Par kontrabandas apkarošanu

Vakar, 5. aprīlī, Valsts ieņēmumu dienestā notika Kontrabandas apkarošanas centra (KAC) preses konference, kurā piedalījās KAC vadītājs, Galvenās muitas pārvaldes direktora vietnieks Ainis Latišs, Rīgas muitas pretkontrabandas daļas muitas eksperte, mākslas maģistre Aira Pole un VID finansu policijas finansu inspektors, KAC darbinieks Aloizs Kaksītis.

KAC ir dibināts pirms pusgada, un šis laiks ir pierādījis, ka tā dibināšana sevi attaisnojusi. Martā vien KAC ierosinājis piecas jaunas krimināllietas, un par divām no tām — "Stalkers" degvielas lietu un nelikumīgu mākslas priekšmetu izvešanu uz ārzemēm — sīkāk informēja preses konferences dalībnieki.

A.Latišs: — Kopš KAC izveides ir pagājuši pieci mēneši, un mūsu lietvedībā jau atrodas 17 krimināllietas un 14 operatīvās lietas. Tās ir ļoti daudzveidīgas, sākot ar cūkgaļu, cigaretēm, kafiju un beidzot ar mākslas priekšmetiem. Mūsu darbības rezultātā valstij ir atdots apmēram 30 000 latu. Tajās lietās, kas ir lietvedībā, valstij nodarītie zaudējumi martā vien ir divi miljoni latu. KAC darbība nebūtu iespējama bez tajā iesaistīto struktūru vadības — finansu ministra, VID ģenerāldirektora un muitas pārvaldes direktora — atbalsta. Valstī kopumā kontrabandas apkarošanas darbs ir sekmīgs. To pierāda vakar saņemtā lietvedības lieta, pie kuras ļoti profesionāli ir strādājuši mūsu Liepājas kolēģi. Runa ir par Lietuvas mašīnu, kurā bija noslēptas cigaretes, lai vēlāk tās transportētu uz Rietumeiropu.

Par "Stalkers" lietu. Šī gada 23. martā KAC ierosināja krimināllietu par akciju sabiedrības "Stalkers" veikto degvielas kontrabandu laikā no 1999. gada oktobra līdz 2000. gada martam. Viens "Stalkers" darbinieks, izmantojot muitas darbinieku palīdzību un iesniedzot viltotus dokumentus, formēja fiktīvu degvielas eksportu. Faktiski degviela ir palikusi Latvijas teritorijā. 30. martā mēs šo lietu nodevām Muitas lietu prokuratūrai kriminālvajāšanas uzsākšanai. "Stalkers" darbiniekam ir uzrādīta apsūdzība. Drošības līdzeklis — paraksts par dzīvesvietas nemainīšanu — ir piemērots trijiem muitas darbiniekiem par dienesta noziegumu izdarīšanu. Kopumā valstij šajā lietā ir nodarīti zaudējumi gandrīz divu miljonu latu vērtībā.

Rīgas muitas pretkontrabandas daļas muitas eksperte A.Pole informēja par mākslas priekšmetu kontrabandu uz ārzemēm:

— Pagājušā gada 23. decembrī Rīgas muitas pretkontrabandas darbinieki veica padziļinātu pārbaudi par Rīgas muitas rīcībā esošajām Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas izsniegtajām atļaujām mākslas priekšmetu pārvešanai pār robežu. Tika konstatēts, ka fiziskajai personai Tatjanai Beļimovai izsniegtas atļaujas 618 antīko un mākslas priekšmetu pārvešanai pār robežu ar kopējo vērtību vairāk nekā 36 000 latu. Muitas darbinieku uzmanību saistīja visai dīvainais dažu mākslas priekšmetu finansiālais novērtējums, piemēram, Aivazovska darbi novērtēti par 50 latiem, Šiškina oforts — par 10 latiem u.c.

Jāpiebilst, ka krava sastāvēja no atsevišķām kolekcijām — sudraba, zelta, bronzas, ikonām. Mākslas priekšmetu vidū bija arī Faberžē darbi. Mēs ar šiem sarakstiem vērsāmies pie Kultūras ministrijas ekspertu padomes locekļiem, pie Mākslas muzeja, Aizrobežu mākslas muzeja un Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja darbiniekiem, kas atzina, ka sudraba kolekcijas kopējā vērtība ir samazināta un nepareizi uzskaitīta priekšmetu atribūtika, jo, izvedot mākslas priekšmetus, kas ir senāki par simt gadiem, ir jāmaksā muitas nodeva 10 procentu apmērā no priekšmeta kopējās vērtības. Kultūras ministrija pieņēma lēmumu atgriezt atpakaļ kravu Latvijā. Manā desmit gadus ilgajā praksē šis ir pirmais gadījums, kad tiek izvesta tāda apjoma mākslas priekšmetu krava un ar tādu vērtību. Tā pārspēj pat bēdīgi slaveno bijušā Austrālijas goda konsula Latvijā Bērziņa lietu. Starp citu, arī šo kravu tika plānots izvest uz Austrāliju. Kad krava tika atgriezta Latvijā, mēs konstatējām, ka bez 618 deklarētajiem priekšmetiem vēl ir 250 nedeklarēti. Nedeklarēto priekšmetu vērtība pārsniedz 10 000 latu. Pašlaik tiek noskaidrota deklarētās kravas faktiskā vērtība.

KAC darbinieki nevarēja atbildēt, vai tiks uzrādīta apsūdzība tiem Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas darbiniekiem, kas veica šos apstrīdamos novērtējumus.

Rūta Kesnere, "LV" informācijas redaktore