Par Kristīgās tautas partijas izstrādāto

7. Saeimas vēlēšanu likuma koncepciju

Pilsoniskās sabiedrības izveide un pilsoņu aktīva līdzdalība politiskajā dzīvē nav iespējama bez kardinālām reformām vēlēšanu sistēmā, kas nodrošinātu deputātu atbildību un saistību ar vēlētājiem. Vienlaicīgi mēs uzskatām, ka vēlēšanu likumam jāsekmē arī partiju apvienošanos, lielu un stabilu partiju sistēmas izveidošanos. Vadoties ar šādu mērķi Kristīgā tautas partija nodod sabiedrības vērtējumam Saeimas vēlēšanu likuma projektu, kurā iestrādāti šādi konceptuāli jauni principi.

1. Vēlēšanas notiek pēc kombinētās sistēmas – pusi (50) deputātus ievēlē vienmandāta apgabalos, pusi (50) vienā daudzmandātu apgabalā, balsojot par sarakstiem.Procentu barjeras nav. Vienmandāta apgabalā pirmajā kārtā absolūtā vairākuma princips, bet otrajā kārtā pietiek ar vienkāršu vairākumu no balsotājiem.

Pamatojums:

• Tiek sekmēta deputāta personīgā atbildība pret vēlētājiem, arī vēlētājs zinās, kurš ir viņa apgabala deputāts.

• Procentu barjera kombinētajā vēlēšanu sistēmā zaudē savu nozīmi. Šo pašu efektu (lielu partiju veidošanās sekmēšanu), panāk ar mažoritārajai vēlēšanu sistēmai atbilstošajiem vienmandātu apgabaliem. Tas liks partijām domāt par apvienošanos, jo 1)kandidāta izvirzīšanai nepieciešami 500 attiecīgā apgabala vēlētāju paraksti; 2)mazajām partijām maz izredžu tajos uzvarēt lielo partiju kandidātus.

• Kandidātiem daudzmandātu apgabalā atkrīt nepieciešamība vizināt vēlētājus tā kā tas noticis visās iepriekšējās Saeimas vēlēšanās.

• Vēlēšanu kampaņa tiek decentralizēta ( vienmandātu apgabali ) . Tas mazinās naudas varu, jo vēlēšanu rezultātus nenoteiks tikai par lielu naudu pirktā reklāma centrālajos masu saziņas līdzekļos. Tie , kuriem mazāk naudas, varēs līdzsvarot iespējas ar aktīvu tiešo aģitāciju ejot pie vēlētāja.

• Otrās kārtas iespējamība daļā vienmandāta apgabalu vēlēšanu izmaksas nesadārdzinās, jo tiek ietaupīts uz vēlēšanu otrās dienas izdevumu rēķina (skat. 5.punktu)

2. Persona balso pašvaldības teritorijā pēc pieraksta vietas vai vietā, kur reģistrēts attiecīgās personas nekustams īpašums. Ārzemēs dzīvojošajiem Latvijas pilsoņiem Rīgā tiek veidots viens no 50 vienmandāta vēlēšanu apgabaliem. Tajā balsošana notiek Rīgā vai arī pa pastu.

Pamatojums:

• Tādējādi tiek nodrošināta vēlētāju piesaiste konkrētam vienmandāta apgabalam.

3. Kandidātu pieteikumus vienmandāta apgabalos var iesniegt ne tikai partija (politiskā organizācija) vai to apvienība, bet arī vēlētāju apvienības, kuras izveido kandidāta atbalstītāji. Katram kandidāta pieteikumam jāpievieno 500 attiecīgā apgabala pilsoņu paraksti par atbalstu kandidāta izvirzīšanai.

Daudzmandātu apgabalā sarakstu var iesniegt tikai partijas (politiskās organizācijas) vai to apvienības.

Pamatojums:

• Demokrātijas paplašināšana un personiskā atbildība – vienmandātu apgabalos, savienota ar partiju atbildības principu daudzmandātu apgabalā.

• Vēlētāju apvienībai stingrākas prasības drošības naudas ziņā salīdzinājumā ar partijām. Bet, kas liedz vēlētājiem dibināt partiju? Protams, tad jāpilda attiecīgajā likumā pret partijām uzliktās prasības.

4. Ja par kandidātu izvirzīts Latvijas pilsonis, kuram ir arī kādas citas valsts pilsonība, tad ievēlēšanas gadījumā viņam ir jāatsakās no citas valsts pilsonības vai deputāta mandāta.

Pamatojums:

• Nav loģiski, ka Latvijas parlamentā darbojas citu valstu pilsoņi. Ārzemēs dzīvojošajiem Latvijas pilsoņiem, ja tie gatavojas kandidēt Saeimas vēlēšanās vai pretendē uz amatu valdībā ,ir jāatsakās no citas valsts pilsonības.

5. Vēlēšanas notiek vienā dienā.

Pamatojums:

• Vienkāršotāka un lētāka vēlēšanu procedūra. Samazinās iespējas kļūdām vai rezultātu falsificēšanai.

6. Saeimas deputāti ir atsaucami.Vienmandāta apgabala deputāta atsaukšanu var ierosināt attiecīgā apgabala vēlētāji, daudzmandātu apgabalā partija. Taču arī tad nepieciešams vienas desmitās daļas vēlētāju rakstisks atbalsts.

Pamatojums:

• Atšķirībā no pašreizējās situācijas, kad daudzi deputāti vēlētājus redz un dzird tikai reizi trīs gados, atsaukšanas mehānisms kļūs par stimulējošu faktoru deputātu atbildībai pret vēlētāju un viņu izvirzījušo partiju.

Saistībā ar šādu likuma koncepciju nepieciešami grozījumi Satversmes pantos:

6.pants. Saeimu vēlē vispārīgās, vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās un proporcionālās vēlēšanās.

• Faktiski proporcionālās vēlēšanas tiek saglabātas daudzmandātu apgabalā.

• Spēkā esošais vēlēšanu likums ar procentu barjeru arī var tikt uzskatīts par Satversmes pārkāpumu..

Šo Satversmes pantu, kura grozīšanai vajadzīgs referendums var saglabāt esošā veidā. Taču, ja Saeima nepieņems šo likumu, tad ejot referenduma ceļu par vēlēšanu likumu ar to vienā paketē var likt arī šī Satversmes panta grozīšanu.

11.pants. Saeimas vēlēšanas izdarāmas oktobra mēneša pirmajā svētdienā un sestdienā pirms tās.

• Šo Satversmes pantu var ierosināt grozīt Saeimai. Jāpiedalās divām trešdaļām deputātu. Nepieciešami trīs lasījumi ar ne mazāk kā divu trešdaļu klātesošo deputātu balsu vairākumu.

14.pants. Vēlētāji nevar atsaukt atsevišķus Saeimas locekļus.

• Šo Satversmes pantu var ierosināt grozīt Saeimai. Jāpiedalās divām trešdaļām deputātu. Nepieciešami trīs lasījumi ar ne mazāk kā divu trešdaļu klātesošo deputātu balsu vairākumu.

Likumprojekta autori