• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par nepieciešamību visai Baltijai iet kopā. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 8.10.1996., Nr. 168/169 https://www.vestnesis.lv/ta/id/40769

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par (pret) 1997. gada budžeta projektu

Vēl šajā numurā

08.10.1996., Nr. 168/169

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Par nepieciešamību visai Baltijai iet kopā

Baltijas asamblejas devītajā sesijā Rīgā 5.—6. oktobrī

Baltijas asamblejas 9. sesija Saeimas nama plenārsēžu zālē un asamblejas vadītāji (no kreisās) - asamblejas Prezidija priekšsēdētāja vietnieks Arnords Rītels, asamblejas Prezidija priekšsēdētājs Ivars Ķezbers un asamblejas Prezidija priekšsēdētāja vietnieks Egidijs Bičkausks. Foto: Arnis Blumbergs, "LV"

Divas dienas — 5. un 6.oktobrī — Rīgā, Saeimas namā, notika kārtējā, devītā Baltijas asamblejas (BA) sesija. Šajā trīs parlamentu sadarbības organizācijā katras Baltijas valsts augstāko likumdošanas institūciju pārstāv 20 deputāti. Un tikai daži nebija klāt, tai skaitā Lietuvas deputāts Vītauts Landsberģis, kurš tomēr iepriekš bija iesniedzis labojumus rezolūcijas projektā par iestāšanos NATO. BA sesijas viesu vidū šoreiz bija Ziemeļvalstu padomes prezidents Knuds Engārds (Knud Engaard) un vairāki citi ZP pārstāvji, arī baltiešiem labvēlīgais Ingvalds Gūdals (Ingvald Godal) no Rietumeiropas Savienības.

Sestdien no rīta BA 9. sesija iesākās ar Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa 15 minūšu ilgu uzrunu (skat. 4.lpp.), kam sekoja BA Prezidija līdzšinējā priekšsēdētāja Ivara Ķezbera (skat. 4.lpp.), kā arī BA Prezidija priekšsēdētāja vietnieku, Igaunijas un Lietuvas delegācijas vadītāju Arnolda Rītela (Arnold Rūūtel) un Egidija Bičkauska (Egidijus Bičkauskas) ziņojumi. .

Pēc tam abas dienas norisinājās debates, kurās saskaņā ar BA Prezidija piedāvāto sesijas darba programmu galvenokārt runa bija par Baltijas valstu savstarpējo integrēšanos Eiropas Savienības kontekstā. Apspriežot rezolūciju projektus, visvairāk diskusiju izraisījās par Baltijas valstu kopējo politiku, tām tiecoties iegūt NATO locekles statusu, un par nāves soda atcelšanu. Pēc Lietuvas delegācijas priekšlikuma rezolūcija par nāves soda atcelšanu tā arī netika pieņemta, atliekot šī jautājuma izskatīšanu uz nākamo BA sesiju.

Sesijas laikā ar referātiem par Baltijas valstu līdzšinējo un iespējamo turpmāko sadarbību dažādās jomās uzstājās Latvijas Republikas Ministru prezidenta biedrs Ziedonis Čevers (skat. 4.lpp.), īpašu uzdevumu ministrs Eiropas Savienības lietās Aleksandrs Kiršteins (skat. 5.lpp.) un darba lietu valsts ministrs Andris Bērziņš (skat. 5.lpp.). Ministri atbildēja arī uz deputātu jautājumiem.

Sestdien Baltijas asamblejas balvu apvienotās žūrijas komitejas priekšsēdētājs akadēmiķis Edgars Siliņš nolasīja ziņojumu par gadskārtējo BA balvu piešķiršanu, bet asamblejas Prezidija priekšsēdētājs Ivars Ķezbers apsveica apbalvotos (skat. 5.lpp.).

Šajā BA sesijā pieņemtas deviņas rezolūcijas un viena deklarācija. Nākamajā pusgadā saskaņā ar ieviesto rotācijas kārtību Baltijas asamblejas prezidējošā valsts būs Igaunija. Tāpēc par BA Prezidija priekšsēdētāju atkal ir kļuvis Arnolds Rītels, viņa vietnieki būs Egidijs Bičkausks un Ivars Ķezbers, bet Prezidija locekļi (tāpat kā līdz šim) — Tomass Alatalu (Toomas Alatalu, Igaunija), Neris Germans (Neris Germanas, Lietuva) un Andrejs Požarnovs (Latvija). Arī visas sešas BA pastāvīgās komitejas turpmākos sešus mēnešus vadīs Igaunijas Valsts domes deputāti: Ārlietu un aizsardzības komiteju — Pauls Iksveravs (Paol †ksvŠrav), Ekoloģijas un enerģētikas — Raivo Pāvo (Raivo Paavo), Izglītības, kultūras un zinātnes — Andress Taimla (Andres Taimla), Juridisko — Daimars Līvs (Daimar Liiv), Komunikāciju — Felikss Undusks (Feliks Undusk), Sociālekonomisko lietu — Valve Kirsipū (Valve Kirsipuu). Nākamā, desmitā, BA sesija notiks 1997.gada aprīlī Pērnavā.

Pirms sesijas Nobeiguma dokumenta parakstīšanas notika preses konference, kurā piedalījās visu trīs delegāciju vadītāji.

Līdzšinējais BA Prezidija priekšsēdētājs Ivars Ķezbers novērtēja devītās sesijas gaitu kā ļoti mierīgu — bez negaidītiem pavērsieniem vai sensācijām. Viņaprāt, to sekmējusi sešu BA komiteju saskaņotā darbība, turklāt jau maijā tām tikuši noteikti pamatvirzieni. Kā sacīja I.Ķezbers, baltiešiem ir ļoti skaidrs darbības vadmotīvs — likumdošanas procesa harmonizācija un mūsu rīcības sinhronizācija, virzoties uz Eiropas Savienību. Šajā sesijā vēlreiz apstiprinātas mūsu principiālās nostādnes ceļā uz ES un NATO. Daļēji aizvadītās sesijas darbu ietekmējis ASV aizsardzības ministra Viljama Perija nesenais paziņojums Kopenhāgnā par NATO paplašināšanas perspektīvām. Acīmredzot šajā gadsimtā par ES un NATO loceklēm Baltijas valstis vēl nekļūs. Taču ir vienprātīgs uzskats, ka virzība uz šīm organizācijām saistīta ar mūsu ekonomikas kvalitāti, labklājību un drošību. Baltijas asamblejā labi saprot, ka ceļā uz ES un NATO runa ir par vienotu Baltijas telpu.

Arnolds Rītels sacīja, ka tagad Baltijas valstu galvenais uzdevums ir pamatīgi sagatavoties uzņemšanai Eiropas Savienībā, jo patlaban tā varētu būt nozīmīgākais mūsu drošības garants. Tomēr vienlaikus jāgatavojas iestāties NATO. Tāpēc pievēršama īpaša uzmanība Baltijas valstu austrumu robežu sakārtošanai, jo ar laiku tās varētu kļūt par visas Eiropas Savienības robežām. Sesijā daudz runāts par to, ka turpmākajai sadarbībai jākļūst daudz efektīvākai. Līdz šim pieņemti daudzi dokumenti, bet nereti valdības tos vai nu vispār neapspriež vai to dara ar lielu novēlošanos.

Pēc Egidija Bičkauska domām, šī Baltijas asamblejas sesija bijusi ļoti labi sagatavota. Līdztekus stratēģiskajiem uzdevumiem pirmo reizi diezgan ilgi — vairākas stundas — diskutēts par gluži konkrētu jautājumu — nāvessoda atcelšanu. Kaut arī rezolūcija šajā jautājumā galu galā netika pieņemta, jo pēc E.Bičkauska domām sabiedrība Baltijas valstīs vēl nav pietiekami psiholoģiski nobriedusi šādam solim. Kā izteicās E.Bičkausks, lai nodrošinātu Baltijas asamblejā pieņemto rezolūciju izpildi, paredzēts, ka jau aprīlī Pērnavā Baltijas valstu valdību pārstāvjiem būtu jāatskaitās par aicinājumu un ieteikumu konkrēto īstenojumu.

Mintauts Ducmanis,

“LV” Saeimas un valdības lietu

redaktors

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!