvijas Republikas aizsardzības koncepcija ir Nacionālās drošības koncepcijas sastāvdaļa, tā neaizskar citu valstu drošību. Tomēr, ja kādas valsts valdība sāks realizēt ekspansionistisku politiku ar mērķi pakļaut sev Baltijas valstis un Latviju, tad Latvijai jābūt gatavai veikt adekvātus politiskus, ekonomiskus un militārus aizsardzības pasākumus.

Latvijas Nacionālie bruņotie spēki ir Latvijas brīvvalsts armijas un 2. pasaules karā karojušo latviešu divīziju nelokāmā kaujas spara, daudzveidīgās cīņas taktikas un labāko tradīciju mantinieki un turpinātāji.

Aizsardzības koncepcijas galvenie mērķi ir:

— aizsardzības stratēģijas un tai atbilstošu Nacionālo bruņoto spēku struktūru noteikšana;

— NBS attīstībai, finansu, operatīvo un citu plānu izstrādei nepieciešamo pamatu izveidošana.

2. Militārie draudi un to analīze.

Militārais apdraudējums ir saistīts ar varbūtējiem ārvalstu, galvenokārt kaimiņvalstu centieniem iekļaut vai saglabāt Baltijas valstis savas ietekmes zonā. Šos centienus īstenojot, ir iespējams mēģinājums veicināt Latvijas politisko, ekonomisko un sociālo destabilizāciju, lai vardarbīgi pārņemtu valsts varu, iespējams, ar “miera uzturēšanas spēkiem” iedzīvotāju minoritāšu drošības garantēšanai. Kādas ārvalsts politiskās destabilizācijas gadījumā ir iespējams dažādu politisko vai militāro grupējumu mēģinājums pārņemt varu Latvijā pat bez šīs valsts valdības piekrišanas vai atbalsta. Tas nozīmē, ka Latvijas militārais apdraudējums ir cieši saistīts ar ekonomiskiem, politiskiem un cita veida apdraudējumiem, ka militārais apdraudējums “tīrā veidā” tuvākajā laikā ir maz iespējams.

Latvijas militārais apdraudējums var notikt pēc dažādiem scenārijiem, kurus nosacīti var sadalīt sekojoši:

a) Militārais apdraudējums kā pēdējais posms ārvalsts centienos saglabāt Latviju savas ietekmes zonā.

Šajā gadījumā ārvalsts centienos pārņemt varu Latvijā galvenais uzsvars tiks likts uz iekšējās situācijas destabilizēšanu, apvienojot gan iekšējās, gan ārējās ekonomiskās, politiskās un sociālās sviras ar mērķi izsaukt iekšējos nemierus un haosu valstī. Šo centienu īstenošanas pēdējā posmā Latvijā var tikt ievesti ārvalsts “miera uzturēšanas spēki”, kuriem var sekot lielākas karaspēka vienības.

b) Militārais apdraudējums saistīts ar inscenētiem iekšējiem nemieriem.

Pretvalstiski orientētas organizācijas ciešā sadarbībā ar kriminogēnām struktūrām, atvaļinātām militārpersonām un specdienestu slepenajiem darbiniekiem un aģentiem savos nolūkos vai/un ārvalstu uzdevumā mēģina ar bruņotu spēku pārņemt varu valstī. Scenārija attīstība ir līdzīga variantam a), tikai ar mazāku spēka pielietošanu, toties ar daudz plašākām slēptās darbības iespējām visā valsts teritorijā.

Ļoti iespējama variantu a) un b) kombinācija.

c) Militārais apdraudējums kā sekas no nekontrolējamiem procesiem ārvalstī.

Galīgās ārvalsts iekšējās destabilizācijas gadījumos, kad tur pie varas nāk impēriski noskaņotie spēki, kad valstī izraisās nemieri vai pat pilsoņu karš, ir iespējami plānotie vai spontānie bruņotie iebrukumi Latvijas teritorijā. Šie iebrukumi var īstenoties arī nekontrolējamu milzīgu bēgļu masu pārvietošanās veidā.

d) Pasaules politiskās krīzes rezultātā izceļas militārais konflikts starp divām vai vairākām valstīm vai valstu savienībām.

Latvija nokļūst šī konflikta darbības zonā, tās teritorijā tiek iesūtīts svešas valsts (valstu) karaspēks. Latvijas intereses tiek pilnīgi ignorētas, vai arī tā tiek iesaistīta karadarbībā kā vienas puses sabiedrotā.

Plānotas militāras invāzijas gadījumā izšķirošā loma piederēs gaisa un jūras desantiem, speciālo uzdevumu vienību un izlūkgrupu darbībai. Šīs gaisa un desanta operācijas ir iespējams realizēt no daudziem virzieniem. Uzbrukuma objekti būs valsts varas iestādes, stratēģiski svarīgu valsts komunikāciju, pārvaldes un ekonomiskie centri, kā arī Nacionālo bruņoto spēku daļas un apakšvienības. Izšķiroša nozīme būs cīņai par Rīgu, Liepāju, Ventspili, Daugavpili un Rēzekni.

3. Valsts aizsardzības veidošanas pamatprincipi

a) Politiskajā jomā:

— ar likumu jāaizliedz kapitulācijas izsludināšana, izdarot nepieciešamās izmaiņas Satversmē un citos likumos, iespējamajam agresoram jāparāda, ka militārā pretošanās notiks pat Latvijai visnelabvēlīgākajos apstākļos;

— valsts drošības stiprināšanas interesēs jāturpina divpusēju un daudzpusēju sadarbības līgumu slēgšana ar draudzīgajām valstīm;

— jāpastiprina sadarbība ar Baltijas valstīm — tikai kopā Latvija, Lietuva un Igaunija var pretoties militāram pārspēkam, jāpanāk tādu līgumu noslēgšana starp Baltijas valstīm, kad uzbrukums vienai no tām ir uzskatāms par agresiju pret pārējām;

— jāpaplašina sadarbība ar NATO, vienlaicīgi nepieļaujot masveida iznīcināšanas līdzekļu izvietošanu valsts teritorijā, “Partnerattiecības mieram” programmas realizēšana;

— par valsts aizsardzības pamatprincipu jāņem totālā (vispārējā) valsts aizsardzība;

— jāpanāk patriotiska sabiedrības attieksme pret valsts aizsardzību, jāievieš attiecīgas programmas vai kursi skolās un augstskolās, jāpalielina jaunsargu, gaidu un skautu kustības nozīme;

— jāpanāk karavīru sociālpolitiskā nodrošinājuma uzlabošana.

b) Ekonomiskajā jomā:

— Baltijas valstīm jāattīsta sava militārā rūpniecība tajās nozarēs, kur tas ir ekonomiski izdevīgāk, nevis jāiegādājas attiecīgo bruņojumu, munīciju vai ekipējumu no ārvalstīm;

— jāpārskata neizdevīgi noslēgtie armijas īpašuma izmantošanas līgumi, jāpanāk šo īpašumu un objektu ekspluatācija valsts aizsardzības, bet ne apšaubāmu komercstruktūru interesēs.

Attiecīgajām ministrijām nepieciešams izstrādāt militāro ražotņu atjaunošanas plānu, paredzot šīm ražotnēm nepieciešamos atvieglojumus;

— rūpniecības, lauksaimniecības un citos uzņēmumos sagatavot plānus, kuros paredzēt nepieciešamos pasākumus valsts okupācijas gadījumā vai sākoties agresijai;

— valsts aizsardzībai iedalītie finansu resursi nedrīkst būt mazāki kā nepieciešams, lai uzturētu NBS un nodrošinātu to spējas izpildīt tiem noteiktos uzdevumus;

— jāietur kurss uz modernā bruņojuma, tehnikas un sakaru līdzekļu iegādi. NBS apgāde atbilstoši NATO valstu standartu līmenim veicinās integrēšanos kolektīvās drošības sistēmās;

— jāveido valsts rezerves un krājumi ārkārtas situācijas ieviešanas gadījumam;

— jāpanāk valsts neatkarība no energoresursu piegādātājiem — iespējamām agresorvalstīm, jāizstrādā sava enerģētikas attīstības programma Baltijas valstu sadarbības ietvaros.

c) Militārajā jomā:

— jāveido nelieli, bet mobili un labi apbruņoti profesionāli ātrās reaģēšanas spēki un visu valsts teritoriju noklājoša Zemessardze un Teritoriālās aizsardzības spēki;

— bruņotās cīņas pamatā jābūt partizānu kara taktikai:

uzbrukums — atgājiens; izvairīšanās no izšķirošām cīņām ar militāro pārspēku, piekopjot spēku saglabāšanas taktiku;

— jāpastiprina militārās izlūkošanas struktūru darbība, jo spēcīga izlūkošanas sistēma valstij izmaksā lētāk nekā daudzskaitlīga karaspēka uzturēšana, bet no militārā viedokļa tas ir pat efektīvāk;

— karaspēka daļām, apakšvienībām un grupām jāprot vest bruņota cīņa patstāvīgi, kad vadības orgāni ir izolēti un ar tiem nav sakaru;

— jāveido efektīva un elastīga vadības un sakaru sistēma, kas dotu iespēju regulāri apmainīties ar informāciju starp Baltijas un citām draudzīgajām valstīm.

4. Nacionālo bruņoto spēku uzdevumi

NBS uzdevumi ir dalāmi divās daļās: uzdevumi miera laikā un uzdevumi bruņota konflikta vai kara gadījumā.

a) NBS miera laika uzdevumi (M) ir:

M 1:

Kaujas gatavības un kaujas spēju uzturēšana un vairošana:

— veikt nepieciešamās apmācības visas tautas sagatavošanai cīņai ar ienaidnieku;

— izstrādāt jautājumus, saistītus ar mobilizāciju, panākt, lai Saeima pieņem likumu par mobilizācijas pasākumiem;

— veikt attiecīgos izlūkošanas uzdevumus;

— uzturēt labi apmācītus ātrās reaģēšanas spēkus, kas spēj pretoties negaidītam uzbrukumam vai bruņotai robežu pāriešanai;

— sargāt un nodrošināt militārus un stratēģiskus objektus;

— sadarboties ar draudzīgām ārvalstīm, gatavoties saņemt no tām un sūtīt uz tām papildspēkus;

— izveidot un uzturēt efektīvu vadības un sakaru sistēmu.

M 2:

Sargāt Latvijas robežu, teritoriju, jūras akvatoriju un gaisa telpu:

— nodrošināt Latvijas sauszemes teritorijas neaizskaramību;

— nodrošināt Latvijas jūras akvatorijas un gaisa telpas neaizskaramību;

— veikt novērošanu sadarbībā ar citām valsts institūcijām un draudzīgām valstīm;

— konstatēt un dokumentēt tīšu Latvijas robežas, teritorijas, jūras akvatorijas un gaisa telpas aizskaršanu, un adekvāti reaģēt uz to.

M 3:

Likumos noteiktajā kārtībā piedalīties pasākumos, kas ir vērsti uz krīzes situāciju pārvarēšanu:

— novērst vardarbīgus likumīgas valdības gāšanas mēģinājumus un Satversmē noteiktās valsts iekārtas maiņu;

— piedalīties terorisma apkarošanas pasākumos;

— apgūt prasmi dažādu incidentu ierobežošanā, novēršanā un likvidēšanā.

M 4:

Likumos un starptautiskajos līgumos noteiktajā kārtībā ņemt līdzdalību kolektīvo drošības sistēmu pasākumos miera un stabilitātes saglabāšanā:

— piedalīties miera uzturēšanas un humānās palīdzības operācijās ANO vai EDSO ietvaros;

— kopīgi ar pārējām Baltijas valstīm atbalstīt starptautisko drošību ar “Baltbat” palīdzību;

— ņemt aktīvu līdzdalību NATO programmā “Partnerattiecības mieram”.

M 5:

Uzņemties citus uzdevumus Latvijas valsts un tautas interesēs:

— piedalīties dabas katastrofu un lielu tehnoloģisko avāriju seku likvidēšanā;

— pildīt meklēšanas un glābšanas pasākumus, izmantojot Jūras un Gaisa spēku vienības;

— nodrošināt ar personālsastāvu goda sardzes un citas ceremonijas;

— kopā ar citām valsts institūcijām veikt vides aizsardzības pasākumus un tās ekoloģisko uzraudzību.

b) NBS uzdevumi bruņota konflikta vai kara gadījumā (K):

K 1:

Atvairīt militāru agresiju pret Latvijas Republiku:

— sargāt visu robežu;

— ar bruņotu spēku pretoties jebkādam pārrobežas uzbrukumam Latvijas Republikai;

— dokumentēt pašu agresijas faktu, ziņot par to pa visiem iespējamiem kanāliem valdībai un pasaules sabiedrībai.

K 2:

Nosargāt stratēģiski svarīgus valsts objektus:

— objekti, kas Latvijai ir izšķirīgi politisku vai citu iemeslu dēļ, ir jāsargā un jāaizstāv tik ilgi, cik ir iespējams.

K 3:

Nodarīt agresoram iespējami lielākus zaudējumus:

— aizstāvēt lidlaukus un desantzonas, nepieciešamības gadījumā tos iznīcināt;

— bloķēt, atvairīt un aizkavēt ienaidnieka pārvietošanos valsts teritorijā;

— cīnīties tur, kur iebrucējam var sagādāt vislielākos zaudējumus ar vismazāko kaitējumu pašiem;

— izvairīties no kaujām ar ienaidnieka pārspēku;

— veikt plašu mīnu un partizānu diversiju karu, īstenot visus pasākumus, kas padarītu agresiju pretiniekam ekonomiski neizdevīgu.

K 4:

Ja uzbrukumu nav iespējams atvairīt, veikt ilgstošu bruņotu pretestību visā valsts teritorijā:

— sadalīties mazās grupās un turpināt lokālu pretestību;

— mazajām vienībām cīnīties patstāvīgi, arī gadījumos, kad NBS komandējošās struktūras nedarbojas;

— nepieļaut agresoram rīcības brīvību okupētajās teritorijās;

— nepārtraukti radīt agresoram iespējami lielākus zaudējumus;

— nodrošināt ilgstošu bruņotu un organizētu pretestību.

K 5:

Valsts vadošo struktūru saglabāšana:

— nosargāt Valsts prezidentu, Saeimu un likumīgo valdību;

— nodrošināt likumīgās valdības sakarus ar pilsoņiem, pasaules valstu valdībām un starptautisko presi;

— palīdzēt valdībai pārvietošanās un iespējamās evakuācijas gadījumos.

5. Nepieciešamās militārās struktūras. Nacionālo bruņoto spēku uzbūve

Nosprausto uzdevumu pildīšanai valstij nepieciešamas sekojošas militāras struktūras:

1) Sauszemes karaspēks;

2) Jūras spēki;

3) Gaisa spēki;

4) Zemessardze;

5) Robežapsardzības spēki un atsevišķi Iekšlietu ministrijas militārie formējumi;

6) Speciālo uzdevumu vienības;

7) Nacionālo bruņoto spēku štābs un štāba bataljons;

8) Atsevišķas karaspēka daļas.

5.1. Sauszemes karaspēks (M1, M3, M4, M5, K2, K3, K4)

Sauszemes karaspēks ir Nacionālo bruņoto spēku veids.

Sauszemes karaspēka galveno kodolu miera apstākļos veido Ātrās reaģēšanas un Teritoriālās aizsardzības spēki. Ātrās reaģēšanas spēkos ietilpst mobilo strēlnieku brigāde. Brigāde jāveido no 5 bataljoniem, diviem jāatrodas Ādažos, bet pārējiem trim Latgalē, Vidzemē un Kurzemē. Katrā bataljonā viena rota jāformē no profesionāliem karavīriem. Rotācijas kārtībā vienai rotai katrā bataljonā jāatrodas paaugstinātā kaujas gatavībā.

Ātrās reaģēšanas spēki uzņemas aizsardzības kauju galveno smagumu, sākoties agresijai, neļauj pretiniekam izvērsties, sagrābt stratēģiski svarīgus objektus. Tas dod iespēju veikt nepieciešamos pasākumus mobilizācijai un Teritoriālās aizsardzības spēku un Zemessardzes izvēršanu saskaņā ar Valsts aizsardzības operatīvo plānu.

Teritoriālās aizsardzības spēkus miera apstākļos veido valsts militārā dienesta pārvalžu, apgādes un mācību struktūrvienības visos valsts novados un rajonos. To galvenais pienākums miera laikā ir veikt valsts militārajam dienestam pakļauto rezervistu un rezerves karavīru uzskaiti, apmācību un iesaistīšanu valsts aizsardzībā, kā arī īstenot teritoriālās aizsardzības pasākumus saskaņā ar Valsts aizsardzības operatīvo plānu. Kara vai izņēmuma gadījumos Teritoriālās aizsardzības spēku sastāvā ietilpst arī vietējās Zemessardzes apakšvienības un mobilizācijas resursi. Vienlaicīgi uz mācību centru bāzēm tiek atmobilizētas un izvērstas mobilo strēlnieku brigādes — katrā novadā viena.

Sauszemes karaspēka galveno bruņojumu sastāda: strēlnieku ieroči, mīnmetēji, dažāda veida ieroči cīņai ar tankiem un bruņutehniku, kā arī pārnēsājamo raķešu kompleksi cīņai ar ienaidnieka aviāciju un helikopteriem. Mobilo strēlnieku brigāžu un bataljonu uzbūvē lielākais īpatsvars būs inženieru — sapieru, prettanku un pretaviācijas daļām un apakšvienībām. Nepieciešamā mobilitāte tiks panākta, apgādājot Sauszemes karaspēku ar attiecīgo bruņutransportu, kā arī izmantojot šo spēku interesēs Gaisa un Jūras spēku transportu.

Jāuzsāk Baltijas valstu sauszemes karaspēka integrācija, veidojot pēc “Baltbata” parauga kopējo Latvijas–Lietuvas–Igaunijas mobilo strēlnieku bataljonu, iekļaujot tajā vienu rotu no katras valsts. Ar laiku šis bataljons jāizvērš līdz brigādes sastāvam. Kara gadījumā vai izņēmuma stāvoklī šī struktūra darbotos saskaņā ar nepieciešamību jebkuras Baltijas valsts aizsardzības interesēs.

5.2. Jūras spēki (M1, M2, M5, K1, K2, K3)

Jūras spēki ir Nacionālo bruņoto spēku veids.

Tie īsteno krasta novērošanas sistēmas izveidi, kura iekļauj sevī gan vizuālās novērošanas, gan radiolokācijas novērošanas sastāvdaļas, integrējot to ar analogām Lietuvas un Igaunijas sistēmām. Veic pasākumus stratēģiski svarīgu ostu, kā arī piekrastes rajonu nodrošināšanā pret iespējamiem jūras desantiem, traucē pretinieka kara flotes darbību Baltijas jūras akvatorijā, īsteno mīnu kara operācijas, kā arī valsts vadības evakuācijas pasākumus. Sargā valsts teritoriālos ūdeņus un kontrolē valsts ekonomisko zonu Baltijas jūrā. Piedalās cilvēku un objektu glābšanas darbos jūrā un kuģu avāriju seku likvidēšanā, kā arī ekoloģiskās uzraudzības jautājumu risināšanā uz jūras.

Lai pildītu gan miera, gan kara laika uzdevumus, JS sastāvā jābūt: diviem kara kuģu divizioniem (Rīgā un Liepājā) un trim krasta apsardzes divizioniem (Rīgā, Ventspilī un Liepājā).

Jāpanāk kopēja Baltijas valstu Jūras spēku diviziona izveide, kurš darbotos saskaņā ar nepieciešamību jebkuras valsts aizsardzības interesēs.

5.3. Gaisa spēki (M1, M2, M3, M5, K1, K2, K5)

Gaisa spēki ir Nacionālo bruņoto spēku veids. Gaisa spēkos tiek iekļautas arī pretgaisa aizsardzības spēku daļas.

Gaisa spēkiem jānodrošina reāla Latvijas gaisa telpas kontrole un aizsardzība. Valsts civilajām iestādēm jāsniedz GS visa informācija par situāciju valsts gaisa telpā.

Gaisa telpas aizsardzības sistēmas veidošanai jādod prioritāte. Jāizveido radiotehniskais bataljons un jāiegādājas nepieciešamās modernās RLS. Jāizveido kaujas helikopteru eskadriļa. Sadarbībā ar citām NBS struktūrām jānodrošina lidlauki un nosēšanās laukumi pret iespējamiem gaisa desantiem. Militārās agresijas gadījumā valsts gaisa satiksmes struktūras pāriet Gaisa spēku kontrolē un/vai pakļautībā.

GS jābūt gataviem sniegt palīdzību iedzīvotājiem un valsts resoriem stihisko nelaimju un dabas katastrofu apstākļos.

Jāturpina darbs pie apvienotās Baltijas valstu pretgaisa aizsardzības sistēmas izveides. Jāsāk veidot kopējā Baltijas valstu Gaisa spēku eskadriļa.

5.4. Zemessardze (M1, M3, M5, K2, K3, K4)

Zemessardze ir Nacionālo bruņoto spēku veids.

Zemessardzes daļas un apakšvienības nodrošina totālo pretošanos agresoram visā valsts teritorijā.

Miera laikā Zemessardze iesaista valsts pilsoņus brīvprātīgajā valsts aizsardzības un sabiedriskās kārtības nodrošināšanā, veic savu apakšvienību militāro apmācību un tautas militāri patriotisko audzināšanu, cieši sadarbojoties ar Sauszemes karaspēka Teritoriālās aizsardzības spēkiem.

Kara laikā vai izņēmuma stāvoklī Zemessardze piedalās valsts teritoriālajā aizsardzībā saskaņā ar Valsts aizsardzības operatīvo plānu.

Zemessardzes brigāžu un bataljonu struktūrās lielākais īpatsvars ir sapieri, prettanku un pretaviācijas aizsardzības daļas un apakšvienības. Tās ir jānodrošina ar nepieciešamajām mīnām, granātām, dažāda veida sprāgstvielām, kā arī prettanku bruņojumu un mobilajiem/pārnēsājamiem raķešu komplektiem cīņai ar aviāciju un helikopteriem. Zemessardzes struktūras darbībai jābalstās uz stabilu un drošu vadības un sakaru sistēmu.

Zemessardzes bataljonos tiek gatavota bruņojuma un materiālo resursu bāze mobilizējamo rezervistu vajadzībām.

Vadošos amatos Zemessardzē, sākot ar rotu un bataljonu komandieru līmeni, ieceļami virsnieki ar dienesta pieredzi NBS (vai ārvalstu armijās), ne mazāku par 5 un 10 gadiem attiecīgi. ZS lielākā daļa komplektējama no brīvprātīgajiem, kuri ir izgājuši dienestu NBS (vai citu valstu armijās). ZS vadību veido no profesionāliem karavīriem. Komandējošam sastāvam jābūt militārajai izglītībai atbilstoši aktīvās armijas komandējošam sastāvam.

5.5. Robežapsardzības spēki un atsevišķi Iekšlietu ministrijas militārie formējumi (M1, M2, M3, M5, K1, K3, K4).

Robežapsardzības spēki kļūst par Nacionālo bruņoto spēku veidu tikai kara laikā vai izņēmuma stāvokļa ieviešanas gadījumā. Sākoties agresijai, NBS pakļautībā pāriet arī citi Iekšlietu ministrijas militārie formējumi, kas pilda uzdevumus saskaņā ar Valsts aizsardzības operatīvo plānu.

Miera laikā robežapsardzībā galvenos spēkus un līdzekļus nepieciešams koncentrēt uz austrumu un dienvidaustrumu robežas. Veidot apvienotos kontrolpunktus ar Igauniju un Lietuvu, pakāpeniski pārorientējot spēkus un līdzekļus no šīm robežām uz robežu ar Krieviju un Baltkrieviju.

Robežapsardzības uzdevumus nepieciešamības gadījumos pilda arī Zemessardze, Jūras un Gaisa spēki, kā arī sevišķo uzdevumu vienības.

Kara gadījumā robežapsardzības spēki pilda uzdevumus saskaņā ar Valsts aizsardzības operatīvo plānu, piedaloties gan valsts teritoriālajā aizsardzībā, gan aizstāvot valsts robežu un citus stratēģiski svarīgus objektus.

5.6. Speciālo uzdevumu vienības (M1, M3, M5, K2, K3, K4, K5).

Speciālo uzdevumu vienības ir pakļautas NBS komandierim. To sastāvā ietilpst sevišķo uzdevumu vienība un izlūkdesanta bataljons. Jāintensificē šo daļu apmācības process, veicot apmācības dažādos valsts novados un reģionos, vienlaicīgi veidojot nepieciešamās pretošanās bāzes okupācijas gadījumam.

Šīs vienības komplektējamas no profesionāliem karavīriem, kuri, apvienojoties ar Zemessardzes formējumiem un Sauszemes karaspēku, veidos kodolu totālās pretošanās kustībai valsts okupācijas gadījumā.

5. 7. Nacionālo bruņoto spēku štābs un štāba bataljons (M1, M2, M3, M4, M5, K1, K5).

NBS štābs realizē NBS vadības funkcijas. Izstrādā valsts aizsardzības operatīvo plānu, izveido un uztur militārās izlūkošanas, vadības, NBS izvēršanas un kaujas gatavības, apmācību, kā arī personālsastāva un apgādes sistēmas. Pakļautajiem štābiem jābūt iespējami maziem un jānodarbojas pārsvarā ar savas specialitātes jautājumiem.

Štāba uzdevumu izpildi nodrošina štāba bataljons, kas miera laikā pilda arī goda sardžu pienākumu.

5.8. Atsevišķas karaspēka daļas (M1, M3, M4, K4, K5).

Tās ir vienības, kuras nav iekļautas bruņoto spēku veidos, t. i., armijas hospitālis, “Baltbats”, armijas mācību centri, sapieru un sakarnieku daļas un dažādas apgādes struktūras.

6. Aizsardzības sistēmas galvenās sastāvdaļas.

Lai izveidotu efektīvu valsts aizsardzības sistēmu, ir jāveido un jāuztur sekojošas tās galvenās sastāvdaļas:

— NBS vadības sistēma;

— NBS izlūkošanas un informācijas sistēma;

— NBS personālsastāva, mobilizācijas un izvēršanas sistēma;

— NBS bruņojuma un apgādes sistēma;

— NBS apmācību sistēma.

Tikai tad, kad ir izveidotas šīs sistēmas, var runāt par NBS kaujas gatavību un to spējām aizstāvēt valsti.

Valsts aizsardzības sistēmas sastāvdaļas ir arī civilās aizsardzības un nevardarbīgās pretošanās institūcijas.

6.1. NBS vadības sistēma.

Sistēmai jāgarantē nepārtraukta un efektīva NBS veidu, vienību, daļu un apakšvienību vadība. Šīs sistēmas sastāvā jāietilpst: vadības institūcijām (AM, NBS štābs, NBS veidu štābi utt.); vadības tehniskajiem līdzekļiem (dažādas ierīces, aparāti utt.); vadības punktiem un dažādu sakaru sistēmām.

Vadības sistēmai vienmēr ir jābūt augstākā kaujas gatavības pakāpē nekā NBS daļām un apakšvienībām. Sakaru tīkliem jānoklāj visa Latvijas teritorija ar daudzām izejām — Igaunijas, Lietuvas un citu draudzīgo valstu sakaru tīklos. Par NBS vadības sistēmas izveidi un darbību jāatbild NBS štāba priekšniekam un komandierim.

NBS vadības augstāko ešelonu veido Aizsardzības ministrija. Tā izstrādā valsts aizsardzības politiku, nodrošina NBS ar valsts aizsardzībai nepieciešamo personālsastāvu, materiāli tehniskajiem un finansiālajiem līdzekļiem. Aizsardzības ministrija panāk šo līdzekļu un resursu iedalīšanu NBS un kontrolē to racionālu izmantošanu. Aizsardzības ministrija veic arī NBS civilo kontroli.

NBS štāba kā galvenā posma galvenie uzdevumi parādīti sadaļā 5. 7.

6.2. NBS militārās izlūkošanas un informācijas sistēma.

Sistēmas galvenais uzdevums ir atklāt pret Latviju vērstus militārus draudus. Šai sistēmai ir jāapvieno mazāk efektīvie un sadrumstalotie līdz šim brīdim pastāvošie dienesti: Aizsardzības ministrijas Militārās pretizlūkošanas dienests, Zemessardzes štāba informācijas dienests (G–2) un NBS štāba izlūkošanas pārvalde (J–2) vienā NBS štāba izlūkošanas pārvaldē (J–2). Par sistēmas izveidi un darbību jāatbild NBS štāba priekšniekam.

6.3. NBS personālsastāva, mobilizācijas un izvēršanas sistēma.

a) personālsastāva apakšsistēma.

NBS jākomplektē no profesionāļiem un obligātā dienesta karavīriem. No profesionāļiem tiek komplektēta NBS vadība, visi virsnieku amati. Izņēmums var būt vadu komandieri Zemessardzē. Līdzīgā veidā no profesionāliem karavīriem tiek pakāpeniski komplektētas sevišķo uzdevumu vienības, “Baltbats” un viena rota mobilo strēlnieku bataljonos. Pārējie obligāto dienestu izgājušie karavīri kļūst par mobilizējamiem rezervistiem. Jāievēro savstarpējās aizstājamības princips starp atsevišķām struktūrām. Piemēram, ierindas Zemessardzes un mobilo strēlnieku brigādes karavīriem jābūt spējīgiem vienam otru aizvietot. NBS jāievēro vienveidība — vienotas armijas koncepcija. Nepieciešams saudzīgi attiekties pret virsniekiem ar lielu profesionālu pieredzi. Jāsagatavo vairāki līdzvērtīgi kandidāti uz NBS komandiera, NBS štāba priekšnieka, NBS veidu komandieru un citiem vadošajiem amatiem.

Personālsastāva sistēmas galvenie uzdevumi ir: organizēt un veikt militārajam dienestam pakļauto Latvijas pilsoņu uzskaiti un iesaukšanu NBS; nodrošināt NBS ar disciplinētu, uzticamu un sagatavotu personālsastāvu; izveidot NBS profesionālu karavīru kodolu; nodrošināt NBS ar rezerves karavīriem; garantēt karavīru dienesta gaitu un sociālo aizsardzību atbilstoši tiesību aktiem.

Personālsastāva apakšsistēmu izveido un uztur Aizsardzības ministrija un NBS štābs. Par tās darbu atbild Aizsardzības ministrija.

b) mobilizācijas un izvēršanas apakšssistēma.

Mobilizācijas resursu uzskaitei un plānošanai jāpakļauj: Latvijas Republikas pilsoņi; apbruņojums, ieroči, tehnika, transportlīdzekļi un ekipējums, kas paredzēts saskaņā ar NBS kara laika amatu sarakstiem un nodrošinājuma tabulām; valsts iestādēm, organizācijām un uzņēmumiem piederošie ieroči, autotransports un celtniecībā izmantojamā tehnika; pārtikas, degvielas, kurināmā, rezerves daļu, celtniecības materiālu un finansu līdzekļu rezerves saskaņā ar MK apstiprinātajiem normatīviem; topogrāfisko karšu mobilizācijas krājumi; ēkas, zemes gabali un atsevišķas telpas, kas nepieciešamas mobilizācijas realizēšanai.

Valstī ir jāveido decentralizēta NBS resursu sagatavošanas, mobilizācijas un izvēršanas sistēma, kas ļautu militāro draudu gadījumā īsā laikā izvērst valsts aizsardzībai nepieciešamos spēkus un līdzekļus. Mobilizācijas uzskaites, plānošanas, sagatavošanas, personālsastāva apmācības un citus pasākumus veic AM un NBS štābs. Novados un rajonos šos pasākumus īsteno Teritoriālās aizsardzības spēku un Zemessardzes struktūras.

6.4. NBS bruņojuma un apgādes sistēma.

Stingri jāietur kurss uz modernā bruņojuma iegādi, jo tas rezultātā izmaksās lētāk un veicinās integrēšanos NATO struktūrās.

a) Kājnieku ieroči.

Kājnieku ieroču iegādē nepieciešams dot priekšroku:

— vieglajiem prettanku ieročiem;

— vidēja darbības rādiusa vadāmiem prettanku ieročiem;

— pretaviācijas raķetēm (pārnēsājamiem komplektiem);

— vieglajiem un vidējiem mīnmetējiem.

Jāatbalsta to Latvijas uzņēmēju iniciatīva, kas ir saistīta ar kājnieku ieroču (mīnu, granātu, dažādu sprāgstvielu utt.) ražošanu šeit.

b) Smagie ieroči.

Nav mērķtiecīgi izstrādāt smago ieroču iegādes un pielietošanas programmas, jo to (tanki un artilērija) iegāde un aprūpe ir dārga, tos ir grūti aizsargāt pret militāri attīstītu un gaisā dominējošu pretinieku.

Izņēmums var būt citu valstu dāvinātie ieroči. Apmācību nolūkos cīņai pret bruņutehniku un tankiem ir nepieciešams izveidot arī nelielu tanku apakšvienību.

Jūras un Gaisa spēku bruņojumam un tehnikai jābūt pietiekami spēcīgai, lai nepieļautu agresora rīcību jūras akvatorijā un gaisa telpā. Gaisa spēku attīstības koncepcijā viens no prioritāriem uzdevumiem ir kaujas helikopteru eskadriļas izveidošana.

c) Mobilitāte.

Lai spētu ātri pārvietoties uz jebkuru Latvijas teritorijas daļu, sevišķo uzdevumu vienībām un mobilo strēlnieku brigādei vajadzīga mobilitāte. To nodrošina Gaisa spēki, bet piekrastes rajonos — Jūras spēki.

Pakāpeniski mobilo strēlnieku brigāde un sevišķo uzdevumu vienības jānodrošina ar bruņotu riteņtransportu.

d) Sakari.

Jāveido plaša, elastīga, droša un visu valsts teritoriju noklājoša NBS sakaru sistēma.

NBS sakaru sistēmai jābūt spējīgai sadarboties ar pārējām Baltijas valstu un NATO sistēmām. Tai jābūt nodrošinātai pret atšifrēšanu. Atsevišķiem sakaru punktiem jābūt slepeniem.

e) Apgāde.

NBS jāievieš vienota apgādes sistēma. Uz ZS un Teritoriālās aizsardzības spēku bāzes jau miera apstākļos ir jāizveido dažādu mantu, pārtikas, bruņojuma, ekipējuma utt. krājumi. Aizsardzības ministrija atbilstoši valsts aizsardzības operatīvajam plānam un NBS komandiera pieprasījumiem izveido un uztur NBS nepieciešamo apgādes sistēmu un infrastruktūru. NBS štābā atbildību par šiem jautājumiem nes bruņojuma un apgādes pārvalde.

6.5. NBS apmācību sistēma.

NBS jāievieš vienota apmācību sistēma. NBS štābam ir jāizstrādā Latvijas apstākļiem piemērota apmācību sistēma gan virsnieku, gan instruktoru līmeņos. Jaunāko virsnieku un instruktoru sagatavošana jānodod Nacionālās aizsardzības akadēmijai. Gan jaunāko, gan vecāko virsnieku, kā arī instruktoru apmācība atsevišķos gadījumos iespējama arī ārzemēs. Apmācību sistēmas metodisko vadību nodrošina NAA priekšnieks. Par NBS apmācības un sagatavošanas līmeni kopumā atbild NBS komandieris.

Pārējās aizsardzības sistēmas sastāvdaļas (civilās aizsardzības un nevardarbīgās pretošanās institūcijas) darbojas un veic pasākumus saskaņā ar MK apstiprinātajiem nolikumiem.

7. Valsts aizsardzības un totālās pretestības stratēģijas pamatnostādnes.

a) Militārās invāzijas sākuma posms.

Nacionālo bruņoto spēku izlūkošanas sistēma savlaicīgi atklāj bruņotās agresijas sākumu, tās virzienus, uzbrukuma galvenos objektus un desantzonas, uzbrukumā iesaistītos spēkus un līdzekļus. Pa vadības un sakaru sistēmām NBS daļām tiek doti rīkojumi pāriet augstākās kaujas gatavības pakāpēs. Tiek veikti nepieciešamie mobilizācijas un citi pasākumi saskaņā ar Valsts aizsardzības operatīvo plānu. Informācija par gaidāmo agresiju pa visiem iespējamajiem kanāliem tiek novadīta Igaunijai, Lietuvai un citām draudzīgajām valstīm, kā arī kolektīvās drošības sistēmai, lai tās kopīgiem spēkiem nepieļautu agresiju.

Līdz ar agresijas sākumu NBS veidi un daļas izrāda organizētu bruņotu pretestību pretiniekam: aizstāv stratēģiski svarīgos objektus; nepieļauj pretinieka desantēšanos lidlaukos un citās desantzonās; aiztur un bloķē ienaidnieka virzīšanos pa galvenajiem ceļiem, piespiež to pieņemt ilgstošas kaujas tam nepiemērotā laikā un apvidū; nodara pretiniekam nepieņemamus dzīvā spēka, bruņojuma un tehnikas zaudējumus.

Agresijas sākuma posmā svarīgākos uzdevumus pilda Sauszemes karaspēka Ātrās reaģēšanas spēki, Jūras un Gaisa spēki, kā arī speciālo uzdevumu vienības, nodrošinot Teritoriālās aizsardzības spēku un Zemessardzes pilnīgu mobilizāciju un izvēršanos. NBS pakļautībā pāriet Robežapsardzības spēki un citi Iekšlietu ministrijas militārie formējumi.

Agresijas fakts tiek dokumentāli fiksēts. Informācija par to tiek momentāni noraidīta kolektīvās drošības sistēmām un Latvijai draudzīgajām ārvalstīm. Kopā ar šīm valstīm un organizācijām tiek veikti nepieciešamie diplomātiskie, ekonomiskie un citi pasākumi agresijas apturēšanai.

Valsts institūcijas, resori un uzņēmumi pāriet uz kara laika darba režīmiem un plāniem. Valstī tiek izsludināts izņēmuma (kara) stāvoklis.

b) Aizsardzības kaujas.

Ja ienaidniekam, izmantojot savu pārsvaru dzīvajā spēkā, bruņojumā un tehnikā, dominēšanu gaisā un jūras akvatorijā, izdodas gūt zināmus panākumus un pavirzīties uz priekšu valsts teritorijā, tad NBS, saglabājot kopēju, nepārtrauktu vadību, turpina pretoties, ja nepieciešams, arī mazu apakšvienību sastāvā, nepieļaujot ienaidniekam rīcības brīvību, sasaistot pēc iespējas lielākus tā spēkus un nepārtraukti tam radot zaudējumus. Vienlaicīgi tiek veikti attiecīgie pasākumi aktīvai un saskaņotai sadarbībai ar draudzīgo valstu papildspēkiem.

Zemessardze un Teritoriālās aizsardzības spēki saskaņā ar Valsts aizsardzības operatīvo plānu turpina cīņu ar ienaidnieku visā valsts teritorijā, uzspiežot tam nepiemērotu bruņotas cīņas taktiku. Ar vislielāko efektivitāti tiek izmantotas inženieru — sapieru un prettanku daļu un apakšvienību iespējas. Mobilie un pārnēsājamie pretaviācijas raķešu komplekti nodara pretinieka aviācijai un kaujas helikopteriem nepieņemamus zaudējumus. Lidlauki un desantzonas, kuras nav izdevies nosargāt, tiek iznīcinātas.

Civilās aizsardzības centri, valsts resori un iestādes, kā arī civiliedzīvotāji pretinieka okupētajos rajonos uzsāk pretestību agresoram ar nevardarbīgās pretestības metodēm. NBS daļas un apakšvienības okupētajās teritorijās turpina bruņotu cīņu, uzbrūkot pretinieka transporta kolonnām, noliktavām, štābiem, aizkavē rezervju kustību un veic nepieciešamos izlūkošanas pasākumus.

Valdības un valsts institūcijas uztur sakarus ar kolektīvās drošības sistēmām, veic nepieciešamos pasākumus, lai tās apturētu agresoru, informē pasaules sabiedrību par reālo situāciju valstī un gatavojas tās darba turpināšanai ārvalstīs.

c) Partizānu karš un nevardarbīgā pretošanās.

Valsts okupācijas gadījumā NBS daļas un apakšvienības pāriet uz partizānu kara taktiku. Tās turpina bruņotu cīņu ar agresoru bataljonu, rotu, vadu vai pat atsevišķu grupu sastāvā visos novados, rajonos un pagastos. Šīs cīņas pamatos tiek lietoti sekojošie taktiskie principi: aktīva izlūkošana un laba maskēšanās; pretinieka vājo vietu izmantošana un pārsteigšana; elastīga spēku centralizācija un decentralizācija; savu spēku un resursu taupīšana un citi. Uz partizānu cīņas taktiku pāriet arī speciālo uzdevumu vienības, kuras kopā ar Zemessardzes un Teritoriālās aizsardzības spēkiem veido bruņotās pretestības kodolu visas valsts novados.

Civiliedzīvotāji un valsts iestādes turpina kaitēt ienaidniekam ar nevardarbīgās pretošanās metodēm, veic pasākumus, kas kavē Latvijas pilsoņu deportāciju un sveštautiešu ievešanu un izmitināšanu uz pastāvīgu dzīvi valsts teritorijā. Tiek veidoti kopējie militārās un nevardarbīgās pretošanās centri. Priekšroka militārajām vai nevardarbīgajām metodēm tiek dota atkarībā no situācijas un tās iespējamām sekām. Nav attaisnojama bezjēdzīga asins izliešana, ja tā valsts aizstāvjus ļaus salīdzināt ar internacionālā terorisma bezmērķa slepkavošanu, no kuras galvenokārt var ciest mūsu pašu valsts civiliedzīvotāji.

Valdība un valsts institūcijas turpina vadīt totālo pretestību okupantiem no ārvalstīm, veic nepieciešamos pasākumus, lai kolektīvās drošības sistēmas un Latvijai draudzīgās valstis piespiestu agresoru atstāt Latviju gan ar ekonomiskajiem, gan ar politiskajiem vai ar militārajiem līdzekļiem. Šāda darbība turpinās līdz okupācijas pārtraukšanai un likumīgās konstitucionālās iekārtas un valdības atjaunošanai. Valsts kapitulācija nekad un nekādos apstākļos netiek parakstīta.

Noslēgums.

Šīs koncepcijas pieņemšana nozīmē, ka:

— tiek atzīti valsts aizsardzības veidošanas pamatprincipi politiskajā, ekonomiskajā un militārajā jomā;

— tiek atzīti NBS miera un kara laika uzdevumi;

— tiek atzīta vienotās armijas koncepcija un piedāvātā NBS struktūra;

— tiek radīti priekšnoteikumi reālai Baltijas valstu militārās sadarbības uzlabošanai;

— tiek atzīti deklarētie principi NBS komplektēšanā, buņojuma, apgādes un apmācību jautājumos.

Turpmākās izmaiņas Aizsardzības koncepcijā tiek ieviestas ik gadu saskaņā ar draudu analīzes secinājumiem, ja citādi nenosaka valsts likumdošana.