Vēstules

Par studentu akciju obligātā militārā dienesta sakarā

Latvijas Valsts prezidentam G.Ulmanim

Saeimas priekšsēdētājam A.Čepānim

Izglītības ministram M.Grīnblatam

Aizsardzības ministram A.Krastiņam

Rīgas Domes priekšsēdētājam M.Purgailim

LR Saeimas priekšsēdētājam A.Čepāņa kungam

LR ģenerālprokuroram J.Skrastiņa kungam

LR izglītības ministram M.Grīnblata kungam

26. septembrī vairāki simti Rīgas studentu neieradās uz lekcijām, bet ar rotaļlietu pistolēm rokās pulcējās pie Saeimas nama un vēlāk devās pie Brīvības pieminekļa.

Brīvības piemineklis ir latviešu tautas svētvieta. Pirmskara Latvijā, ejot tam garām, gājēji noņēma cepures, bet militārpersonas atdeva godu sveicinot. Diemžēl mūsu studenti, kuri, iespējams, nezin Latvijas vēsturi, neko nav dzirdējuši par Latvijas brīvības cīņām, kuriem nav svēta nacionāla, latviska Latvija, pie Brīvības pieminekļa uzvedās huligāniski. Viņi auroja, Goda sardzes maiņas laikā aizskāra Latvijas armijas karavīrus un ņirgājās par viņiem. Varam droši apgalvot, ka pirms kara Latvijā par šādu darbību vainīgie studenti, viņu organizētāji un vadītāji nekavējoties būtu izslēgti no augstskolas. Tā kā šai huligāniskajā studentu barā bija vairāki simti cilvēku, ciestu arī augstskolu vadība un universitātes rektoram būtu jāatstāj savs amats.

Notikušo varētu saprast, ja šos huligāniskos izlēcienus būtu izdarījuši Latvijas valstij naidīgi, interfrontiski noskaņoti cittautieši. Taču, ja šādā pretvalstiskā demonstrācijā pie Brīvības pieminekļa piedalās latviešu studenti, kuri sapņo par bakalauru un maģistru grādiem un domā par savu karjeru, tas liecina, ka mūsu augstākajās mācību iestādēs nacionāli patriotiskās audzināšanas darbs ir vai nu zemā līmenī, vai vispār izpaliek. Šie aurotāji nav un diez vai kādreiz būs Latvijas patrioti. Vai Latvijas universitātes rektors J.Zaķis un citu augstskolu vadītāji un mācību spēki veido un audzina arī latviski domājošas personības?

Mūsu paaudzes cilvēki, kuri ar ieročiem rokās cīnījušies pret Latvijas okupantiem frontē un nacionālo partizānu vienībās, ir sašutuši par notikušo. Politiski represētie, kuri garus gadus mocīti čekas pagrabos, cietumos un Gulaga nometnēs, jautā, kā radusies tāda mūsu tautas jaunā paaudze? Mēs uzskatām, ka šādiem jauniešiem nepienākas ne bakalaura, ne maģistra grādi, nedz arī viņi ir tiesīgi turpināt studijas augstākajās mācību iestādēs. Varbūt būtu lietderīgi šos jaunos cilvēkus piemēram uz gadu iesaukt valsts dienestā darba nometnē, kur vēl grūtākos apstākļos nekā armijā, no kuras viņi tik ļoti baidās, jāveic pāraudzināšanas darbs.

Mēs ierosinām:

Latvijas Saeimai nekavējoties noteikt Brīvības pieminekļa statusu.

Rīgas Domei izstrādāt kārtības noteikumus Brīvības pieminekļa apkaimei un nodrošināt tautas svētnīcas pienācīgu apsardzi.

Izglītības ministram M.Grīnblatam rūpīgi izmeklēt notikušo un pieprasīt Rīgas augstskolu vadītājiem huligāniskās akcijas dalībniekus izslēgt no augstākajām mācību iestādēm bez tiesībām tuvāko piecu gadu laikā atjaunot mācības tajās.

Aizsardzības ministram A.Krastiņam no augstskolām izslēgtās personas nekavējoties iesaukt armijā, viņu dienestam izveidojot sevišķu rotu ar pastiprinātu fiziskās slodzes un disciplīnas režīmu.

Mēs vēršam Valsts prezidenta vērību uz to, ka Latvijas skolās un augstskolās ir jāveic steidzīgi un nopietni pasākumi jaunās paaudzes nacionāli patriotiskajā audzināšanā. Ja šai jomā nekas netiks darīts, nākotnē cilvēki ar Latvijas augstskolu diplomiem kabatā novedīs mūsu valsti līdz neglābjamai bojāejai.

Mēs paliekam cerībā, ka šai atklātajā vēstulē izteiktos priekšlikumus valsts augstākās amatpersonas īstenos.

Vienlaikus mēs aicinām visu latviešu tautu turpmāk stingri izteikt savu attieksmi pret tiem, kuri neciena, bet noniecina latvisku Latviju un mūsu valsts pastāvēšanas pamatus.

Patiesā cieņā, —

Nacionālo Daugavas Vanagu Latvijas apvienības priekšsēdētājs

Rolands Kovtuņenko

Latvijas Nacionālo karavīru biedrības valdes priekšsēdētājs

Nikolajs Romanovskis

Latvijas Nacionālo partizānu apvienības priekšsēdētājs

Ojārs Stefans

Rīgas pilsētas Kurzemes rajona politiski represēto kluba valdes priekšsēdētājs Tālivaldis Pētersons

Augsti godājamie kungi!

Šā gada 26. septembrī pēc LR Saeimas deputāta M.Vītola kunga iniciatīvas vairāki simti jauniešu, no kuriem liela daļa studē augstskolās, piedalījās pret Saeimu un valdību vērstā akcijā Rīgas pilsētas centrā.

Šīs akcijas laikā tika veiktas darbības, kuras, manuprāt, gan pēc satura, gan pēc formas pārkāpj LR likumus, diskreditē Latvijas valsti un apstrīd tās valstiskuma nepieciešamību. Savu apogeju minētās prettiesiskās darbības M.Vītola vadībā sasniedza jandāliņā pie mūsu tautas svētvietas — Brīvības pieminekļa.

1989. gadā man bija tas gods organizēt Latvijas Tautas frontes kārtības sargu vienības ar sākotnējo mērķi — Brīvības pieminekļa aizsardzību no šovinistisku huligānu un vandāļu uzbrukumiem. Tādēļ nevaru pieļaut, ka paliek nesodītas personas, kuras apkauno mūsu valsti ar fašistiska tipa izdarībām un apšauba tās neatkarības nepieciešamību.

Šajā sakarā lūdzu Jūs katram savas kompetences robežās veikt šādus pasākumus:

1. Noskaidrot, vai LR Saeimas deputāts M.Vītols bija tiesīgs organizēt šādas jauniešu akcijas vairākās Rīgas pilsētas vietās, vai šāda viņa rīcība nepārkāpj LR likumus un tajā nav nozieguma sastāva.

2. Gadījumā, ja pret M.Vītolu tiek ierosināta krimināllieta, anulēt viņa deputāta neaizskaramības statusu.

3. Noskaidrot un saukt pie kriminālatbildības visas personas, kuras pārkāpa LR likumus š.g. 26. septembra akciju laikā.

4. Izslēgt no LR valsts augstskolām visas personas, kuras š.g. 26. septembra akciju laikā uzstājās pret Latvijas valsts neatkarību un izrādīja klaju necieņu pret tās garīgajiem un valstiskajiem simboliem.

5. Veikt pasākumus, kuri aizsargātu Latvijas valsti un tās pilsoņus no šādu ekscesu atkārtošanās iespējām nākotnē.

Augsti godātie kungi, kā likumus cienošs LR pilsonis ceru uz Jūsu ātru un enerģisku rīcību, šajā vēstulē izvirzīto pasākumu realizācijā.

Bijušais LTF Kārtības sargu koordinācijas centra vadītājs,

Latvijas Brīvprātīgo vienību štāba priekšnieka 1. vietnieks,

Latvijas Vienības partijas priekšsēdētāja vietnieks Ralfs Sviriņš

Masu informācijas līdzekļiem

Ievērojot to, ka studentu akcija un tās norises veids ir izraisījusi lielu rezonansi sabiedrībā, kā arī to, ka mans vārds masu informācijas līdzekļos ir ticis saistīts ar šī pasākuma organizēšanu un vadīšanu,

informēju, ka

— šo pasākumu, kura mērķis bija paust studentu attieksmi likumprojekta "Par obligāto militāro dienestu" trešajam lasījumam iesniegtajiem priekšlikumiem, organizēja Latvijas Studentu apvienība;

— atsevišķu studentu izdarības, kuras bija novērojamas šī pasākuma norises laikā Brīvības pieminekļa apkārtnē, mani kā deputātu satrieca ne mazākā mērā kā manus Saeimas kolēģus. Manuprāt, savas valsts simbolu atklāta un publiska noniecināšana nevar būt un nekad nebūs nekas tāds, kas varētu veicināt manu vai kāda cita Saeimas deputāta labvēlību studentu izvirzītajām prasībām un mērķiem;

— vēlos izteikt nožēlu par notikušo un cerēt, ka notikumi, kuri apēnoja šī pasākuma norisi, tiks izvērtēti arī studentu vidū un nākotnē savu interešu aizsardzībai studenti balstīsies uz to, kas viņos ir īsti studentisks, — gudra valoda, stiprs intelekts un pārliecinoši argumenti.

Ar cieņu, —

1996. gada 3. oktobrī Māris Vītols, Saeimas deputāts