Zviedrijas un Latvijas kopīgā sarunu tēma: pašvaldības

Sestdien, 5.oktobrī, Rakstnieku namā risinājās Latvijas un Zviedrijas sadraudzības pilsētu un rajonu konference – seminārs, kuru bija rīkojusi organizācija sakariem ar Austrumeiropas pašvaldībām “Baltic Network”, Zviedrijas vēstniecība Rīgā un Latvijas Pašvaldību savienība.

Konferences darbā piedalījās gandrīz simts Zviedrijas un Latvijas pašvaldību un valdības pārstāvju. To vidū bija arī Latvijas Ministru prezidenta biedrs, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Anatolijs Gorbunovs, valsts ministrs Ernests Jurkāns, Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Andris Jaunsleinis; no Zviedrijas puses — viens no galvenajiem pasākuma organizatoriem bijušais Zviedrijas vēstnieks Andreass Odāls (Andreas Ādahl), Zviedrijas vēstnieks Latvijā Hanss Magnusons (Hans Magnusson), Zviedrijas Pašvaldību savienības direktors Bjerns Jonsons (Björn Jonson).

Konferenci atklāja Zviedrijas vēstnieks Latvijā Hanss Magnusons. Savā uzrunā viņš apsveica abu valstu pašvaldību un valdību pārstāvjus ar pirmo tik plašo tikšanos, kuras mērķis – apmainīties sadarbības pieredzē, lai nostiprinātu Zviedrijas un Latvijas ekonomiskos un kultūras sakarus starp pašvaldībām, kā arī lai veicinātu cilvēciskos kontaktus starp abām tautām. Kopš Baltijas valstīs atjaunotas demokrātiskas valsts pārvaldes formas, zviedri esot ieinteresēti šā reģiona demokrātiskā attīstībā, piedāvājot gan savu pieredzi valsts pārvaldīšanā, gan sniedzot gluži materiālu palīdzību šajā pārejas laikā. Baltijas valstīs, uzsvēra vēstnieks, ir realizēti daudzi projekti gan valdības, gan pašvaldību līmenī. “Zviedrijas valdība ir labvēlīgi noskaņota šim procesam, kas starp Latvijas un Zviedrijas pašvaldībām attīstās pietiekami strauji, un vēlas, lai šādi attīstības tempi saglabātos arī turpmāk, ejot gan dziļumā, gan plašumā,” teica Hanss Magnusons.

Konferenci atklāja Anatolijs Gorbunovs. Viņš starp citu sacīja:

“Es gribu pievienoties vēstnieka teiktajam, ka šis pasākums ir unikāls mūsu valstu attiecību vēsturē. Starpvalstu attiecības, protams, balstās uz noslēgtiem līgumiem gan investīciju, gan tirdzbiecības, gan tūrisma jomās, gan arī kontaktos starp cilvēkiem. Ne mazāk svarīgs aspekts starpvalstu attiecībās ir pašvaldību sadarbība. Šajā gaisotnē, kas ir ļoti laba, veidojas arī mūsu valstu attiecības. Latvijā ar lielu gandarījumu uztver šo politisko atbalstu un sadarbību, ko Zviedrijas valdība un tauta tai sniegusi.

Es ļoti gribētu pateikties Zviedrijas vēstniecībai Latvijā, kura organizēja šo semināru.”

Anatolijs Gorbunovs secināja, ka gandrīz divas trešdaļas Latvijas teritorijas aizņem tās municipalitātes, kurām ir sadraudzīgas attiecības ar Zviedrijas pašvaldībām, turklāt šo attiecību formas un saturs ir ļoti daudzveidīgs: kopuzņēmumi, pieredzes apmaiņa, semināri, mācības un daudz kas cits, aptverot izglītības, veselības aprūpes, sociālās palīdzības, tūrisma un citas jomas. “Mums īpaši jāizceļ zviedru sniegtā palīdzība,” teica Anatolijs Gorbunovs,” jo šajā pārejas periodā šī sadarbība nevarēja sākties uz pilnīgas līdztiesības pamatiem. Taču jebkura sadarbība veicina attīstību un iesaista cilvēkus šajā procesā, kas starp mūsu valstīm attīstās strauji un efektīvi. Ar laiku mēs varbūt kļūsim par līdzvērtīgiem partneriem.”

Pēc tam semināra dalībniekus sveica Rīgas Domes priekšsēdētājs Māris Purgailis, kurš īsi galvenās līnijās raksturoja Rīgas pilsētas pašvaldības sakarus ar Zviedrijas municipalitātēm. Tie aizsākās jau 1989.gadā, noslēdzot sadraudzības līgumu ar Norčepingu. Turpretim starp abu valstu galvaspilsētām šāds līgums ticis noslēgts tikai nesen – 1994.gadā. Viņš pastāstīja, ka bieži vien šie līgumi pāraug divu pilsētu attiecības, tajās iesaistot valdības un pat citas valstis. Rīgas mērs minēja vairākus ļoti veiksmīgas sadarbības rezultātā realizētus projektus. “Taču galvenais ir cilvēku neformālās attiecības, to attīstība, kas bieži vien pāraug veiksmīga biznesa attiecībās”, noslēgumā teica Māris Purgailis.

Semināra turpinājumā par strukturālām atšķirībām un kopīgām līnijām Zviedrijas un Latvijas pašvaldībās stāstīja Zviedrijas Pašvaldību savienības direktors Bjerns Jonsons un Latvijas Pašvaldību savienības valdes locekle Lidija Školnija.

Savukārt Svens Rimhagens (Sven Rimhagen), runājot par sadraudzības pamatu un tās saturu, deva izskaidrojumu Zviedrijas centieniem palīdzēt Baltijas valstu pašvaldībām. Tam ir četri pamatojumi: Zviedrijas ieinteresētība demokrātijas nostiprināšanā šajā reģionā, lielākas katra pilsoņa drošības nostiprināšana, veicināt tirgus ekonomikas attīstību un panākt ilglaicīgu vides aizsardzības realizāciju šajā Baltijas jūras zonā.

Vinš atzina, ka viens no iemesliem, kāpēc tik veiksmīgi attīstās Zviedrijas un Baltijas valstu projekti, ir tas, ka Zviedrijā dzīvo un strādā daudz emigrantu no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas, kas veicina šīs sadraudzības attīstīšanos. Zviedrijas sniegtā materiālā palīdzība 1996.gadā ir 40 miljoni kronu. Starp Baltijas valstīm tā sadalīta šādi: 47 procenti – Igaunijai, 32 procenti – Lietuvai un 21 procents – Latvijai. “Lai ieviestu lielāku taisnīgumu sadalē, mēs esam ieradušies šeit,” teica Svens Rimhagens.

Vēl seminārā runāja Andris Jaunsleinis, valsts ministrs Ernests Jurkāns, pašvaldību vadītāji Teodors Eniņš (Liepāja), Ainārs Melders (Alūksne), profesors Andreass Odāls un citi, kuri ne vien dalījās savā sadarbības pieredzē, bet arī meklēja risinājumus jaunu attīstības iespēju realizēšanai.

Seminārs beidzās ar pieņemšanu Zviedrijas vēstniecībā, kur tos uzrunāja vēstnieks Hanss Magnusons.

bijušais Zviedrijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā Andreass Odāls un tagadējais Zviedrijas vēstnieks Hanss Magnusons

Zviedrijas vēstnieks Hanss Magnusons, Ministru prezidenta biedrs, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Anatolijs Gorbunovs un pašvaldību valsts ministrs Ernests Jurkāns

Zviedrijas Pašvaldību savienības direktors Bjerns Jonsons un Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Andris Jaunsleinis

Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

Vairis Ozols,

“LV” iekšpolitikas redaktors