DIPLOMĀTIJA

"Par Norvēģijas Karalistes ārlietu ministra vizīti Latvijā

"Par Norvēģijas Karalistes ārlietu ministra vizīti Latvijā

Paredzēts, ka pirmdien, 7. oktobrī, oficiālā divu dienu vizītē Latvijā ieradīsies Norvēģijas Karalistes ārlietu ministrs Bjorns Tūre Gūdals (Bjorn Tore Godal).

Bjorns Tūre Gūdals, Norvēģijas karalistes ārlietu ministrs, dzimis 1945. gada 20. janvārī Skienā. 24 gadu vecumā viņš Oslo universitātē ieguva zinātnisko grādu socioloģijā, politoloģijā un vēsturē.

Darba gaitas Bjorns Tūre Gūdals sāka deviņpadsmit gadu vecumā. Sākumā viņš dzimtajā Skienā bija biroja ierēdnis, bet no 1973. līdz 1980. gadam strādāja ierēdņa darbu Norvēģijas Darba partijā. 1986. gadā Bjorns Tūre Gūdals kļuva par Darba partijas grupas vadītāju Oslo municipālajā padomē.

Divus gadus (1970. g. — 1972. g.) Bjorns Tūre Gūdals studēja politiskās zinības Aizsardzības spēkos, pēc tam viņš Norvēģijā studēja politiskās varas sadalīšanas principus. No 1973. līdz 1975. gadam Bjorns Tūre Gūdals bija Eiropiešu Nacionālās jaunatnes komiteju padomes (CENYC) prezidents.

Viņš bijis arī Jaunatnes Darba savienības Telemarkas nodaļas prezidents (1964. g. — 1965. g.), aktīvi darbojies arī citās Norvēģijas jaunatnes organizācijās. 1980. gadā Bjornu Tūri Gūdalu ievēlēja par Oslo Darba partijas ģenerālsekretāru, bet no 1983. līdz 1990. gadam viņš bija Norvēģijas Darba partijas centrālās komitejas loceklis.

No 1985. līdz 1989. gadam Bjorns Tūre Gūdals bija Stortinga pārstāvja vietnieks. No 1986. gada maija līdz 1987. gada februārim viņš Stortingā pārstāvēja Siselu Ronbeku (Sissel Ronbeck), pēc tam Grū Hārlemu Bruntlandi (Gro Harlem Bruntland). 1989. gadā Bjorns Tūre Gūdals pats tika ievēlēts Stortingā.

No 1986. līdz 1989. gadam viņš bija arī Stortinga Pastāvīgās finansu komitejas loceklis, bet no 1989. līdz 1990. gadam — Ārlietu un konstitucionālo lietu pastāvīgās komitejas loceklis. 1993. gada 7. oktobrī Bjorns Tūre Gūdals tika iecelts par Norvēģijas Karalistes tirdzniecības un kuģniecības ministru, pēc tam par ārlietu ministru.

Bjorns Tūre Gūdals ir precējies, viņa sieva ir Grū Balasa (Gro Balas).

Gaidot augsto viesi Latvijā, var droši apgalvot, ka viņa oficiālā divu dienu vizīte kalpos Latvijas un Norvēģijas tradicionāli labo attiecību tālākai attīstībai, par svētību abu mūsu zemju tautām.

“LV” informācija

Par sarunām Latvijas un Krievijas robežjautājumos

Maskavā 1. un 2. oktobrī notika Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas delegāciju kārtējais sarunu raunds par Latvijas un Krievijas robežjautājumiem.

Puses ar gandarījumu atzīmēja faktu par robežsarunu turpināšanu, tas apliecina abu valstu vēlmi atrisināt šo problēmu, kā arī pozitīvi novērtēja ekspertu grupas darbu, kas ir veikts kopš delegāciju pēdējās tikšanās reizes Rīgā.

Apspriežot juridisko bāzi, kas nosaka turpmāko robežjautājumu risināšanu, puses pauda viedokļus par tām starptautiskām tiesībām un normām, uz kurām balstās delegāciju pozīcijas.

Latvijas delegācija atzina, ka, risinot robežjautājumu, ir jāņem vērā vēsturiskie, īpašumu tiesiskie aspekti, pašreizējā situācija Eiropā. Tā apstiprināja vēlmi attīstīt attiecības ar Krieviju atbilstoši Eiropas garam.

Sarunu ietvaros notika darbs ekspertu grupās par robežas delimitācijas jautājumiem, kā arī darbs pie līgumprojekta.

Puses apmainījās domām par visu jautājumu loku attiecībā uz robežu. Jūtams progress netika sasniegts nevienā no virzieniem, taču tika vēlreiz apstiprināta vēlme turpināt abām pusēm pieņemamus risinājumu meklējumus.

Nopietnas domstarpības radīja jautājums par bijušā Abrenes apriņķa iedzīvotāju īpašumtiesisko problēmu noregulēšanu un Latvijas delegācijas izvirzītais jautājums par 1920. gada Miera līguma nozīmes iekļaušanu Latvijas un Krievijas robežas līgumā.

Sarunas risinājās konstruktīvi savstarpējās sapratnes un uzticības gaisotnē.

Delegācijas vienojās par to, ka ir jāintensificē sarunas par robežjautājumiem, un nolēma nākošo sarunu raundu organizēt Rīgā šī gada novembra sākumā.

ĀM preses centrs

Par Latvijas drošību un drošību uz Valsts robežas

Ārlietu ministrijas preses konferencē trešdien, 2.oktobrī

Trešdien, 2. oktobrī, Ārlietu ministrijā notika preses konference par Latvijas ārpolitikas aktualitātēm. Informāciju par Latvijas drošības jautājumiem un valsts robežas problēmām sniedza valsts sekretārs Māris Riekstiņš. Cita starpā viņš sacīja:

— Runājot par valsts drošību un NATO paplašināšanu, gribu uzsvērt, ka šis jautājums ir un būs viena no mūsu darba prioritātēm. Acīmredzot mūsu darbs šajā virzienā turpmāk risināsies saskaņā ar triju Baltijas valstu prezidentu kopīgo paziņojumu un tiem secinājumiem, kuri vakar tika akceptēti, Valsts prezidentam tiekoties ar ārlietu ministru un aizsardzības ministru. Jāatzīmē, ka šis jautājums tiek apspriests arī dažādās divpusējās konsultācijās. Tikko beidzās sarunas ar Lietuvas Ārlietu ministrijas valsts sekretāru Albīnu Janušu, rīt un parīt šādas politiskās konsultācijas risināsies Stokholmā, nākamajā nedēļā — Parīzē, bet pats ārlietu ministrs Valdis Birkavs dodas uz Tallinu.

Gribu pasvītrot, ka Amerikas Savienoto Valstu aizsardzības ministrs Viljams Perijs, uzstājoties Kopenhāgenā un Bergenā, ir runājis gan oficiāli, gan arī paudis savas personiskās domas par Baltijas valstu uzņemšanu NATO. Tā rezultātā presē ir izskanējušas dažādas interpretācijas.Viljams Perijs ir precīzi pateicis, ka ne viņš personiski, ne tie, kas piedalījās Kopenhāgenas konferencē, izlems šo jautājumu — lēmumu pieņems pašreizējās NATO dalībvalstis nākamajā gadā. Tika minēts, ka Baltijas valstis vēl nav gatavas izpildīt Vašingtonas līguma 5. paragrāfa prasības, taču, turpinot šo teikumu, Viljams Perijs sacīja, ka Baltijas valstis šajā virzienā strauji progresē un visām NATO dalībvalstīm jāveicina Baltijas valstu ātrāka kvalificēšanās NATO arī šā paragrāfa ietvaros. Tas jau ir kaut kas vairāk nekā līdz šim bieži atkārtotā formula: “Durvis ir vaļā.”

Turpinājumā Māris Riekstiņš pakavējās pie militārās infrastruktūras izveides un sadarbības programmām šajā jomā. “Es gribu atgādināt, ka Viljams Perijs vairākkārt ir uzsvēris, ka Latvijas valsts ir jau devusi savu kontribūciju miera uzturēšanas spēkos Dienvidslāvijā,” viņš sacīja.

“Ir vēl citi punkti, kas ir nozīmīgi un tika vakar diskutēti pie Valsts prezidenta, tostarp par valsts militārpersonu sagatavošanu un izglītošanu, par intensīvu dialogu ar NATO amatpersonām.”

Īpaši nozīmīgs elements Baltijas valstu drošībai esot gaisa telpas kontroles nodrošināšana. Paredzams, ka līdz šā gada beigām Baltijas valstu valdības vienosies, kurā no trim valstīm atradīsies Baltijas valstu gaisa telpas pārraudzības centrs.

Runājot par Latvijas robežām, vispirms tika skarts jautājums par Latvijas un Lietuvas jūras robežu. Vakar notikušas protokolsarunas starp Latvijas un Lietuvas premjerministriem, un pašreizējā situācijā iezīmējoties abu pušu viedokļu tuvināšanās.

Savukārt Maskavā notiekošajās Latvijas un Krievijas delegāciju sarunās par robežas jautājumiem pozitīvu izmaiņu maz. Tomēr abas delegācijas vienojušās turpmāk tikties biežāk. Iespējams, ka nākamās sarunas notiks šā mēneša beigās. Galvenais klupšanas akmens esot Latvijas – Krievijas 1920. gada līgums, kuru Krievijas puse uzskata par spēku zaudējušu. Turpretim Latvijas puse to uzskata par pamatu sarunām par Latvijas – Krievijas robežas delimitizāciju. “Patlaban Krievija nav gatava akceptēt tādu kompromisu, kas apmierinātu abas puses,” sacīja Māris Riekstiņš. “Krievija gaida mūsu piekāpšanos.”

Preses konferences noslēgumā Latvijas Ārlietu ministrijas valsts sekretārs atbildēja uz žurnālistu jautājumiem par vēstnieka iespējamo atsaukšanu no Ukrainas un Latvijas – Lietuvas jūras robežas strīdus jautājumiem.

Vairis Ozols,

“LV” nozares redaktors