projekti

Projekts

Saeimas vēlēšanu likums

Izstrādāts Kristīgās tautas partijas darba grupā

(Uldis Augstkalns, Tālavs Jundzis, Juris Kokins).

Akceptēts KTP valdē 4.09.96. un KTP Domē 28.09.96.

Iesniegts Valsts prezidenta Kancelejā 30.09.96.

ar lūgumu Valsts prezidentam Guntim Ulmanim —

izmantojot savas likumdošanas iniciatīvas tiesības,

virzīt to tālāk izskatīšanai Saeimā.

I nodaļa. Vispārīgie noteikumi

1.pants.

(1) Saeimas vēlēšanas notiek pēc kombinētās sistēmas, kurā pusi (50) deputātu vēlē vienmandātu apgabalos balsojot par konkrētu deputātu kandidātu, bet pusi (50) daudzmandātu apgabalā balsojot par visai valstij vienotiem partiju, politisko organizāciju vai to apvienību sarakstiem.

(2) Neatkarīgi no ievēlēšanas veida (vienmandāta vai daudzmandātu apgabals), deputāti ir vienlīdzīgi savās tiesības un pienākumos.

2.pants.

Tiesības vēlēt ir Latvijas pilsoņiem, kuri vēlēšanu dienā ir sasnieguši 18 gadu vecumu, ja vien uz viņiem neattiecas kāds no šā likuma 3. pantā minētajiem ierobežojumiem.

3.pants.

Tiesību vēlēt nav:

1) personām, kuras izcieš sodu brīvības atņemšanas vietās;

2) aizdomās turētajām, apsūdzētajām vai tiesājamajām personām, ja pret tām kā drošības līdzeklis ir piemērots apcietinājums;

3) personām, kuras likumā paredzētajā kārtībā atzītas par rīcības nespējīgām.

4. pants.

Personai ir tiesības pēc sava ieskata vēlēt tās pašvaldības administratīvajā teritorijā , kurā tā ir pierakstīta vēlēšanu dienā, vai arī tās pašvaldības administratīvajā teritorijā, kur atrodas likumā noteiktā kārtībā reģistrēts attiecīgās personas īpašums.

Personai, kura vēlēšanu dienā nav pierakstīta, ir tiesības vēlēt tās pašvaldības administratīvajā teritorijā, kur ir šīs personas pieraksta pēdējā vieta.

Ārvalstīs dzīvojošie Latvijas pilsoņi balso vienā īpašā vēlēšanu apgabalā Rīgā personiski vai pa pastu.

5. pants.

Saeimā var ievēlēt katru Latvijas pilsoni, kurš vēlēšanu dienā ir vecāks par 21 gadu, ja vien uz viņu neattiecas kāds no šā likuma 6. pantā minētajiem ierobežojumiem.

6. pants.

Saeimas vēlēšanām nevar pieteikt par kandidātiem un Saeimā nevar ievēlēt personas, kuras:

1) likumā paredzētajā kārtībā atzītas par rīcības nespējīgām;

2) izcieš sodu brīvības atņemšanas vietās;

3) ir bijušas sodītas par tīšiem noziegumiem, kas ir noziegumi Latvijā arī šā likuma spēkā stāšanās brīdī, un kurām sodāmība nav dzēsta vai noņemta, izņemot reabilitētos;

4) izdarījušas noziegumu nepieskaitāmības stāvoklī vai arī pēc nozieguma izdarīšanas saslimušas ar gara slimību, kas atņēmusi tām iespēju apzināties savu darbību vai to vadīt, un kurām sakarā ar to piemērots medicīniska rakstura piespiedu līdzeklis vai arī lieta izbeigta bez šāda piespiedu līdzekļa piemērošanas;

5) ir vai ir bijušas PSRS, Latvijas PSR vai ārvalstu valsts drošības dienestu, izlūkdienestu vai pretizlūkošanas dienestu štata darbinieki;

6) pēc 1991. gada 13. janvāra darbojušās PSKP (LKP), Latvijas PSR Darbaļaužu internacionālajā frontē, Darba kolektīvu apvienotajā padomē, Kara un darba veterānu organizācijā, Vislatvijas Sabiedrības glābšanas komitejā vai tās reģionālajās komitejās;

7) neprot valsts valodu atbilstoši augstākajai (trešajai) valsts valodas prasmes pakāpei;

7. pants.

(1) Ja par deputāta kandidātu ir pieteikts Valsts prezidents, valsts kontrolieris, Valsts kontroles padomes vai revīzijas departamenta kolēģijas loceklis, tiesnesis, prokurors vai militārpersona, viņiem viena mēneša laikā pēc deputātu kandidāta pieteikuma vai deputātu kandidātu saraksta (turpmāk — kandidāta pieteikums; kandidātu saraksts) reģistrēšanas ir jāatstāj ieņemamais amats (dienests) un jāpaziņo par to Centrālajai vēlēšanu komisijai.

(2) Pilsētas domes, rajona padomes vai pagasta padomes deputātu var pieteikt par Saeimas deputāta kandidātu, taču ievēlēšanas gadījumā viņš zaudē domes (padomes) deputāta mandātu.

(3) Ja par deputāta kandidātu ir pieteikts Latvijas pilsonis, kuram vienlaicīgi ir arī kādas citas valsts pilsonība, tad ievēlēšanas gadījumā viņam jāatsakās no citas valsts pilsonības vai arī deputāta mandāta.

8. pants.

(1) Četrdesmit deviņus vienmandātu vēlēšanu apgabalus Saeimas vēlēšanām izveido Centrālā vēlēšanu komisija pēc rajona padomju un pilsētu domju (variants: rajona pašvaldību konsultatīvas padomes) priekšlikuma. Vienmandātu vēlēšanu apgabalus izveido, ievērojot valsts administratīvi teritoriālo iedalījumu, pēc šādas pārstāvniecības normas: viens deputāts no katriem divdesmit tūkstošiem vēlētāju, pieļaujot atkāpi ne lielāku par divdesmit pieciem procentiem no noteiktā vēlētāju skaita.

Vēlēšanu apgabalu sarakstus, kuros norādītas vēlēšanu apgabalu robežas un vēlētaju skaits, Centrālā vēlēšanu komisija publicē laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” ne vēlāk kā simt dienas pirms vēlēšanu dienas, bet, ja Saeimas vēlēšanas notiek Satversmes 48.pantā paredzētajā gadījumā, ne vēlāk kā piecdesmit dienas pirms vēlēšanu dienas.

Viens īpašs vienmandāta apgabals tiek izveidots ārvalstīs dzīvojošajiem Latvijas pilsoņiem.

(2) Balsošanā par partiju, politisko organizāciju vai to apvienību sarakstiem visa Latvija tiek uzskatīta par vienu daudzmandātu vēlēšanu apgabalu, kurā jāievēlē piecdesmit deputāti.

II nodaļa. Vienmandāta apgabalu kandidātu pieteikumu

un daudzmandātu apgabala kandidātu sarakstu

iesniegšana

9.pants

(1) Kandidāta pieteikumu vienmandāta apgabalam var iesniegt

1) likumā noteiktajā kārtībā reģistrēta politiskā organizācija (partija) ;

2) divas vai vairākas likumā noteiktajā kārtībā reģistrētas politiskās organizācijas (partijas) kopīgi;

3) likumā noteiktajā kārtībā reģistrēta politisko organizāciju (partiju) apvienība;

4) vēlētāju apvienība.

(2) Kandidātu pieteikumi iesniedzami Centrālajai vēlēšanu komisijai. Kandidātu pieteikumu iesniedz persona, kuru tam pilnvarojusi attiecīgās politiskās organizācijas (partijas) vai politisko organizāciju (partiju) apvienības lēmējinstitūcija vai vēlētāju apvienība. Ja kandidātu piesaka divas vai vairākas politiskās organizācijas (partijas) kopīgi, to iesniedz visu attiecīgo politisko organizāciju (partiju) lēmējinstitūciju pilnvarota persona.

(3) Kandidātu pieteikumus var iesniegt, sākot ar astoņdesmito dienu pirms vēlēšanu dienas. Pēdējā kandidātu sarakstu iesniegšanas diena ir sešdesmitā diena pirms vēlēšanu dienas.

(4) Ja Saeimas vēlēšanas notiek Satversmes 48.pantā paredzētajā gadījumā, kandidātu sarakstus var iesniegt, sākot ar piecdesmito dienu pirms vēlēšanu dienas, un pēdējā kandidātu sarakstu iesniegšanas diena ir trīsdesmitā diena pirms vēlēšanu dienas.

10. pants.

(1) Kandidātu sarakstu daudzmandātu apgabalam var iesniegt:

1) likumā noteiktajā kārtībā reģistrēta politiskā organizācija (partija) ;

2) divas vai vairākas likumā noteiktajā kārtībā reģistrētas politiskās organizācijas (partijas) kopīgi;

3) likumā noteiktajā kārtībā reģistrēta politisko organizāciju (partiju) apvienība.

(2) Kandidātu saraksti iesniedzami Centrālajai vēlēšanu komisijai. Kandidātu sarakstu iesniedz persona, kuru tam pilnvarojusi attiecīgās politiskās organizācijas (partijas) vai politisko organizāciju (partiju) apvienības lēmējinstitūcija. Ja kandidātu sarakstu veido divas vai vairākas politiskās organizācijas (partijas) kopīgi, to iesniedz visu attiecīgo politisko organizāciju (partiju) lēmējinstitūciju pilnvarota persona.

(3) Kandidātu sarakstus var iesniegt, sākot ar astoņdesmito dienu pirms vēlēšanu dienas. Pēdējā kandidātu sarakstu iesniegšanas diena ir sešdesmitā diena pirms vēlēšanu dienas.

(4) Ja Saeimas vēlēšanas notiek Satversmes 48.pantā paredzētajā gadījumā, kandidātu sarakstus var iesniegt, sākot ar piecdesmito dienu pirms vēlēšanu dienas, un pēdējā kandidātu sarakstu iesniegšanas diena ir trīsdesmitā diena pirms vēlēšanu dienas.

11.pants .

(1) Kandidāta pieteikumā uz vienmandāta apgabalu norādāms kandidāta vārds, uzvārds, personas kods, dzimšanas gads, ārvalsts pilsonība (pavalstniecība), ja tāda ir, dzīves vieta (rajons vai pilsēta), izglītība, pamatdarba vieta un ieņemamais amats.

(2) Vienu un to pašu kandidātu var pieteikt tikai vienā vienmandāta apgabalā. Ja kāds kandidāts pieteikts vairākos vienmandāta vēlēšanu apgabalos, viņa vārds svītrojams visos vēlēšanu apgabalos.

(3) Kandidātu pieteikumiem jābūt skaidri salasāmiem, bez svītrojumiem un labojumiem. Tos paraksta attiecīgās politiskas organizācijas (partijas) vai politisko organizāciju (partiju) apvienības lēmējinstitūciju vai vēlētāju apvienības pilnvarota persona.

12.pants.

Kandidāta pieteikumam vienmandāta apgabalam pievienojami sekojoši dokumenti

1) 500 attiecīgajā vienmandāta apgabalā pierakstītu Latvijas Republikas pilsoņu parakstīts lūgums reģistrēt konkrēto kandidātu.

Ārvalstīs dzīvojošie Latvijas pilsoņi, neatkarīgi no dzīves vietas var parakstīt lūgumu reģistrēt kandidātu ārvalstīs dzīvojošo Latvijas pilsoņiem izveidotajam vienmandāta vēlēšanu apgabalam.

Katrs pilsonis var lūgt reģistrēt tikai vienu kandidātu. Ja kāda pilsoņa paraksts tiek konstatēts vairāku kandidātu reģistrācijas lūgumā, viņa paraksts tiek svītrots visos kandidātu reģistrācijas lūgumos.

2) Kandidāta parakstīts paziņojums, ka viņš piekrīt savas kandidatūras izvirzīšanai;

3) Kandidāta parakstīta priekšvēlēšanu programma, kuras apjoms nedrīkst pārsniegt 4000 iespiedzīmes;

4) Kandidāta parakstīta deklarācijai, ka viņš atbilst šā likuma 5.panta prasībām un uz viņu neattiecas šā likuma 6.panta 1.:7.punktā minētie ierobežojumi;

5) šādas katra sarakstā ietvertā kandidāta parakstītas ziņas:

a) kandidāta vārds, uzvārds, dzimšanas gads,

b) personas kods,

c) ārvalsts pilsonība (pavalstniecība), ja tāda ir,

d) dzīvesvieta (rajons vai pilsēta),

e) darbavietas un ieņemamie amati,

f) kādas mācību iestādes beidzis (kurā gadā, kādā specialitātē),

g) ir vai nav sadarbojies ar PSRS, Latvijas PSR vai ārvalstu valsts drošības dienestiem, izlūkdienestiem vai pretizlūkošanas dienestiem kā šo dienestu ārštata darbinieks, aģents, rezidents vai konspiratīvā dzīvokļa turētājs,

h) kandidāta nekustamie īpašumi un viņam piederošās kapitāla daļas (akcijas, pajas) bankās, uzņēmējsabiedrībās (uzņēmumos),

i) ģimenes stāvoklis;

6) ja par kandidātu ir pieteikta persona, kura nav beigusi latviešu mācībvalodas skolu vai divplūsmu skolu latviešu plūsmā, — augstākās (trešās) valsts valodas prasmes pakāpes apliecības notariāli apliecināts noraksts.

13. pants.

(1) Kandidātu sarakstā daudzmandātu apgabalam norādāms katra kandidāta vārds, uzvārds, personas kods, dzimšanas gads, Arvalsts pilsonība (pavalstniecība), ja tāda ir, dzīvesvieta (rajons vai pilsēta), izglītība, pamatdarba vieta un ieņemamais amats.

(2) Sarakstā pieteikto kandidātu skaits nedrīkst būt lielāks par 50.

(3) Vienu un to pašu kandidātu var pieteikt tikai viena nosaukuma kandidātu sarakstā daudzmandātu un vienā vienmandāta vēlēšanu apgabalā. Ja kāds kandidāts pieteikts dažādu nosaukumu kandidātu sarakstos, viņa kandidatūra svītrojama visos kandidātu sarakstos.

(4) Kandidātu saraksta nosaukumam jāatbilst:

1) attiecīgās politiskās organizācijas (partijas) nosaukumam, ja kandidātu sarakstu iesniedz politiskā organizācija (partija) ;

2) attiecīgās politisko organizāciju (partiju) apvienības nosaukumam, ja kandidātu sarakstu iesniedz politisko organizāciju (partiju) apvienība;

3) visu attiecīgo politisko organizāciju (partiju) nosaukumiem, ja kandidātu sarakstu iesniedz divas vai vairākas politiskās organizācijas (partijas) .

(5) Kandidātu sarakstiem jābūt skaidri salasāmiem, bez svītrojumiem un labojumiem. Tos paraksta attiecīgās politiskās organizācijas (partijas) vai politisko organizāciju (partiju) apvienības lēmējinstitūcijas pilnvarota persona. Ja kandidātu sarakstu iesniedz divas vai vairākas politiskās organizācijas (partijas), to paraksta visu attiecīgo politisko organizāciju (partiju) lēmējinstitūciju pilnvarotas personas.

14. pants.

Kandidātu sarakstam daudzmandātu apgabalam pievienojami šādi dokumenti:

1) katra sarakstā ietvertā kandidāta parakstīts paziņojums, ka viņš piekrīt savas kandidatūras izvirzīšanai;

2) visu sarakstā ietverto kandidātu parakstīta priekšvēlēšanu programma, kuras apjoms nedrīkst pārsniegt 4000 iespiedzīmes;

3) katra sarakstā ietvertā kandidāta parakstīta deklarācija, ka viņš atbilst šā likuma 4. panta prasībām un uz viņu neattiecas šā likuma 6. panta 1.: 7. punktā minētie ierobežojumi;

4) šādas katra sarakstā ietvertā kandidāta parakstītas ziņas:

a) kandidāta vārds, uzvārds, dzimšanas gads,

b) personas kods,

c) ārvalsts pilsonība (pavalstniecība), ja tāda ir,

d) dzīvesvieta (rajons vai pilsēta),

e) darbavietas un ieņemamie amati,

f) kādas mācību iestādes beidzis (kurā gadā, kādā specialitātē),

g) ir vai nav sadarbojies ar PSRS, Latvijas PSR vai ārvalstu valsts drošības dienestiem, izlūkdienestiem vai pretizlūkošanas dienestiem kā šo dienestu ārštata darbinieks, aģents, rezidents vai konspiratīvā dzīvokļa turētājs,

h) kandidāta nekustamie īpašumi un viņam piederošās kapitāla daļas (akcijas, pajas) bankās, uzņēmējsabiedrībās (uzņēmumos),

i) ģimenes stāvoklis;

5) ja par kandidātu ir pieteikta persona, kura nav beigusi latviešu mācībvalodas skolu vai divplūsmu skolu latviešu plūsmā, — augstākās (trešās) valsts valodas prasmes pakāpes apliecības notariāli apliecināts noraksts.

15. pants.

(1) Centrālā vēlēšanu komisija reģistrē tikai tādus kandidātus vienmandāta apgabaliem un kandidātu sarakstus daudzmandātu apgabalam, kuru iesniedzēji ir iemaksājuši Centrālās vēlēšanu komisijas depozītā 1000 latu drošības naudu.

(2) Banka drošības naudas iemaksātājam izsniedz kvīti, kurā norādīts, kas naudu iemaksājis, kad tā iemaksāta un kāds nosaukums ir kandidātu sarakstam, par kuru drošības nauda iemaksāta vai kāda vēlētāju apvienība to iemaksājusi. Šī kvīts iesniedzama Centrālajai vēlēšanu komisijai.

(3) Iemaksātā drošības nauda dod tiesības politiskām organizācijām (partijām) vai to apvienībām iesniegt kandidātu sarakstu daudzmandātu vēlēšanu apgabalam un pieteikt kandidātus visos vienmandāta vēlēšanu apgabalos, bet vēlētāju apvienībai pieteikt kandidātu vienā vienmandāta apgabalā. Drošības nauda atdodama iemaksātājam, ja ievēlēts kaut viens tā izvirzītais kandidāts.

(4) Ja vēlētāju apvienības, politiskās organizācijas (partijas) vai to apvienības nepanāk vismaz viena deputāta ievēlēšanu, to iemaksāto drošības naudu Centrālā vēlēšanu komisija iemaksā valsts budžetā.

16. pants.

(1) Kandidātu pieteikumi vienmandāta apgabaliem un kandidātu saraksti daudzmandātu apgabalam, kas iesniegti, ievērojot šā likuma prasības, tiek reģistrēti Centrālajā vēlēšanu komisijā.

(2) Reģistrētie kandidāti un kandidātu saraksti nav atsaucami, un grozījumus tajos var izdarīt tikai Centrālā vēlēšanu komisija kādā no šādiem veidiem:

1) izsvītrojot pieteikto kandidātu, ja:

a) kandidāts nav pilntiesīgs Latvijas pilsonis (5. un 6.pants),

b) kandidāts ir persona, kura šā likuma 7.panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā nav atstājusi ieņemamo amatu (dienestu),

c) viena un tā pati persona pieteikta vairākos vienmandāta apgabalos (11.panta otrā daļa) vai dažādu nosaukumu kandidātu sarakstos daudzmandātu vēlēšanu apgabalā(13. panta trešā daļa),

d) kandidātu vienmandāta apgabalam pieteikuši mazāk kā 500 attiecīgā apgabalā pierakstīti Latvijas pilsoņi (12.panta pirmā daļa),

e) kandidāts miris;

2) izdarot tehniska rakstura labojumus.

17. pants.

(1) Centrālā vēlēšanu komisija nodrošina divu veidu vēlēšanu zīmju sagatavošanu (vienmandāta apgabaliem un daudzmandātu apgabalam ) un to nogādāšanu apgabalu vēlēšanu komisijām.

(2) Vēlēšanu zīmē vienmandāta apgabalam norāda:

1) vēlēšanu apgabalu;

2) pieteikto kandidātu vārdu un uzvārdu reģistrēšanas secībā;

3) partiju (politisko organizāciju) vai to apvienību, kas kandidātu izvirzījusi;

4) vēlēšanu zīmē pretī katra kandidāta uzvārdam ir vieta vēlētāja atzīmes izdarīšanai.

(3) Vēlēšanu zīmē daudzmandātu apgabalam norāda:

1) kandidātu saraksta numuru, kas tiek noteikts izlozes kārtībā, lozējot numurus atbilstoši sarakstu reģistrēšanas secībai;

2) kandidātu saraksta nosaukumu;

3) pieteikto kandidātu vārdu un uzvārdu.

4) vēlēšanu zīmē pretī katra kandidāta uzvārdam ir vieta vēlētāja atzīmes izdarīšanai.

18. pants.

Centrālā vēlēšanu komisija nodrošina, lai ne vēlāk kā desmit dienas pirms vēlēšanu dienas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” tiktu publicētas:

1) priekšvēlēšanu programmas;

2) visi pieteiktie kandidāti un kandidātu saraksti [norādot kandidāta vārdu, uzvārdu, dzimšanas gadu, ārvalsts pilsonību (pavalstniecību), ja tāda ir, dzīvesvietu (rajonu vai pilsētu), izglītību, pamatdarba vietu un ieņemamo amatu];

3) šā likuma 12.panta 5.punkta un 14.panta 4.punkta “a” un “c” — “i” apakšpunktos minētās ziņas par katru kandidātu;

4) to kandidātu vārdi un uzvārdi, attiecībā uz kuriem Totalitārisma seku dokumentēšanas centram ir ziņas, ka tā rīcībā, Valsts arhīvā vai citās valsts glabātavās ir dokumenti, kas liecina, ka šie kandidāti varētu būt sadarbojušies ar PSRS, Latvijas PSR vai ārvalstu valsts drošības dienestiem, izlūkdienestiem vai pretizlūkošanas dienestiem kā šo dienestu ārštata darbinieki, aģenti, rezidenti vai konspiratīvā dzīvokļa turētāji.

III nodaļa. Vēlēšanu kārtība

19. pants.

(1) Vismaz desmit dienas pirms vēlēšanu dienas katrā vēlēšanu iecirknī:

1) redzamā vietā izliekamas priekšvēlēšanu programmas

(12. panta 3. punkts, 14.panta 2.punkts) un paziņojumi ar attiecīgajā vienmandāta vēlēšanu apgabalā pieteiktajiem kandidātiem un visiem daudzmandātu apgabala kandidātu sarakstiem [norādot kandidāta vārdu, uzvārdu, dzimšanas gadu, dzīvesvietu (rajonu vai pilsētu), izglītību, pamatdarba vietu un ieņemamo amatu];

2) jābūt pieejamām:

a) šā likuma 12.panta 5.punkta un 14.panta 4.punkta “a” un “c” — “i” apakšpunktā minētajām ziņām par katru kandidātu,

b) šā likuma 18. panta 4. punktā minētajām ziņām.

(2) Ne vēlāk kā piecpadsmit dienas pirms vēlēšanu dienas rajonu (republikas pilsētu) vēlēšanu komisijas izziņo vēlēšanu telpu atrašanās vietu un laiku, kad tās ir atvērtas.

20. pants.

Vēlēšanas notiek no pulksten 8 rītā līdz pulksten 8 vakarā pēc vietējā laika oktobra mēneša pirmajā svētdienā. Ja Saeimas vēlēšanas Saeimas atlaišanas gadījumā notiek citā gada laikā, vēlēšanu dienas nosaka Centrālā vēlēšanu komisija.

21. pants.

Pirms vēlēšanu sākuma vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs vai sekretārs vēlēšanu komisijas klātbūtnē, kā arī klātesot pilnvarotajiem novērotājiem no politiskajām organizācijām (partijām) un to apvienībām, kā arī šo organizāciju (partiju) vai apvienību teritoriālajām struktūrvienībām, kurām ir juridiskās personas tiesības un vēlētāju apvienībām(turpmāk — pilnvarotie novērotāji), pārliecinās par to, vai vēlēšanu kastes, kurās paredzēts iemest vēlēšanu zīmes, ir tukšas. Pēc tam vēlēšanu kastes aizzīmogo.

22. pants.

Vēlēšanu laikā uzraudzību pār kārtību vēlēšanu telpās veic vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs. Viņš raugās, lai vēlēšanu telpās un tuvāk par 50 metriem no to ieejas nenotiktu vēlēšanu brīvības ierobežošana un kārtības traucēšana, kā arī aģitācija.

23. pants.

(1) Vēlētāja personu apliecinošs dokuments ir Latvijas pilsoņa pase.

(2) Pie ieejas vēlēšanu telpās viens no vēlēšanu komisijas locekļiem pārliecinās, vai atnākušie pilsoņi ir vēlētāji, kuri pierakstīti attiecīgā vēlēšanu apgabala teritorijā un vai to pasē nav atzīmes par attiecīgās Saeimas vēlēšanām. Ja pilsonis nav pierakstīts attiecīgā vēlēšanu apgabala teritorijā, lai piedalītos vēlēšanās viņam jāuzrāda dokuments, kas apliecina, ka viņam šajā teritorijā pieder reģistrēts īpašums.

24 pants.

Izņemot šā likuma 28. pantā paredzētos gadījumus, vēlētājs var balsot tikai personiski.

25.pants.

(1) Balsošana vēlēšanās ir aizklāta.

(2) Vēlēšanu telpās vēlēšanu iecirkņa komisijas (turpmāk :iecirkņa komisija) loceklis balsotāju sarakstā ieraksta vēlētāja vārdu, uzvārdu, personas kodu un izdara vēlētāja pasē atzīmi par attiecīgās Saeimas vēlēšanām. Vēlētājs parakstās balsotāju sarakstā.

(3) Katrs vēlētājs saņem no iecirkņa komisijas attiecīgajā vienmandāta vēlēšanu apgabalā pieteikto kandidātu vēlēšanu zīmi , visu pieteikto kandidātu sarakstu zīmes daudzmandātu apgabalam un īpašu aploksni, kura apzīmogota ar iecirkņa komisijas zīmogu. Šajā aploksnē vēlētājam jāieliek attiecīgā vienmandāta apgabala kandidātu vēlēšanu zīme un tā saraksta zīme daudzmandātu apgabalam, kas atbilst kandidātu sarakstam, par kuru viņš balso. Atsevišķu vēlēšanu zīmju izsniegšana ir aizliegta.

(4) Vēlēšanu komisiju locekļiem ir aizliegts aģitēt par vai pret kandidātiem vai kandidātu sarakstiem.

26. pants.

(1) Vēlēšanu telpās ierīkojama atsevišķa istaba vai nodalījums, kur vēlētājs vienatnē

1) vienmandāta apgabala vēlēšanu zīmē izsvītro tos kandidātus pret kuriem viņš balso. Neizsvītrots jāatstāj ne vairāk kā viens uzvārds.

2) izvēlas tā daudzmandātu apgabala kandidātu saraksta zīmi par kuru viņš balso.

3) izvēlētajā daudzmandātu apgabala saraksta zīmē pēc savas izvēles var izdarīt atzīmi “+” , neizdarīt atzīmi vai svītrot kāda kandidāta vārdu vai uzvārdu.

4) atzīmi “+” pretī kāda kandidāta uzvārdam daudzmandātu apgabala saraksta zīmē vēlētājs izdara , ja viņš īpaši atbalsta šā kandidāta ievēlēšanu. Ja vēlētājs neatbalsta kādu no šajā vēlēšanu zīmē esošajiem kandidātiem, viņš svītro šā kandidāta vārdu vai uzvārdu. Vēlētājs var arī negrozīt (neizdarīt atzīmes) vēlēšanu zīmē.

5) ieliek aploksnē vienmandāta apgabala vēlēšanu zīmi un vienu daudzmandātu apgabala vēlēšanu zīmi un aploksni aizlīmē.

(2) Aizlīmēto aploksni vēlētājs personiski nodod vienam no vēlēšanu komisijas locekļiem, kurš to vēlētāja klātbūtnē iemet aizzīmogotā vēlēšanu kastē.

27.pants.

(1) Ja atsevišķi vēlētāji veselības stāvokļa dēļ nevar ierasties vēlēšanu telpās, iecirkņa komisija pēc šo vēlētāju vai viņu pilnvarotas personas rakstveida iesnieguma, kas reģistrēts īpašā žurnālā, uzdod diviem komisijas locekļiem organizēt balsošanu šo vēlētāju atrašanās vietā. Citu vēlētāju balsošana ārpus vēlēšanu telpām nav pieļaujama.

(2) Vēlētāji, kuri saskaņā ar šā panta pirmo daļu balso savā atrašanās vietā, tiek ierakstīti atsevišķā balsotāju sarakstā, un aizlīmētās aploksnes tiek iemestas atsevišķā aizzīmogotā vēlēšanu kastē.

28.pants.

Ja vēlētājs fizisku trūkumu dēļ pats nespēj balsot, vēlētāja klātbūtnē pēc viņa mutvārdu norādījumiem atzīmes vienmandāta apgabala vēlēšanu zīmē izdara vēlētāja ģimenes loceklis vai kāda cita persona, kurai vēlētājs uzticas. Persona, kura izdara atzīmes, nedrīkst būt attiecīgās vēlēšanu komisijas loceklis.

29.pants.

Karavīri vēlēšanu laikā atbrīvojami no dienesta pienākumiem uz laiku, kas nepieciešams balsošanai.

30. pants.

Pēc pulksten 8 vakarā vēlēšanu zīmes var nodot tikai tie vēlētāji, kuri bija ieradušies vēlēšanu telpās pirms pulksten 8 vakarā. Pēc tam vēlēšanu telpas slēdz.

31. pants.

(1) Sākot ar vēlēšanu telpu atvēršanu vēlēšanu dienā, vēlēšanu komisijas sekretārs raksta vēlēšanu gaitas protokolu, kurā fiksē vēlēšanu norisi.

(2) Sūdzības par vēlēšanu norisi vēlētāji iesniedz vēlēšanu komisijas priekšsēdētājam, kas tās reģistrē īpašā sūdzību reģistrācijas žurnālā. Jebkuru sūdzību par vēlēšanu norisi vēlēšanu komisija nekavējoties izskata un dod atbildi iesniedzējam.

IV nodaļa. Balsu skaitīšana

un vēlēšanu rezultātu aprēķināšana

32. pants.

(1) Balsu skaitīšana sākas vēlēšanu dienas vakarā — pulksten 8 pēc vēlēšanu iecirkņu slēgšanas. Skaitīšanu izdara vēlēšanu iecirkņa komisijas atklātā sēdē.

(2) Ārvalstīs dzīvojošajiem Latvijas pilsoņiem izveidotajā vēlēšanu iecirknī notiek arī balsošana pa pastu. Vēlēšanu dienas vakarā un turpmākajās dienās pēc katras komisijas sēdes līdz balsu skaitīšanas uzsākšanai iecirkņa komisijas atklātā sēdē vēlēšanu kastes aizzīmojamas ar attiecīgās komisijas zīmogu tādējādi, lai līdz nākamajai komisijas sēdei vēlēšanu kastēs nevarētu iemest vai no tām izņēmt vēlēšanu aploksnes; arī komisijas locekļiem un pilnvarotajiem novērotājiem (21.pants) ir tiesības aizzīmogot vēlēšanu kastes ar saviem zīmogiem. Vēlēšanu kastes atstājamas vēlēšanu telpās komisijas uzraudzībā.

33. pants.

Pirms vēlēšanu kastes tiek atvērtas, neizmantotās vēlēšanu aploksnes un vēlēšanu zīmes tiek dzēstas Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajā kārtībā.

34. pants.

Pēc vēlēšanu kastes atvēršanas iecirkņa komisija:

1) saskaita vēlēšanu kastēs esošās ar attiecīgās iecirkņa komisijas zīmogu apzīmogotās aploksnes;

2) aploksnes, kas nav apzīmogotas ar attiecīgās iecirkņa komisijas zīmogu, tiek uzskatītas par nederīgām — tās neatver, saskaita, iesaiņo un par to izdara atzīmi iepriekšējās balsu skaitīšanas protokolā;

3) pēc derīgo aplokšņu saskaitīšanas tās atver un no tām izņem vēlēšanu zīmes, vienlaikus pārbaudot, vai kādā aploksnē nav vairāk par vienu vienmandāta apgabala un viena daudzmandātu apgabala saraksta zīmēm;

4) atsevišķi sagrupē vienmandātu apgabala un daudzmandātu apgabala zīmes;

5) saskaita nodotās vienmandāta vēlēšanu apgabala zīmes un šķiro derīgās zīmes no nederīgajām, konstatē “par” un “pret” katru kandidātu nodoto balsu skaitu un nederīgo zīmju skaitu. Zīmes kurās izsvītroti visi kandidāti skaita kā nobalsojušas “pret” katru kandidātu;

6) nodotās daudzmandātu apgabala vēlēšanu zīmes sagrupē pēc kandidātu sarakstu numuriem, šķirojot derīgās zīmes no nederīgajām, kā arī saskaita par katru kandidātu sarakstu nodotās balsis.

35. pants.

(1) Par nederīgām uzskatāmas:

1) saplēstas vēlēšanu zīmes;

2) vēlēšanu zīmes no citiem vienmandātu vēlēšanu apgabaliem;

3) tādas vienmandāta apgabala vēlēšanu zīmes, kurās neizsvītrots atstāts vairāk kā viens kandidāts;

4) atšķirīga satura daudzmandātu apgabala vēlēšanu zīmes, kas saliktas vienā aploksnē.

(2) Ja aploksnē ielikto daudzmandātu apgabala vēlēšanu zīmju saturs ir vienāds, par derīgu uzskatāma tikai viena vēlēšanu zīme.

36. pants.

Domstarpības par vēlēšanu zīmju derīgumu vēlēšanu komisija izšķir ar balsu vairākumu. Balsīm sadaloties vienādi, izšķirošā ir vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja balss.

37. pants.

(1) Iecirkņa komisijas iepriekšējās balsu skaitīšanas protokolā atzīmējams no apgabala vēlēšanu komisijas saņemto aplokšņu skaits, pāri palikušo aplokšņu skaits, iecirkņa komisijas izsniegto aplokšņu skaits, aplokšņu skaits vēlēšanu kastēs pēc to atvēršanas, nodoto vēlēšanu zīmju skaits vienmandāta un daudzmandātu apgabalos, nederīgo zīmju skaits vienmandāta un daudzmandātu apgabalos, kā arī šā likuma 34.pantā minētās ziņas.

(2) Nederīgās vēlēšanu zīmes numurējamas, un par katru no tām protokolā ierakstāms, kāpēc zīme uzskatīta par nederīgu.

38. pants.

(1) Pēc iepriekšējās balsu skaitīšanas vēlēšanu kastē ievieto:

1) visas nodotās derīgās vēlēšanu zīmes vienmandāta vēlēšanu apgabalam;

2) visas nederīgās vēlēšanu zīmes vienmandāta apgabalam;

3) visas nodotās derīgās vēlēšanu zīmes daudzmandātu vēlēšanu apgabalam, kuras sagrupētas un iesaiņotas pēc kandidātu sarakstu numuriem;

4) visas nederīgās daudzmandātu apgabala vēlēšanu zīmes;

5) vienu iepriekšējās balsu skaitīšanas protokola eksemplāru;

6) balsotāju sarakstus.

(2) Vēlēšanu kasti aizzīmogo ar iecirkņa komisijas zīmogu. Klātesošajiem pilnvarotajiem novērotājiem (21.pants) arī ir tiesības aizzīmogot vēlēsanu kasti ar saviem zīmogiem, par ko jābūt atsaucei vēlēšanu gaitas protokolā.

(3) Vēlēšanu kaste atstājama iecirkņa komisijas telpās policijas vai Zemessardzes uzraudzībā, klātesot vismaz vienam attiecīgās iecirkņa komisijas loceklim.

(4) Otrs iepriekšējās balsu skaitīšanas protokola eksemplārs nogādājams apgabala vēlēšanu komisijai kopā ar pavadrakstu, kurā atzīmēts nosūtīšanas datums, laiks kā arī persona, ar kuru iepriekšējās balsu skaitīšanas protokols nosūtīts.

39.pants.

Apgabala vēlēšanu komisija

(1) Pēc visu tās teritorijā esošo vēlēšanu iecirkņu protokoliem nosaka

1) vienmandāta apgabalā balsojušo kopskaitu; “par” un “pret” katru kandidātu balsojušo skaitu; par nederīgiem atzīto vēlēšanu zīmju skaitu. Par ievēlētu tiek uzskatīts kandidāts par kuru balsojuši vairāk kā puse no vēlētājiem, kas piedalījušies balsošanā.

2) vēlēšanu rezultātus vienmandāta apgabalā un ieraksta tos protokolā;

3) iepriekšējās balsu skaitīšanas rezultātus daudzmandātu apgabalam attiecīgajā teritorijā

4) paziņo rezultātus Centrālajai vēlēšanu komisijai tās noteiktajā kārtībā.

40. pants.

(1) Nākamajā dienā pēc vēlēšanu dienas iecirkņa komisijas atklātā sēdē Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajā kārtībā komisija:

1) atkārtoti saskaita daudamandātu apgabala derīgās un nederīgās vēlēšanu zīmes. Derīgās vēlēšanu zīmes sadala pēc kandidātu sarakstu numuriem;

2) atkārtoti saskaita katra numura vēlēšanu zīmes;

3) katra numura vēlēšanu zīmes sadala divās grupās — grozītās un negrozītās. Par grozītām uzskatāmas vēlēšanu zīmes, kurās vēlētājs pretī kāda kandidāta uzvārdam izdarījis atzīmi “+” vai svītrojis kandidāta vārdu vai uzvārdu. Visas pārējās vēlēšanu zīmes uzskatāmas par negrozītām;

4) attiecībā uz katru kandidātu saskaita vēlēšanu zīmes, kurās:

a) pretī viņa uzvārdam izdarīta atzīme “+”,

b) viņa vārds vai uzvārds svītrots.

(2) Balsu skaitīšanas galīgos rezultātus iecirkņa komisija atzīmē balsu skaitīšanas galīgo rezultātu protokolā, kas rakstāms divos eksemplāros, uzrādot šā likuma 34. un 37. pantā un šā panta pirmajā daļā minētās ziņas.

(3) Vēlēšanu iecirkņos, kuros notiek balsošana pa pastu, galīgo balsu skaitīšanu var izdarīt tūdaļ pēc iepriekšējās balsu skaitīšanas pabeigšanas.

41. pants.

(1) Pēc balsu saskaitīšanas un balsu skaitīšanas galīgo rezultātu protokola sastādīšanas visas nodotās derīgās un nederīgās vēlēšanu zīmes kā vienmandāta ,tā arī daudzmandātu apgabaliem, neizlietotās un nederīgās aploksnes, neizmantotās vēlēšanu zīmes un viens iecirkņa komisijas balsu skaitīšanas galīgo rezultātu protokola eksemplārs iesaiņojams un aizzīmogojams. Klātesošajiem pilnvarotajiem novērotājiem (21. pants) arī ir tiesības aizzīmogot šo saini ar saviem zīmogiem, par ko jābūt atsaucei vēlēšanu gaitas protokolā. Pēc tam iecirkņa komisija nosūta visus vēlēšanu materiālus apgabala vēlēšanu komisijai. Līdz ar vēlēšanu materiāliem nosūtāms pavadraksts, kurā atzīmēts datums, laiks un persona, ar kuru vēlēšanu materiāli nosūtīti.

(2) Apgabala vēlēšanu komisijas saņem un saskaita visu to teritorijā esošo vēlēšanu iecirkņu balsu skaitīšanas rezultātus daudzmandātu apgabalam pēc balsu skaitīšanas galīgo rezultātu protokoliem un vēlēšanu materiālus līdz ar savu balsu skaitīšanas galīgo rezultātu protokolu nosūta Centrālajai vēlēšanu komisijai tās noteiktajā kārtībā.

42.pants.

(1) Daudzmandātu vēlēšanu apgabalā ievēlētos deputātus nosaka Centrālā vēlēšanu komisija.

(2) Lai sadalītu Saeimas deputātu vietas starp daudzmandātu apgabalā pieteiktajiem kandidātu sarakstiem, piemēro šādu kārtību:

1) nosaka daudzmandātu apgabalā par katru kandidātu sarakstu nodoto derīgo vēlēšanu zīmju skaitu;

2) par katru kandidātu sarakstu nodoto vēlēšanu zīmju skaitu dala secīgi ar 1, 3, 5, 7 un tā tālāk, līdz dalījumu skaits ir vienāds ar kandidātu sarakstā pieteikto kandidātu skaitu;

3) visus iegūtos dalījumus par visiem daudzmandātu apgabala kandidātu sarakstiem sanumurē kopējā dilstošā secībā;

4) deputātu vietas vēlēšanu apgabalā secīgi saņem tie kandidātu saraksti, kuriem atbilst lielākie dalījumi. Ja dalījums, kura kārtas numurs ir vienāds ar vēlēšanu apgabalā ievēlējamo deputātu skaitu, ir vienāds ar vienu vai vairākiem nākamajiem dalījumiem, deputāta vietu saņem kandidātu saraksts, kurš reģistrēts pirmais.

43. pants.

Katrā daudzmandātu apgabala kandidātu sarakstā pieteiktie kandidāti sarindojami pēc saņemto balsu skaita. Par kandidātu nodoto balsu skaits ir vienāds ar balsu skaitu, kas nodots par kandidātu sarakstu, kurā minēts šis kandidāts, mīnus to vēlēšanu zīmju skaits, kurās šā kandidāta vārds vai uzvārds ir svītrots, plus to vēlēšanu zīmju skaits, kurās vēlētāji pretī šā kandidāta uzvārdam ir izdarījuši atzīmi “+”. Ja par diviem vai vairākiem viena kandidātu saraksta kandidātiem nodots vienāds balsu skaits, viņi savstarpēji sarindojami kandidātu saraksta iesniedzēju paredzētajā secībā. Ievēlēti ir tie kandidāti, kuri saņēmuši lielāko balsu skaitu, bet atlikušie ieskaitāmi kandidātos tādā secībā, kādā viņi sarindojas atbilstoši balsu skaitam, kas nodots par viņiem.

44. pants.

Ja viens un tas pats kandidāts ievēlēts par deputātu vienmandāta un daudzmandātu vēlēšanu apgabalos, viņš uzskatāms par ievēlētu vienmandāta apgabalā, bet daudzmandātu apgabalā no attiecīgā kandidātu saraksta par ievēlētu uzskatāms nākamais kandidāts.

45.pants.

Ja vienmandāta vēlēšanu apgabalā piedalījušies vairāk kā divi kandidāti un neviens no viņiem nav ievēlēts, apgabalā tiek sarīkota atkārtota balsošana par tiem diviem kandidātiem, kas ieguvuši vislielāko balsu skaitu. Lēmumu par atkārtotu balsošanu pieņem apgabala vēlēšanu komisija, kura par savu lēmumu paziņo Centrālai vēlēšanu komisijai un par to informē apgabala vēlētājus. Atkārtoto balsošanu rīko ne vēlāk kā divu nedēļu laikā, ievērojot šā likuma prasības. Par ievēlētu atkārtotā balsošanā tiek uzskatīts kandidāts, kas ieguvis lielāko balsu skaitu.

46. pants.

Ja daudzmandātu apgabalā ievēlētais Saeimas deputāts miris, atteicies , likumā noteiktā kārtībā atsaukts vai citu iemeslu dēļ zaudējis vai nolicis savu mandātu, viņa vietā stājas nākamais kandidāts no tā paša kandidātu saraksta, no kura bija ievēlēts iepriekšējais deputāts.

47. pants.

Ja šā likuma 44. un 46. pantā paredzēto iemeslu dēļ kādam kandidātu sarakstam pietrūkst kandidātu, šā likuma 42. panta kārtībā nosakāms, no kura kandidātu saraksta ņemams nākamais deputāts.

48.pants.

Ja vienmandāta apgabalā ievēlētais Saeimas deputāts miris, atteicies, likumā noteiktā kārtībā atsaukts vai citu iemeslu dēļ zaudējis vai nolicis savu mandātu, šajā apgabalā rīkojamas jaunas vēlēšanas. Tās sarīkojamas ne vēlāk kā triju mēnešu laikā no deputāta izstāšanās brīža. Vēlēšanas noteic Centrālā vēlēšanu komisija ne vēlāk kā piecdesmit dienas pirms to sarīkošanas, un tās tiek organizētas ievērojot šā likuma prasības.

VI nodaļa. To Latvijas pilsoņu

piedalīšanās Saeimas vēlēšanās,

kuri vēlēšanu laikā uzturas ārvalstīs

49. pants.

Vēlētāji, kas vēlēšanu laikā uzturas ārvalstīs, balso pa pastu.

50.pants

(1) Vēlētājs, kas vēlas balsot pa pastu, ne vēlāk kā divas nedēļas pirms vēlēšanu dienas (pasta zīmogs) ārvalstīs dzīvojošo Latvijas pilsoņu vēlēšanu apgabala komisijai nosūta attiecīgu rakstveida iesniegumu, kurā norāda savu vārdu, uzvārdu, personas kodu un adresi. Šim iesniegumam pievienojama Latvijas pilsoņa pase.

(2) Saņēmusi šādu iesniegumu, iecirkņa komisija:

1) pārbauda, vai iesniegums nosūtīts šā panta pirmajā daļā noteiktajā termiņā;

2) pārbauda, vai iesniedzējs ir vēlētājs, kas vēl nav saņēmis vēlēšanu dokumentus balsošanai pa pastu;

3) reģistrē vēlētāju īpašā sarakstā balsošanai pa pastu;

4) izdara vēlētāja pasē atzīmi par attiecīgās Saeimas vēlēšanām;

5) nosūta vēlētājam uz iesniegumā norādīto adresi pasi, visu ārvalstīs dzīvojošo Latvijas pilsoņu vienmandāta vēlēšanu apgabalā pietekto kandidātu sarakstu un daudzmandātu apgabalam pieteikto sarakstu zīmes , ar attiecīgās apgabala komisijas zīmogu apzīmogotu vēlēšanu aploksni un informāciju par kārtību, kādā izdarāma balsošana.

(3) Ja iesniegums par balsošanu pa pastu nosūtīts, neievērojot šā panta pirmajā daļā noteikto termiņu un kārtību, vai iesniedzējs nav vēlētājs, vai arī iesniedzēja pasē jau ir atzīme par attiecīgās Saeimas vēlēšanām, iecirkņa komisija ar motivētu lēmumu atsaka nosūtīt vēlēšanu dokumentus. Šo lēmumu kopā ar iesniegumu un pasi nosūta iesniedzējam uz viņa norādīto adresi.

51. pants.

(1) Vēlētājs, kurš saņēmis dokumentus balsošanai pa pastu

1) vienmandāta apgabala zīmē izsvītro tos kandidātus pret kuriem viņš balso. Neizsvītrots jāatstāj ne vairāk kā viens uzvārds.

2) izraugās vēlēšanu zīmi, kas atbilst tam kandidātu sarakstam, par kuru viņš balso; ja vēlas, izdara tajā šā likuma 26. pantā minētās atzīmes, ieliek vēlēšanu zīmi vēlēšanu aploksnē un aploksni aizlīmē.

(2) Aizlīmēto vēlēšanu aploksni vēlētājs ievieto pasta aploksnē kopā ar iesniegumu, kurā norādīts vēlētāja vārds, uzvārds un personas kods, un vēlēšanu dienā (pasta zīmogs) nosūta ārvalstīs dzīvojošo Latvijas pilsoņu vēlēšanu apgabala komisijai. Uz pasta aploksnes atzīmējams, ka tajā ir vēlēšanu aploksne.

52. pants.

(1) Ārvalstīs dzīvojošo Latvijas pilsoņu vēlēšanu apgabala komisija atver tikai tās pasta aploksnes, uz kurām ir atzīme, ka šajā aploksnē ir vēlēšanu aploksne, un kuras tā saņēmusi līdz balsu skaitīšanas uzsākšanai attiecīgajā iecirknī.

(2) Pasta aploksnes, uz kurām ir atzīme, ka šajā aploksnē ir vēlēšanu aploksne, un kuras saņemtas pēc balsu skaitīšanas uzsākšanas attiecīgajā iecirknī, iecirkņa komisija neatver. Šīs aploksnes numurē un par katru protokolā ieraksta, kad tā saņemta.

53. pants.

(1) Ja ārvalstīs dzīvojošo Latvijas pilsoņu apgabala vēlēšanu komisija līdz balsu skaitīšanas uzsākšanai saņem pasta aploksni, uz kuras ir atzīme, ka šajā aploksnē ir vēlēšanu aploksne, tā:

1) pārbauda, vai pasta aploksne nosūtīta vēlēšanu dienā;

2) izņem no pasta aploksnes iesniegumu un vēlēšanu aploksni;

3) pārbauda, vai vēlēšanu aploksne apzīmogota ar attiecīgā apgabala komisijas zīmogu;

4) pārbauda, vai šis vēlētājs ir ierakstīts sarakstā balsošanai pa pastu un vai sarakstā nav izdarīta atzīme, ka šis vēlētājs ir atsūtījis vēlēšanu aploksni;

5) izdara atzīmi sarakstā balsošanai pa pastu un iemet derīgo vēlēšanu aploksni vēlēšanu kastē.

(2) Par nederīgām uzskatāmas vēlēšanu aploksnes, kuras:

1) nav nosūtītas vēlēšanu dienā;

2) nav apzīmogotas ar attiecīgā apgabala vēlēšanu komisijas zīmogu;

3) atsūtījuši vēlētāji, kas nav ierakstīti sarakstā balsošanai pa pastu;

4) atsūtījuši vēlētāji, par kuriem sarakstā balsošanai pa pastu jau ir izdarīta atzīme, ka šis vēlētājs ir atsūtījis vēlēšanu aploksni.

(3) Nederīgās vēlēšanu aploksnes neatver un nemet vēlēšanu kastē, tās numurē un par katru protokolā ieraksta, kāpēc aploksne uzskatīta par nederīgu. Nederīgās vēlēšanu aploksnes kopā ar iesniegumiem un pasta aploksnēm tiek uzglabātas Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajā kārtībā.

VII nodaļa. Saeimas deputāta atsaukšana

54.pants.

(1) Deputāti ir atbildīgi par priekšvēlēšanu programmu izpildi kā pret vēlētājiem, tā arī viņus izvirzījušajām partijām, politiskajām organizācijām un to apvienībām.

(2) Vienmandāta apgabalā ievēlēta deputāta atsaukšanu var ierosināt viena desmitā daļa no attiecīgajā vēlēšanu apgabalā pēdējās Saeimas vēlēšanās balsojušo pilsoņu kopskaita. Pēc šāda iesnieguma saņemšanas, Centrālajai vēlēšanu komisijai jāizsludina attiecīgajā apgabalā balsošana par deputāta atsaukšanu.

(3) Deputāts tiek pasludināts par atsauktu, ja balsošanā, kurā ir piedalījušies ne mazāk par pusi no pēdējās Saeimas vēlēšanas attiecīgajā apgabalā balsojušajiem, divas trešdaļas ir balsojuši “par” deputāta atsaukšanu.

55.pants.

(1) Daudzmandātu apgabalā ievēlēta deputāta atsaukšanu var ierosināt partijas (politiskās organizācijas) vai to apvienību augstākā lēmējinstitūcija(kongress vai pilnsapulce) . Ja sarakstu iesniegušas divas vai vairākas partijas (politiskās organizācijas), tad nepieciešams visu saraksta iesniedzēju augstāko lēmējinstitūciju lēmumi par deputāta atsaukšanu. Šādam lēmumam jāpievieno ne mazāk kā vienas desmitās daļas no pēdējās vēlēšanās daudzmandātu apgabalā balsojušo pilsoņu kopskaita parakstīts aicinājums par Saeimas deputāta atsaukšanu un izziņa , ka atsaukšanas pieprasītāji ir iemaksājuši Centrālās vēlēšanu komisijas depozīta 10 000 latu drošības naudu. Tādā gadījumā Centrālajai vēlēšanu komisijai ir jāizsludina balsošana par deputāta atsaukšanu.

(2) Deputāts tiek pasludināts par atsauktu, ja balsošanā, kurā piedalījušies ne mazāk par pusi no pēdējās Saeimas vēlēšanās daudzmandātu apgabalā balsojušo pilsoņu, vairāk kā puse ir balsojusi “par” deputāta atsaukšanu.

(3) Ja balsošanas rezultātā deputāts tiek pasludināts par atsauktu, drošības nauda atdodama atsaukšanas ierosinātājiem. Ja balsošanas rezultātā deputātu neatsauc, drošības naudu Centrālā vēlēšanu komisija iemaksā valsts budžetā.

VIII nodaļa. Nobeiguma noteikumi.

56 pants.

Pilnīgie vēlēšanu rezultāti, arī rezultāti par katra kandidātu saraksta katra kandidāta saņemto balsu skaitu katrā vēlēšanu iecirknī, sešu mēnešu laikā apkopojami un publicējami atsevišķā izdevumā, kas ir brīvi pieejams valsts bibliotēkās.

57. pants.

Pēc vēlēšanu rezultātu publicēšanas visu vēlēšanu komisiju visi vēlēšanu protokoli nododami Valsts arhīvam, bet vēlēšanu zīmes un vēlēšanu aploksnes iznīcināmas.

58. pants

Kandidātu saraksta iesniedzējam, kā arī pieteiktajiem kandidātiem ir tiesības septiņu dienu laikā no vēlēšanu komisijas lēmuma pieņemšanas dienas pārsūdzēt šo lēmumu tiesā pēc vēlēšanu komisijas atrašanās vietas.

59. pants.

Personas, kuras ar vardarbību, viltu, draudiem, uzpirkšanu vai citā prettiesiskā veidā kavē pilsoņus piedalīties vēlēšanās vai veikt aģitāciju vai arī sniegušas par sevi apzināti nepatiesas ziņas šā likuma 11. pantā minētajos dokumentos, vai citādi viltojušas vēlēšanu dokumentus, vai apzināti nepareizi skaitījušas balsis, vai nav ievērojušas balsošanas noslēpumu, vai citādi pārkāpušas šo likumu, saucamas pie likumā paredzētās atbildības.

60. pants.

Ar vēlēšanu sagatavošanu un norisi saistītie izdevumi tiek segti no valsts budžeta.

Pārejas noteikumi

1.Vēlētāji, kuri līdz vēlēšanu dienai nav saņēmuši Latvijas pilsoņa pasi, vēlēšanu komisijai uzrāda bijušās PSRS pilsoņa pasi, kurā ir Pilsonības un imigrācijas departamenta atzīme, kas apliecina, ka attiecīgā persona ir Latvijas pilsonis.

2.Ārvalstīs dzīvojošie vēlētāji, kuri līdz vēlēšanu dienai nav saņēmuši Latvijas pilsoņa pasi, vēlēšanu komisijai uzrāda vai nosūta Pilsonības un imigrācijas departamenta izdotu reģistrācijas lapu ar šā vēlētāja personas kodu.

Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.