Jaunākais par reģionāli administratīvo teritoriālo reformu

Otrdien, 4.aprīlī, Ministru kabineta (MK) sēdē valdība reģionālās reformas ietvaros pieņēma vairākus lēmumus, kas saistīti ar turpmāko virzību reģionālo pašvaldību izveidošanā.

Kā atzina īpašu uzdevumu ministrs valsts pārvaldes un pašvaldību lietās Jānis Bunkšs, lēmumi pieņemti, balstoties uz apkopotajiem viedokļiem attiecībā uz MK 1999.gada 24.augusta koncepciju par reģionālo reformu. 1999.gadā pēc koncepcijas par reģionālo reformu akceptēšanas sabiedrības un institūciju izvērtēšanai tika nodoti trīs koceptuālie lēmumi: izveidojamas 9 reģionālās pašvaldības, reģionālo pašvaldību lēmējinstitūcija ir ievēlama tiešās proporcionālās vēlēšanās, un reģionālo pašvaldību vēlēšanas ir rīkojamas vienlaikus ar vietējo pašvaldību vēlēšanām 2001.gada martā. Savu viedokli par šiem jautājumiem izteikušas gan valdību veidojošās partijas, gan Latvijas Pašvaldību savienība (LPS), gan pašvaldības, un šo viedokļu apkopojums tika izmantots par pamatu valdībā pieņemtajiem lēmumiem.

Īpašu uzdevumu ministrs valsts pārvaldes un pašvaldību lietās atzina, ka valdību veidojošās partijas ir vienojušās par turpmāko virzību, kas tomēr nav tik strauja, kā bija paredzēts rudenī, ņemot vērā gan dažādos viedokļus, gan rezonansi, ko izraisīja apspriešana, un bija jautājumi, kuros partijām nācās mainīt savu nostāju, bet paskaidroja, ka, "ņemot vērā vienojošās lietas, valdība pieņēmusi piecus konceptuālus lēmumus par turpmākajiem soļiem reģionālo pašvaldību izveidošanā", un tie ir šādi:

1) līdz 2001.gada 1.janvārim izveidojami 5 plānošanas reģioni — Kurzeme, Zemgale, Latgale, Vidzeme un Rīga,

2) plānošanas reģionus veido pašvaldības likumos (galvenokārt tas ir 1998.gada 15.oktobrī pieņemtais Teritorijas attīstības plānošanas likums) noteiktā kārtībā,

3) attīstības plānošanas un investīciju vadības reģionālo politiku nodrošina attiecīgā plānošanas reģiona attīstības aģentūra,

4) reģionālo pašvaldību izveidošana notiek līdz 2005.gadam (tādējādi noņemot no darba kārtības 2001.gadu),

5) valsts pārvaldes iestāžu teritoriālā sistēma organizējama, pieskaņojoties plānošanas reģioniem.

Līdz ar šiem lēmumiem tiek atcelti rudenī pieņemtie konceptuālie lēmumi, un, lai realizētu jaunpieņemtos lēmumus, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai līdz 2000.gada 1.maijam jāiesniedz Ministru kabinetā koncepcija par reģionu attīstības aģentūrām (RAA), un līdz 2000.gada 1.jūlijam sadarbībā ar īpašu uzdevumu ministru valsts un pašvaldību reformu lietās jāizstrādā grozījumi Teritoriju attīstības plānošanas likumā, kas kļūs par galveno likumu reformas tālākajā gaitā. Pieņemot koncepciju par RAA, netiks mainītas esošās rajona pašvaldību funkcijas, tās varētu tikt decentralizētas un paplašinātas, piebilda ministrs.

Komentējot valdības pieņemto lēmumu, J.Bunkšs uzsvēra, ka "tiek piedāvāts pārejas periods, kaut arī valdības lēmums to konkrēti nepasaka, taču lēmums īstenot reģionālo reformu līdz 2005.gadam faktiski to nozīmē, un arī no 2001.gada saglabājas pašreizējā rajonu pašvaldību sistēma kā valsts reģionālā pārvalde, kura noteikta likumā "Par pašvaldībām". Ja, strādājot plānošanas reģionos un iegūstot pieredzi, pierādīsies, ka plānošanas reģionu mērogs ir piemērots pašvaldību veiksmīgai darbībai, lēmums par reģionu pašvaldību vēlēšanām varētu tikt pieņemts arī agrāk par 2005.gadu, protams, rēķinoties ar finansēm".

Kristīne Valdniece, "LV" pašvaldību lietu redaktore