3. oktobra sēde

Stenogramma

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Godājamie deputāti, lūdzu ieņemiet vietas! Paziņoju par atklātu 1996.gada 3.oktobra Latvijas Republikas Saeimas sēdi.

Godājamie kolēģi, es daru jums zināmu, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis sekojošu iesniegumu: “No šā gada 2.oktobra esmu atkāpies no finansu ministra amata un atbilstoši Kārtības ruļļa 5.panta otrai daļai paziņoju par deputāta pilnvaru atjaunošanu. Aivars Kreituss.” Sakarā ar to, cienījamie kolēģi, izbeidzas deputāta Gundara Kleinberga pilnvaras.

Nākamais. Mēs esam saņēmuši deputāta Māra Vītola parakstītu dokumentu, kurā viņš atsauc savu parakstu no deputātu pieprasījuma Latvijas Republikas aizsardzības ministram Andrejam Krastiņa kungam, dokuments Nr.1435, tas, kas pēc mūsu šīsdienas darba kārtības desmitais jautājums, līdz ar to šis jautājums nav skatāms.

Ir vēl arī saņemti priekšlikumi par izmaiņām darba kārtībā. Vienpadsmit deputāti ir parakstījuši dokumentu, kurā šodien sēdes darba kārtībā lūdz iekļaut Saeimas lēmuma projektu “Par deputāta Andra Saulīša atsaukšanu no Sociālo un darba lietu komisijas”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šā jautājuma iekļaušanu sēdes darba kārtībā? Runāt neviens nevēlas. Paldies! Tātad, ja deputātiem nav iebildumu, iekļaujam šo jautājumu mūsu sēdes darba kārtības otrajā sadaļā — par amatpersonu ievēlēšanu un atbrīvošanu no amata, kā desmito. Nav iebildumu deputātiem? Nav.

Bez tam šī pati grupa deputātu ierosina iekļaut šīsdienas darba kārtībā jautājumu — arī Saeimas lēmuma projektu “Par deputāta Andra Saulīša ievēlēšanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā”. “Par” vai “pret” runāt neviens nevēlas. Ja deputāti piekrīt, tad mēs varētu to iekļaut arī mūsu sēdes darba kārtības otrajā sadaļā kā vienpadsmito jautājumu. Deputātiem iebildumu nav? Paldies!

Saņemti ir arī vienpadsmit deputātu parakstīts iesniegums, kurā deputāti lūdz iekļaut šīsdienas Saeimas sēdes darba kārtībā lēmuma projektu “Par deputāta Ojāra Grinberga atsaukšanu no Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas”. “Par” vai “pret” priekšlikumu neviens runāt nevēlas. Deputātiem iebildumu nav. Tātad varbūt vienojamies par to, ka šo lēmuma projektu mēs varam iekļaut arī mūsu sēdes darba kārtības otrajā sadaļā kā divpadsmito. Paldies!

Ir arī šo deputātu lūgums iekļaut šīsdienas Saeima sēdes darba kārtībā lēmuma projektu “Par deputāta Ojāra Grinberga ievēlēšanu Sociālo un darba lietu komisijā”. “Par” vai “pret” runāt neviens nevēlas. Iekļaujam, ja deputātiem nav iebildumu, šā lēmuma projekta izskatīšanu mūsu darba kārtībā kā trīspadsmito — sadaļā par amatpersonu ievēlēšanu un atbrīvošanu no amata.

Ir saņemts arī desmit deputātu parakstīts iesniegums, kurā deputāti lūdz Saeimu vispirms izskatīt 1996.gada 3.oktobra sēdes darba kārtības piektās sadaļas 17.punktu, viņš mūsu darba kārtībā, godājamie kolēģi, ir kā 29., “Grozījums likumā “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļu pārvaldi uzņēmējsabiedrībās”, izskatīt šīs sadaļas pirmajā punktā iekļauto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Civilprocesa kodeksā”. Tātad piektā sadaļa — likumprojektu izskatīšanā 13.darba kartības jautājums ir “Grozījumi Latvijas Civilprocesa kodeksā”, deputāti ierosina pašlaik 29.darba kartības jautājumu iekļaut un izskatīt pirms šī. Vēlas runāt šajā sakarībā Aivars Endziņš, frakcijas “Latvijas ceļs” deputāts. Lūdzu!

A.Endziņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Darba kārtības 13.punkts “Grozījumi Civilprocesa kodeksā” ir cieši saistīts ar pieņemto un vakar izsludināto likumu “Par uzņēmumu maksātnespēju un bankrotu”. Šis likums var stāties spēkā tikai līdz ar attiecīgajiem grozījumiem Civilprocesa kodeksā. Viņš ir kā steidzams un iekļauts šodien darba kārtībā. Es ļoti lūgtu cienījamo Saeimu nevienu likumprojektu nebīdīt priekšā Civilprocesa kodeksa grozījumiem. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Indulis Bērziņš, frakcijas “Latvijas ceļš” deputāts. Lūdzu!

I.Bērziņš (LC). Cienījamais sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Ārlietu komisijas vārdā es lūdzu arī neko nemainīt, jo mums ir situācija, ka līgumu ratifikācija starp Latviju, Lietuvu un Igauniju, kā jūs atceraties, pagājušo reizi tie netika iekļauti darba kārtībā un šoreiz tie ir. Mēs gribam, lai tas tiktu izskatīts. Tā ka vienkārši Ārlietu komisijas vārdā, citādi man būs jālūdz mainīt darba kārtību, jo tāds ir komisijas lēmums, es gribu paskaidrot un celt viņu uz augšu atkal priekšā citiem...

Sēdes vadītājs. Paldies, Bērziņa kungs! Nu, mums tagad ir iznacis tā, ka ir pārkāpts Kārtības rullis un ir divi deputāti jau uzstājušies “pret”, vai “par”... Juris Kaksītis, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcijas deputāts.

J.Kaksītis (DPS). Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi!Šīs deputātu grupas vārdā, kas parakstījusi iepriekš minēto dokumentu, es lūdzu tomēr atbalstīt un izmainīt darba kārtību, bet izskatīt šo likumprojektu tūlīt pēc grozījuma Civilprocesa kodeksā, pēc šī likumprojekta izskatīšanas. Es gribu pateikt arī vēl sekojošo. Ka šis likumprojekts nav tik apjomīgs, lai viņš aizkavētu darba kārtības izskatīšanu. Tajā pat laikā šis jautājums ir pietiekami aktuāls, lai to izskatītu, jo daudziem no zālē sēdošajiem deputātiem ir zinams, ka premjers ir atlicis jautājuma izskatīšanu par padomju nokomplektēšanu privatizācijas jautājumā līdz šī likumprojekta izskatīšanai. Šīs padomes nav nokomplektētas, līdz ar to arī privatizācijas jautājumi tiek, nu, ja ne apturēti, tad zināmā mērā bremzēti vai kavēti, tādēļ es lūdzu tomēr izdarīt šīs izmaiņas un izskatīt šo likumprojektu tūlīt pēc jau pieminētā likumprojekta “Grozījumi Latvijas Civilprocesa kodeksā”. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Vai deputātiem Endziņam un Bērziņam nav iebildumu pret priekšlikumu, ja šo darba kārtības jautājumu izskata pēc likumprojekta “Grozījumu Latvijas Civilprocesa kodeksā”. Citiem deputātiem nav iebildumu, vajadzība balsot nav? Paldies! Esam vienojušies. Izskatām to kā darba kārtības 14., pēc pašreizējās numerācijas, jautājumu.

Vairāk iesniegumu par izmaiņām... Acumirkli... Tātad mēs esam saņēmuši arī Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētāja Jāņa Kalviņa parakstītu dokumentu, kurā viņš lūdz iekļaut likumprojekta “Grozījumi pilsētas domes, rajona padomes un pagasta padomes vēlēšanu likumā” izskatīšanu otrajā lasījumā Saeimas šā gada 3.oktobra sēdes darba kārtībā kā pirmo jautājumu sadaļā pēc Prezidija ziņojumiem. Jānis Lagzdiņš, frakcijas “Latvijas ceļš” deputāts. Lūdzu!

J.Lagzdiņš (LC). Godātie kolēģi deputāti! 8.decembrī ir jāizsludina pašvaldību vēlēšanas, grozījumus likumā “Par pilsētas domes, rajona padomes un pagasta padomes vēlēšanām”. Šodien mēs izskatām tikai otrajā lasījumā, vēl jāizskata ir trešajā lasījumā. Pēc izskatīšanas trešajā lasījumā paies laiks apmēram trīs nedēļas, kamēr likumprojekts tiks izsludināts un stāsies spēkā, ja mēs neizskatīsim šodien šo likumprojektu, kurš ir ļoti apjomīgs, un ņemot vērā to, ka nākošās nedēļas tiks veltītas budžeta likumprojekta apspriešanai, es prognozēju, ka šie grozījumi nevarēs stāties spēkā līdz 9.decembrim, un pašvaldību vēlēšanas nevarēs notikt, balstoties uz šo jauno likuma redakciju. Tādēļ, godātie kolēģi, es aicinātu atbalstīt Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas viedokli.

Sēdes vadītājs. Paldies, Lagzdiņa kungs! Vai “pret” vēlas runāt? Juris Dobelis, LNNK un LZP frakcijas deputāts. Lūdzu!

J.Dobelis (LNNK, LZP). Cienījamie kolēģi! Es varētu piekrist šī jautājuma nepieciešamībai, bet nu, varētu tomēr tā izskatīšanu atlikt drusku vēlāk, pēc ceturtā jautājuma, jo visi šie jautājumi, kas ir saistīti ar amatpersonu iecelšanu un atbrīvošanu, ir ļoti īsi, un, ja mēs ķeramies pie šī likumprojekta, tas nozīmē, ka mums visi tie var tikt atbīdīti atkal uz kaut kādu nenoteiktu laiku. Tur mums apmēram pusstunda aizies, ne vairāk, nu, minūtes četrdesmit, tāpēc es tomēr ierosinātu piektajā sadaļā, vai nu tas tur ir pirms tā likumprojekta Civilprocesa kodeksā, vai pēc, tas ir cits jautājums, bet katrā ziņā ne agrāk par piekto sadaļu, ne augstāk par piekto sadaļu, tā ka es lūgtu tomēr atbalstīt šādu variantu. Atļaut izskatīt visus šos amatpersonu pārbīdes un grozījumus un tad ķerties piektajā sadaļā pie šī jautājuma izskatīšanas.

Sēdes vadītājs. Paldies! Godājamie kolēģi, mums ir ienācis viens rakstisks priekšlikums no Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas. Un acīmredzot es esmu pieļāvis kļūdu, izskatot iepriekšējo jautājumu par darba kārtības maiņu šīsdienas sēdē, mums ir jābalso par Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu, kādu mēs to esam saņēmuši. Tātad – iekļaut darba kārtībā kā pirmo jautājumu sadaļā pēc Prezidija ziņojumiem, tas ir, kā piekto darba kārtības jautājumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt savu viedokli, balsojot par Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu par izmaiņām darba kārtībā. Lūdzu rezultātu! Par – 19, pret – 29, atturas – 28. Priekšlikums nav pieņemts. Paldies!

Šobrīd citu priekšlikumu par izmaiņām plenārsēdes darba kārtībā nav. Tādēļ sākam izskatīt 3.oktobra Saeimas plenārsēdes darba kārtību.

Prezidija ziņojumi par saņemtajiem likumprojektiem.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par obligāto sociālo apdrošināšanu bezdarba gadījumam”” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Sociālo un darba lietu komisija ir atbildīgā komisija.

Vārdu lūdz Odisejs Kostanda, frakcijas “Latvijai” deputāts. Lūdzu!

O.Kostanda (TKL). Godājamo priekšsēdētāj, godājamie kolēģi! Es aicinu balsot pret šī likumprojekta nodošanu komisijām, jo Ministru kabineta akceptētie grozījumi likumā “Par obligāto sociālo apdrošināšanu bezdarba gadījumam” paredz mainīt likuma 2.pantu, proti, vispār izslēgt 2.panta 3.punktu un mainīt 4.punktu. Ko tas nozīmē? Paskatīsimies. Redzams, ka valdība vairs nevēlas uzņemties atbildību par... precīzi kā tekstā: “vispārējo vidējo, arodizglītības, vidējo speciālo un augstāko mācību iestāžu dienas nodaļas audzēkņiem vai studentiem no 15 gadu vecuma mācību laikā”. Tāds ir šis 2.panta 3.punkts, kuru ierosina izslēgt. Es uzskatu, ka tādējādi valdība atzīst, ka Latvijai nav vajadzīgi jaunie speciālisti, jauni darbinieki, ir acīmredzams, ka valdība nespēj plānot un prognozēt skolēniem un studentiem varbūtējas darba vietas, nav paredzējusi viņu ienākšanu vietējā darba tirgū. Valdība nespēj vadīt un izstrādāt pasākumus bezdarba novēršanai Latvijā. Tikai tā var izskaidrot centienus izslēgt tieši šo pantu no likuma.

Ko tad valdība piedāvās skolēniem un studentiem nākotnē? Kādas būs viņu perspektīvas izglītoties un strādāt iegūtajā specialitātē Latvijā? Uz šo jautājumu, protams, valdība nespēj atbildēt. Un gribu uzsvērt, ka jauniešu kā sociālas grupas problēmas nebūt nav mazāk svarīgas par pensionāru vai daudzbērnu ģimeņu problēmām.

Arī tas, ka valdība nav iepazīstinājusi sabiedrību joprojām ar savām mērķprogrammām par jauniešu iekļaušanos visas sabiedrības dzīvē, kārtējo reizi liecina par valdības absolūto ignoranci pret sabiedrības problēmām, sevišķi pret sociālajām problēmām, valdības attieksmi pret sociālajiem jautājumiem kā otršķirīgiem un nebūtiskiem.

Otrkārt. Ministru kabinets apliecinājis savu “radošo pieeju” sabiedrības sociālo problēmu risināšanā, ierosinot mainīt likuma “Par obligāto sociālo apdrošināšanu bezdarba gadījumam” 2. panta 4. punktu. Kas tur līdz šim bija teikts? Ka apdrošināšanai pakļautas mātes vai citas personas, kuras audzina bērnu kopšanas laikā, līdz bērns sasniedz trīs gadu vecumu. Tagad mierīgi, bez kādas motivācijas, bez kādas argumentācijas gribam, teiksim, kā Šķēlem ienāk prātā, samazināt šo laiku divas reizes. Nu varbūt vispār uz pāris mēnešiem vajadzētu tad tikai to darīt? Kāpēc vispār pusgadu Šķēle ir atstājis? Vai, kāds labvēlis! Aplaudēsim! Priecāsimies! Paldies, mīļais Šķēle! Tas ir pilnīgs absurds un mums nepieņemams. Šāds Ministru kabineta lēmums liek domāt par to, ka Latvijā demogrāfijas attīstība ir ļoti pozitīva. Iespējams, Latvijā jau ir sācies demogrāfiskais bums un visas sievietes to vien dara, kā nepārtraukti dzemdē vismaz vienu bērnu gadā. Laikam latviešu ģimenēs ir ne mazāk par 10–15 bērniem, jau tagad mums jācenšas, kā saka, to lietu regulēt. Situācija mums draud līdzīga kā Ķīnā laikam un... vai Šķēles propagandētajā Jaunzēlandē vai Turcijā un tamlīdzīgi. Domāju, ka situācija ir daudz citādāka, daudz bēdīgāka. Šķiet, lieki atgādināt par katastrofālajiem dzimstības un mirstības rādītājiem Latvijā. Pēc Valsts statistikas komitejas datiem šā gada pirmajā pusgadā Latvijā mirstība ir pārsniegusi dzimstības rādītājus, reģistrēti 10,2 tūkstoši dzimušo un aptuveni 18 tūkstoši mirušo, proti, mirušo skaits gandrīz divas reizes lielāks par dzimušo skaitu. Kopš 1987. gada, kad dzimstība Latvijā bija visaugstākā pēckara gados, tās līmenis valstī nepārtraukti samazinās. Pērn piedzima gandrīz divas reizes mazāk bērnu nekā 1987. gadā. Ja 1995. gada pirmajā pusē uz katriem 1000 iedzīvotājiem piedzima 4,5 cilvēki, tad šogad — tikai 4,1. Vidēji rēķinot šos statistikas skaitļus — tātad Šķēles valdības laikā, šie rādītāji ir vēl pazeminājušies, un mēs, pieņemot šo Ministru kabineta iesniegto likumprojektu, šo situāciju padarīsim vēl dramatiskāku.

Frakcija “Latvijai” vēlas uzzināt, vai ir izstrādāta un kāda ir valdības programma demogrāfiskās situācijas uzlabošanai. Mēs esam iesnieguši vairākkārtīgi jautājumus. Uz tiem konkrētas atbildes nav bijušas. Un tāpēc mēs uzskatām, ka nekādā gadījumā nedrīkst samazināt bērnu kopšanai paredzēto laiku no trīs gadiem līdz pusotram gadam. Mēs uzskatām, ka bērnu kopšanas atbalsts šos trīs gadus ģimenei maksājams neatkarīgi no tā, vai kāds no vecākiem izmanto bērna kopšanai paredzēto atvaļinājumu vai ne. Un mēs pieprasām valdību veidojošajām frakcijām un Ministru prezidentam Šķēlem rūpīgi paskatīties jūsu pašu pieņemto Valdības deklarāciju un ierakstiet... Ieraksts par demogrāfiju ir zaimojoši īss, un tas sastāv tikai no trīs vārdiem: aktīva demogrāfiskā politika. Vai jūs domājat, teiksim, ka šis iesniegtais Ministru kabineta likumprojekts iekļaujas šajā paredzētajā aktīvajā demogrāfiskajā politikā?

Uzskatu, ka deputātiem šodien neatkarīgi no tā, vai viņi ir valdošā koalīcijā vai opozīcijā, ir jāatbalsta frakcijas “Latvijai” priekšlikums un jābalso, protams, pret šo cinisko, prettautisko, pret mūsu tautas nākotni vērsto Ministru kabineta iesniegto likumprojektu.

Sēdes vadītājs. Paldies! Vairāk neviens runāt nevēlas, tādēļ lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus izteikt savu viedokli, balsojot par Saeimas Prezidija atzinumu nodot likumprojektu Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Sociālo un darba lietu komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 43, pret — 9, atturas — 5. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām”” no-dot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Sociālo un darba lietu komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti runāt nevēlas? Iebildumu nav? Paldies! Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām”” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Sociālo un darba lietu komisija ir atbildīgā komisija.

Runāt par šo jautājumu vēlas Odisejs Kostanda — frakcijas “Latvijai” deputāts. Lūdzu!

O. Kostanda (TKL). Godājamo priekšsēdētāj, godājamie kolēģi! Es redzu, ka argumentācija absolūti nevienu nepārliecina. Ir vienkārši acīmredzot kaut kāda balsošanas mašīna. Kāds iznākums, kādas sekas no tā būs tautai — nevienu neinteresē.

Un tomēr es vēlreiz arī tātad pie šī likuma gribu akcentēt īsāk jau sekojošas lietas. Es aicinu balsot arī pret šī likumprojekta nodošanu komisijām. Ministru kabineta akceptētie grozījumi likumā “Par valsts pensijām”, ko viņi tagad mums iesniedz Saeimā, paredz mainīt likuma 9. pantu, proti, izslēgt no likuma 9. panta 3. daļas 2. punktu, tas ir, līdz šim 2. punktā bija paredzēts valsts pensijas piešķiršanai nepieciešamajā apdrošināšanas stāžā ieskaitīt arī mācību laiku augstāko mācību iestāžu dienas nodaļā, maģistratūras dienas nodaļā un pēcdiploma kvalifikācijas celšanu dienas nodaļā. Tas ir 9. panta 3. daļas 2. punkts. Tagad paredzēts vispār izslēgt šo punktu. Es jau minēju par mūsu šiem argumentiem, par to, kādas problēmas būs jauniešiem, es esmu dzirdējis valdošās koalīcijas pārstāvju kvēlās runas par to, ka jauniešu problēmas ir ļoti svarīgas, ka tās jārisina. Māris Vītols ir uzstājies masu informācijas līdzekļos. Es gribētu redzēt arī tagad viņa balsojumu jeb viņa vārdi tagad atšķirsies no viņa paša darbiem.

Otrkārt. Tāpat Ministru kabinets nolēmis arī ieskaitīt valsts pensijas piešķiršanai nepieciešamajā stāžā laiku bērna kopšanai, līdz viņš sasniedzis pusotra gada vecumu — 9. panta 3. daļas 3. punkts. Atgādināšu, ka līdz šim darba stāžā tika ieskaitīts laiks bērna kopšanai, līdz viņš sasniedz 3 gadu vecumu. Tātad valdība ir nolēmusi divas reizes samazināt laiku bērnu kopšanai, ko rēķina darba stāžā. Atkal jautājums — kāds tam pamatojums? Kā tas saistās ar aktīvo demogrāfisko politiku, ar to īso zaimojošo ierakstiņu Šķēles valdības deklarācijā? Vai tas saskan, vai tas nesaskan? Tādā veidā mēs uzskatām, ka mēs risināsim demogrāfisko situāciju?

Nu atgādināšu vēl dažus skaitļus, ja manis pirmīt pieminētie nepārliecināja. 1995. gadā piedzima 21 595 bērni, kas ir par 11 procentiem mazāk nekā 1994. gadā. Katru gadu par 10 procentiem mums samazināsies arvien vairāk un vairāk dzimstība. Latviešu tauta izmirst. Vai tiešām tas nav skaidrs kādam šeit zālē sēdošajam? Dabiskais pieaugums 1995. gadā uz 1000 iedzīvotājiem bija negatīvs — mīnus 6,9.

Lai kaut nedaudz radītu priekšstatu par to, kas īsti notiek Latvijā, salīdzinājumam varētu minēt, ka ik gadus Latvijā pēc būtības izmirst viena mazpilsēta. Iedzīvotāju skaits valstī samazinās par 17 tūkstošiem gadā. Tas nepārliecina? Tiešām šie skaitļi nerunā skaidru valodu? Šie statistikas dati pamatoti ļauj runāt par to, ka tauta izmirst, un, ja turpināsies šāda demogrāfiskā bilance, izrādīsies, piemēram, ka 2010. gadā vairs nebūs neviena, kam iestāties augstskolā. To mēs gribam panākt ar šādu Šķēles valdības politiku? Tāds ir tas mērķis? Cilvēki aizvien skaidrāk redz to, ka valdība nedomā tālāk par pāris gadiem. Tai izdevīgi, ja ir mazāk apgādājamu cilvēku. Jā, varēs parādīt — redz, kā mēs bezdeficīta budžetu veidojam. Bet uz kā rēķina? Uz tautas rēķina. Paldies! Kolosāli!

Pensionāri lai izmirst, tas ir labi, nav jāmaksā pensijas. Bērni lai nedzimst. Atkal ir labi. Atkal nebūs jāmaksā pabalsti. Vajadzēs mazāk skolu, mazāk izdevumu būs izglītībai. Kolosāli! Var redzēt, ka Šķēles valdības programma ir vienkārši ģeniāla. Tikai tā kalpo ne jau tautas interesēm. Šķēles valdības šodien īstenotā politika un tas, ko mums piedāvā Saeimā apstiprināt, nav jāsauc savādāk, kā par kapraču politiku.

Es vēlreiz aicinu jūs balsot pret šiem iesniegtajiem likumprojektiem.

Sēdes vadītājs. Ludmila Kuprijanova, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcijas deputāte. Lūdzu!

L.Kuprijanova (DPS). Cienījamie kolēģi! Par cik otrs runātājsÉ ir paredzēts, ka runāt “par”, es jūs aicinu balsot un nodot šo likumprojektu komisijām. Jo šie trīs likumprojekti visi ir paketē, viņi visi ir saistīti ar valsts budžetaÉ ar bezdeficīta valsts budžetu, kas, protams, notiek uz sociālās sfēras rēķina. Mēs spēcīgi samazinām visas sociālās garantijas ar šiem trim labojumiem, un, par cik divi jau ir nodoti, es jūs patiešām lūdzu nodot komisijai, un tad mēs arī lemsim, cik daudz mēs atņemsim pēdējo, kas vēl cilvēkiem ir paredzēts bezdarba pabalsta veidā un pensiju veidā.

Tādēļ es lūdzu Saeimu nodot šo likumprojektu komisijai. Paldies!

Sēdes vadītājs. Lūdzu, zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu deputātus izteikt savu viedokli, balsojot par Saeimas Prezidija atzinumu! Lūdzu rezultātu! Par — 47, pret — 9, atturas — 7. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Latvijas Republikas Administratīvais kodekss” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai, Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, Juridiskajai komisijai, Sociālo un darba lietu komisijai, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Runāt neviens par to nevēlas? Iebildumu nav. Paldies! Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — patstāvīgais priekšlikums, kuru iesniedz deputāti O.Kostanda, J.Mauliņš, E.Grīnbergs, E.Zelgalvis, I.Liepa, A.Rubins, K.Čerāns, J.Kazāks, J.Kušnere un J.Celmiņš — lēmuma projekts “Par Latvijas Republikas Aizsardzības koncepcijas apstiprināšanu”.

Vēlas runāt šajā jautājumā deputāts Odisejs Kostanda, frakcija “Latvijai”. Lūdzu!

O.Kostanda (TKL). Godājamais priekšsēdētāj, godājamie kolēģi! Šodien dienas kārtībā mums ir jautājums par Aizsardzības koncepciju. Jāsaka, ka, protams, tas notiek ar lielu novēlošanos parlamentā, jo pēc būtības šo problēmu kopā ar Nacionālās drošības koncepciju mums vajadzēja izskatīt vismaz 3–4 gadus atpakaļ, tādējādi mēs būtu izbēguši no daudzām kļūdām, kuras esam pielaiduši šajā jomā pēdējo gadu laikā. Bet nu tāda ir šī politiskā realitāte un mūsu situācija, ka šīs problēmas netika apspriestas iepriekšējos parlamentos, nu, apmierinājāmies ar to, ka to risināja Ministru kabinets, līdz ar to arī sekas par to situāciju, kas ir bruņotajos spēkos, jāuzņemas, protams, Ministru kabinetam. Taču Saeima nevar palikt malā, un es domāju, ka mums jācenšas labot tās negācijas, kas šobrīd ir ieviesušās aizsardzības spēkos un vispār mūsu aizsardzības politikā. Mēs esam pārliecināti par to, ka tik svarīgi jautājumi kā koncepcijas, ilgtermiņa attīstības programmas, piemēram, svarīgākajās tautsaimniecība nozarēs un drošības un aizsardzības jautājumos, ir obligāti jāakceptē Saeimā. Par to arī liecina pasaules valstu pieredze. Šis ceļš jāiet arī mums Latvijā.

Izteikšu dažus apsvērumus un argumentus šī secinājuma sakarā.

Pirmkārt. Mēs uzskatām, ka nav atbalstāma situācija, ka ar katras jaunas valdības maiņu, ar katru jaunu aizsardzības ministru mainās arī Nacionālo bruņoto spēku struktūra un attīstības programma. Atcerieties, kādas tik programmas un koncepcijas nav gājušas caur ministru Jundža, Pavlovska, Trapāna, Gaiļa un tagad — Krastiņa rokām. Bet situācija bruņotajos spēkos ir būtiski uzlabojusies. Laikam neviens neuzdrošināsies pateikt, jā! Bruņotajos spēkos augstākajos štābos šo spēku virsnieki jau ir noguruši desmitiem reižu pārstrādāt attīstības plānus, struktūras, štatus un tamlīdzīgi. Bet līdz šim laikam nav arī izveidots valsts aizsardzības operatīvais plāns, nav atrisinātas arī citas stratēģiski svarīgas problēmas, piemēram, jautājums par robežsargu brigādes pakļautību, par tās reāla darba nodrošinājumu. Kādi tik varianti ar tās pakļautību un struktūru nav izspēlēti! Bet vai ir reāli robežas kontrole un aizsardzība uzlabojusies? Nē. Beidzot mums pašiem ir jāsaprot, ka Nacionālo bruņoto spēku attīstībai ir nepieciešama ilgtermiņa attīstības programma. Programma, kuru konsekventi ievērotu ministrijas vadība un kura stratēģiskos virzienos nemainītos, mainoties Ministru kabineta sastāvam vai nākot pie varas citiem politiskiem spēkiem. Šos ilgtermiņa attīstības orientierus spēj dot tikai Aizsardzības koncepcija, ko apstiprinātu augstākais likumdevējs — Saeima.

Otrkārt. Stabilitāte šajā jautājumā ir vajadzīga arī no starptautisko attiecību viedokļa. Orientieriem aizsardzības un drošības jautājumos ir jābūt zināmiem un nemainīgiem ilgus gadus. Šie orientieri ir jāredz Eiropas un Transatlantiskajām drošības struktūrām. Tikai šādā veidā mēs varam panākt reālu palīdzību aizsardzības struktūru apgādē ar visu nepieciešamo. Ar vienu BALTBAT, kas ir patlaban, arī veiksmīgi darbojoties, mēs to nepanāksim. Stingra un noteikta nostāja aizsardzības politikā atstās zināmu iespaidu arī uz iespējamo agresoru. Līdz ar to apdraudējums tiks samazināts ar politiskiem līdzekļiem.

Tālāk. Aizsardzības koncepcijas pieņemšana Saeimā ir nepieciešama arī no mūsu valsts ekonomiskā viedokļa. Stabili Nacionālo bruņoto spēku attīstības plāni pavērs iespēju precīzāk plānot izdevumus, kas saistīti ar valsts aizsardzību. Tas savukārt atvieglos valsts finansu sistēmas stabilizēšanu. Parādīsies arī zināmas perspektīvas — tās kļūs stabilākas arī nozarēm, kuras kaut kādā veidā ir saistītas ar aizsardzību. To pašu var attiecināt arī uz iespējamiem militārās produkcijas ražotājiem mūsu valstī.

Gribētos skart arī vēl vienu aspektu. Cilvēcisko. Karavīram ir jābūt drošam par savas karjeras iespējām bruņoto spēku sastāvā un par sociālās nodrošinātības garantijām, kad viņš armiju atstās, beidzoties izdienas termiņam vai gūstot ievainojumu. Šādas garantijas pašreiz ir tikai par atsevišķiem jautājumiem. Šī nenoteiktība apgrūtina kadru nostiprināšanos bruņotajos spēkos.

Tāpēc šajā īsajā motivācijā, protams, man nebija iespējams pieskarties konkrēti katram no mūsu piedāvātās saistības koncepcijas aspektiem, tāpēc aicinu nodot šo koncepciju komisijām, izanalizēt to, aicinu to nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai, Nacionālās drošība komisijai, Ārlietu komisijai, un, protams, mēs ceram uz jūsu atbalstu šīs koncepcijas akceptēšanā apspriešanas gaitā turpmāk Saeimā. Ar pateicību uzņemsim jūsu konstruktīvos priekšlikumus par turpmāko šīs Aizsardzības koncepcijas pilnveidošanu un uzlabošanu. Šīs koncepcijas pieņemšana būtu svarīgs solis mūsu tālākajā virzībā uz Eiropas un Transatlantiskajām drošības struktūrām. Mēs beidzot pārstātu maldīties pa miglu, bet redzētu gaišus un skaidrus savas darbības orientierus, šo mūsu nostāju un stingro apņēmību mēs parādītu gan sabiedrotajiem, gan iespējamiem nelabvēļiem.

Atzīstot vienas armijas koncepciju — bruņoto spēku uzbūvi, valsts aizsardzības veidošanas pamatprincipus, principus bruņoto spēku komplektēšanā, bruņojuma apgādes un apmācību jautājumos — mēs demonstrētu pasaulei savu stabilitāti un savu briedumu. Tas būtu labs politisks gājiens gan no valsts drošības un aizsardzības viedokļa, gan arī no starptautisko attiecību viedokļa.

Sēdes vadītājs. Ģirts Kristovskis, frakcijas “Latvijas ceļš” deputāts. Lūdzu!

Ģ.V.Kristovskis (LC). Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Tas, ko iepriekšējais runātājs teica, daudz kas no tā var būt arī taisnība, un viņš minēja, ka tā ir politiskā realitāte, bet es tomēr gribu atgādināt, ka valstī ir juridiskā realitāte. Juridiskā realitāte ir tāda, ka likums par aizsardzības spēkiem nosaka to, ka valsts Aizsardzības koncepciju apstiprina Ministru kabinets. Ja mēs šodien ietu šo soli un novirzītu Saeimai un komisijām izskatīt, iespēju pārskatīt vai kā alternatīvu Aizsardzības koncepciju izskatīt tā nozīmētu to, ka mēs faktiski pierādām nevis savu stiprumu, bet mēs pierādām, ka valstī nepastāv administratīva kārtība. Mēs kā likumdevēji ejam pretrunā paši ar sevi. Mēs nepildām likumus. Tā ka pirmais solis, kas būtu jadara, ir izdarīt izmaiņas likumā par aizsardzības spēkiem, un to mēs arī jau esam izdarījuši, šāds priekšlikums ir novirzīts Aizsardzības un iekšlietu komisijā. Un, pirms šīs izmaiņas nav izdarītas likumā, ir nekorekti attiecībā pret likumu pieņemt šo koncepciju un sākt par to diskutēt. Tāpēc es vēlreiz aicinu jūs, tāpat kā tas tika izdarīts nedēļu atpakaļ, varbū, pēc sava satura pietiekami labo priekšlikumu, bet pēc juridiskās disciplīnas viedokļa — nekorekto priekšlikumu, tomēr noraidīt. Šobrīd vēl nenovirzīt komisijām. Tad, kad mēs komisijā būsim izskatījuši izmaiņas likumā un akceptējuši par to, ka Saeima šādus dokumentus pieņem un izskata, tad mēs arī varēsim šo jautājumu lemt, jo šobrīd būs situācija, ka Ministru kabinets ir apstiprinājis vienu koncepciju un mēs šeit, Saeima, apstiprināsim otru. Par ko tas liecinās. Diez vai tas liecinās uz āru to, ko šeit Kostandas kungs teica. Par to, ka valstī valda kārtība, ka valstī ir sapratne un ka mēs varam iestāties NATO. Tas tikai liecinās par to, ka mēs tam galīgi neesam gatavi. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Paldies! Tātad mums ir izskanējuši divi viedokļi. Kostandas kungs aicināja nodot lēmuma projektu “Par Latvijas Republikas Aizsardzības koncepcijas apstiprināšanu” komisijām. Minēja arī šīs komisijas, kā arī ierosināja, kuru noteikt par atbildīgo komisiju.

Deputāts Kristovskis tam iebilda. Tādēļ izšķirsim šo jautājumu balsojot. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi, balsojot par iesniegto patstāvīgo priekšlikumu, un Saeimas lēmuma projektu “Par Latvijas Republikas Aizsardzības koncepcijas apstiprināšanu” nodot izskatīšanai Saeimas komisijām.

Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 12, pret — 39. Atturas — 19. Priekšlikums nav pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums. Otrā sadaļa — amatpersonu ievēlēšana un atbrīvošana. Lēmuma projekts “Par V.Silenieces apstiprināšanu par Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Juris Kaksītis.

J.Kaksītis (DPS). Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es aicinu jūs pievērst uzmanību dokumentam Nr.1437 un vienlaicīgi arī dokumenta Nr.1438 pirmajam jautājumam. Tātad Tieslietu ministrija griezās Juridiskajā komisijā, iesniedzot dokumentus un priekšlikumu par Rīgas Centra rajona tiesas tiesnesi apstiprināt Viju Silenieci.

Kā jau teicu, nākamajā dokumentā ir runa par tiesnesi Viju Ratnieci. Šis priekšlikums, kuru Juridiskā komisija atbalstīja, ir saistīts tikai ar to, ka tiesnese, kas šobrīd strādā Centra rajona tiesā Rīgā, dzīvo Jūrmalā, un savukārt tiesnese, kas strādā Jūrmalā, dzīvo Rīgā. Līdz ar to gan Tieslietu ministrija, Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija un arī Juridiskā komisija atbalstīja šādu priekšlikumu, tādēļ es lūdzu Saeimu pieņemt lēmumu par Vijas Silenieces apstiprināšanu par Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Jūrmalas pilsētas tiesas tiesneses amata.

Sēdes vadītājs. Paldies! Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par Saeimas lēmuma projektu “Par Vijas Sileniece apstiprināšanu par Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas tiesnesi”. Lūdzu deputātus balsot! Balsojums slēgts. Lūdzu rezultātu! Par — 54, pret — 1, atturas — 8. Vija Sileniece apstiprināta par Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Jūrmalas pilsētas tiesas tiesneses amata.

J.Kaksītis. Juridiskās komisijas vārdā es lūdzu Saeimu iecelt Viju Ratnieci par Jūrmalas pilsētas tiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas tiesneses amata.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu “Iecelt Viju Ratnieci par Jūrmalas pilsētas tiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas tiesneses amata”.

Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 57, pret — 3, atturas — 2. Vija Ratniece iecelta par Jūrmalas pilsētas tiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas tiesneses amata.

J.Kaksītis. Juridiskā komisija izskatīja un atbalstīja Gunāra Biškina iecelšanu par Jelgavas pilsētas tiesas tiesnesi, tādēļ es lūdzu Saeimu balsot un iecelt Gunāru Biškinu par Jelgavas pilsētas tiesas tiesnesi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi, balsojot par ierosināto Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 51, pret — 3, atturas — 4. Gunārs Bišins iecelts par Jelgavas pilsētas tiesas tiesnesi.

J.Kaksītis. Juridiskās komisijas vārdā es lūdzu pieņemt lēmumu “Par Mairas Narvilas iecelšanu par Jelgavas pilsētas tiesas tiesnesi”.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret ierosināto Saeimas lēmuma projektu.

Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 46, pret — 2, atturas — 3. Maira Narvila iecelta par Jelgavas pilsētas tiesas tiesnesi.

J.Kaksītis. Turpmāk lūdzu pievērst uzmanību dokumentam Nr. 1439 lēmuma projekts “Par dažu rajonu (pilsētu) tiesu adinistratīvo tiesnešu iecelšanu”. Izskatot Tieslietu ministrijas dokuments, Juridiskā komisija atbalsta Marikas Senkānes iecelšanu par Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas administratīvo tiesnesi. Tādēļ es lūdzu Saeimu balsot un pieņemt šādu pozitīvu lēmumu.

Sēdes vadītājs. Paldies! Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par Juridiskās komisijas ierosināto Saeimas lēmuma projektu.

Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 57, pret — 2, atturas — 3. Marika Senkāne iecelta par Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas administratīvo tiesnesi.

J.Kaksītis. Juridiskās komisijas vārdā par Madonas rajona tiesas administratīvo tiesnesi es lūdzu iecelt Dzintru Apini.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi balsojot. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 50, pret — 2, atturas — 3. Dzintra Apine iecelta par Madonas rajona tiesas administratīvo tiesnesi. Paldies!

Lūdzu, nākamais darba kārtības jautājums. Lūdzu, Kaksīša kungs!

J.Kaksītis. Dokuments Nr.440. Šajā pat Juridiskās komisijas sēdē tika izskatīta un atbalstīta Dainidas Sarmas iecelšana par Rīgas apgabaltiesas Jūrmalas pilsētas Zemesgrāmatu nodaļas priekšnieka vietnieci, vienlaikus atbrīvojot viņu no Zemgales apgabaltiesas Tukuma rajona Zemesgrāmatu nodaļas priekšnieka vietnieces amata, un šis priekšlikums, kas tika saņemts no Tieslietu ministrijas un kas ir arī Dainidas Sarmas lūgums, ir saistīts arī ar dzīves vietu. Lūdzu Saeimu pieņemt lēmumu atbilstoši jūsu rīcībā esošajam projektam.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret Juridiskās komisijas ierosināto Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 53, pret — 2, atturas — 4. Dainida Sarma iecelta par Rīgas apgabaltiesas Jūrmalas pilsētas Zemesgrāmatu nodaļas priekšnieka vietnieci, vienlaikus atbrīvojot viņu no Zemgales apgabaltiesas Tukuma rajona Zemesgrāmatu nodaļas priekšnieka vietnieces amata.

J.Kaksītis. Paldies!

Sēdes vadītājs. Saskaņā ar mūsu izdarītajām izmaiņām darba kārtībā izskatām lēmumprojektu “Par deputāta Andra Saulīša atsaukšanu no Sociālo un darba lietu komisijas”. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu deputātus balsot par iesniegto Saeimas lēmuma projektu. Balsošana slēgta. Lūdzu rezultātu! Par — 51, pret — 1, atturas — 7. Andris Saulītis atsaukts no Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas.

Lūdzu deputātus tālāk izteikt savu attieksmi par Saeimas lēmuma projektu — ievēlēt deputātu Andri Saulīti Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijā. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi balsojot! Lūdzu rezultātu! Par — 43, pret — 6, atturas — 10. Deputāts Andris Saulītis ievēlēts Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā.

Nākamais jautājums, kurš ir jāizskata saskaņā ar mūsu vienošanos. Lēmuma projekts “Par deputāta Ojāra Grinberga atsaukšanu no Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijas”. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi, balsojot par Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 50, pret — 1, atturas — 6. Deputāts Ojārs Grinbergs atsaukts no Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas.

Nākamais darba kārtības jautājums. Lēmuma projekts “Par deputāta Ojāra Grinberga ievēlēšanu Sociālo un darba lietu komisijā”. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi balsojot. Lūdzu rezultātu! Par — 52, pret — 2, atturas — 5. Deputāts Ojārs Grinbergs ievēlēts Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā.

Nākamais darba kārtības jautājums. Deputātu pieprasījums sakarā ar deputāta Vītola sava paraksta atsaukšanu netiek izskatīts.

Pārejam pie Saeimas darba kārtības ceturtās sadaļas — 26. septembra sēdē iekļautie, bet neizskatītie likumprojekti un patstāvīgie priekšlikumi.

Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Kriminālkodeksā”, otrais lasījums. Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — deputāts Ģirts Kristovskis — frakcijas “Latvijas ceļš”.

Ģ.V.Kristovskis (LC). Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Mums ir jāizskata dokuments nr.1407, un Aizsardzības un iekšlietu komisija savā šā gada 11. septembra sēdē izskatīja likumprojektu “Grozījumi Latvijas Kriminālkodeksā”, otrajā lasījumā iesniegtos priekšlikumus, un līdz ar to mums būtu jāskatās otrā lapa.

Sēdes vadītājs. Tātad, deputāti atgādina, ka mēs strādājam ar dokumentu Nr.1407. Lūdzu, Kristovska kungs, skatām pa pantiem!

Ģ.V.Kristovskis. Mēs apskatām pantu 161.7., un vairākas institūcijas — Latvijas Republikas Iekšlietu ministrija, Latvijas Republikas Tieslietu ministrija un Latvijas Republikas Kriminālkodeksa projekta izstrādāšanas darba grupa — ir iesniegušas pēc satura ļoti tuvus priekšlikumus, un Aizsardzības un iekšlietu komisija, izskatot tos visus, iestrādāja kopējā priekšlikumā, kurš ir tagad panta 161.7. piedāvātajā redakcijā. Un komisija aicina šo piedāvāto redakciju otrajā lasījumā apstiprināt.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret Aizsardzības un iekšlietu komisijas iesniegtā likumprojekta 161.panta septītās daļas redakciju? Nav. Paldies, pieņemts.

Ģ.V.Kristovskis. Tālāk skatām priekšlikumu par 161.9. pantu. Arī šeit Latvijas Republikas Iekšlietu ministrija, Tieslietu ministrija un Latvijas Republikas Kriminālkodeksa projekta izstrādāšanas darba grupa ir iesniegusi pēc satura un sankcijām tuvu, līdzīgu projektu, un visi šie piedāvājumi ir iestrādāti kopējā Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas piedāvātajā redakcijā, un komisija aicina atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas iesniegto likumprojekta 161.9. panta pirmās daļas redakciju? Nav. Paldies, pieņemts.

Ģ.V.Kristovskis. Tālāk ir piedāvāts apvienot 161.11.un 161.12.pantu vienā kopējā pantā. Jāsaka, ka arī šeit Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas, Tieslietu ministrijas un arī Kriminālprocesa kodeksa izstrādāšanas darba grupas domas ir bijušas līdzīgas, un visi šie priekšlikumi ir iestrādāti vienotā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Šie priekšlikumi, godājamie kolēģi, ir izklāstīti mūsu izskatāmā dokumenta 4.lapaspusē un turpinās 5.lapaspusē. Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas ierosinājumu — likumprojekta 161.11.pantu un 161.12.pantu apvienot vienā pantā? Iebildumu nav. Paldies, pieņemts.

Ģ.V.Kristovskis. Nākamais priekšlikums attiecas uz likumprojekta 161.13. un 161.14.pantiem. Arī šeit ir priekšlikums šos pantus apvienot vienā pantā un izteikt kā 161.12.pantu par maksātnespējas procesa pārkāpšanu. Un arī šeit minētās valsts institūcijas — Latvijas Republikas Tieslietu ministrija, Iekšlietu ministrija, Kriminālkodeksa projekta izstrādāšanas darba grupa — savos priekšlikumos ir bijušas ļoti saskaņotas, un Aizsardzības un iekšlietu komisija tos iestrādāja vienotā priekšlikumā, kurš ir izteikts piedāvātajā pantā 161.12. Komisija aicina šo pantu pieņemt.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas priekšlikumu likumprojekta 161.13. un 161.14.pantus apvienot vienā pantā un izteikt to deputātiem iesniegtajā redakcijā? Iebildumu nav. Paldies, pieņemts.

Ģ.V.Kristovskis. Līdz ar to piedāvātie priekšlikumi ir izskatīti, un es aicinātu balsot par likumprojektu kopumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi par likumprojekta “Grozījumi Latvijas Kriminālkodeksā” pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 55, pret — 1, atturas — 3. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu, Kristovska kungs, jūsu priekšlikumu par priekšlikumu iesniegšanas termiņiem trešajam lasījumam.

Ģ.V.Kristovskis. Es piedāvātu priekšlikumu iesniegšanas termiņu — 14.oktobri.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti neiebilst pret nosaukto termiņu — 14.oktobris? Neiebilst. Pieņemts.

Ģ.V.Kristovskis. Paldies!

Sēdes vadītājs. Nākamais darba kārtības jautājums — lēmuma projekts “Par Ņ.Ezeriņas uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā”.

Pilsonības likuma izpildes komisijas vārdā — Aida Prēdele, Kristīgo demokrātu savienības, Zemnieku savienības un Latgales demokrātiskās partijas frakcijas deputāte. Lūdzu!

A.Prēdele (LZS, KDS, LDP). Cienījamie kolēģi! Jūsu priekšā ir izraksts no Pilsonības likuma izpildes komisijas sēdes, kurā tika izskatīts jautājums par Ņinas Ezeriņas uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā. Komisija šo kandidatūru apsprieda un pieņēma pozitīvu lēmumu. Jūsu priekšā ir arī Ņinas Ezeriņas dzīves gaitas apraksts, kā arī pārējie dokumenti un Latvijas Nacionāli konservatīvās partijas — LNNK Bauskas nodaļas rekomendācija, kurā baušķenieki stāsta par šiem īpašajiem nopelniem, kuri Latvijas labā ir Ņinai Ezeriņai. Proti, atmodas sākumā, kad Latvijas valsts karogs vēl bija liels retums un kad par tā izgatavošanu draudēja arī kriminālatbildība, Ņina Ezeriņa izgatavoja vairākus desmitus šādus valsts karogus, kuri tika izmantoti tālāk atmodas laika demonstrācijās un saietos. Bez tam Ņina Ezeriņa ir pazīstama kā aktīva Tautas frontes dalībniece un aktīva sabiedriska darbiniece gan Bauskā, gan arī šeit, Rīgā. Tāpēc ļoti lūdzu atbalstīt komisijas lēmumu un izteikt savu viedokli balsojot.

Sēdes vadītājs. Paldies, Prēdeles kundze! Debatēs ir pieteicies Juris Dobelis, LNNK un Zaļās partijas frakcijas deputāts. Lūdzu!

J.Dobelis (LNNK, LZP). Cienītie kolēģi! LNNK īpaši nemētājas ar lielu atbalstu, ražojot jaunus pilsoņus Latvijas sabiedrībai. Un tieši tāpēc varbūt būtu vēlams atcerēties jēdzienu “īpašie nopelni”. Un tieši tāpēc mūsu partija ir ļoti uzmanīgi pārskatījusi to cilvēku loku, kuriem tiešām ir šādi īpašie nopelni. Jo, atklāti sakot, lielākā daļa no mums ir līdz šim izvairījusies balsot par pilsonības piešķiršanu cilvēkiem, kuru rīcībā nav saskatāmi nekādi īpašie nopelni.

Šis gadījums ir vēl atzīmējams sevišķi, jo Ņina Ezeriņa darbojās visvairāk ārpus Rīgas — Bauskā. Un mums ir ļoti svarīgi, ka dažādās Latvijas pilsētās sabiedrībā iesaista cilvēkus, kas tur ir ļoti vajadzīgi kā patrioti un kā šo pozitīvo ideju nesēji. Ja mēs pārskatām tos pilsoņu kandidātus, kuriem līdz šim ir piešķirta šī pilsonība, tikpat kā neviena no viņiem nenāk ārpus Rīgas. Tie lielākoties ir bijuši vajadzīgi cilvēki vienam vai otram grupējumam, un, kad, šeit tribīnē jāklausās par viņu padarīto, tad izrādās ka viņi ir vienkārši strādājuši labi. Nu, es domāju, ka katram no mums ir pienākums strādāt šajā sabiedrībā un par to jau nu nevajadzētu kaut ko īpašu dot.

Tālāk, kas ir ļoti svarīgi šinī gadījumā. Un tas, kas mani vienmēr atturējis balsot par pilsonības piešķiršanu, ir valodas prasme, latviešu valodas prasme, Es ceru, ka tie, kas ir runājuši ar Ņinu Ezeriņu, ir pārliecinājušies, ko nozīmē prast latviešu valodu. Un man ir galīgi bijis nepieņemami un būs nepieņemami balsot par pilsonības piešķiršanu cilvēiem, kuri neprot latviešu valodā pateikt normāli nevienu teikumu. Tāds cilvēks nevar būt Latvijas Republikas pilsonis. Lai arī cik slavens viņš nebūtu, ieskaitot pazīstamo tenisisti Larisu, nevis Neilandi, bet gan Savčenko, jo visos dokumentos viņa ir Savčenko.

Vēl dažus vārdus par šo patriotisma izpausmi. Mēs esam diemžēl atgrūduši no aktīvā darba daudzus cilvēkus, kas nesavtīgi dažādos laika posmos nav domājuši par sevi, bet gan ir domājuši par valsti, gan atmodas laika sākuma, gan barikāžu dienās, gan arī šodien. Un šis jēdziens “patriotisms” diemžēl mūsus sabiedrībā kļūst arvien svešāks. Un savu virsotni šī patriotisma degradēšana, protams, sasniedza nesenajās studentu izdarībās, par kurām jūs esat pietiekoši dzirdējuši. Šos cilvēkus, diemžēl viņi runāja latviski, bet par Latvijas patriotiem jau nu nevienu no viņiem nosaukt nevarēja. Un tāpēc es aicinātu mūsu Latvijas Republikas pilsoņu kopu papildināt ar tādiem cilvēkiem, kuri ir tiešām uzticīgi Latvijai, kuri tiešām ir apguvuši mūsu valodu, kuri ir patriotiski noskaņoti, tādi kā Ņina Ezeriņa, un varbūt šodien es atļaušos minēt, ka arī Vilens Tolpežņikovs, kurš nāk no mūsu organizācijas, ir cienīgs kļūt par Latvijas Republikas pilsoni, un arī par šo cilvēku mūsu organizācija ir sagatavojusi attiecīgos dokumentus, tā ka, cienījamie kolēģi, es aicinātu atbalstīt Ņinas Ezeriņas nopelnus un aicinu viņai piešķirt šo pilsonību. Paldies!

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns, LNNK, LZP frakcijas deputāts. Lūdzu!

P.Tabūns (LNNK, LZP). Cienījamie kolēģi! Juris Dobelis jau pamatā pateica to, ko es arī gribēju pateikt, bet tomēr es nācu tribīnē, lai uzsvērtu. Jūs zināt, kāda ir mana attieksme, piešķirot Latvijas pilsonību par īpašiem nopelniem, es parasti nebalsoju, jo uzskatu, ka pašreizējā prakse, kā jau es esmu runājis, ir diskreditējusi šo augsto godu piešķirt pilsonību, un es gandrīz nešaubos, ka jūs šodien nobalsosit par pilsonības piešķiršanu Ezeriņas kundzei, bet es gribu pateikt un parādīt to starpību, kāda ir vai kādai jābūt arī starp tiem cilvēkiem, kuriem esam piešķīruši pilsonību par īpašiem nopelniem, un kādai vajadzētu būt. Ezeriņas kundze faktiski ir latviete, vienīgi viņai dokumentos ir ierakstīts — krieviete — tikai tāpēc, ka tie dzīves ceļi, kas bija aiznesuši Krievijā viņas vecākus, un draudi lika attiecīgi ne tikai viņas vecākiem, bet arī daudziem citiem mainīt šo ierakstu — tautību. Un kopš četru gadu vecuma viņa jau dzīvo Latvijā, kopš četru gadu vecuma, tāpēc te nevar būt runa par to, ka viņa vispār te... Juris Dobelis teica par viņas prasmi runāt latviski, viņa jau faktiski kā jau latviete, dabīgi, runā latviski, un tā ir viņas mātes valoda. Jā, patiešām Prēdeles kundze jau teica, tāpēc es neatkārtošos par viņas nopelniem tautas atmodas laikā. Par to, ka draudēja sods par tām darbībām, ko tautas atmodas labā darīja Ezeriņas kundze, un es teikšu vēl, viņa ir cilvēks no tautas, faktiski vienīgā, kura pašlaik pretendē uz pilsonību par īpašiem nopelniem, jo mēs esam piešķīruši pilsonību ļoti raibai kompānijai, ļotiÉ Gan tiem, kuri normāli strādā, un varbūt varētu viņiem piešķirt pilsonību vienkārši, nevis par īpašiem nopelniem, gan tādiem, kuriem vispār nevajadzētu piešķirt pilsonību. Un, lai ilgi nerunātu, nobeidzot es gribētu vienkārši pateikt, nolasot rekomendācijā rakstīto pēdējo rindkopu: Latvijas Nacionāli konservatīvās partijas LNNK valde rekomendē piešķirt Ņinai Ezeriņas kundzei Latvijas Republikas pilsonību ārpus kārtas par aktīvu darbību Latvijas brīvības atgūšanas labā, tātad par aktīvu darbību Latvijas brīvības atgūšanas labā. Lūk, tie ir īpaši nopelni, un mēs laikam drīz vien atgriezīsimies vēlreiz pie jautājuma par pilsonības piešķiršanu par īpašiem nopelniem hokejistu komandai, tad padomāsim, kas ir īpaši nopelni. Es aicinu balsot par pilsonības piešķiršanu par īpašiem nopelniem Ezeriņas kundzei. Paldies!

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns, pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

M.Lujāns (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamie kolēģi! Es atceros, kādas divas nedēļas atpakaļ šie divi kungi, kas tagad aktīvi uzstājas, toreiz runāja par amorālu rīcību, ka Latvijā patiešām tik daudz tiek drukāta goda pilsonība, tagad abi divi skrien un saka, nu, kur tad tā morāle palikusi, es ceru, ka Liepas kungs arī neaizmirsa, ka pagājušo reizi jūs uzstājāties un teicāt to, ka jūs vairāk par tādiem jautājumiem nebalsosiet, kamēr konceptuāli netiks izstrādāti principi. Tad kur ir tie principi gan Dobeļa kungam, gan Tabūna kungam — kad noņēmām hokejistus, tad vajadzēja arī cienījamo Ezeriņas kundzi noņemt, kamēr izstrādāsim tos principus, par ko dod to goda pilsonību, jo citādi iznāk īpatnēji. LNNK aktīvistei Ezeriņas kundzei, nu, mēs tagad dosim. Es jau nesaku, to, ka es esmu pret, bet mēs vieniem dodam un otriem nedodam. Mēs hokejistus noņemam, kaut vai arī cik es sapratu, komisija viņus atbalstījusi, latviešu valodu viņi arī labi māk, tikai varbūt Dobeļa kungs ar viņiem nav parunājis, nu, varbūt tiešām, neņemos spriest, vai viņi toreiz karogu turēja mājās un izšuva vai neizšuva, varbūt arī sacensībās sporta veidos viņi pirmie pacēla Latvijas karogu. To vajadzētu arī izdarīt, vēsturisku izziņu, jo šis arguments ir viens no galveniem. Un tādēļ, protams, kā saka, morāle mums jau tāda īpatnēja — tad, kad vajag LNNK — tad ir morāle, un tad, kad vajag hokeja komandu atbalstīt, kuri pārstāvēs Latvijas intereses, tur izrādās morāles nav. Es, pasaku reāli, mēs atturēsimies ar kolēģi, jo šajā gadījumā tā ir LNNK problēma, un, protams, patīkami, ka pēc avīzes publikācijas Dobeļa kungs atceras Tolpežņikova kungu, bet laikam vajadzēja presē parādīties kādām piecām publikācijām, ka Tolpežņikova kungs tomēr ir šodien pastāvīgais iedzīvotājs Latvijā, tad tikai Dobeļa kungs atcerējās, ka viņam jāiedod pilsonība. Nu, bet tāda jau atkal ir LNNK atmiņa, kamēr kāds ar pirkstu neiebaksta, tikmēr atmiņa kaut kur palikusi plauktiņā mājās. Un tādēļ, kolēģi, būtu patīkami patiešām — varbūt kādreiz beidzot mums parādīt to koncepciju, cik karogu jātur mājās, vai kādi ir noteikumi, tad mēs visi zinātu, un tas būtu līdzvērtīgi visiem gan LNNK, gan “Tēvzemei un Brīvībai”, gan sociālistiem, gan arī “Saimniekam”, un tad mēs vienreiz varētu mierīgi, bez garām diskusijām virzīt cilvēkus, un viņi varētu saņemt goda pilsonību. Paldies!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Piedodiet. Liepas kungs vēl vēlējās runāt. Imants Liepa, frakcijas “Latvijai” deputāts.

I.Liepa (TKL). Godātais priekšsēdētāj un kolēģi deputāti! Mani dažkārt izbrīna cilvēka īsā atmiņa. Pagājusi tikai viena nedēļa, un te nāk Lujāna kungs un man piedēvē to, ko es nemūžam neesmu teicis. Pagājušā nedēļā es teicu to, ko tagad pasvītrošu, riskēdams aizņemt jūs dažas minūtes, bet pateicoties tam, ka šis jautājums ir ārkārtīgi nobriedis un ļoti svarīgs mūsu tautai un valstij. Tad, lūk, nekādas atkāpšanās no principiem, un pagājušā reizē es sacīju, ka, ja ir runa par īpašiem nopelniem, tad es varu izvirzīt pagaidām divus kritērijus, kas tam atbilst. Un, ja ir kāds no šiem kritērijiem, kāds cits varbūt var izvirzīt arī citus tikpat nopietnus kritērijus, un ja kāds ir no šiem kritērijiem, tad nav jāskatās parastie ikdienas kritēriji, teiksim, par valodas prasmi un tā tālāk. Šeit ir runa par īpašu gadījumu. Un atgādināšu, ka es pagājušo reizi minēju divus tādus īpašus gadījumus. Viens ir tad, ja cilvēks, riskēdams ar savu veselību un dzīvību, glābj citu cilvēku, tad te vairs nav ko runāt par valodas prasmi vai ko tādu, tas ir īpašs gadījums, un mēs ar lepnumu tādam cilvēkam varam piešķirt augstāko mūsu valsts atzinībuā tas ir, pilsonību. Otrs gadījums ir, ja šis cilvēks ir aktīvi, atkal riskēdams, piedalījies tautas atmodas procesā. Mēs ļoti labi zinām, kas nāk no tiem laikiem, ko nozīmēja uzvilkt sarkanbaltsarkano karogu, ka tas bija drošs ceļš uz Sibīriju, uz nopietnām represijām. Uzvilkt šo karogu, nemaz nerunājot par viņu masveida izgatavošanu. Ja mēs varam ticēt tam, kas ir rakstīts piestādītajos dokumentos, tad Ezeriņas kundze atbilst šim otrajam kritērijam neapšaubāmi, un nav iemesla neticēt kaut kādai organizācijai, kaut kādai cilvēku kopai, kas rekomendē un ar savu parakstu to apliecina. Es šeit nesaskatu nekādu principu pārkāpšanu, un es vēl iepriekšējā reizē arī sacīju, ka vispār šo jautājumu ir jāatliek, ja šādu principu nav. Es divus principus sacīju, pagaidām es citus nezinu, un, bazēdamies uz šiem principiem, šajā gadījumā es noteikti balsošu par. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Paldies, Liepas kungs! Vairāk debatēs pieteikušos nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi, balsojot par Saeimas lēmuma projektu uzņemt Ņinu Ezeriņu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 57, pret — nav, atturas — 6. Ņina Ezeriņa uzņemta Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi Latvijas Civilprocesa kodeksā”. Juridiskās komisijas vārdā — Juris Kaksītis, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcija. Lūdzu!

J.Kaksītis (DPS). Augsti godātais Prezidij, cienījamie kolēģi! Es aicinu pievērst jūsu uzmanību dokumentam Nr.1454a. Tas ir dokuments ar reģistrācijas numuru 431.

Šis likumprojekts šodien tiek izskatīts pēdējā lasījumā, jo tika atzīts par steidzamu, un, kā jau šodien no šīs te tribīnes izskanēja informācija, tas ir saistīts ar tikko izsludināto likumu “Par maksātnespēju”, kura iedarbināšanai ir nepieciešamas procesuālās normas, tādēļ arī šodien es aicinu izskatīt un pieņemt šo likumprojektu. Bet vispirms, atbilstoši pēdējā lasījuma prasībām, tātad pa pantiem.

Es gribu vispirms informēt arī par sekojošo, ka par šo likumprojektu pēc pirmā lasījuma ir iesniegti priekšlikumi tikai no Juridiskā biroja, vēlreiz caurskatot šo likumprojektu, komisija pati ir izdarījusi nedaudz labojumu, par ko es tālāk teikšu, runājot par katru no pantiem.

Tātad 7. pants. Redakcionāls precizējums. Faktiski ir izņemts viens “un”. Tekstu jūs redzat 5. ailītē, un es lūdzu jūs atbalstīt šādu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret Juridiskās komisijas slēdzienu izteikt likumprojekta 7. pantu jums iesniegtajā redakcijā? Iebildumu nav. Pieņemts.

J.Kaksītis. 242. pants. Pieteikumu izskatīšana. Ir saņemts Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir iekļauts 3. ailē. Komisija šo Juridiskā biroja priekšlikumu pieņēma un izteica 7. punktu redakcijā, kāda ir 5. ailē, tātad 242. panta 2. daļas 10. punkts.

Sēdes vadītājs. Paldies. Kaksīša kungs, vai mēs nepalaidām garām 119. pantu — Civillietu piekritība apgabaltiesai — otrajā lappusē? Tur gan ir tikai redakcionāla rakstura labojumi, bet...

J.Kaksītis. 119.1 pants — priekšlikumu vispār nav.

Sēdes vadītājs. Paldies! Deputātiem iebildumi pret Juridiskās komisijas atzinumu par 242. likumprojekta panta iesniegto redakciju nav? Nav. Paldies! Pieņemts.

J.Kaksītis. Par 33. nodaļu — 285.24. — 285.25. pantiem — priekšlikumu nav.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu arī nav? Paldies!

J.Kaksītis. 285.26. pants. Ir redakcionāls precizējums, kas nemaina būtību, panta dispozīcijas būtību. Ir sakārtots, faktiski varētu teikt, no valodas pareizības viedokļa ir sakārtojums kā nosaukumā, tā dispozīcijā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret likumprojekta 285.36. panta — Pieteikuma saņemšana un reģistrācija — atbildīgās komisijas iesniegto redakciju? Iebildumu nav. Paldies! Pieņemts.

J.Kaksītis. 285.27. pants. Ir saņemts Juridiskā biroja priekšlikums — izslēgt panta 6. daļā vārdu “komplementārajam”. Komisija ir pieņēmusi šo priekšlikumu. Teksts ir redzams 5. ailē, 6. daļā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret likumprojekta 285.27. panta ierosināto redakciju? Nav. Paldies! Pieņemts.

J.Kaksītis. Ir saņemts 285.28. pantā Juridiskā biroja priekšlikums — izslēgt panta 6. daļas pirmo teikumu. Komisija, ņemot vērā šos priekšlikumus, ir izdarījusi sekojošas izmaiņas, kādas ir redzamas 5. ailītē. Tātad papildinājusi panta 2. daļu ar vārdiem “līdz tiesas spriedumam — tiesnešu lēmumu”, kā arī panta pēdējā daļā vārdu “tiesa” aizstājusi ar vārdu “tiesnesis” un vārdu “apstiprina” ar vārdu “apliecina” tādēļ, ka tas ir juridiski pareizāk, ka šo dokumentu nevis apstiprina, bet gan apliecību apliecina tiesnesis.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret Juridiskās komisijas iesniegto 285.28. panta redakciju? iebildumu nav. Pieņemts.

J.Kaksītis. 285.29. pants. Juridiskā biroja priekšlikums — panta 3. daļā vārdus “prasījumu grozīšana” aizstāta ar “prasījuma priekšmeta grozīšana”. Juridiskā komisija daļēji ir piekritusi šādam priekšlikumam, un 5. ailītē jūs redzat, ka tas ir 3. daļā iestrādāts, tātad aizstājot “prasījuma priekšmeta grozīšana” ar vārdu “tā grozīšana”. Un mainīts ir arī panta nosaukums. “Lietas izskatīšanas” vietā noteikts “Maksātnespējas lietas izskatīšana”.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret Juridiskās komisijas slēdzienu par likumprojekta 285.29. panta nosaukuma maiņu un iesniegto redakciju? Nav. Paldies! Pieņemts.

J.Kaksītis. 285.30. pants. Šeit ir izdarīti redakcionālie labojumi. Tie saistās galvenokārt ar minētā panta 5. daļu, jo mēs uzskatījām un tas tā tiešām šobrīd arī ir, ka ir pieņemts likums “Par uzņēmējsabiedrības maksātnespēju”, tātad šeit pieteikuma vietā ir iestrādāts, ka pieteikums, atbilstoši likumam “Par maksātnespēju”.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret likumprojekta 285.30. panta “Tiesas spriedums maksātnespējas lietā” atbildīgās komisijas iesniegto redakciju? Iebildumu nav. Paldies ! Pieņemts.

J.Kaksītis. 285.31.pants. Juridiskais birojs ieteica tiesas vietā, tas ir, jautājumā par pārstāvju brīdināšanu un par viņa ierašanos uz tiesas sēdi, kā arī nepieciešamības gadījumā piespiedu nogādāšana uz tiesas sēdi, tiesas vietā aizstāt ar “tiesas sēdes priekšsēdētājs”. Juridiskā komisija daļēji šo priekšlikumu atbalstīja un “tiesas sēdes priekšsēdētāja” vietā šo aizstāja ar vārdu “tiesnesis”.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret Juridiskās komisijas iesniegto redakciju 285.31.pantā — “Tiesas darbības pēc maksātnespējas pasludināšanas”? Iebildumu nav? Pieņemts.

J.Kaksītis. 285.32.pants. Ir Juridiskā biroja sekojoši priekšlikumi. Vispirms papildināt 4.daļā “tiek aicināts administators” ar vārdiem “tiek aicināts pieteikuma vai sūdzības iesniedzējs”. Juridiskā komisija ir pieņēmusi šo priekšlikumu, un tas ir iestrādāts tekstā, kurš ir 5.ailē.

Sēdes vadītajs. Paldies! Vai deputātiem nav iebildumu pret Juridiskās komisijas iesniegto 285.32.panta “Tiesas izlemjamie jautājumi pēc maksātnespējas pasludināšanas” redakciju? Iebildumu nav. Pieņemts.

J.Kaksītis. Šajā pat pantā 4.daļā ir iestrādāta norma, kas ir faktiski arī... Juridiskā komisija atbalstīja Juridiskā biroja priekšlikumu, ka atsevišķos gadījumos tiesa var atzīt parādnieka pārstāvja ierašanos par obligātu un tad viņu nogādā tiesas sēdē piespiedu kārtā. Tas ir iestrādāts 4.daļā.

Un vienlaikus šis pants ir papildināts ar 5.daļu — Par pieteikumu, sūdzības izskatīšanas lēmuma pieņemšanu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst pret panta 4.daļas papildināšanu ar jaunu teikumu, kā arī papildināt šo pantu ar 5.daļu? Neiebilst. Paldies! Pieņemts.

J.Kaksītis. 285.33.pantā, 285.34.pantā priekšlikumu nav. 285.35.pantā Juridiskā komisija pēc sava iniciatīvas precizēja 5.daļas redakciju, kā arī 4.daļā vārda “pielietojot” vietā izmantoja vārdus “lietojot viltu”, tas ir terminoloģijas jautājums, atbilstoši maksātnespējas likumam.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst pret Juridiskās komisijas 285.35.panta redakciju par sanācijas plānu pieņemtā lēmuma apstiprināšanā? Neiebilst. Pieņemts.

J.Kaksītis. 285.36.pants. Lēmums par sanācijas pārtraukšanu. Šeit Juridiskā biroja priekšlikums — šajā pantā 4.daļā vārdus “lēmums pieņemts viltus vai spaidu, vai maldināšanas ietekmē” aizstāt ar vārdiem “lēmumu pieņemšana panākta”. Faktiski tas ir terminoloģijas jautājums, un, kā jūs redzat, tad Juridiskā komisija to ir respektējusi un tas ir iestrādāts 5.ailē esošajā 285.36.panta 4.daļā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret 285.36.panta — lēmums par sanācijas pārtraukšanu — iesniegto redakciju? Nav iebildumu. Pieņemts.

J.Kaksītis. 285.37.pants. Pēc komisijas iniciatīvas ir tikai redakcionāls labojums, “pielietojot” vārda vietā “lietojot”.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst? Nē. Paldies! Pieņemts.

J.Kaksītis. 285.38.pants. Pēc Juridiskās komisijas iniciatīvas redakcionāli ir precizēts šis pants. Šī panta... taču pēc būtības izmaiņas nav izdarītas.

Sēdes vadītājs. Paldies! Deputāti neiebilst? Pieņemts.

J.Kaksītis. Tāpat redakcionāli precizēts ir 285.40.pants — sūdzības par kreditoru sapulces lēmumiem.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

J.Kaksītis. Par 285.42.pantu priekšlikumu nav. 285.43.pants. Šeit ir ieviesusies neliela tehniska kļūda. Tādēļ es nedaudz vairāk pateikšu. Tātad otrajā... trešajā ailē ir Juridiskā biroja priekslikums vārdu “tiesa” aizstāt ar vārdiem “tiesas priekšsēdētājs”. Jālasa 4.ailē ir, ka Juridiskā komisija priekslikumu ir pieņēmusi daļēji, un proti, vārda “tiesa” vietā ir iestrādāts vārds “tiesnesis” un vārda “apstiprina” vietā “apliecina”. Tas...

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai...

J.Kaksītis. Es atvainojos... Es jau dažus mirkļus iepriekš par šo te jautājumu ziņoju pie viena cita panta, tātad šeit faktiski ir panta dispozīcijas saskaņošana.

Sēdes vadītājs. Paldies! Deputātiem nav iebildumu pret likumprojekta 285.43.panta — Vairāku administratoru atcelšana — redakciju? Nav. Pieņemts.

J.Kaksītis. 285.44.pants. Pēc komisijas priekšlikuma — redakcionāls precizējums.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Paldies! Pieņemts.

Informācija

Par Saeimas ārkārtas sēdi

Vakar, 3.oktobrī, pēc Ministru prezidenta Andra Šķēles ierosinājuma Saeimas Prezidijs izsludināja Saeimas ārkārtas sēdi 7. oktobrī pulksten 11. Tās darba kārtībā iekļauts likumprojekts “Par valsts budžetu 1997. gadam” (1. lasījums), kā arī Ministru kabineta ierosinātie grozījumi likumprojektos, kurus nepieciešams saskaņot ar nākamā gada valsts budžeta projektu.

Saeimas preses dienests

Komisiju iesniegumi

Par 1997.gada budžeta projektu

Ministru prezidentam god. A.Šķēles kungam

Saeimas Budžeta un finansu komisijas priekšsēdētājam god. R.Zīles kungam

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājam god. A.Sausnīša kungam

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas Lauksaimniecības apakškomisija, iepazinusies ar Saeimai iesniegto budžeta projektu 1997.gadam, konstatēja vairākas nepilnības un neskaidrības, par kurām ir jādiskutē Saeimas komisijās un frakcijās, lai plenārsēdē neizraisītu nepamatotas diskusijas:

1) budžeta projekta ieņēmuma daļa ir plānota, pamatojoties uz Ministru kabineta prognozētajām izmaiņām likumos, kuru projekti nav iesniegti Saeimā;

2) Saeimā nav iesniegti materiāli par Pašvaldību budžeta izlīdzināšanas fondu un nav iesniegts Pašvaldību savienības un Ministru kabineta savstarpējās vienošanās protokols;

3) frakcijās nav konceptuāli izskatīts jautājums par budžetā paredzēto pensiju aplikšanu ar nodokļiem;

4) nav izvērtētas ministrijām iedalīto līdzekļu procentuālās attiecības kopējā valsts budžetā;

5) īpašuma nodokļa ieņēmuma prognozes būtiski atšķiras no Saeimā iesniegtā likumprojekta varianta.

Pamatojoties uz augstāk minēto, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas Lauksaimniecības apakškomisija 1996.gada 1.oktobra sēdē vienbalsīgi nolēma:

ierosināt atlikt budžeta projekta izskatīšanu Saeimas plenārsēdē uz divām nedēļām.

Apakškomisijas priekšsēdētāja A.Seile

Apakškomisijas sekretārs R.Apalups

Dokuments Nr.1470

Par likumprojektu “Grozījumi Saeimas Kārtības rullī”

Saeimas Prezidijam

Budžeta un finansu (nodokļu) komisija un Juridiskā komisija, izskatījušas Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Saeimas Kārtības rullī” (reģ.Nr.430; dok.Nr.1253), konstatēja:

1. Saeimas Kārtības rullī ir nepieciešams izdarīt grozījumus, lai precizētu kārtību, kādā tiek izskatīti valsts budžeta projekts un likumprojekti par grozījumiem valsts budžetā.

2. Ministru kabineta iesniegtais likumprojekts satur virkni trūkumu, piemēram:

1) likumprojektā ietvertais Kārtības ruļļa 79.panta grozījums ir pretrunā ar Latvijas Republikas Satversmes 65.pantu;

2) likumprojektā ietverto Kārtības ruļļa 87., 96. un 108.panta grozījumu pieņemšana padarītu likumdošanas procesu ārkārtīgi smagnēju un to būtiski paildzinātu, vienlaikus liedzot iespēju pat ārkārtas situācijā pieņemt likumprojektu neilgā laikā;

3) likumprojektā ietvertais Kārtības ruļļa 95.panta grozījums paredz, ka tos priekšlikumus likumprojektam par budžetu, kas iesniegti atbilstoši atbildīgās komisijas noteiktai kārtībai, šī komisija apkopo un iesniedz izskatīšanai Ministru kabinetam, taču likumprojekts neparedz noteikt, ka priekšlikumi iesniedzami tikai komisijas noteiktajā kārtībā, tāpēc nav skaidrs, kāpēc Ministru kabinetam nav jāiesniedz visi priekšlikumi, kuri iesniegti Kārtības rullī noteiktajā kārtībā un izskatāmi otrajā lasījumā;

4) likumprojektā ietvertais Kārtības ruļļa 95.panta grozījums daļā par to, kādus lēmumus Ministru kabinets tiesīgs pieņemt, nav Kārtības ruļļa, bet Ministru kabineta iekārtas likuma priekšmets;

5) likumprojektā ietvertajos Kārtības ruļļa 95.,98. un 99.panta grozījumos lietots termins “likumprojekts par budžetu”, taču likumprojekta tekstā nav atrunāts, vai ar šo terminu saprotams tikai valsts budžeta projekts vai arī valsts budžeta projekts un likumprojekti par grozījumiem valsts budžetā;

6) likumprojektā ietvertie Kārtības ruļļa 98. un 99.panta grozījumi paredz, ka uz likumprojektu par valsts budžetu neattiecas citiem likumprojektiem piemērojamā otrā lasījuma debašu un balsošanas gaita, taču nenosaka, par ko notiek debates un par ko notiek balsošana, izskatot otrajā lasījumā likumprojektu par budžetu;

7) likumprojektā ietvertais Kārtības ruļļa 177.panta grozījums paredz, ka lietās par budžetu referents ir finansu ministrs, taču nav skaidrs, kāpēc finansu ministram jāizsaka Saeimas komisijas viedoklis, pie tam arī gadījumos, kad viņš nav šīs komisijas loceklis un viņa viedoklis ir atšķirīgs no komisijas viedokļa;

8) likumprojektā nav ietverti grozījumi Kārtības rullī, kas paredzētu:

a) iespēju noteikt īpašu kārtību (formu), kādā iesniedzami priekšlikumi likumprojektam par budžetu;

b) prasību paziņot Ministru kabinetam par to, kad atbildīgajā komisijā tiks izskatīti priekšlikumi likumprojektam par budžetu;

c) iespēju Ministru kabinetam pēc Kārtības ruļļa 90.panta kārtībā noteiktā priekšlikumu iesniegšanas termiņa notecēšanas iesniegt alternatīvus priekšlikumus likumprojektam par budžetu;

d) iespēju Ministru kabinetam noteiktā termiņā dot atzinumus par atbildīgās komisijas priekšlikumiem likumprojektam par budžetu;

e) prasību pievienot Saeimas sēdē izskatāmajiem materiāliem Ministru kabineta atzinumus par priekšlikumiem likumprojektam par budžetu.

Ņemot vērā konstatēto, Budžeta un finansu (nodokļu) komisija un Juridiskā komisija nolēma:

1. Atzīt, ka Ministru kabineta iesniegtais likumprojekts “Grozījumi Saeimas Kārtības rullī” (reģ.Nr.430; dok.Nr.1253) ir noraidāms.

2. Saskaņā ar Kārtības ruļļa 85.panta pirmo daļu izstrādāt un iesniegt izskatīšanai pirmajā lasījumā alternatīvu likumprojektu “Grozījumi Saeimas Kārtības rullī”.

3. Saskaņā ar Kārtības ruļļa 92.pantu ierosināt minēto alternatīvo likumprojektu atzīt par steidzamu.

Pielikumā: alternatīvais likumprojekts uz 3 lapām.

Ar cieņu, —

Roberts Zīle, Juris Kaksītis,

Budžeta un finansu (nodokļu) Juridiskās komisijas

komisijas priekšsēdētājs priekšsēdētājs

Rīgā 1996.gada 2.oktobrī

Grozījumi Saeimas Kārtības rullī

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas

un Juridiskās komisijas izstrādātais

alternatīvais likumprojekts

Izdarīt Saeimas Kārtības rullī (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994.,17.,Nr.24.;1995.,10.,Nr.24.;1996.,Nr.13.) šādus grozījumus:

1. Aizstāt 30.pantā vārdus “gadskārtējo valsts budžeta projektu” ar vārdiem “Ministru kabineta iesniegto gadskārtējo valsts budžeta projektu”.

2. Izteikt 87.panta otro punktu šādā redakcijā:

“2) tas paredz budžetā papildu izdevumus vai izmaiņas ieņēmumos un tam nav pievienota finansu ministra atsauksme. Šis noteikums nav attiecināms uz Ministru kabineta iesniegtajiem likumprojektiem, kā arī uz gadījumiem, kad finansu ministrs atsauksmi nav devis likumā noteiktajā termiņā.”

3. Papildināt 90.panta pirmo daļu ar otro teikumu šādā redakcijā:

“ Ja pirmajā lasījumā pieņemts likumprojekts par valsts budžetu vai grozījumiem tajā (turpmāk – likumprojekts par budžetu) un 90.1 pantā noteiktajā kārtībā iesniegts Saeimas lēmuma projekts par priekšlikumu iesniegšanas kārtību (formu) šādam likumprojektam, par termiņu, kādā iesniedzami priekšlikumi likumprojekta par budžetu otrajam lasījumam, Saeima lemj pēc minētā lēmuma projekta izskatīšanas.”

4. Papildināt Kārtības rulli ar 90.1 pantu šādā redakcijā:

“90.1 (1) Saeimas lēmuma projektu par priekšlikumu iesniegšanas kārtību (formu) likumprojektam par budžetu var iesniegt atbildīgā komisija. Tas iesniedzams vienlaikus ar atzinumu par attiecīgo likumprojektu un nekavējoties izsniedzams deputātiem.

(2) Saeimas lēmuma projekts par priekšlikumu iesniegšanas kārtību (formu) likumprojektam par budžetu nav uzskatāms par patstāvīgo priekšlikumu.

(3) Priekšlikumi par grozījumiem Saeimas lēmuma projektā par priekšlikumu iesniegšanas kārtību (formu) likumprojektam par budžetu iesniedzami triju dienu laikā no dienas, kad minētais lēmuma projekts izsniegts deputātiem. Atbildīgā komisija izskata iesniegtos priekšlikumus, dod atzinumus par tiem un, ja nepieciešams, pievieno savus priekšlikumus.

(4) Par Saeimas lēmuma projektu par priekšlikumu iesniegšanas kārtību (formu) likumprojektam par budžetu Saeimas sēdē ziņo atbildīgās komisijas ievēlētais referents. Runas laiks šajā gadījumā nedrīkst pārsniegt piecpadsmit minūtes. Lēmums par runātāju saraksta slēgšanu likumprojektam par budžetu neattiecas uz debatēm par Saeimas lēmuma projektu par priekšlikumu iesniegšanas kārtību (formu) likumprojektam par budžetu.

(5) Ja noteiktajā termiņā un kārtībā nav iesniegts neviens priekšlikums par grozījumiem minētajā lēmuma projektā, tas izskatāms vienā lasījumā. Ja ir iesniegti priekšlikumi, lēmuma projekts izskatāms divos lasījumos. Šāda lēmuma projekta otrais lasījums, ja Saeima nav lēmusi citādi, seko tūdaļ pēc pirmā lasījuma. Tam piemērojami noteikumi par likumprojektu izskatīšanu otrajā lasījumā.

(6) Saeimas lēmuma projektu par grozījumiem Saeimas lēmumā par priekšlikumu iesniegšanas kārtību (formu) likumprojektam par budžetu var iesniegt atbildīgā komisija.”

5. 95.pantā:

papildināt otro daļu ar otro teikumu šādā redakcijā:

“Ja atbilstoši Kārtības ruļļa 90.1 pantam noteikta priekšlikumu iesniegšanas kārtība (forma) likumprojektam par budžetu, priekšlikumi iesniedzami šajā lēmumā noteiktajā kārtībā.”

papildināt pantu ar ceturto un piekto daļu šādā redakcijā:

“(4) Priekšlikumus likumprojektam par budžetu atbildīgā komisija nosūta Ministru kabinetam vismaz piecas dienas pirms to izskatīšanas komisijas sēdē, vienlaikus paziņojot, kad priekšlikumi tiks izskatīti komisijā.

(5) Šā panta ceturtajā daļā minētajiem priekšlikumiem alternatīvus priekšlikumus Ministru kabinets var iesniegt līdz brīdim, kad atbildīgā komisija pieņem lēmumu par attiecīgā likumprojekta iesniegšanu izskatīšanai otrajā lasījumā.”

6. Papildināt Kārtības rulli ar 95.2 pantu šādā redakcijā:

“95.2 (1) Atzinumu par priekšlikumu likumprojektam par budžetu Ministru kabinets rakstveidā var iesniegt:

1) līdz brīdim, kad atbildīgā komisija uzsākusi likumprojekta sagatavošanu otrajam lasījumam, ja priekšlikums iesniegts 95.pantā noteiktajā kārtībā;

2) piecu dienu laikā pēc atbildīgās komisijas sēdes, ja priekšlikumu izteikusi atbildīgā komisija.

(2) Ja Ministru kabinets šā panta pirmajā daļā minētajā termiņā atzinumu par priekšlikumu likumprojekta par budžetu otrajam lasījumam neiesniedz, uzskatāms, ka tas priekšlikumu atbalsta.

7. Papildināt Kārtības rulli ar 96.1 pantu šādā redakcijā:

96.1 (1) Nevienu likumprojektu par budžetu nedrīkst iekļaut darba kārtībā un izskatīt otrajā lasījumā, ja:

1) tam nav pievienoti:

a) visi noteiktā termiņā (90. un 92.p.) un kārtībā (90.1 un 95.p.) iesniegtie priekšlikumi (arī Ministru kabineta alternatīvie priekšlikumi), izņemot priekšlikumus, kurus to iesniedzēji atsaukuši;

b) atbildīgās komisijas atzinumi par priekšlikumiem (arī alternatīvajiem priekšlikumiem);

c) atbildīgās komisijas priekšlikumi;

d) visi noteiktajā termiņā un kārtībā iesniegtie Ministru kabineta atzinumi par priekšlikumiem.

2) Šā panta pirmajā punktā minētie dokumenti nav bijuši pieejami deputātiem vismaz piecas dienas iepriekš. Šis noteikums neattiecas uz likumprojektiem, kas atzīti par steidzamiem.

(2) Kārtību, kādā sakārtojami priekšlikumi likumprojektam par budžetu, nosaka atbildīgā komisija.

8. Papildināt 98.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Izskatot likumprojektu par budžetu, debates var notikt par vairākiem pantiem (pantu daļām) vienlaikus, ja tas izriet no iesniegtā priekšlikuma.”

9. Papildināt 99.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Izskatot likumprojektu par budžetu, balsojums notiek par priekšlikumu kopumā, vienlaikus izdarot grozījumus, ja nepieciešams, vairākos pantos. Ja šāds priekšlikums ir pieņemts vai noraidīts, tas ir pieņemts vai noraidīts attiecībā uz visiem pantiem, kuros tas paredz grozījumus.”

10. Papildināt 101.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Secību, kādā balsojami priekšlikumi likumprojektam par budžetu, nosaka Saeima pēc atbildīgās komisijas priekšlikuma.”

Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.

Dokuments nr.1464

Par Saeimas Mandātu un iesniegumu komisijas

Iesniegumu birojā saņemtajiem iesniegumiem

1996. gada septembrī

Saņemti iesniegumi — pavisam 163

t.sk. individuāli 146

kolektīvi 12

anonīmi 4

Iesniegumu izskatīšana:

— atbilde sagatavota Iesniegumu birojā 33

— sniegtas starpatbildes par iesniegumu pārsūtīšanu 44

— nodoti atsevišķiem deputātiem 101

— nodoti deputātu frakcijām (t.sk. pavairoti) 346

— nodoti deputātu komisijām 78

— nodoti Saeimas struktūrvienībām 19

— pārsūtīti citām iestādēm un organizācijām 8

— nodoti lietā (anonīmi un bez konkrēta satura) 12

Personīgā pieņemšanā griezušies apmeklētāji 76

t.sk.saņemti iesniegumi 21

Likumā noteikto atbilžu sniegšanas termiņu pārkāpuši:

Sociālo un darba lietu komisija 2

Juridiskā komisija 2

Centrālā zemes komisija 1

Bankas “Baltija” lietu izmeklēšanas komisija 1

Saeimas priekšsēdētāja 3

Mandātu un iesniegumu komisijas priekšsēdētājs I.Bišers

Iesniegumu biroja vadītāja I.Dreģe

Par saņemtajiem iesniegumiem

1) Priekšlikumi un atsauksmes par politiskajiem un sociāli ekonomiskajiem procesiem. Kopā — 12 iesniegumi.

— M.Līce no Cēsu rajona atzinīgi vērtē LR Saeimas priekšsēdētājas I.Kreituses un finansu ministra A.Kreitusa darbību. Novēl būt stipriem un nepadoties — 1.

— A.Kušiņičeva no Jelgavas rajona nosodoši izsakās par deputāta V.Krisberga darbību firmā “Auseklītis” —1.

— Anonīmi Tautas kustības “Latvijai” atbalstītāji negatīvi vērtē deputāta O.Grinberga darbību — 1.

— J.Tomsons no Cēsīm ar pateicību atzīmē Tautas kustības “Latvijai” rūpes par maznodrošinātajiem — 1.

— M.Prancāne no Rīgas rajona raksta par savu vilšanos DPS un uzmundrina I. un A.Kreitusus — 1.

— K.Birznieks no Rīgas izsaka kritiskas piezīmes pieņemtajam Pilsonības likumam un Deklarācijai par okupācijas fakta atzīšanu — 1.

— A.Intepe u.c. (8 paraksti) no Ventspils, kustības “Latvijai” atbalstītāji, savā saietā izvirzījuši prasības dažādu valstisku jautājumu risināšanā un jaunu likumu pieņemšanā — 1.

— V.Gavoss no Ogres izvērtē zemes reformas gaitu un izsaka priekšlikumus par zemes reformas īstenošanu un pirmsokupācijas Latvijas laika noguldījumu izmaksām, neskarot valsts budžetu — 1.

— I.A.Norvaišs no Rīgas atzinīgi vērtē Saeimā pieņemto Deklarāciju par Latvijas okupāciju, kā arī prasa deputātiem pamatīgāk izvērtēt pilsonības piešķiršanu par īpašiem nopelniem — 1.

— Anonīms rakstītājs no Rīgas nosoda Saeimas un valdības nespēju nodrošināt pensionāru labklājību, pārmet Saeimai un valdībai izšķērdību pašu vajadzībām — 1.

— S.Platpirs no Rīgas interesējas par Saeimas budžeta līdzekļu izlietojumu un adresē kritiskas piezīmes arī valdības darbībai — 1.

— F.A.Lasis no Balviem negatīvi izsakās par deputāta M.Vītola aktivitātēm likumprojekta “Par valsts obligāto militāro dienestu” apspriešanas laikā — 1.

2) Priekšlikumi likumu un lēmumu pilnveidošanā. Kopā — 58 iesniegumi.

1. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu jautājumi:

— V.Graiksts no Tukuma rajona ar sašutumu atzīmē, ka nepamatoti tiek novilcināta apliecību un nozīmīšu izsniegšana Nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem — 1.

— J.Netherlands no ASV aicina atcelt nāvessodu Latvijā — 1.

2. Aizsardzības un iekšlietu jautājumi:

— D.Šmite no Ventspils rajona izsaka priekšlikumu apsvērt jautājumu par atvieglojumiem un priekšrocībām obligātajā valsts dienestā iesaukto jauniešu mātēm, izskatot likumprojektu “Par obligāto militāro dienestu” — 1.

— Šteinbergs no Rīgas izvirza vairākus priekšlikumus likumprojektam “Par obligāto militāro dienestu” — 1.

3. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas jautājumi:

— V.Šteinbergs no Rīgas izvērtē zemes pārdošanu ārzemniekiem un pauž satraukumu par varbūtējām sekām (kopija) — 1.

— A.Kurkulītis no Rīgas dzīvokļu īpašnieku un īrnieku biedrības sniedz priekš-likumus un aprēķinu formulas par apkures un karstā ūdens tarifu veidošanu — 1.

— H.Aronietis no Jūrmalas neapmierināts ar izdarītajiem grozījumiem likuma “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” 12. panta 2. punktā — 1.

— S.Lubāns no dārzkopības sabiedrības “Urga” valdes sniedz priekšlikumus likumprojektam “Par zemes privatizāciju LR pilsētās” — 1.

4. Sociālie un darba jautājumi:

— G.Gailīte no Apes un anonīms autors no Jelgavas atbalsta aborta legalizāciju sakarā ar likumprojektu “Par iedzīvotāju reproduktīvo veselību” — 2.

— 35 autori un 91 paraksts no vairākām Latvijas pilsētām un rajoniem kategoriski pieprasa nepieļaut aborta legalizāciju ar likuma “Par iedzīvotāju reproduktīvo veselību” pieņemšanu — 35.

— Strādājoša pensionāre I.Boks no Jaunmārupes nosoda Starptautiskā valūtas fonda prasību pensijas aplikšanai ar nodokļiem un aicina deputātus būt godprātīgiem — 1.

5. Mandātu un iesniegumu komisijas jautājumi:

— T.Rieksts un Z.Bertuže no Rīgas nosoda DPS deputāta V.Krisberga rīcību firmā “Auseklītis” un prasa viņu saukt pie atbildības, kā arī anulēt deputāta mandātu — 2.

— F.A.Lasis no Balviem nosoda deputāta M.Vītola aktivitātes, prasa saukt viņu pie atbildības un anulēt deputāta mandātu — 1.

— Kuldīgas rajona Nīkrāces pagasta iedzīvotāji (60 paraksti) ierosina pieņemt likumu, kas paredzētu mandāta anulēšanu tiem deputātiem, kas izstājas no kādas frakcijas — 1.

6. Pilsonības likuma izpildes komisijas jautājumi:

— A.Cīrulis (Maršans) no Rīgas neatbalsta pilsonības piešķiršanu par īpašiem nopelniem Latvijas labā sportistiem — 1.

— R.Sproga no Rīgas izvirza vairākas prasības pilsonības piešķiršanai personai par īpašiem nopelniem — 1.

7. Bankas “Baltija” lietu izmeklēšanas komisijas jautājumi:

— M.Garusovs no Rīgas ierosina izmaksāt noguldījuma summu bankā “Baltija” tiem, kas repatriējas uz Krieviju — 1.

— D.Žigunovs (Rīga), L.Otikovs (Ķekava), V.Joničenoks (Krāslava), R.Korostika (Rīga), G.Koršuns (Rīga) lūdz komisiju izskatīt iesniegumus un rast iespēju kompensēt noguldījumus — 5.

3) Iesniegumi un sūdzības dažādos jautājumos.

Kopā — 93 iesniegumi, t.sk. anonīms — 1, bez konkrēta satura — 2.

Pavisam saņemti — 163 iesniegumi.

Personīgā pieņemšanā griezušies — 76 apmeklētāji, saņemts — 21 iesniegums.

Svarīgākie jautājumi:

— smagais materiālais stāvoklis;

— protesti aborta legalizācijai;

— materiālās palīdzības lūgumi;

— naudas atgūšanas lūgumi no bankas “Baltija”;

— lūgumi tiesu nolēmumu atcelšanai;

— īpašuma tiesību atjaunošanas grūtības.

Iesniegumu biroja vadītāja I.Dreģe

Deputātu pieprasījums

Dokuments Nr. 1479

Par Korupcijas novēršanas likuma ievērošanu

Ministru prezidentam A.Šķēlem

Godātais Šķēles kungs!

Korupcijas novēršanas likuma 23. panta 2. daļas 7. punktā ir norma, kas nosaka, ka valsts amatpersonām deklarācijās, kuras tās iesniedz, stājoties amatā, ir jānorāda to skaidrās un bezskaidrās naudas uzkrājumi.

Sakarā ar nepieciešamību panākt Korupcijas novēršanas likuma izpildi un tā efektīvu darbību korupcijas ierobežošanā un novēršanā Latvijā, mēs pieprasām no jums skaidrojumu:

1. Kāpēc Ministru kabinets, izstrādājot amatpersonu deklarāciju formas, tajās pretēji likuma prasībām nav paredzējis nepieciešamību un iespēju amatpersonām uzrādīt savus bezskaidros naudas uzkrājumus?

2. Vai Ministru kabinets uzskata, ka šāda izvairīšanās no amatpersonu bezskaidras naudas uzkrājumu atklāšanas sabiedrībai veicina korupcijas iespēju novēršanu Latvijā?

3. Ar ko izskaidrot to, ka MK labāk izraisa masveida likuma neievērošanu nekā veic elementārus ar likumu noteiktus un papildu līdzekļus neprasošus pasākumus korupcijas ierobežošanai? Vai šāda MK rīcība nevar dot sabiedrībai skaidru signālu par to, ka pats MK ir jau dziļi koruptīvo attiecību varā?

4. Kad valdība labos savu likumpārkāpumu un nodrošinās Korupcijas novēršanas likuma izpildi attiecībā uz nepieciešamību amatpersonām deklarēt bezskaidras naudas uzkrājumus?

Saeimas deputāti: K. Čerāns, J.Mauliņš, J.Kazāks,

E.Grīnbergs, E.Zelgalvis, I.Liepa, J.Kušnere,

1996. gada 2. oktobrī O.Kostanda, A.Rubins, M.Lujāns

Trešdien, 2. oktobrī

Tautsaimniecības, agrārās,

vides un reģionālās politikas komisija:

— izskatīja priekšlikumus un akceptēja 3.lasījumam likumprojektu “Par valsts un pašvaldību pasūtījumu”;

— sāka izskatīt priekšlikumus likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju”” 3.lasījumam;

— izskatīja priekšlikumus un atbalstīja izskatīšanai 3.lasījumā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par īpašuma tiesību atjaunošanu uz uzņēmumiem un citiem īpašuma objektiem””.

Ārlietu komisija:

— tikās ar ASV Valsts departamenta Baltijas lietu nodaļas vadītāju Trevoru Evansu, kas informēja par dokumenta projektu “Baltijas valstu sadarbības plāns” (Baltic Countries Action Plan), kurā tiek runāts par daudzpusīgu starptautisko atbalstu Baltijas valstu ciešākai sadarbībai ar NATO, ES, EDSO un Ziemeļvalstīm, kā arī par ASV un Baltijas valstu divpusējām attiecībām. Sarunas gaitā tika skarts jautājums par Latvijas un Krievijas attiecībām;

— nolēma noraidīt likumprojekta “Grozījumi Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumā” izskatīšanu Saeimā, jo piedāvātie grozījumi rada pretrunas pašā likumā;

— atlika jautājuma par I.V.Lieģa kandidatūras izskatīšanu LR ārkārtējā un pilnvarotā vēstnieka amatam Beļģijā, Nīderlandē un Luksemburgā un nolēma lūgt I.V.Lieģi viņam piemērotā laikā ierasties Latvijā, lai tiktos ar Ārlietu komisiju.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija:

— nolēma iesniegt izskatīšanai 3.lasījumā likumprojektu “Grozījums Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmumā “Par Latvijas Republikas likuma “Par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām” spēkā stāšanās kārtību””;

— akceptēja izskatīšanai 2.lasījumā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts civildienestu”” (likumprojekts tiek skatīts kā steidzams).

Aizsardzības un iekšlietu komisija:

— nolēma lūgt atlikt likumprojekta “Par valsts budžetu 1997.gadam” izskatīšanu 1.lasījumā uz vienu nedēļu.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisija:

— akceptēja izskatīšanai 3.lasījumā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu 1996.gadā””;

— atbalstīja izskatīšanai 1.lasījumā likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes valdības konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla pieaugumu nodokļiem”.

Juridiskā komisija:

— konstatēja, ka Ministru kabinets nav izpildījis Satversmes tiesas likuma pārejas noteikumu 5.punktu un nolēma pie šī jautājuma vēl atgriezties, apspriežot likumprojektu “Par valsts budžetu 1997.gadam”;

— sagatavoja 2.lasījumam likumprojektu “Noteikumi par nekustamo īpašumu ierakstīšanu zemesgrāmatās”;

— sagatavoja 2.lasījumam likumprojektu “Grozījumi zemesgrāmatu likumā”.

— nolēma atbalstīt Saeimas lēmumu projektus “Par Satversmes tiesas tiesnešu apstiprināšanu pēc Augstākās tiesas plēnuma priekšlikuma” un “Par Satversmes tiesas tiesnešu apstiprināšanu pēc Ministru kabineta priekšlikuma”.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija:

— apsprieda likumprojektu “Par valsts budžetu 1997.gadam”.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisija:

— nolēma atbalstīt Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības prasību novirzīt skolotāju algas pašvaldībām kā mērķdotācijas un saglabāt to apjomu vismaz 1996.gada budžetā noteikto līdzekļu apjomā.

— nolēma neatbalstīt likumprojektu “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaidi invalīdu biedrību uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), medicīniska rakstura, kā arī citu labdarības fondu uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām) 1995., 1996. un 1997.gadā””.

Sociālo un darba lietu komisija:

— akceptēja izskatīšanai 2.lasījumā likumprojektu “Farmācijas likums”.

Preses konference par Baltijas asamblejas 9.sesiju,

kas notiks Rīgā 5. un 6.oktobrī:

— Baltijas asamblejas Prezidija priekšsēdētājs Ivars Ķezbers informēja par svarīgākajiem jautājumiem, kas tiks apspriesti Baltijas asamblejas 9.sesijā. Proti, par Baltijas valstu vienotas pieejas izstrādāšanu, lai iestātos NATO, par Baltijas valstu drošības struktūras veidošanu, par likumdošanas saskaņošanu Baltijas valstīs, par arhīvu, kas atrodas citās valstīs, atgūšanu, kā arī par nāvessoda atcelšanu.

Ceturtdien, 3. oktobrī

Saeimas sēde,

tās vērtējums radio tiešraidē “Frakciju viedokļi”

Saeimas priekšsēdētāja biedrs A.Ameriks:

— tikās ar Baltkrievijas Republikas prezidenta A.Lukašenko padomnieku delegāciju.

Sociālo un darba lietu komisijas

priekšsēdētāja L.Kuprijanova:

— tikās ar Baltkrievijas Republikas prezidenta A.Lukašenko padomnieku delegāciju.

Tautsaimniecības, agrārās,

vides un reģionālās politikas komisija:

— atbalstīja virzīšanai uz 1. lasījumu likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”;

— atbalstīja virzīšanai uz 1. lasījumu likumprojektu “Grozījumi Latvijas Kriminālkodeksā”.

Sociālo un darba lietu komisija:

— nolēma izveidot Demogrāfijas apakškomisiju.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisija:

— noklausījās Latvijas Universitātes Pedagoģijas un psiholoģijas fakultātes pasnie-dzēju A.Golubevas un I.Puškareva informāciju par Eiropas veselības veicināšanas projektu.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija:

— atkārtoti izskatījusi likumprojektu “Par valsts budžetu 1997. gadam” un, ņemot vērā, ka likumprojektam nav pievienots valdības un Pašvaldību savienības vienošanās protokols, likumprojekts par pašvaldību finansu izlīdzināšanu 1997. gadā, kā arī deputātiem nav bijusi iespēja iepazīties ar likumprojektiem, kas būtiski maina pašvaldību un valsts funkciju pārdali, nolēma aicināt Saeimu atlikt likumprojekta “Par valsts budžetu 1997. gadam” izskatīšanu 1. lasījumā un nodot to atpakaļ komisijām.

Saeimas preses dienests

Disonanse Saeimas un zemnieku viedokļos

Vakar, 3.novembrī, Saeimā notika preses konference par Baltijas valstu kopējo lauksaimniecības tirgu, kuras iniciatori bija deputāti Gundars Valdmanis un Ervids Grinovskis.

Piedalīties preses konferencē bija uzaicināti arī lauksaimniecības produkcijas ražotāji - zemnieki no Ropažu rajona (tā saucamā Ropažu iniciatīvas grupa), Limbažu rajona, Rīgas rajona un pārstāvji no Latvijas Zemnieku federācijas.

Preses konference, kā “LV” teica Gundars Valdmanis, tika rīkota tādēļ, lai pirms likumprojekta “Par Igaunijas Republikas, Latvijas Republikas un Lietuvas Republikas līgumu par brīvo tirdzniecību ar lauksaimniecības precēm” pieņemšanas otrajā (un pēdējā) lasījumā, kā tas bija paredzēts 3. oktobra Saeimas sēdes darba kārtībā, deputātiem būtu iespēja uzklausīt Latvijas lauksaimnieku domas par šo līgumu.

Diemžēl organizatorisko kļūmju dēļ šī saruna sākās vēlāk, nekā bija paredzēts, tādēļ visi ieinteresētie nevarēja noklausīties ražotāju pārstāvju domas par to, kādas, viņuprāt, būs līguma sekas. Gluži vienkārši — beidzās pārtraukums, atsākās plenārsēde, un auditorija strauji saruka.

Tomēr ražotāju viedoklis bija tāds, ka līgums nebūtu ratificējams, pirms nav izstrādāta Latvijas lauku koncepcija, lauksaimniecības politika un mehānisms pārejai un Baltijas valstu vienoto ekonomisko zonu un tirdzniecību ar lauksaimniecības produktiem.

Kā izteicās deputāts Gundars Valdmanis, šis līgums esot “tautas iznīcinā-šana ar premjerministra Andra Šķēles akceptu”. Laucinieki, kuri jau tagad esot novesti līdz galējai bezcerībai, tikšot iznīcināti. Laukos neesot attīstītas infrastruktūras un netiekot radītas darba vietas. Pieņemot šo likumu, tiekot parakstīts nāves spriedums Latvijas lauku attīstībai vispār. Mūsu ražotāji nespēšot konkurēt ar Lietuvas produkcijas pašizmaksu un arī pašā Latvijā neesot ievērota cenu samērība. Ja par pieciem litriem piena (nodošanas cenā) var nopirkt vienu pudeli Mangaļu minerālūdens, tad kaut kas nav kārtībā mūsu cenu politikā.

Profesors Ervids Grinovskis teica, ka jautājums par brīvo tirgu jau esot izlemts un ka iebildumi, kuri jau līdz šai dienai izskanējuši presē un zemnieku saietos, nav aizskanējuši līdz lēmēju ausīm. Ja būtu ražotāji uzklausīti agrāk, tad šodien, kad likumprojekts jāpieņem, būtu sasniegti rezultāti ražotāju aizsardzības mehānisma izstrādāšanā. “Mēs nedrīkstam ierakties savā čaulā un uz vienotu ekonomisko telpu neapšaubāmi jāiet, bet tas bija jādara pārdomātāk un petrspektīvā skatījumā no Saeimas un valdības puses,” sacīja E.Grinovskis. Tādēļ jāveido dialogs starp valsti un zemniekiem.

...Acīm redzami bez šī sapratnes dialoga tomēr iztikt nevarēs.

Rūta Bierande, “LV” lauksaimniecības nozares redaktore