Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Saeimas 3. oktobra sēdes stenogramma (1). Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 8.10.1996., Nr. 168/169 (653/654) https://vestnesis.lv/ta/id/40783

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Saeimas 3. oktobra sēdes stenogramma (2)

Vēl šajā numurā

08.10.1996., Nr. 168/169 (653/654)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

3. oktobra sēde

Stenogramma

Nobeigums. Sākums "LV" nr. 167.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

J.Kaksītis. 285.36.pants. Lēmums par sanācijas pārtraukšanu. Šeit Juridiskā biroja priekšlikums — šajā pantā 4.daļā vārdus “lēmums pieņemts viltus vai spaidu, vai maldināšanas ietekmē” aizstāt ar vārdiem “lēmumu pieņemšana panākta”. Faktiski tas ir terminoloģijas jautājums, un, kā jūs redzat, tad Juridiskā komisija to ir respektējusi un tas ir iestrādāts 5.ailē esošajā 285.36.panta 4.daļā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret 285.36.panta — lēmums par sanācijas pārtraukšanu — iesniegto redakciju? Nav iebildumu. Pieņemts.

J.Kaksītis. 285.37.pants. Pēc komisijas iniciatīvas ir tikai redakcionāls labojums, “pielietojot” vārda vietā “lietojot”.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst? Nē. Paldies! Pieņemts.

J.Kaksītis. 285.38.pants. Pēc Juridiskās komisijas iniciatīvas redakcionāli ir precizēts šis pants. Šī panta... taču pēc būtības izmaiņas nav izdarītas.

Sēdes vadītājs. Paldies! Deputāti neiebilst? Pieņemts.

J.Kaksītis. Tāpat redakcionāli precizēts ir 285.40.pants — sūdzības par kreditoru sapulces lēmumiem.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

J.Kaksītis. Par 285.42.pantu priekšlikumu nav. 285.43.pants. Šeit ir ieviesusies neliela tehniska kļūda. Tādēļ es nedaudz vairāk pateikšu. Tātad otrajā... trešajā ailē ir Juridiskā biroja priekslikums vārdu “tiesa” aizstāt ar vārdiem “tiesas priekšsēdētājs”. Jālasa 4.ailē ir, ka Juridiskā komisija priekslikumu ir pieņēmusi daļēji, un proti, vārda “tiesa” vietā ir iestrādāts vārds “tiesnesis” un vārda “apstiprina” vietā “apliecina”. Tas...

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai...

J.Kaksītis. Es atvainojos... Es jau dažus mirkļus iepriekš par šo te jautājumu ziņoju pie viena cita panta, tātad šeit faktiski ir panta dispozīcijas saskaņošana.

Sēdes vadītājs. Paldies! Deputātiem nav iebildumu pret likumprojekta 285.43.panta — Vairāku administratoru atcelšana — redakciju? Nav. Pieņemts.

J.Kaksītis. 285.44.pants. Pēc komisijas priekšlikuma — redakcionāls precizējums.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Paldies! Pieņemts.

J.Kaksītis. 344.4.pants, un tā ir 4.a sadaļa kodeksā. Tas ir “Saistību bezstrīdu, piespiedu izpildīšana un nekustamā īpašuma labprātīga pārdošana izsoles ceļā”. Šeit 344.4 pantā ir Juridiskā biroja priekšlikums – jēdzienu “pēc parādnieka dzīvesvietas” aizstāt ar vārdiem “pēc parādnieka dzīvesvietas atrašanās vietas”. Tātad tādējādi sakārtojot, ka šo pantu normu var attiecināt gan uz fiziskām, gan uz juridiskām personām, ja fiziskās – tad dzīvesvieta, ja juridiskās – tad atrašanās vieta. Un līdz ar to arī turpmāk mainās šī projekta pantu numerācija.

Sēdes vadītājs. Paldies! Vai deputātiem nav iebildumu pret likumprojekta 344.4 panta iesniegto redakciju? Iebildumu nav. Paldies! Pieņemts.

Kaksīša kungs, tā kā tuvojas pārtraukums, lūdzu pārtrauksim līdz šai vietai... šajā vietā likumprojekta izskatīšanu.

Ir vairāki paziņojumi. Ivars Ķezbers. Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcijas paziņojums par Baltijas asamblejas sanāksmi.

I.Ķezbers (DPS). Godātie kolēģi, Baltijas asamblejas delegācijas locekļi! Man ir lūgums īsai sanāksmei tūlīt pat šajā starpbrīdī pulcēties Prezidija zālē. Paldies!

Sēdes vadītājs. Atis Sausnītis, Demokrātiskā partija “Saimnieks”. Paziņojums par komisijas sēdi.

A.Sausnītis (DPS).Cienījamie kolēģi! Tautsaimniecības komisijas sēde tūlīt šajā pārtraukumā Sarkanajā zālē.

Sēdes vadītājs. Paldies! Ludmila Kuprijanova – Demokrātiskā partija “Saimnieks”, par komisijas sēdi. Ludmilas Kuprijanovas nav. Gundars Valdmanis – paziņojums par preses konferenci. Lūdzu!

G.Valdmanis (LVP).

Miervaldi, mosties, kāds Taurētājs sauc,

Miervaldi, mosties, tavus pulkus sasaukt!

Pirms naidnieks spēs tavus laukus izkaut.

Miervaldi, mosties, mosties tūlīt,

Jo ar čangām no egles taisās mani dzīt.

Ropažu iniciatoru grupa starplaikā notur preses konferenci Sarkanajā zālē, viņi cer dzirdēt frakciju viedokļus un individuālo lauku deputātu viedokļus par Baltijas tirgu... Brīvo Baltijas tirgu – lauku produktos. Lūdzu, nāciet visi, paskaidrojiet, pēc jūsu sirdsapziņas, un kā jūs pareizi balsosiet šodien.

Sēdes vadītājs. Un pēdējais paziņojums. Mauliņa kungs, jūs nebijāt pieteicies. Pēdējais paziņojums – Saeimas Prezidijs ir saņēmis Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas dokumentu, kurā viņi lūdz: lai panāktu kvalitatīvāku 1997.gada valsts budžeta projekta apspriešanu, ierosina 1.oktobra sēdē... nolēma ierosināt Prezidijam sasaukt Starpfrakciju padomes sēdi, lai noteiktu 1997.gada budžeta projekta izskatīšanas kārtību. Godājamie kolēģi! Tādēļ es daru jums zināmu, ka lielajā pārtraukumā pulksten 12.30 Saeimas Prezidija zālē notiks Saeimas Prezidija sēde, kurā mēs ļoti lūdzam piedalīties un aicinām visu komisiju priekšsēdētājus un visu frakciju vadītājus. Sēdē ir apsolījis piedalīties arī Ministru prezidents Andris Šķēle.

Ludmila Kuprijanova – lūdzu!

L.Kuprijanova (DPS). Es lūgtu tūlīt pēc reģistrācijas Sociālo un darba lietu komisiju sanākt komisijas telpās. Tūlīt pat. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Lūdzu reģistrācijas režīmu! lūdzu deputātus reģistrēties! Lūdzu Saeimas sekretāra biedri Janīnu Kušneri nolasīt reģistrācijas rezultātus.

J.Kušnere. (6.Saeimas sekretāra biedre). Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies: Gunta Gannusa, Ojārs Grinbergs, Jānis Jurkāns, Aleksandrs Kiršteins (balsis no zāles)... Paulis Kļaviņš, Jānis Mauliņš... ir zālē... Valdis Nagobads, Māris Rudzītis... ir zālē... Andris Saulītis, Jānis Strods... ir zālē. Paldies!

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Godājamie kolēģi, lūdzu, ieņemiet vietas! Turpināsim darbu, izskatot likumprojektu “Grozījumi Latvijas Civilprocesa kodeksā”.

Juridiskās komisijas vārdā — Juris Kaksītis, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcijas deputāts. Lūdzu, Kaksīša kungs! Mēs turpinām ar dokumenta 21. lappusi, 344. pantu. Lūdzu, Kaksīša kungs!

J.Kaksītis (DPS). Tātad 344.4. pantu, manuprāt, mēs akceptējām. Priekšlikums, ko Juridiskais birojs ieteica, ir pieņemts, iestrādāts — aizstāt 344.4. pantā vārdus “parādnieku dzīvesvietas”, ar vārdiem “dzīves vai atrašanās vietas (juridiskās adreses)”.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas iesniegto redakciju šajā pantā? Paldies! Iebildumu nav. Pieņemts.

J.Kaksītis. Juridiskā komisija pēc savas iniciatīvas 344.6. panta trešajā daļā 2. punktu iestrādāja ar tādu saturu, kāds ir redzams 5. ailē, un līdz ar to papildinās likumprojektu ar jaunu pantu “Likumprojekts”. Tātad doma ir šāda, ka pieteikumos par bezstrīdus piedziņu līdz šim valsts nodeva bija iekasējama pie pieteikuma iesniegšanas puses apmērā no pieteiktās summas. Ņemot vērā, ka šīs lietas, faktiski lietas kā tādas nemaz nav, tā ir bezstrīdus piedziņa, kura ir izskatāma bez piedalīšanās, tad mēs iestrādājām un izvirzījām priekšlikumu — valsts nodevas samazināt līdz — 1 procenta apmērā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas iesniegto likumprojekta 344.6. panta redakciju? Iebildumu nav. Pieņemts.

J.Kaksītis. Par pantiem, līdz 344.11. pantam priekšlikumu nav.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst? Paldies!

J.Kaksītis. 344.11. pants — “Tiesnešu lēmums”. Ir tikai redakcionāla rakstura labojums vārdu “uz” aizstāt ar vārdu “ar”.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst pret likumprojekta 344.13. panta “Tiesnešu lēmums”, iesniegto redakciju? Neiebilst.

J.Kaksītis. Tāpat redakcionāla rakstura labojums ir 344.12. pantā par izsoli. Šā panta 5. punkta pēdējie trīs vārdi ir izteikti nedaudz citādākā redakcijā. Redakcionāla rakstura.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst pret panta 344.12. “izsoles kārtība” iesniegto redakciju? Neiebilst. Paldies! Pieņemts.

J.Kaksītis. 369. pants. “Tiesu izpildītāju pienākums apturēt izpildīšanas lietvedību”. Ir priekšlikums papildināt ar jaunu pantu, un Juridiskais birojs to ir iesniedzis pie 372. panta 7. punkta. Juridiskā komisija uzskata, ka lietderīgāk būtu papildināt 369. pantu ar 8. punktu redakcijā, kādu faktiski lika priekšā Juridiskais birojs. Tātad, “ja aprakstīta uzņēmuma, uzņēmējsabiedrības mantas bilances novērtējums ir mazāks par parādu summuÉ”, to iestrādāt kā pirmās daļas 8. punktu.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti neiebilst pret Juridiskās komisijas slēdzienu — papildināt 369. pantu ar 8. punktu jums iesniegtajā redakcijā? Neiebilst. Pieņemts.

J.Kaksītis. 372. pants nākošajā lapā, kā jau es minēju, tas ir zināmā kontekstā ar 369. pantu. Juridiskā biroja priekšlikums ir daļēji pieņemts. Papildināts likumprojekts ar jaunu pantu, un 5. ailē jūs redzat šā panta redakciju. Tātad 372. panta pirmās daļas 6. punkts ar jaunu redakciju, kāda ir 5. ailē.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas slēdzienu — papildināt 372. panta pirmo daļu ar 6. punktu jums iesniegtajā redakcijā? Nav iebildumu. Paldies! Pieņemts.

J.Kaksītis. Nākamais priekšlikums ir iestrādāts pēc Juridiskās komisijas iniciatīvas. Tas ir 418. pants. “Piedziņas vēršana uz uzņēmuma, uzņēmējsabiedrības, iestādes un organizācijas mantu”. Šeit pēc komisijas iniciatīvas šis pants ir izteikts jaunā redakcijā. Jaunās redakcijas būtība ir tāda, ka, lai vēršot piedziņu vai aprakstot mantu maksātnespējas lietā, netiktu izdarīts tā, ka no uzņēmumiem, uzņēmējsabiedrībām tiek, sadzīviski runājot, izrauts pats labākais, un pēc tam faktiski arī panākt, ka šis uzņēmums nav vairs tālāk spējīgs eksistēt, bet tam, arī tīri no terminoloģijas viedokļa mēs esam centušies iestrādāt šā 418. panta dispozīciju ar to terminoloģiju, kādu prasa Civillikuma trešā nodaļa “Lietu tiesības”, kur ir runa par galvenajām, būtiskajām lietām un blakus lietām.

Tātad šeit ir gan pēc būtības jauna redakcija, gan arī terminoloģija sakārtota atbilstoši Civillikumam.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret Juridiskās komisijas priekšlikumu — izteikt likumprojekta 418. pantu jums iesniegtajā redakcijā? Iebildumu nav. Pieņemts.

J.Kaksītis. Nākošie labojumi un grozījumi ir saistīti ar pielikumu. Civilpocesa kodeksa 3. pielikumu. “Nolikums par šķīrējtiesu”. Es te dažus teikumus gribu pateikt. Tātad šis pielikums līdz šim ir redakcijā un regulē to situāciju, kas bija iepriekšējā laika periodā un faktiski bija saistīta ar jautājumiem, kuri šķīrējtiesās nemaz netika risināti vai tika risināti ļoti maz. Šķīrējtiesas, varētu teikt, arī nedarbojās. Šobrīd situācija ir izmainījusies. Šobrīd ir pastāvīgi darbojošās šķīrējtiesas, un šobrīd varbūt šķīrējtiesa tiek izveidota konkrētu strīdu risināšanai pēc vienošanās starp pusēm — strīdu dalībniekiem. Līdz ar to bija nepieciešams šajā pielikumā, šajā nolikumā izdarīt izmaiņas atbilstoši tam minimālajam nepieciešamajam, lai strādātu, lai būtu iespējams strādāt kā vienai, tā otrai šķīrējtiesai. Bet līdztekus es gribu pateikt, ka acīmredzot valdībai, Tieslietu ministrijai ir jādomā par to, lai pieņemtu likumu “Par šķīrējtiesām”, un turpmāk arī šo darbu organizēt. Mēs centāmies tikai izpildīt šo minimālo prasību, lai dotu iespēju šīm šķīrējtiesām darboties, tām šķīrējtiesām, kuras šodien jau reāli pastāv. Līdz ar to nolikuma 3. pantā pēc komisijas iniciatīvas vārds “šķīrējtiesa” ir aizstāts “šķīrējtiesa konkrētu strīdu izskatīšanai”.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu, ja likumprojekta sadaļā “Nolikums par šķīrējtiesu” 3. pantā vārdu “šķīrējtiesa” aizstāj ar vārdiem “šķīrējtiesa konkrētu strīdu izskatīšanai”? Iebildumu nav. Pieņemts.

J.Kaksītis. 5. pants. Pēc komisijas iniciatīvas pēc vārda “dzīvesvieta” papildināt ar vārdiem “vai atrašanās vieta”. Es jau vairākkārt esmu šeit teicis, ka tas saistīts arī ar to adresi, kura būs jāuzrāda juridiskajai personai, un, ja ir runa par šķīrējtiesneša nosaukumu, tas nav korekti attiecībā pret fizisku personu — pret cilvēku, ka mēs sakām “šķīrējtiesneša nosaukums”, korektāk būtu teikt “vārds un uzvārds”, un, ja tā ir pastāvīgi darbojošās tiesa, šīs tiesas nosaukums.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti neiebilst pret nolikuma “Par šķīrējtiesu” 5. panta papildināšanu ar jaunu 5. panta atbildīgās komisijas iesniegto redakciju, kura jums ir redzama tabulā? Nav iebildumu. Pieņemts.

J.Kaksītis. Par 6. pantu nav priekšlikumu. Par 9. pantu... Tātad papildināt... izteikt 9. pantu sekojošā redakcijā, kas ir redzama 5. ailē, tātad pamatideja šeit ir tāda: “Ja personas ir noslēgušas vienošanos par lietas izskatīšanu šādā šķīrējtiesā, tad viņām arī ir šā līguma nosacījums korekti jāievēro un viņas var grozīt to līgumu tikai, ja noteikta kārtība ir ievērota.”

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret nolikuma “Par šķīrējtiesu” 9. panta iesniegto redakciju”? Nav. Paldies! Pieņemts.

J.Kaksītis. Par 10. pantu nav priekšlikumu. Par 11.pantu nav priekšlikumu. Es atvainojos, tātad par 11. pantu ir priekšlikums — to izslēgt. Šis ir komisijas priekšlikums, jo visi jautājumi jau ir iepriekšējos pantos atrisināti, tātad nav nepieciešamības vēl pēc attiecīgi kaut kāda atsevišķa panta, kas regulē šķīrējtiesas nenotikšanas situāciju.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti neiebilst pret atbildīgās komisijas slēdzienu — nolikumā “Par šķīrējtiesu” izsvītrot 11. pantu? Neiebilst. Pieņemts.

J.Kaksītis. 15. pantā, šie papildinājumi 15. pantam “... un izsniedz norakstu pusēm tiesu reglamenta noteiktajā kārtībā” galvenokārt ir saistīti ar pastāvīgi darbojošām šķīrējtiesām.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret nolikuma “Par šķīrējtiesu” 15. panta iesniegto redakciju? Nav. Paldies! Pieņemts.

J.Kaksītis. 16. pants. Pēc komisijas iniciatīvas tas ir redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret 16. panta redakcionālajiem precizējumiem? Nav. Paldies! Pieņemts.

J.Kaksītis. Tāpat redakcionāli precizējumi, kādi ir ievietoti 5. ailītē, ir par 17. pantu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret 17. panta nolikumā “Par šķīrējtiesu” redakcionālajiem precizējumiem, kurus ir iesniegusi atbildīgā komisija? Nav. Paldies! Pieņemts.

J.Kaksītis. 18. pants. Precizēta situācija un kārtība, kas ir jādara tiesnesim, izsniedzot izpildrakstu, ja šī lieta ir skatīta šķīrējtiesā. 5. ailē — komisijas redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas iesniegtajiem labojumiem nolikuma “Par šķīrējtiesu” 18. pantā? Nav iebildumu. Paldies! Pieņemts.

J.Kaksītis. Juridiskā komisija ierosina papildināt likumprojektu ar pārejas noteikumiem, norādot pārejas noteikumos, ka “līdz laikam, kad notiek procesuālā kārtība, kādā izskatāmas tiesu lietas par kredītiestāžu atzīšanu par bankrotējušām, šīs lietas izskatāmas sevišķās tiesāšanas kārtībā...”, un tālāk kā tekstā. Šo pārejas noteikumu nepieciešamība ir tāda, ka, ja mēs pieņemam šo lietu izskatīšanas kārtību par maksātspēju, bet nav likuma par kredītiestādēm un nav iestrādāti atsevišķi noteikumi, lai varētu zināt, no kā ir jāvadās, no kādām procesuālajām normām ir jāvadās, izskatot lietas par kredītiestāžu atzīšanu par bankrotējušām.

Sēdes vadītājs. Paldies!Vai deputātiem nav iebildumu pret Juridiskās komisijas ierosinājumu izteikt pārejas noteikumu pie likumprojekta jums iesniegtajā redakcijā? Iebildumu nav. Paldies! Pieņemts.

J.Kaksītis. Komisija ierosina noteikt, ka likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas. Tātad saīsinās tā spēkā stāšanās kārtība, jo, kā jau es sākumā teicu, ir jau likums par maksātnespēju, lai tas strādātu, ir nepieciešamas procesuālās normas.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret šo ierosinājumu, ka likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas. Iebildumu nav. Pieņemts.

J.Kaksītis. Es lūdzu nobalsot par likumprojektu pēdējā un galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies! Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par likuma “Grozījumi Latvijas Civilprocesa kodeksā” pieņemšanu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par — 66, pret — nav, atturas — 3. Likums pieņemts. Paldies!

J.Kaksītis. Paldies!

Sēdes vadītajs. Tālāk, cienījamie kolēģi! Saskaņā ar mūsu balsojumu izskatām likumprojektuGrozījums likumā “Par Valsts un pašvaldību kapitāla daļu pārvaldi uzņēmējsabiedrībās””.

Tautsaimniecības, agrārās vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — Indulis Emsis, LNNK un Zaļās partijas frakcijas deputāts. Lūdzu, Emša kungs!

I.Emsis (LNNK, LZP). Cienījamie kolēģi! Lūdzu sameklējiet dokumentu Nr.1443. Un izskatīsim grozījumus likumā “Par Valsts un pašvaldību kapitāla daļu pārvaldi uzņēmējsabiedrībās”otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, Emša kungs, tātad, cienījamie kolēģi, atgādinu, ka strādājam ar dokumentu Nr.1443.

I.Emsis. Pirmais ir priekšlikums no deputāta Jāņa Lagzdiņa, kas ir likuma nosaukumā, kur ir precizēts likuma nosaukums. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret komisijas slēdzienu par deputāta Lagzdiņa priekšlikumu — izteikt likumu “Par Valsts un pašvaldību kapitāla daļu pārvaldi uzņēmējsabiedrībās”. Iebildumu nav. Pieņemts.

I.Emsis. Paldies! Otrs arī ir deputāta Lagzdiņa priekšlikums — izdarīt likumā redakcionālas izmaiņas, un šīs redakcionālās izmaiņas ir saistītas šeit ar daudzskaitļa formas ieviešanu. Jūs redzat labajā stūrītī komisijas atbalstīto variantu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu par deputāta Lagzdiņa priekšlikumu — aizstāt vārdu “grozījumi” un izteikt 8.pantu jums iesniegtajā redakcijā. Iebildumu nav, pieņemts.

I.Emsis. Tālākie priekšlikumi, ir deputāta Zundas, Celmiņa, Bišera, Bāna un Kaksīša priekšlikums par 6.panta redakciju, un priekšlikums bija papildināt 6.panta redakciju ar jaunu otro un trešo daļu. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja, daļēji atbalstīja un piekrita deputātu priekšlikumam, izsakot nedaudz citā redakcijā — papildināt 6.pantu ar otro daļu šādā redakcijā, tātad ar otro punktu — tajās uzņēmējsabiedrībās ar valsts un pašvaldību kapitāla daļu, kurām ir svarīga stratēģiska vai tautsaimnieciska nozīme, padomes locekļus, kas pārstāv valsts un pašvaldību kapitāla daļu, un valsts pilnvarniekus ieceļ Ministru kabinets. Šo uzņēmēju sarakstu apstiprina Ministru kabinets. Komisija tātad šeit ir atbalstījusi deputātu priekšlikumu, tikai nedaudz izmainītā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Paldies! Atklājam debates. Kārlis Čerāns, frakcijas “Latvijai” deputāts. Lūdzu!

K.Čerāns (TKL). Cienījamo sēdes vadītāj! Godātie deputāti! Es aicinu neatbalstīt komisijas izstrādāto redakciju 6.panta otrajai daļai. Un es gribu vērst jūsu uzmanību uz Korupcijas novēršanas likuma 12.panta pirmo daļu, kurā līdzās vispārējam aizliegumam valsts amatpersonām ieņemt citus amatus ir noteikts izņēmums attiecībā uz tiem amatiem, kuros valsts amatpersonas ieceļ Saeima vai Ministru kabinets. Tātad jebkāda valsts amatpersona var darboties tādā amatā, kurā šo amatpersonu ieceļ Saeima vai Ministru kabinets.

Ja mēs lasām šo komisijas izstrādāto redakciju, tad tajā ir teikts skaidri un gaiši, ka Ministru kabinets ieceļ padomes locekļus, kas pārstāv Valsts un pašvaldību kapitāla daļu, kā arī valsts pilnvarniekus. Šī priekšlikuma pieņemšana nozīmē to, ka turpmāk Saeimas deputāti, ministri un citas amatpersonas varēs ieņemt amatus uzņēmējsabiedrību padomēs. Tātad Saeimas deputāti un ministri varēs darboties uzņēmējsabiedrību padomēs.

Godātie kolēģi, citas jēgas šim grozījumam patiesībā nav. Man bija tas gods piedalīties Tautsaimniecības komisijas sēdē, kur skatīja šo grozījumu, un man bija tiešām kauns skatīties, ar kādu kaismi atsevišķi deptuāti metās aizstāvēt šo grozījumu pret pavisam loģiskiem pretargumentiem. Un šis loģiskais pretarguments ir pavisam vienkāršs — likumā “Par akciju sabiedrībām” ir teikts, ka akciju sabiedrības padomi kā institūciju, kas pārstāv akcionāru intereses, ievēl akcionāru pilnsapulce. Neviens padomes locekļus neieceļ. Tātad šie kapitāldaļu turētāji neieceļ savus pārstāvjus, tie tiek ievēlēti akcionāru pilnsapulcē. Šeit tiek piedāvāts pavisam cits mehānisms. Ministru kabinetam iecelt padomes locekļus. Un nekas netiek pateikts par to, kas notiks ar citu kapitāla daļu pārstāvjiem. Kas viņus iecels vai ievēlēs? Kāda šeit darīšana Ministru kabinetam? Jo sevišķi jautājumos par pašvaldību kapitāla daļas pārstāvniecību, bet arī par valsts kapitāla daļu tajās situācijās, kad Ministru kabinets nav šīs valsts kapitāla daļas turētājs. To es jau minēju iepriekš. Tā ir deputātu personiskā ieinteresētība — nonākt šajās padomēs. Šeit notiekošo šobrīd var saukt par korupciju un dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu visaugstākajā līmenī. Deputāti, tautas ievēlēti pārstāvji, tā vietā, lai aizstāvētu tautas intereses, grozīs likumu, lai viņi paši personiski varētu ieiet šajās padomēs un saņemt papildu atalgojumu. Tas ir vienkārši zemiski. Un, ja šāds grozījums tiks pieņemts, tas būs tīrs apliecinājums tam, cik patiesībā sapuvušas ir mūsu valsts varas struktūras. Grābt kaut ko sev, nekautrēties ne no kādiem līdzekļiem, pat likumu grozīšanas. Manā rīcībā ir materiāli, kādi deputāti ir strādājuši padomēs pirms Korupcijas novēršanas likuma pieņemšanas. (No zāles: “Nosauc!”) Teiksim, “Latvijas balzama” padomē — Pēteris Tabūns un Juris Vidiņs, “Latvijas kuģniecībā” — Aleksandrs Kiršteins, “Latvenergo” — Atis Sausnītis, Edgars Bāns, Normunds Pēterkops, Latvijas Krājbankā — Ilmārs Bišers, Juris Dobelis, Māris Vītols, Andrejs Požarnovs, “Ventspils naftā” — Alfreds Čepānis, Māris Vītols, Jānis Kalviņš, Oskars Grīgs un Roberts Zīle, “Latvijas gāzē” — Aivars Kreituss un Jānis Straume. Šie visi dati ir sabiedrībai zināmi. Un es domāju, ka valstij ir speciālisti, kuri var pārstāvēt tās intereses padomē ne sliktāk kā šie cilvēki. Un tādēļ nekādā gadījumā, runājot par šo grozījumu, nevar būt runa par kādu valsts interešu aizstāvību. Valstij pietiek cilvēku, kas ir daudz kompetentāki. Es aicinu neapkaunot Saeimu, pašiem sevi, un aicinu balsot pret šo grozījumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Godājamais Čerāna kungs, gribu jums oficiāli un visai Saeimai paziņot, ka deputāts Čepānis “Ventspils naftā” nekad nav strādājis un nestrādā arī pašlaik. Jānis Lagzdiņš — frakcijas “Latvijas ceļš” deputāts.

J.Lagzdiņš (LC). Godātie kolēģi deputāti! Situācija ir tāda. Pirmajā lasījumā, uzstājoties Ministru kabineta vārdā, Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāre kā galveno motīvu, kādēļ nepieciešams izdarīt grozījumu šajā likumā, minēja to apstākli, ka Korupcijas novēršanas likums nepieļauj ministrijām un citiem kapitāla daļu turētājiem kā pilnvarniekus nozīmēt uzņēmējsabiedrībās, kurās ir valsts kapitāla daļas, civildienesta ierēdņus, tos speciālistus, kuri strādā attiecīgās ministrijās un kuri profesionāli varētu pārstāvēt valsts intereses šajās uzņēmējsabiedrībās. Tomēr pirmajā lasījumā mēs pieņēmām galīgi absurdu likumprojektu, kurš pieļāva par valsts pilnvarnieku kļūt jebkurai valsts amatpersonai, tajā skaitā Valsts prezidentam, Saeimas deputātiem, Ministru prezidentam, ministriem, valsts ministriem, parlamentārajiem sekretāriem, tiesnešiem, prokuroriem, zvērinātiem notāriem, jebkuram policijas darbiniekam, valsts kontrolieriem un citām valsts amatpersonām. Godātie kolēģi, es pievienojos Ekonomikas ministrijas parlamentārās sekretāres viedoklim, ka atsevišķos gadījumos Ekonomikas ministrijas, Satiksmes ministrijas vai Finansu ministrijas kompetentus un izglītotus un pieredzējušus civildienesta ierēdņus vajadzētu nozīmēt par valsts pilnvarniekiem. Bet es kategoriski esmu pret to, ka par pilnvarniekiem nozīmē politiski atbildīgas personas, tātad Saeimas deputātus, ministrus, kā arī tiesību aizsardzības iestāžu darbiniekus un valsts kontrolierus. Tādēļ, godātie kolēģi, ierosinājums, ar kuru ir nākusi atbildīgā komisija un kuru ir iesnieguši tātad pieci deputāti, ko pieļauj? Pieļauj kļūt par padomes locekļiem, ja šos padomes locekļus ieceļ Ministru kabinets, visa veida amatpersonām — prokuroriem, deputātiem, tiesnešiem, policijas darbiniekiem. Šī norma tik tiešām ir absurda, un es šajā ziņā pilnībā pievienojos deputātam Čerānam un gribētu jūs informēt, ka tas nav tikai mans viedoklis, bet arī frakcijas “Latvijas ceļš” viedoklis, un es aicinātu noraidīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies! Normunds Pēterkops, frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” deputāts. Lūdzu!

N.Pēterkops (TB). Cienījamo Saeimas priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Es nevaru mierīgi uzņemt to, ka Saeimas deputāts Čerāns izplata galīgi nepareizas ziņas attiecībā par mani un vairākiem citiem Saeimas deputātiem, kurus, kā mēs zinām... Es piekrītu, ka deputāti var izteikt savas domas, un politiski, bet tomēr ir jaiepazīstas par dažām lietām, pirms viņi saka un apgalvo dažus faktus. Es, Normunds Pēterkops, nevienu stundu, nevienu mirkli neesmu strādājis kādā valsts vai uzņēmuma padomē, tajā skaitā “Latvenergo” padomē. Tā ka es domāju, ka vajadzētu godīgam deputātam atnākt un atvainoties par to. Paldies!

Sēdes vadītājs. Aleksandrs Kiršteins, LNNK un LZP partijas frakcijas deputāts. Lūdzu! Jūs runāsiet kā deputāts vai kā ministrs, Kiršteina kungs?

A.Kiršteins (LNNK, LZP). Kā deputāts.

Sēdes vadītājs. Lūdzu!

A.Kiršteins. Godājamais Prezidij! Godājamie deputāti! Es saprotu, ka Zīgerista partijai vienmēr ir jāmelo katrā nesvarīgā jautājumā. Es gribētu pateikt, ka Kuģniecības padome ir tikai nesen reģistrēta, saraksti ir bijuši avīzēs un vēl nekā tur pārstāvji nerunā. Es neesmu šīs Kuģniecības padomes dalībnieks, kā teica tikko Čerāna kungs. Tāpat arī viņa nosauktie pārējie cilvēki, attiecībā uz “Latvijas balzamu” un vēl citām padomēm, nav šo padomju sarakstos. Tā ka nevajag uztvert visu par pilnu. Man ir žēl, ka Zīgerista partija turpina tās pašas melīgās tradīcijas. Paldies!

Sēdes vadītajs. Paldies! Ilmārs Bišers, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcijas deputāts.

I.Bišers (DPS). Cienījamie kolēģi! Es arī gribētu paziņot, ka Čerāna kungs ir smagi kļūdījies, paziņojot, ka es jebkad esmu strādājis Valsts krājbankas padomē. Es uzskatu un es varu arī paziņot, ka es nekad nekandidēšu uz tādām lietām, kur kandidē daudz kompetentāki cilvēki par mani, ja man kādreiz piedāvās kaut kur kandidēt un sacensties ar cilvēkiem, kuri kādā jomā ir daudz kompetentāki par mani, kā, piemēram, Čerāna kungs, kurš ir absolūti kompetents visos jautājumos.

Sēdes vadītājs. Kārlis Čerāns, frakcijas “Latvijai” deputāts. Otro reizi.

K.Čerāns (TKL). Es tiešām atvainojos godātiem deputātiem, es tiešām neprecīzi nocitēju laikrakstā “Diena” šī gada 19.jūlijā minēto informāciju, man tiešām vajadzēja precīzāk runāt par tiem deputātiem, kas tika apstiprināti šo uzņēmumu padomēs, kurus Privatizācijas aģentūra ir apstiprinājusi un kuri tur būtu strādājuši, ja nebūtu pieņemts Pretkorupcijas likums. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies, Čerāna kungs. Debatēs Pēteris Tabūns, LNNK un LZP frakcijas deputāts. Lūdzu!

P.Tabūns (LNNK, LZP). Čerāna kungs, jums derētu vienreiz izbeigt melu kampaņu un nevajadzētu piesaukt cilvēkus dažādās variācijās, izplatīt par viņiem nepatiesas ziņas. Es “Latvijas balzama” padomē neesmu strādājis, bet es gribu pateikt, ka ir gan nepareiza nostāja tiem, kuri domā, ka deputātiem tur nevajadzētu būt. Valstī, Latvijā, tauta mums ir uzticējusi deputātu pienākumus, un tad pēkšņi, kādā no uzņēmumu padomēm strādājot, jūs domājat, ka tauta mums vairs neuzticētos, iznāk tā. Piemēram, ja runāsim par “Latvijas balzamu”. Es jums gribēju pateikt ļoti vienkāršu faktu, ka tieši toreiz, 5.Saeimā, kad “Latvijas balzams” jau bija pārdots vāciešiem un izveidots “Berlats”, tad, lūk, mēs — LNNK un es personīgi — uzrakstījām pieprasījumu Saeimai, un šeit bija lielas cīņas. Pēc tam trīs mēnešu laikā šajā kampaņā iesaistījās ļoti daudzi ministri, Saeimas komisijas, un mēs panācām, ka “Latvijas balzams” netika pārdots vāciešiem un šis līgums tika lauzts. Un tāpēc es patiešām pieteicos šajā padomē strādāt. Un es labprāt gribētu redzēt, kas tur notiek privatizācijas procesā. Un es pilnīgi esmu pārliecināts, ka mani vēlētāji man simtprocentīgi uzticētu to darīt, redzēt, kas tur notiek, kādā veidā notiek šis privatizācijas process. Un nekas tur nebūtu slikts, un, ja jūs kāds domājat citādi, tad jūs ļoti rūgti maldāties. Bet, Čerāna kungs, es vēlreiz jums atkārtoju, lūdzu turpmāk neizplatīt par saviem kolēģiem nepatiesu informāciju. Paldies!

Sēdes vadītājs. Valdis Krisbergs, pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

V.Krisbergs (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamo Prezidij! Cienījamie kolēģi! Man prieks, kā mēs uzreiz tik tiešām ieraugām to, ko bieži vien neieraugām citās reizēs. Un tomēr ne jau Čerāna kungs šeit bija vainīgais, protams, informācija bija pilnīgi neprecīza. Lūk, laikraksts “Diena”, oficiāla avīze, kurā ir tik skaisti viss samudžināts, ka tik tiešām var pārprast tie, kuri strādā, un tie, kuri tiek apstiprināti. Lūk, šādā veidā masu medijā bieži vien var radīt dezinformāciju, pilnīgi juridiski, nepārkāpjot likuma par presi 7.pantu. Un ļoti labi, ka mēs, deputāti, pašreiz to esam ievērojuši, bet runa ir pavisam par citu lietu. Jā, tik tiešām, deputātam nonākt korumpētā stāvoklī, šķiet, būtu, maigi izsakoties, nezolīdi. Bet tajā pašā laikā, kāpēc viens politiskais spēks tik ļoti iestājās par šī likuma negrozāmību. Atcerēsimies, kurš spēks bija noteicošais 5.Saeimā un kas šajās padomēs jau ir bijis iebalsots, iesēdināts un iestabilizēts. Destabilizēt diez vai ļoti gribētos šim politiskajam spēkam savas izpildstruktūras, savus pakalpiņus. Nu ir briesmas, varētu arī citi politiskie spēki sākt novērot tos, kuri tur jau atrodās un ļoti labi ir aklimatizējušies. Un tik tiešām tad, kad spēcīgs teorētisks jurists, kurš praktiski ir pats atzinies, ka esot ļoti atrāvies no reālās dzīves, izstrādā likumu un reālā dzīve tik tiešām parāda to, ko pateica šeit arī Tabūna kungs, ka vēlētāji nebūt visi neuzskata, ka deputāti dodas uz turieni, lai papildinātu savu kabatu, bet ļoti interesē apskatīties, kā tad notiek šie privatizācijas, prihvatizācijas procesi. Tādā gadījumā rodas liela jezga. Man ļoti patika Bišera kunga uzstāšanās. Tik tiešām, diez vai nu normāli domājošs deputāts ies tajā padomē, kur viņš neko nesaprot. Viņš ies tikai tur, kur viņš ir kompetents. Līdz ar to es domāju, ka šādas izmaiņas acīmredzot ir lietderīgas, jo to apstiprinās, atvainojiet, nevis viens korumpēts cilvēciņš, bet apstiprinās Ministru kabineta noteikumos paredzētā kārtībā. Tātad iet runa par to, ka nevis kādam iedos konvertu un kāds varēs šo konvertu desmitkārtīgi atpelnīt, bet iet runa par to, ka kompetenti tautas pārstāvji atsevišķos gadījumos varētu būt šajās padomēs iecelti. Tas nerunā pret antikorupcijas garu, tas drīzāk runā pret to, ka konkrēta politiska spēka monopols var būt demonopolizēts. Ierosinu atbalstīt. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Jānis Lagzdiņš, frakcijas “Latvijas ceļš”deputāts. Lūdzu! Otro reizi.

J.Lagzdiņš (LC). Godātie kolēģi deputāti! Ja gadījumā tiktu noraidīts šis priekšlikums, tad es aicinātu atbalstīt grozījumus 8.pantā, jo šie grozījumi tik tiešām paredz, ka civildienesta ierēdņi atsevišķos gadījumos varētu kļūt par valsts pilnvarniekiem valsts uzņēmējsabiedrībās. Un šāda vēlme bija šī likumprojekta autoriem, un par to referēja arī Ministru kabineta vārdā Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāre — tad, kad mēs apspriedām šo likumprojektu, tātad pirmajā lasījumā. Kas attiecas, Krisberga kungs, uz jūsu teikto, ka šāda nostāja, ka politiķi nevar būt valsts uzņēmējsabiedrībās padomes locekļi, ka šādu nostāju atbalsta kāds viens vai divi politiskie spēki, kaut kādu savtīgu interešu vadīti, tad es gribētu teikt tā, šis likums attiecas uz visiem, visu frakciju deputātiem, pilnīgi uz visiem ministriem, un tagad jau tiek mainītas šīs padomes. Un visi deputāti un ministri ir izstājušies no šīm padomēm neatkarīgi no frakcijas piederības. Tāda ir lietas būtība. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Odisejs Kostanda, frakcijas “Latvijai” deputāts.

O.Kostanda (TKL). Godājamais priekšsēdētāj! Godājamie kolēģi! Domāju, ka Kārlis Čerāns šeit nemeloja it nevienā vārdā, un tas, ka šeit sāka skriet tā kā circeņi viens pēc otra, teiksim, ar Tabūnu priekšgalā, deputāti un taisnoties, ka viņi jau nestrādāja tur nevienu dienu, tikai ļoti grib tur strādāt, kā teica Tabūna kungs, un nevar tur strādāt, ka šobrīd mēs neesam Saeimā nokārtojuši dažas juridiskās formalitātes, un tāpēc mums šodien vajadzētu par šo priekšlikumu nobalsot, un tad Tabūna kungs ar lielu darba sparu iekļautos “Latvijas balzama” darbā, gan degustējot, gan citādi kontrolējot, teiksim, un nodrošināt produkcijas absolūto kvalitāti un konkurētspēju Latvijas un pasaules tirgos. Taču es domāju, ka šajā gadījumā pieiesim ļoti pragmatiski un loģiski. Jā, pieņemsim pat, ka būtu taisnība “Saimnieka” partijas un citu šeit izteikumiem par to, ka šobrīd uzņēmumu padomēs varbūt esošiem cilvēkiem ir lielākas vai mazākas simpātijas pret “Latvijas ceļu” vai viņi ir tikuši iecelti pagājušās Saeimas laikā, kad “Latvijas ceļš” veidoja valdību, nu, kādas problēmas jums šobrīd virzīt savus kandidātus, savus ierēdņus, lai viņi tad kontrolētu, kā jūs te teicāt, lūdzu, dariet to, bet nav saprotams, kāpēc jums, pašiem deputātiem, tur ir jālaužas, izņemot to, ka var saprast zināmu personisko ieinteresētību no jūsu puses, vairāk neko citu šeit saskatīt nevar. Un Tabūna kungs to šeit ļoti spilgti apliecināja. Domāju, ka tas bija pilnīgi uzskatāmi šeit nodemonstrēts. Tāpēc es aicinu, ja grib virzīt citas partijas arī savus pārstāvjus, lai viņi dara to, bet lai nedara to deputāti. Tas ir punkts pirmais.

Otrais. Ja deputātiem vienalga, no kuras partijas ir tik milzīga vēlme, tas ir pat apsveicami, protams, redzēt, kā šie procesi notiek, mums ir daudz un dažādas darba formas, es atgādināšu dažas no tām. Pirmais, tie ir jautājumi valdībai, pieprasot, teiksim, sniegt konkrētas atbildes par notiekošo tajā vai citā uzņēmumā vai sfērā. Pieprasīt materiālus, izskatīt tos komisiju sēdē, un ja vēl nepietiek, izveidot speciālu izmeklēšanas komisiju, teiksim, lai šo darbu veiktu. Saeima tādā veidā ir spējīga strādāt un prot labi to darīt, un tādā veidā tiks nodrošināts, es domāju, koleģiālāks un kompetentāks problēmas skatījums nekā tad, ja, piemēram, tajā vai cita uzņēmuma padomē sēdēs Tabūns. Nedomāju, ka no tā Latvijā uzreiz, ka tur būs Tabūns, būs milzīgs uzplaukums un kārtība. Es domāju, ka būs tieši otrādi, jo tālāk Tabūns būs no saimnieciskiem un politiskiem procesiem, jo lielākas iespējas valstij stabilizēties. Tāpēc, kolēģi, aicinu atbalstīt frakcijas “Latvijai” un frakcijas “Latvijas ceļš” nostādni un balsot “pret”.

Sēdes vadītājs. Edvīns Inkēns, frakcijas “Latvijas ceļš” deputāts.

E.Inkēns (LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Būtībā mana uzstāšanās ir tikai divas replikas. Krisberga kungs, būtu laiks pamosties, “Diena” nav oficiāla avīze, tā ir privātas akciju sabiedrības īpašums, un tā ir tikpat oficiāla kā “Vakara Ziņas”, jūs teicāt — oficiāls informācijas avots. Nav! Neapvainojiet avīzi.

Otrs. “Latvijas ceļš” pagājušā Saeimā tiešām bija vairākumā, bet slimība, slimība izraisījās tikai 6.Saeimā, kad deputāti sāka iet uz padomēm. “Latvijas ceļš” nebija savus deputātus salicis padomēs iepriekšējā Saeimā. No tā laika padomēs varbūt ir divi trīs “Latvijas ceļa” cilvēki, kuri joprojām tur ir un kuru kompetenci neviens neapšauba. Diemžēl šī slimība — politiķus bīdīt uz padomēm — ir tikai mūsu, 6.Saeimas, īpatnība.

Un trešais, ko es gribu pateikt kopumā par šo problēmu, ir sekojošs. Mēs visu laiku pašreiz ķeram politiķus, padomēs esam izķēruši. Paldies Dievam, viņu tur nav. Tas droši vien šim brīžam ir atbilstoši un pareizi. Tikai mēs, ja paskatās uz šo problēmu no citas puses un četru piecu gadu garumā, mēs ar šo likumprojektu un ar nostādni, kā Saeima pašreiz ir nostājusies, mēs liedzam labiem tautsaimniekiem un ekonomikas speciālistiem, kas normālās akciju sabiedrībās zinās likumus, pazīs ekonomiku, mēs viņiem liedzam ienākt ekonomikā. Un tā ir mūsu Saeimas tuvredzība. (No zāles: “Izrādās, ka Osis ir vislielākais speciālists.”)

Sēdes vadītājs. Vairāk deputāti debatēs pieteikušies nav. Lūdzu, komisijas vārdā Indulis Emsis. Lūdzu!

I.Emsis. Godātie kolēģi! Es pēc šīm emocionālajām runām ļoti aicinātu atgriezties pie tā teksta, ko mēs balsojam, jo tas, par ko jūs daudzi šeit runājāt, tekstā nav atrodams, un tāpēc es tiešām vēlreiz ļoti uzmanīgi lūgtu ieskatīties tekstā, ko piedāvā Tautsaimniecības komisija. Un tas ir sekojošs, ka tajās uzņēmējsabiedrībās, kuras ir ļoti svarīgas un stratēģiski nozīmīgas, padomes locekļus un valsts pilnvarniekus ieceļ Ministru kabinets. Un šo uzņēmumu sarakstu arī apstiprina Ministru kabinets, jo komisija domāja, ka kas gan cits vēl to varētu izdarīt. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās komisijas izteikto priekšlikumu — papildināt likumprojekta 6. pantu ar 2. daļu jums iesniegtajā redakcijā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 35, pret — 40, atturas — 4. Priekšlikums nav pieņemts.

I.Emsis. Tālāk ir grozījumi, saistīti ar 7. pantu, kur ir deputāta Jāņa Lagzdiņa priekšlikums. Šis deputāta priekšlikums komisijā tika atbalstīts un ir precizētā redakcijā izteikts labajā ailītē — pilnvarniekus var iecelt tikai atklāta konkursa rezultātā. Atklāto konkursu organizē turētājs Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret... Iebildumi ir? Lūdzu! Kas vēlas izteikties? Tātad pieprasa balsojumu par šo redakciju. Tātad lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus izteikt savu viedokli, balsojot par priekšlikumu papildināt likumprojekta 7. pantu ar 2. daļu jums iesniegtajā redakcijā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 33, pret — 26, atturas — 12. Šis priekšlikums nav pieņemts.

I.Emsis. Nākamie priekšlikumi ir deputāta... Vispirms mums būtu jāapskata radikālākais priekšlikums, kas ir frakcijai “Latvijai”, ka visu amatpersonu loks, kas var ieņemt pilnvarnieka... izpildīt pilnvarnieka funkcijas, ir saskaņojams ar šo Pretkorupcijas likumu. Tautsaimniecības komisija šo priekšlikumu neatbalstīja, jo tādā gadījumā — jau Lagzdiņa kungs šeit runāja no tribīnes, ka arī šeit nevienam ierēdnim, nevienam pilsētas domes un padomes, pagasta padomju, pašvaldību deputātam nav iespējams piedalīties šajās te pilnvarnieku... izpildīt pilnvarnieka funkcijas. Un tādējādi komisija neatbalstīja frakcijas “Latvijai” priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Kārlis Čerāns, frakcijas “Latvijai” deputāts. Lūdzu!

K.Čerāns (TKL). Godātie deputāti! Vispirms es gribu atbildēt Emša kungam, ka šie amatu savienošanas ierobežojumi saskaņā ar Korupcijas novēršanas likumu neattiecas uz pašvaldību deputātiem, tikai uz pašvaldību vadītājiem un viņu vietniekiem, kā arī dažām citām amatpersonām, bet nevis uz deputātiem kopumā.

Tad šī priekšlikuma būtība ir tāda, ka valsts institūcija vai pašvaldība kā kapitāla daļas turētāja par pilnvarnieku var iecelt valsts vai pašvaldības amatpersonu vai arī citu personu, ja uz to neattiecas Korupcijas novēršanas likumā paredzētie amatu savienošanas ierobežojumi. Tātad kāpēc šāds priekšlikums? Mēs esam Saeimā pieņēmuši Korupcijas novēršanas likumu un izdarījuši virkni dažādu grozījumu arī citos likumos, kas pasaka, ka dažāda veida valsts amatpersonu amatu savienošanas tiesības regulē Korupcijas novēršanas likums. Mēs uzskatām, ka būtu ļoti loģiski, ja mēs šeit arī gribētu kaut ko mainīt un atļautu kādām amatpersonām ieņemt šos amatus, valsts pilnvarnieka amatus uzņēmējsabiedrībās, tad attiecīgie grozījumi būtu izdarāmi Korupcijas novēršanas likumā. Un šeit nebūtu rakstāms atklātā veidā, ka valsts institūcija vai pašvaldība kā kapitāldaļas turētāja par pilnvarnieku var iecelt valsts amatpesonu — arī ierēdni vai ierēdņa kandidātu, kas pieļautu šeit, tātad, kā jau tika minēts, iecelt gan Saeimas deputātus, gan ministrus, gan Valsts prezidentu, gan tiesnešus — vēl ļoti daudz un dažādas citas amatpersonu kategorijas.

Un tātad mans... tā kā šeit šis precīzais amatpersonu uzskaitījums, kuras gribētu, teiksim, kurām būtu vēlme, viņām atļaut darboties kā valsts pilnvarniekiem, tas uzskaitījums ir jau detalizēti izveidots, tāds dažādu amatpersonu kategoriju saraksts Korupcijas novēršanas likumā, tad būtu arī loģiski no šī saraksta izvēlēties tās amatpersonas, kurām mēs ļaujam būt par valsts pilnvarniekiem, nu tieši šīs normas arī ierakstīt Korupcijas novēršanas likumā. Un tādēļ mans aicinājums ir atbalstīt šo frakcijas “Latvijai” priekšlikumu un šīs normas, kas amatpersonām atļauj kļūt par valsts pilnvarniekiem, šeit šajā likumā neietvert. Paldies!

Sēdes vadītājs. Jānis Mauliņš, frakcijas “Latvijai” deputāts.

J.Mauliņš (TKL). Godātā Saeima! Mani uztrauc tas kā juristu, ka mēs tikko pieņēmām antikorupcijas likumu un tūlīt faktiski par 50 procentiem vismaz, ja ne par visiem 90 procentiem, viņu atceļam ar šo patapināto nelielo likuma grozījumu. Turklāt tiešām tā, kā Kārlis Čerāns pareizi teica, nav ne ar vārdu pieminēts, ka tiek antikorupcijas likums grozīts. Tātad, ko mēs īsti darām? Tauta jau to sapratīs, ko mēs darām. Mēs sevi izsmejam. Tikko pieņēmuši antikorupcijas likumu, tūlīt mēs to atceļam. Vienkārši man ir kauns, un es ceru, ka lielākajai daļai no jums arī ir kauns. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Vairāk debatēs deputāti pieteikušies nav? Tātad balsosim par frakcijas “Latvijai” priekšlikumu izteikt 8. panta pirmo teikumu jums iesniegtajā redakcijā. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu deputātus izteikt pret šo priekšlikumu savu attieksmi balsojot. Lūdzu rezultātu! Par — 17, pret — 42, atturas — 13. Šis priekšlikums nav pieņemts.

I.Emsis. Cienītie kolēģi! 8. pants, ir arī dots deputāta Jāņa Lagzdiņa priekšlikums, kā izteikt 8. pantu. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja, un ir tagad panta redakcija redzama, ka valsts institūcija vai pašvaldība par pilnvarnieku var iecelt arī Korupcijas novēršanas likuma 5. panta 1. daļas 6., 9., 12. un 13. punktā minētās valsts amatpersonas. Valsts pašvaldības institūcijas amatpersonas par pilnvarnieku var iecelt vienlaikus ne vairāk kā trijās uzņēmējsabiedrībās. Tātad es šeit paskaidroju, ka šie ir civildienesta ierēdņi un civildienesta ierēdņu kandidāti — 6. punkts , 9. punkts — pilsētu domju, rajonu padomju un pagastu padomju deputāti un pašvaldību Revīzijas komisijas locekļi, 12. punkts — citu valsts un pašvaldību koleģiālo lēmumu institūciju locekļi un 13. punkts — citos valsts un pašvaldību iestādēs un uzņēmumos strādājošās amatpersonas. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Jānis Lagzdiņš, frakcijas “Latvijas ceļš” deputāts.

J.Lagzdiņš (LC). Kolēģi deputāti! Es gribētu informēt, ka, ja tiktu pieņemts šis priekšlikums, tad papildus tiem ierobežojumiem... jeb pareizāk sakot, atļāvumiem, kurus nosaka Korupcijas novēršanas likums, par valsts pilnvarnieku papildus varētu kļūt tikai un vienīgi civildienesta ierēdņi. Es jau trešo reizi atkārtoju šo faktu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vairāk deputātu debatēs pieteikušies nav? Emša kungs, lūdzu!

I.Emsis. Paldies! Mans lūgums ir atbalstīt komisijas redakciju.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti pieprasa balsojumu par komisijas izteikto redakciju šā panta daļā? Nepieprasa. Piekrīt. Paldies! Pieņemts.

I.Emsis. Citi labojumi šajā likumā otrajam lasījumam nav iesniegti.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Tātad komisijas slēdziens ir — ierosināt pieņemt?

I.Emsis. Ierosina pieņemt.

Sēdes vadītājs. Pieņemt otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi, balsojot par iesniegto likumprojektu. Lūdzu rezultātu! Par — 64, pret — 5, atturas — 4. Pieņemts.

Lūdzu termiņus, kādā iesniedzami priekšlikumi trešajam lasījumam.

I.Emsis. Lūgums ir iesniegt priekšlikumus trešajam lasījumām līdz 13. oktobrim.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret nosaukto termniņu — 13. oktobris? Iebildumu nav. Pieņemts. Paldies!

I.Emsis. Paldies!

Sēdes vadītājs. Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Par Augstākās padomes Prezidija 1991. gada 17. oktobra lēmuma “Par Bauskas rajona bijušo partijas komitejas telpu izmantošanu” atzīšanu”. Valsts pārvaldes un pašvaldību komisija. Jānis Kalviņš, LNNK un Zaļās partijas frakcijas deputāts.

J.Kalviņš (LNNK, LZP). Cienījamais Prezidija priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Strādājam ar dokumentu Nr. 1428a. Tātad “Par Augstākās padomes Prezidija 1991. gada 17. oktobra lēmuma “Par Bauskas rajona bijušo partijas komitejas telpu izmantošanu “atzīšanu”.

Nu, kā jūs pagājušajā reizē redzējāt, tas ir ļoti īss, formālas dabas, arī uz trešo lasījumu komisijā neviens priekšlikums nav saņemts, un es lūgtu kolēģus balsot par trešo un galīgo lasījumu šim likumprojektam.

Sēdes vadītājs. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Runāt neviens nevēlas? Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Un lūdzu balsot par iesniegtā likumprojekta pieņemšanu trešajā un galīgajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 78, pret — nav, atturas — arī nav. Lēmums pieņemts. Paldies!

J.Kalviņš. Paldies!

Sēdes vadītājs. Godājamie kolēģi! Ir saņemts Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priešsēdētāja Jāņa Kalviņa parakstīts dokuments Saeimas Prezidijam: “Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā lūdzu Saeimas 3. oktobra sēdes darba kārtības 30. punktu — likumprojektu “Grozījumi Pilsētas domes, rajona padomes un pagastu padomes vēlēšanu likumā” pārcelt uz 5. sadaļu — pēc likumprojekta “Par Augstākās padomes Prezidija 1991. gada 17. oktobra lēmuma “Par Bauskas rajona bijušo partijas komitejas telpu izmantošanu “atzīšanu”.

Vai kāds vēlās runāt par vai pret iesniegumu? Indulis Bērziņš — frakcijas “Latvijas ceļš” deputāts.

I.Bērziņš (LC). Kolēģi, es būtu ar mieru balsot par to ar noteikumu, ko es lūdzu jau no rīta, ka tomēr līgums, kurš stāv šeit jau ļoti ilgu laiku, tiktu iepriekš izskatīts. Lai arī jūs ratificētu “pret”. Ja jūs pēc tam piekrītat vēlreiz mainīt dienas kārtību, lai mēs ceļam uz augšu, tad labi.

Sēdes vadītājs. Bērziņa kungs, ir mums priekšlikums, un tas mums būs jābalso bez jebkādiem citiem papildnosacījumiem, jo tādi mums nav iesniegti.

Vai kāds vēl vēlas runāt? Nevēlas. Tad, lūdzu, zvanu! Un izskatām Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu par izmaiņām Saeimas šīsdienas plenārsēdes darba kārtībā. Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu deputātus balsojot izteikt savu attieksmi. Lūdzu rezultātu! Par — 36, pret — 14, atturas — 28. Priekšlikums nav pieņemts.

Turpinām izskatīt Saeimas plenārsēdes darba kārtību — likumprojekts “Grozījums likumā “Par Latvijas Republikas civilo aizsardzību””. Otrais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — Jānis Ādamsons.

J.Ādamsons (pie frakcijām nepiederošais deputāts).

Cienījamie kolēģi! Strādājam ar dokumentu Nr. 1148. Aizsardzības un iekšlietu komisija priekšlikumus no deputātiem nav saņēmusi, bet, pirms pārejam pie lietas būtības, gribu atzīmēt, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija, izskatot šo dokumentu, ir nākusi arī pie slēdziena, ka Ministru kabinets, gatavojot šos grozījumus likumā “Par Latvijas Republikas Civilo aizsardzību”, ir strādājis pietiekoši nekvalitatīvi un, izdarot grozījumus vienā likumā, nav izdarīti nepieciešamie grozījumi arī citos likumos, tādos, kā par ugunsdrošību. Aizsardzības un iekšlietu komisija ir pieprasījusi no Iekšlietu ministrijas nepieciešamos grozījumus šajos likumos un tuvākajā laikā iesniegt tos parlamentā.

Kā es jau teicu, priekšlikumu no deputātiem nav bijis. Aizsardzības un iekšlietu komisija ierosina vārdus “kas ir Iekšlietu ministrijas pārraudzībā” aizstāt ar vārdiem “kas ir Iekšlietu ministrijas pakļautībā”. Šī vārdu nomaiņa principā būtiski maina arī šā likuma jēgu tāpēc, ka Ugunsdzēsības un glābšanas departaments saskaņā ar likumu ir Iekšlietu ministrijas pakļautībā. Ja mēs civilo aizsardzību nododam Iekšlietu ministrijai un paredzam tālāko šīs ministrijas reorganizāciju, pareizāk sakot, Civilās aizsardzības pārvaldes reorganizāciju, tad tā organiski var iekļauties tikai Ugunsdzēsības un glābšanas departamentā. Man ir lūgums atbalstīt Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Vai deputātiem ir iebildumi pret... Ir. Atklājam debates, Ādamsona kungs. Runās Aivars Endziņš — frakcijas “Latvijas ceļš” deputāts. Lūdzu!

A.Endziņš (LC). Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Es tomēr aicinu neatbalstīt šo Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumu — mainīt vārdus no “Iekšlietu ministrijas pārraudzībā” uz “Iekšlietu ministrijas pakļautībā”. Šeit ir Likums par civilo aizsardzību, tās uzdevumiem. Kabinets 81.panta kārtībā izdarītajos grozījumos noteica, ka ir “pārraudzībā”. Vienkārši pārraudzība no Aizsardzības ministrijas pārgāja uz Iekšlietu ministriju. Bet, ja pārraudzību nomaina ar pakļautību, tad šeit jau uzreiz tas ir zināmā mērā pretrunā ar pašu likumu, ar uz likuma “Par Ministru kabineta iekārtu” izdotajiem aktiem, kas reglamentē un nosaka, kas ir pārraudzība, kas ir pakļautība.

Otrkārt. Ja mēs paskatāmies šo pašu 5.pantu, kurš tiek grozīts un kurš runā par pārraudzību līdz šim, šeit ir tā, ka par sistēmas darbību un tās uzdevumu izpildi atbild Ministru prezidents.

Tālāk. Centra direktora amatā ieceļ Ministru kabinets pēc iekšlietu ministra ierosinājuma. Ja ir pakļautība, tad acīmredzot arī ministrs ieceļ, nevis Ministru kabinets ieceļ, un šeit, manuprāt, tiek sajauktas divas dažādas lietas. Ja ir runa un doma, tādā gadījumā jau ir jāmaina pats likums par civilo aizsardzību, kur jāsaliek šie akcenti. Un, cik es zinu, arī tad, kad jautājums tika risināts Ministru kabineta laikam attiecīgajā komitejā, tad arī tika teikts, ka būtībā šeit ir jāpārskata, ka tas varbūt būtu ne Ministru prezidents, bet Ministru prezidenta biedrs, kurš arī iepriekš vadīja šo speciālo darba grupu par stihiskajām nelaimēm, kas varētu notikt — plūdiem vai ugunsgrēkiem, vai kaut kas tamlīdzīgs. Tāpēc, ja mēs šeit ierakstīsim iekšā “pakļautība”, tad mēs radām tieši pretrunas ar virkni citiem spēkā esošajiem likumdošanas aktiem. Tāpēc es aicinu atstāt pirmā lasījuma redakciju, proti, tādu, kādu valdība pieņēma 81.panta kārtībā, un nemainīt šos vārdus no “pārraudzībā” uz “pakļautībā”, lai neradītu šīs pretrunas. Ja ir nepieciešami cita veida grozījumi, tad, lūdzu, tas ir jādara, jo kontekstā ar pašu likumu, arī citos aspektos tas ir jādara, un šī struktūra kaut kur ir jāmaina. Paldies!

Sēdes vadītājs. Odisejs Kostanda, frakcijas “Latvijai” deputāts. Lūdzu!

O.Kostanda (TKL). Godājamais priekšsēdētāj! Godājamie kolēģi! Frakcija “Latvijai” aicina balsot pret Aizsardzības komisijas priekšlikumu — aizstāt vārdus “Iekšlietu ministrijas pārraudzībā” ar vārdiem “Iekšlietu ministrijas pakļautībā”. Problēma ar šo piedāvāto likuma grozījumu vispilnīgāk ir izteikta Valdības reformu departamenta negatīvajā atzinumā, kas tika iesniegts jau tad, kad valdība izskatīja Aizsardzības ministrijas šos sagatavotos grozījumus Ministru kabineta sēdēs. Jau toreiz Aizsardzības ministrijas projektā tika minēts tieši šis pakļautības jautājums. Sakarā ar to, ka pirms šā likuma grozījumu pieņemšanas Ministru kabinetā par terminu “pārraudzība” iestājās arī toreiz, piemēram, tieslietu ministrs no “Tēvzemei un Brīvībai” grozījumos, beidzot loģiski tika paredzēts termins “pārraudzība”, nevis “pakļautība”. Tieši tā, kā viņš gāja mums šeit uz pirmo lasījumu.

Tagad diemžēl ar komisijas priekšlikumu atkal visu grib sajaukt, un, kā šeit minēja arī no “Latvijas ceļa” deputāts Endziņš, faktiski situāciju saputrot un radīt pretrunas ar citiem likumiem. Civilā aizsardzība pastāv visās attīstītajās valstis, glābšanas dienests un glābšanas pasākumi ir tikai viena daļa no civilās aizsardzības un tās pasākumiem,. tādēļ Civilās aizsardzības centrs, protams, var būt tikpat labi Aizsardzības ministrijas, tikpat labi Iekšlietu ministrijas, tikpat labi, protams, arī kādas citas ministrijas, gribu uzsvērt: pārraudzībā. Ja pārraudzībā, tad ir vienalga, faktiski zem kuras ministrijas. Bet ne pakļautībā, jo šis Civilās aizsardzības centrs koordinē un plāno nevis vienas tautsaimniecības nozares, piemēram, ugunsdzēsības darbus, kārtības sargāšanu, medicīnu, transporta sakarus, pārtiku un tamlīdzīgi, bet faktiski tam ir daudz plašāki uzdevumi, tas koordinē visu tautsaimniecību un civilos iedzīvotājus gatavībai ārkārtējām situācijām un reaģēšanai uz tām, kā arī seku likvidēšanai. Tātad civilās aizsardzības jautājumos, Civilās aizsardzības centram ir jābūt ar pietiekami augstu statusu, tam ir jābūt kā tādai “jumta” institūcijai valstī.

Bez tam svarīgi ir arī tas, ka, ja Civilās aizsardzības centrs būs pārraudzībā, tad, piemēram, šā centra vadītāju amatā, protams, apstiprinās, iecels Ministru kabinets, kas tā nebūs tad, ja mēs ierakstīsim vienkārši “pakļautībā”. Tā tas ir attiecībā uz Civilās aizsardzības centra direktoru saskaņā ar likumu “Par Latvijas Republikas civilo aizsardzību”. Tas dos iedzīvotājiem, kuri arī ir iekļauti civilās aizsardzības sistēmā, zināmu garantiju, ka centrs nav politiska institūcija, ka tas nav vienas partijas institūcija, nav pat vienas ministrijas institūcija, kurai ir daudz citu uzdevumu un struktūrvienību. Tātad ir ļoti svarīgs tieši šis termins “pārraudzība”.

Latvija ir relatīvi maza valsts. Tādēļ tam ir ļoti liela nozīme, ka gadījumos, ja notikusi valsts mēroga ārkārtēja situācija, liela apjoma plūdi, vispārēji mežu ugunsgrēki, Daugavas piesārņošana, Ignalinas atomelektrostacijas kaut kāda iespējama avārija un tamlīdzīgi, ka tad atbildību uzņemas tieši Ministru prezidents, nevis viens ministrs, kura ministrijas pakļautībā pēkšņi būtu Civilās aizsardzības centrs, uzņemtos atbildību par civilās aizsardzības uzdevumu izpildi. Ir svarīgi, lai tas statuss un rīkošanās būtu daudz vērienīgāka, mērķtiecīgāka, tā būtu Ministru kabineta rīkošanās, nevis viena ministra.

Ceturtkārt. Īpašu nozīmi šim likuma formulējumam, lai Civilās aizsardzības centrs būtu pārraudzībā, nevis pakļautībā, šai lietai piešķir Latvijas virzība uz NATO un tās aktīva iesaistīšanās “Partnerattiecības mieram” programmā.

Latviju divas reizes jau ir apmeklējušas galvenās Civilo ārkārtējo situāciju plānošanas ekspertu grupas, kuras, starp citu, ir atzinīgi novērtējušas pašreizējā, jau spēkā esošā likumā “Par Latvijas Republikas civilo aizsardzību” ietvertos principus kā atbilstošus NATO dalībvalstu likumdošanas praksei. Komitejas eksperti ir ieteikuši Latvijai pārņemt Zviedrijas pieredzi, kura, nebūdama NATO dalībvalsts, realizē ļoti efekftīvu civilo ārkārtējo situāciju plānošanas politiku un cieši sadarbojas ar NATO “Partnerattiecības mieram” ietvaros. Tieši pašlaik piedāvā praktisku palīdzību Latvijai Civilās aizsardzības centram tieši šajā jomā. Tas ir par šo problēmu, saistībā ar terminiem “pārraudzībā” vai “pakļautībā”. Tātad aicinu balsot pret to, lai mēs rakstītu vārdu “pakļautībā”, lai paliktu, kā bija iepriekš — “pārraudzībā”.

Bet, otrkārt, prolēma ir daudz dziļāka. Faktiski es aicināšu arī frakcijas “Latvijai” vārdā balsot pret šā likumprojekta “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas civilo aizsardzību” pieņemšanu otrajā lasījumā. Un tam ir šādi argumenti.

Faktiski konceptuāli vispār nav saprotama Aizsardzības ministrijas vēlme, jo tieši Aizsardzības ministrija — Krastiņš — bija tas, kas iesniedza šo projektu. Vēlme izslēgt no savas kompetences sfēras civilos aizsardzības jautājumus. Nav konceptuāli tas saprotams. Motivējot to kā sistēmu, kas pārsniedz Aizsardzības ministrijas kompetences jautājumus, aptver vairāku pasākumu sistēmas, šāds arguments, kolēģi, ir vienkārši nekorekts, jo Latvijā darbojas vairākas sistēmas, kas pārsniedz vienas ministrijas kompetenci. Un tomēr atrodas noteiktas ministrijas pārraudzībā. Piemēram, Tieslietu ministrijas Valsts arhīva ģenerāldirekcija vai Labklājības ministrijas Pārtikas centrs. Ārpus kompetences esošos jautājumus, jebkurā gadījumā, regulē likums, pateicoties kam, institūcija atrodas pārraudzības, nevis pakļautības statusā, Ministru kabineta 1994.gada 24.janvāra noteikumi Nr. 5 “Par ministriju iekārtu”.

Pilnībā var piekrist Labklājības ministrijas atzinumā paustajam, ka, mainot Civilās aizsardzības centru, padotība nav jāmaina arī civilās aizsardzības sistēmas funkcionēšanai ārkārtējās situācijās.

Šajā pat sakarā faktiski jāatbalsta arī Iekšlietu ministrijas atzinumā paustā neizpratne par Aizsardzības ministrijas nevēlēšanos risināt civilās aizsardzības jautājumus. Nevēlēšanos uzklausīt Civilā aizsardzības centra priekšlikumus, risinot civilās aizsardzības sistēmas funkcionēšanas jautājumus.

Bez tam jāatgādina, ka jau 1994. gada 24.maijā ar Ministru kabineta rīkojumu Nr. 312 tika izveidota darba grupa, kas izstrādāja civilās aizsardzības sistēmas un ekstremālo situāciju likvidācijas pasākumu koncepciju, ārkārtēju situāciju pārvaldīšanas koncepciju. Projekts tika apspriests Ministru kabinetā 1994.gada 15.novembrī un atkārtoti — 1995.gada 13.aprīlī, taču joprojām mums, deputātiem, nezināmu iemeslu dēļ nav nonācis tālāk, un nekas šeit nav apstiprināts un pieņemts.

Faktiski var uzskatīt, ka aizsardzības ministrs Andrejs Krastiņš nevēlējās risināt civilās aizsardzības jautājumus un uzskatāmi ar to parādīja savu kā aizsardzības ministra nekompetenci.

Viens piemērs. 1996.gada 3.jūnijā Krastiņš saņēma oficiālu vēstuli ar jautājumu par valsts materiālajām rezervēm, kurā bija norādīts, ka Latvijas Republikas valsts materiālajās rezervēs ietilpst liels daudzums ar civilo aizsardzību saistīti iedzīvotāju aizsardzības līdzekļi — gāzmaskas, individuālās pretķīmiskās paketes, sanitārās nestuves, radioaktīvā starojuma dozimetri un citi. Un to uzglabāšanai tiek aizņemtas lielas platības Rīgā un republikas rajonos. Tika lūgts, lai Aizsardzības ministrija izsaka viedokli par šo rezervju saglabāšanas nepieciešamību, jo to saglabāšanas lietderība un izdevumi ir jāskata saistībā ar Valsts aizsardzības plānu, ar Valsts aizsardzības koncepciju, jo šie minētie aizsarglīdzekļi ir pielietojami tikai ķīmiskā un kodolkara gadījumā.

Īsa informācija par minēto aizsardzības līdzekļu daudzumu. Gāzmaskas dažāda tipa, kas mums glabājas, ir 1,5 miljoni. Bērnu aizsardzības kameras — 29 tūkstoši gabalu; individuālās pretķīmiskās paketes — 430 tūkstoši. Radiometriskie un dozimetriskie mērīšanas līdzekļi — 9000 vienību; sanitārās nestuves — 9 300, un tā tālāk. Ko jūs domājat, ka Krastiņš varēja dot kompetentu atbildi, kā viņš kā aizsardzības ministrs saprot šos ar civilo aizsardzību saistītus jautājumus, izejot no valsts aizsardzības plāna un izejot no Aizsardzības koncepcijas. Nē, atbildi viņš tā arī nav devis, un rezultātā gada beigās Krastiņš, protams, sasteigti, tā vietā, lai risinātu šos jautājumus, lai izteiktu savu viedokli, lai strādātu, vienkārši nogrūž šo jautājumu un caur Ministru kabinetu, padod mums, deputātiem, šādu konceptuāli nepamatotu risinājumu, sak', es te, Aizsardzības ministrijā, tāpat neko nesaprotu no tās civilās aizsardzības, iegrūdīsim to Iekšlietu ministrijai, nu tad lai viņi tiek galā ar tām problēmām!

Ar problēmām galā ar to vien netiks, ka mēs no Krastiņa šādā veidā noņemsim atbildību. Mums te drīzāk ir jāskata nevis jautājums par šiem grozījumiem likumā, kur mēs mainām Civilās aizsardzības centra atrašanās vietu no Aizsardzības ministrijas uz Iekšlietu ministriju, ar to vien nekas līdzēts netiek, tad drīzāk ir jāizskata jautājums par amatpersonām, kas nav spējīgas konceptuāli neko šeit risināt, tas ir, par Andreja Krastiņa demisiju. Tā faktiski šis jautājums būtu jānostāda.

Tāpēc gribu pateikt kopsavilkumā, apkopojot augstāk minēto, frakcija “Latvijai” uzskata, ka nav nepieciešams mainīt vispār Civilās aizsardzības centra padotību, ir tikai konceptuāli Ministru kabinetā jāvienojas par civilās aizsardzības sistēmas turpmāko attīstības plānu, par šo koncepciju, tāpēc iesakām atgriezties pie manis iepriekš minētā — civilās aizsardzības sistēmas koncepcijas projekta virzības un pilnveidošanas. Tātad aicinu balsot gan pret komisijas priekšlikumu par šo termina “pārraudzība” maiņu uz “pakļautība”, gan arī balsot pret šī likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Jānis Kazāks, frakcijas “Latvijai” deputāts. Lūdzu!

J.Kazāks (TKL). Godātais priekšsēdētāja kungs! Dārgie kolēģi! Mēs šī gada 26.septembra Aizsardzības un iekšlietu komisijas sēdē izskatījām jautājumu par Civilās aizsardzības centra pakļaušanas iespējām, pāriešanas iespējām no vienas ministrijas uz otru. Rezultātā pēc ilgiem strīdiem nonācām pie secinājuma, ka tomēr šī vārda “pakļautība” nozīme būtu lietderīgāka. Kāpēc? Ja notiek tāda vai citāda veida pārņemšanas, vajadzētu izdarīt revīziju uz vietām, lai redzētu tā faktisko stāvokli un rentabilitāti, kas izdarīts. Nezinot Civilās aizsardzības centra faktisko darbību, ir grūti secināt, kāda forma ir labāka. Pārraudzība vai pakļautība. Un zinot, ka šopavasar Latvijas Republika gatavojās lielajiem plūdiem, visu vadību pārņēma Ministru kabinets ar Ziedoņa Čevera kunga darbību priekšgalā. Vai tad tas nebija jādara civilajai aizsardzībai? Kur palikusi šīs Civilās aizsardzības centra iniciatīva?

Pārejot no vienas ministrijas uz otru, vajadzētu piestādīt Saeimai šīs pārejas finansiālo pusi, kādi izdevumi ir sagaidāmi, kādas reorganizācijas vispār ir sagaidāmas šajā iestādē gan kvalitatīvi, gan kvantitatīvi. Tā visa diemžēl uz šodienu nav. Skatoties 1996.gada budžetu, tur nav parādīti šīs pārejas izdevumi. Rodas jautājums — kas tos segs? Un no kurienes? Vai tikai nebūs tāpat kā ar robežapsardzi, kur šī pāreja arī ir ļoti vajadzīga, bet motivācijas šai pārejai nav. Uzskatu, ka jautājums nav sagatavots gan no ministrijas, gan no Ministru kabineta puses. Tikai tad, kad būs izpildīti visi šie augstāk minētie noteikumi, tad arī lemsim, kā šo pāreju veikt. Bet fakts ir viens — tas ir jāizdara līdz šī gada beigām, un jābūt skaidrībā, kur un kādā veidā šī iestāde strādās. Beidzot ir jābūt arī Civilās aizsardzības centra koncepcijai, kas iekļaujas visas valsts drošības koncepcijā. Paldies!

Sēdes vadītajs. Ģirts Kristovskis, frakcijas “Latvijas ceļš” deputāts.

Ģ.V.Kristovskis (LC).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Es šeit nāku tribīnē, lai jūs aicinātu atbalstīt Aizsardzības un iekšlietu komisijas piedāvāto priekšlikumu, tātad nodot Civilās aizsardzības centru Iekšlietu ministrijas pakļautībā. Un varbūt es to pamatošu, kāpēc. Jāsaka, es domāju, ka mēs daudzi apzināmies, kāpēc, izejot no vēsturiskajiem aspektiem, Civilās aizsardzības centrs savulaik atradās Aizsardzības ministrijas pārraudzībā, un tas bija tāds mantojums no padomju pieredzes, un, kā mēs atceramies, tajā laikā šim centram viens no uzdevumiem bija nodarboties ar iedzīvotāju aizsardzību pret radioaktīvo, ķīmisko, bioloģisko un citu šāda tipa ieroču uzbrukuma iespējām, sagatavot šos cilvēkus pret šādiem uzbrukumiem.

Otrs pieņēmums, kāpēc tas bija vajadzīgs, kā jūs atceraties, visa šī struktūra sastāvēja no bijušajām padomju atvaļinātajām militārpersonām, kurām tā bija laba darbavieta. Vēsturiski izveidojās tā, ka arī Latvija pārņēma Aizsardzības ministrijas pakļautībā šo strūktīru. Diemžēl nepieciešamā finansēšana, varbūt arī drošības sistēmas izmaiņas Eiropā, šodien liek mums skatīties uz šiem jautājumiem citādi, un faktiski jau prioritāte ir mūsu ikdienas civilās aizsardzības nepieciešamība, kas saistīta ar bīstamiem uzņēmumiem un tamlīdzīgām lietām, kas vairāk nav raksturīgas Aizsardzības ministrijas uzdevumiem.

Līdz ar to, varētu teikt, ka no šāda aspekta nodošana vai piesaistīšana Iekšlietu ministrijai būtu ļoti nozīmīga un pamatota. Bet, no otras puses, es gribētu teikt, ka arī, saskaroties ar šo iestādi kopš 1990.gada, jāsaka, ka visu laiku šī iestāde ir pierādījusi vienu būtisku lietu — nespēju iesaistīties valsts problēmu risināšanā. Es personīgi atceros 1993.gada ugunsgrēkus, kad man kā Zemessardzes toreizējam komandierim nācās iesaistīties ugunsgrēku dzēšanas pasākumos. Toreiz ļoti kompetenta persona, bijušais PSRS ģenerālis bija šī dienesta vadītājs. Toreiz faktiski šī dienesta vadītājs nodarbojās tikai ar telefona klausules cilāšanu, atradās priekštelpā komisijai, kura tika izveidota Ministru padomē pie Ministru prezidenta tajā laikā. Netika piestādīti nekādi rīcības plāni. Toreiz vienīgā organizācija, kura varēja kompetenti šos jautājumus risināt, bija Iekšlietu ministrijas Ugunsdzēsības, glābšanas departaments, ar ko sadarbībā diezgan lielu darbu veica arī Nacionālie bruņotie spēki, vienības, Zemessardze tajā skaitā. Toreiz skaidri pierādījās Civilās aizsardzības centra nespēja risināt konkrētus jautājumus.

Otrs. Es domāju, ka šeit neviens no klātesošajiem šodien nepateiks, vai Civilās aizsardzības centrs ir griezies vai radījis programmu, kas jūs informētu kā rīkoties, kādas gāzmaskas un kāda tipa gāzmaksas jums šodien būtu jālieto, ja tiešām iestātos kāda ķīmiska vai cita, teiksim, atmosfēras piesārņošana, kura radītu problēmas jums. Man šādas skaidrības nav, un šodien valstī šādas organizācijas nav.

Ja mēs runājam par pakļautības un pārraudzības jautājumiem. Redziet, jāsaka, ka jau šobrīd esošais statuss, pārraudzība pie Aizsardzības ministrijas, bija pietiekami neatkarīgs, un, kā jau mēs konstatējām, kā es to uzskatu, darbības efektivitāte šai iestādei bija nepietiekama. Ja mēs atstāsim atkal tikai pārraudzības statusā, šī iestāde atkal darbosies pašplūsmā, tai joprojām būs tā pati neefektīvā rīcība. Es pat gribētu teikt, ka vadība, arī šodienas vadība, nav spējīga risināt šos jautājumus valstiski, valstiski nepieciešamajā līmenī. Un, kā jau es minēju, mums valstī šobrīd tiešām ir viena ļoti kompetenta iestāde, kura ikdienā veic, es domāju — kvalitatīvi veic, pienākumus, tas ir Ugunsdzēsības un glābšanas departaments. Ja mēs šo iestādi nodotu šī departamenta vadībā, pakļautībā, tad mēs, es domāju, būtu izdarījuši darbu, kas varbūt šo iestādi, Civilo aizsardzības centru, vestu pie kārtības, Ugunsdzēsības un glābšanas departamenta vadība, es domāju, pilnīgi kompetenti un atbildīgi spētu sakārtot šīs iestādes uzdevumus un vietu valsts saimniecībā, valsts drošībā, iedzīvotāju veselības un dzīvības aizsardzībā. Tāpēc es aicinātu šoreiz akcentēt un atbalstīt Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumu. Varbūt tas ir tuvākā laika jautājums, bet tas ir jautājums, kas ir saistīts ar mūsu valsts kārtību, drošību, cilvēku veselību un aizsardzību. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Bišera kungs pieteicies debatēs, bet ir dažas minūtes. Jums pietiks, Bišera kungs, laika? (No zāles deputāts I.Bišers: “15 minūtes neizmantošu.”) Jā, lūdzu! Ilmārs Bišers, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcijas deputāts. Lūdzu!

I.Bišers (DPS). Cienītie kolēģi! Šim jautājumam ir jau gara vēsture. Tas pacēlās tad, kad veidojās neatkarīga Latvijas valsts. Un jau tad es valdībā stingri iestājos par to, ka šim centram ir jāatrodas Iekšlietu ministrijas sistēmā. Diemžēl toreiz pārsvaru guva tie, kas pārliecināja Godmani par to, ka PSRS tas ir bijis Aizsardzības ministrijas sistēmā, arī dažās Rietumu lielvalstīs Aizsardzības ministrijas sistēmā, un tāpēc tam jāatrodas tur. Dažādas ir situācijas starp lielvalstīm un nelielām valstīm, kā Latvija. Ja PSRS tas bija Aizsardzības ministrijā, tad tāpēc, ka PSRS plānoja atomkaru, un tas bija viens no atomkara sagatavošanas orgāniem. Tāpat arī Amerikai ir jārēķinās ar šo atomkaru.

Mūsu uzdevums, tas ir — dzēst lielus ugunsgrēkus, glābt plūdos un, nedod Dievs, glābt, ja, teiksim, Ventspilī vai citā vietā notiktu kāda liela katastrofa, avārija. Un tāpēc šeit ir tīri civili uzdevumi, kur īpaša saistība ar aizsardzības resoru nebūtu nepieciešama. Tāpēc es domāju, ka pamatota ir tā nodošana Iekšlietu ministrijai. Vēl jo vairāk, ka tur jau atrodas mobils un reāls spēks.

Jautājumā par pakļautību vai pārraudzību. Atceraties, kur ir principiālā starpība. Ja tā ir pakļauta iestāde, tad ministrs var dot obligātus norādījumus šai iestādei. Ja tā ir pārraudzībā esošā iestāde, tad ministrs nevar dot nekādus norādījumus, viņš var tikai atcelt šīs iestādes nelikumīgus lēmumus. Bet jāvada ir laikam tomēr tam ministram, kas tur atrodas. Un šeit, es domāju, ir operatīvi jāsadarbojas ugunsdzēsējiem, policijas darbiniekiem un šiem glābšanas dienesta darbiniekiem, un šī centra darbiniekiem, un nevar gaidīt, ka tur katrā gadījumā ministram būtu jāgriežas pie Ministru prezidenta, lai saskaņotu, kādā veidā viņi tur aplenks un ko viņi tur darīs un kādā veidā cīnīsies. Tur ir jādarbojas aktuāli.

Tāpēc es uzskatu, ka Endziņa kunga iebildumi par likumu nesaskaņotību — viņš diemžēl nenosauca konkētus likumus un cik liela ir šī nesaskaņotība. Tad man vēl ir šaubas, vai te būs liela nesaskaņotība likumos, un, ja tā būs, tad to var nokārtot. Bet tajā pašā laikā, ka tā nesakārtotība ir Ministrijas darbā un organizētībā, tad katrā ziņā radīsies.

Tāpēc es arī atbalstu Aizsardzības komisijas priekšlikumus.

Sēdes vadītājs. Paldies! Aivars Endziņš — otro reizi. Endziņa kungs, bet nu mums ir trīs minūtes. Lūdzu!

A.Endziņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Es aicinātu visus kolēģus izlasīt kaut vai 1.pantu, kas ir civilā aizsardzība un tās uzdevumi. Tur ir rakstīts — dabas katastrofas, tehnogēnās katastrofas, epidēmijas, epizotijas un tā tālāk un joprojām, arī bruņoti konflikti. Ka par sistēmas darbību, tās uzdevumu izpildi atbild Ministru prezidents. Sistēma, kura būs pakļautībā iekšlietu ministram. Kurš tad kuram būs pakļauts tagad? Ministru prezidents iekšlietu ministram vai otrādi? Tā ir viena lieta.

Ja mēs paskatāmies 8.pantā, sistēmas ātrās reaģēšanas spēki. Ātrās reaģēšanas spēkus darbā iesaista visā valsts teritorijā — kas? Ministru prezidents. Es tāpēc aicinātu cienījamo komisiju nevis šādā veidā izdarīt grozījumus no pārraudzības uz pakļautību, bet tad tādā gadījumā izdariet grozījumus visā likumā, sakārtojiet šo te sistēmu un tad nāciet klajā. Bet nevis šadā veidā ar “pakļautība” vai “pārraudzība”.

Es aicinu vēlreiz — balsot “pret”. Atstāt tā, kā bija Ministru kabinets, pieņēmis — “pārraudzībā”. (Starpsauciens: “Pareizi!”)

Sēdes vadītājs. Paldies! Vairāk debatēs pieteikušos nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu deputātus balsot par Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumu — izdarīt likumā “Par Latvijas Republikas civilo aizsardzību” otrajam lasījumam jums iesniegtās izmaiņas. Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu balsot! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 49, pret — 14, atturas — 25. Priekšlikums pieņemts.

Lūdzu, Ādamsona kungs, par priekšlikumiem uz trešo lasījumu.

J.Ādamsons. Cienījamie kolēģi! Lūdzu savus priekšlikumus iesniegt līdz 30.oktobrim. Un līdz tam laikam, kā es jau teicu, mēs sakārtosim arī izmaiņas, Aizsardzības un iekšlietu komisija sagatavos izmaiņas visos pārējos likumos, ko minēja arī Endziņa kungs.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 71, pret — 6, atturas — 10.

Pirms pārtraukuma vairāki paziņojumi.

Piedodiet, vēl par termiņiem mēs nevienojāmies. Ādamsona kungs, kādi ir komisijas priekšlikumi? Ādamsona kungs, priekšlikumi par trešo lasījumu.

J.Ādamsons. Es jau teicu — ir priekšlikums iesniegt priekšlikumus līdz 30.oktobrim.

Sēdes vadītājs. Vai pret Ādamsona kunga nosaukto datumu nav iebildumu? Nav. Paldies, pieņemts.

Pirms pārtraukuma vairāki paziņojumi.

Pirmais — pulksten 12.35 sāksies Prezidija sēde Prezidija sēžu zālē, kurā es lūdzu piedalīties frakciju un komisiju vadītājus un Ministru prezidenta kungu. Vārds paziņojumam Antonam Seikstam, frakcija “Latvijas ceļš”.

A.Seiksts (LC). Godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Jūs lasījāt Prezidija informāciju, un faktiski tas ir paziņojums un atgādinājums reizē. Pie Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas ir izveidota apakškomisija bērnu tiesību aizsardzībai. Komisija ir sākusi darbu deputātes Leitenas vadībā. Tur ietilpst deputāti Lagzdiņš, Nagobads, Saulītis, Seiksts, Prēdele, Brūveris, Rudzītis, Stikuts. Par informāciju šajos jautājumos vai ar priekšlikumiem lūdzu griezties pie deputātes Leitenas.

Sēdes vadītājs. Paldies! Jānis Kalviņš, LNNK un LZP frakcijas deputāts.

J.Kalviņš (LNNK, LZP). Cienījamie kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde šodien pulksten 13.00 komisijas telpās. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Gundars Valdmanis, Latvijas Vienības partijas frakcijas deputāts.

G.Valdmanis (LVP). Cienījamo Prezidij! Kolēģi Saeimā!

Mosties, Miervaldi! Kāds taurētājs sauc.

Miervaldi, mosties, lai pulku sasauktu.

Okupantu postītājus pie atbildības dzīt,

Miervaldi, mosties, mosties tūlīt.

Jo ar ķengām no eglēm taisās mūs dzīt.

Pulksten 12.35 Sarkanajā zālē mēs nodosim Kārļa Zariņa sagatavoto prasību pret Vāciju par okupācijas laika postījumu mūsu tautai. Tur būs vairākas uzstāšanās. Es lūdzu visus jūs, kas vienu laiku pierakstījāties jeb teicāt, ka jūs esat okupācijas seku novēršanas grupā, un arī visus citus, kam tā lieta interesē. Tā būs tautai svarīga lieta un it kā mums ir likts to prasību nolikt arhīvā, bet es ceru, ka ar šo preses konferenci mēs to jautājumu iedzīvināsim un ka viņš nenomirs arhīvā, ka viņš sāks dzīvot.

Sēdes vadītājs. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu deputātus reģistrēties! Saeimas sekretāra biedri Janīnu Kušneri lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus. Godājamie kolēģi, pārtraukums diemžēl vēl nav izsludināts.

J.Kušnere (6.Saeimas sekretāra biedre). Godājamie deputāti! Nav reģistrējušies Roberts Dilba, Gunta Gannusa, Jānis Jurkāns, Pauls Kļaviņš, Valdis Nagobads, Andris Saulītis. Paldies!

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten13.30.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Deputāti, lūdzu, ieņemsim vietas! Godājamie deputāti, lūdzu, reģistrēsimies kvorumam! Lūdzu reģistrēties. Lūdzu rezultātu! Reģistrējušies 42 deputāti. Lūdzu zvanu! Lūdzu godājamos deputātus atgriezties zālē, mums jāturpina darbs. Lūdzu deputātus vēlreiz reģistrēties! Lūdzu reģistrācijas režīmu. Lūdzu rezultātu! Reģistrējies 51 deputāts. Turpinām darbu.

Nākamais darba kārtības jautājums likumprojekts“Grozījumi likumā “Par 1923.gada 2.augusta likuma “Par valsts kontroli” atjaunošanu”. Juridiskās komisijas vārdā — Aigars Jirgens, frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” deputāts. Lūdzu, Jirgena kungs!

A.Jirgens (TB). Godātais priekšsēdētāj! Godātie deputāti! Strādājam ar dokumentu Nr.1444. Otrajā lasījumā Juridiskā komisija likumprojekta preambulā ierosina izdarīt tehniska rakstura labojumu, tas ir, proti, mainīt atsauci no “Latvijas Vēstneša” uz “Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotāju” atbilstoši mūsu vispārpieņemtajai praksei.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu par atbildīgās komisijas priekšlikumu izdarīt likumā komisijas iesniegtos labojumus? Par šo daļu nav. Paldies! Pieņemts.

A.Jirgens. Par likumprojekta 1.un 2.pantu priekšlikumi nav saņemti.

Sēdes vadītājs. Paldies! Deputāti neiebilst.

A.Jirgens. Par likumprojekta 3.pantu ir saņemti divi Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumi. Pirmais priekšlikums ir izslēgt no Valsts kontroles likuma 1.panta otro daļu. Un šo priekšlikumu Juridiskā komisija neatbalsta, jo uzskata, ka Valsts kontrole kā institūcija, kas tiek izveidota ar Saeimas lēmumu, proti, Saeima ieceļ valsts kontrolieri un apstiprina Valsts kontroles padomes locekļus, ka ir neloģiski, ka Saeimas apstiprinātu institūciju kontrolē Saeima, tāpēc šis priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Paldies! Atklājam debates. Jānis Lagzdiņš — frakcijas “Latvijas ceļš” deputāts.

J.Lagzdiņš (LC). Kolēģi deputāti! Valsts kontrole nevis revidē un viņai nevis jārevidē ir Saeima, tātad lēmējinstitūcija, bet gan Saeimas kancelejas darbība atbilstoši Likumam par valsts kontroli, tāda ir šī priekšlikuma jēga. Valsts kontrole nerevidē Valsts prezidenta darbību, un jūs atceraties, ka necik sen Valsts kontrole veica revīziju Valsts prezidenta kancelejā un atklāja tur zināmus pārkāpumus, tāpat es uzskatu, ka Saeimas kanceleja nav ārpus likuma un Saeimas kanceleja jārevidē ir tāpat kā Valsts prezidenta kanceleja, tāpat kā Ministru kabineta kanceleja, Valsts kontrolei. Lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies, Lagzdiņa kungs! Vai vēl kāds ir debatēs pieteicies? Vairāk nav. Tādā gadījumā lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus izteikt savu viedokli, balsojot par Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu. Iebildumu nav? Tātad, kolēģi, atbildīgā komisija neatbalsta. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ierosina balsojumu par savu priekšlikumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot par Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 20, pret — 19, atturas — 13. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Jirgens. Nākamais Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums ir aizstāt likumprojekta 3., 4., 5. un 6.pantā vārdus “valsts un pašvaldību mantu” ar vārdiem “valsts un pašvaldības mantu un finansu līdzekļiem”. Juridiskā komisija izskatīja šo priekšlikumu, un jāsaka, ka atbilstoši Civillikuma nosacījumiem arī finansu līdzekļi ir ietilpināmi jēdzienā “manta”, un Juridiskā komisija neuzskatīja par vajadzīgu šādu redakcionālu labojumu izdarīt visos šī likumprojekta pantos, taču, lai būtu pilnīga skaidrība šajā likumā, ka šis jēdziens ir atbilstošs Civillikumam, tad pirmajā vietā, kur šis priekšlikums parādās, proti, likumprojekta 3.pantā, Juridiskā komisija ierosina iekavās dot paskaidrojumu (arī finansu līdzekļi), tādā veidā daļēji pieņemot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies! Vai deputātiem nav iebildumu par Juridiskās komisijas slēdzienu izteikt likumprojekta 2.pantu jums iesniegtajā redakcijā? Iebildumu nav. Pieņemts.

A.Jirgens. 2.lappusē pie likumprojekta 4.panta atkal ir iepriekš minētais Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums, un tas ir iestrādāts, kā es tikko minēju, likumprojekta 3.pantā, līdz ar to daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret šādu Juridiskās komisijas slēdzienu par likumprojekta 4.panta pirmo daļu? Nav. Paldies! Pieņemts.

A.Jirgens. Tālāk, pie likumprojekta 5.panta atkal ir divi Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumi. Pirmais priekšlikums ir jau tas, ko es tikko minēju, un arī šeit tātad tas ir iestrādāts likumprojekta 3.pantā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu par šo pantu? Nav. Paldies! Pieņemts.

A.Jirgens. Otrs priekšlikums ir — aizstāt likumprojekta 5.pantā vārdus “vai kuras izpilda valsts pasūtījumus un piegādes” ar vārdiem “vai kuras izpilda valsts vai pašvaldības pasūtījumus un piegādes”. Šo priekšlikumu Juridiskā komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst pret atbildīgās komisijas slēdzienu aizstāt likumprojekta 5.pantā vārdus, un tālāk kā tekstā? Neiebilst. Pieņemts.

A.Jirgens. Likumprojekta 6.pantā ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas jau minētais priekšlikums par finansu līdzekļiem, un tas ir iestrādāts 3.pantā.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti neiebilst pret atbildīgās komisijas iesniegto 6.panta redakciju? Neiebilst. Pieņemts.

A.Jirgens. Likumprojekta 7.pantā ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums aizstāt vārdus “koleģiālo iestāžu” ar vārdiem “koleģiālo lēmējinstitūciju”. Juridiskā komisija atbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas iesniegto redakciju par likumprojekta 7.pantu? Nav. Tātad pieņemts.

A.Jirgens. Likumprojekta 8.pantā ir divi... tātad ir deputāta Lagzdiņa priekšlikums, par ko acīmredzot jārunā vispirms, un pēc tam par otru.

Deputāta Lagzdiņa priekšlikums ir pagarināt valsts kontroliera pilnvaru laiku, tātad noteikt, ka valsts kontrolieri ieceļ Saeima uz 6 gadiem. Juridiskā komisija izvērtēja šo priekšlikumu, un šajā apspriešanā piedalījās arī pašreizējais valsts kontrolieris, un tika analizēts arī citu mūsu šāda veida institūciju pilnvaru termiņu garums, un mēs centāmies šo priekšlikumu, Lagzdiņa kunga priekšlikumu, modificēt tādā veidā, lai būtu šeit analoģija gan ar Ģenerālprokurora pilnvaru laiku, gan ar Augstākās tiesas priekšsēdētāja pilnvaru laiku, kas ir 7 gadi. Un arī Juridiskā komisija ierosina noteikt, ka valsts kontrolieri ieceļ Saeima uz 7 gadiem, tāds ir mūsu priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Paldies! Vai deputāti piekrīt Juridiskās komisijas slēdzienam par Lagzdiņa kunga ieteiktajām izmaiņām 9.pantā un atbalsta komisijas izstrādāto 9.panta redakciju? Atbalsta. Paldies! Pieņemts.

A.Jirgens. Nākamais priekšlikums šajā pašā pantā ir papildināt likumprojektu ar to, ka izslēgt no Valsts kontroles likuma 9.panta otro daļu, proti, par to, ka, stājoties amatā, valsts kontrolieris Saeimā dod zvērestu, kura teksts jums arī tabulas 1.ailē ir redzams. Juridiskā komisija neatrada pietiekamus argumentus šādam ierosinājumam un neatbalsta šādu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret Juridiskās komisijas slēdzienu? Nav. Paldies! Pieņemts.

A.Jirgens. Tālāk ir likumprojekta 9.pantā deputāta Lagzdiņa priekšlikums, ko komisija nav atbalstījusi, un šis pants ir... likuma 10.pants ir izteikts jaunā redakcijā. Deputāta Lagzdiņa priekšlikums nav atbalstīts tāpēc, ka šis rotācijas princips, kas bija nepieciešams, uzsākot Valsts kontroles darbību, proti, katru gadu mainīt noteiktu padomes locekļu un Revīzijas departamenta kolēģiju locekļu skaitu, šobrīd vairs nebūtu nepieciešams, tā uzskata arī pašreizējais valsts kontrolieris, jo ir jau iedibinājusies sistēma, ka šī amatpersonu nomaiņa notiek pakāpeniski, un nav vairs tāda situācija, ka būtu vienā reizē jānomaina visi Valsts kontroles padomes un Revīzijas departamenta kolēģiju locekļi, līdz ar to šāda kārtība vairs nebūtu nepieciešama.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu par Jāņa Lagzdiņa priekšlikumu 10.panta redakcijā un vai deputāti piekrīt komisijas iesniegtā 10.panta redakcijai? Piekrīt. Paldies! Pieņemts.

A.Jirgens. Nākamais ir pie likumprojekta 10.panta. Tas ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums par tiem ierobežojumiem, kādi ir Valsts kontroles amatpersonām. Un Juridiskā komisija daļēji ir pieņēmusi šo priekšlikumu, to precizējot un izsakot tabulas 5.ailē redzamajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Tas ir, Jirgena kungs, par 12.pantu...

A.Jirgens. Tas ir likumprojekta 10.pants, kas izdara izmaiņas likumā “Par Valsts kontroli” 12.pantā.

Sēdes vadītājs. Paldies! Vai deputātiem nav iebildumu pret Juridiskās komisijas slēdzienu izteikt 12.pantu jums iesniegtajā redakcijā? Nav. Paldies! Pieņemts.

A.Jirgens. Tālāk 5.lappusē pie līdzšinējā likumprojekta 8.panta mainās numerācija, tad Juridiskā komisija ir izteikusi arī jauno numerāciju, tas ir 11.pants.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst? Paldies! Pieņemts.

A.Jirgens. Attiecīgi līdzšinējais 9.pants kļūst par 12.pantu.

Sēdes vadītājs. Paldies! Pieņemts.

A.Jirgens. Līdzšinējais 10.pants kļūst par 13.pantu, kā arī Juridiskā komisija ierosina papildināt šeit, tātad likuma 19.pantu ar 8.punktu, par to, ka Valsts kontroles padome izskata un apstiprina Valsts kontroles darbinieku štatu sarakstu un darba samaksas sistēmu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret Juridiskās komisijas iesniegto redakciju papildināt 19. pantu ar 8. punktu jums redzamajā redakcijā? Nav iebildumu. Pieņemts.

A.Jirgens. Tālāk līdzšinējais 11. pants kļūst par 14. pantu.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav? Paldies!

A.Jirgens. Tālāk ir deputāta Lagzdiņa priekšlikums pie likumprojekta 15. panta. Izteikt Valsts kontroles likuma 37. pantu jaunā redakcijā, kas jums ir redzama, tas ir, par to, ka Valsts kontrole ir tiesīga izmantot savā darbībā 20 procentu no summām, kas piedzītas no tās noteiktajiem uzrēķiniem. Juridiskā komisija ļoti rūpīgi apsprieda šo priekšlikumu, šeit piedalījās arī valsts kontrolieris, kā arī mēs lūdzām atzinumu Finansu ministrijai. Šis Finansu ministrijas atzinums ir saņemts, tas ir, tiesa, negatīvs, bet šeit nav izteikti Finansu ministrijas iebildumi pēc būtības, šeit ir tikai minēts fakts, ka šī gada 4. aprīlī, pieņemot Ministru kabineta noteikumus Nr.103, iepriekš minētais jautājums netika atbalstīts. Juridiskā komisija, vispusīgi izvērtējot, tomēr izšķīrās atbalstīt pēc būtības Lagzdiņa kunga priekšlikumu un izteikt tādā redakcijā, kā tas ir redzams jums tabulas 5. ailē.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret Juridiskās komisijas slēdzienu par 37. panta redakciju? Nav. Paldies!

A.Jirgens. Tālāk ir deputāta Lagzdiņa priekšlikums papildināt likumprojektu ar pārejas noteikumiem. Šis priekšlikums nav atbalstīts, bet Juridiskā komisija ierosina papildināt likumprojektu ar pārejas noteikumu, ka spēku zaudē attiecīgie Ministru kabineta noteikumi.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret Juridiskās komisijas slēdzienu papildināt likumprojektu ar pārejas noteikumu jums iesniegtajā redakcijā? Iebildumu nav. Pieņemts.

A.Jirgens. Un pēdējais priekšlikums ir noteikt, ka likums stājas spēkā nākamā dienā pēc tā izsludināšanas.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu? Nav. Pieņemts. Paldies!

A.Jirgens. Aicinu atbalstīt otrajā lasījumā kopumā šo likumprojektu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par 1923. gada 2. augusta likuma “Par Valsts kontroli” atjaunošanu”” pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu! Un lūdzu deputātus balsot! lūdzu rezultātu! Par — 62, pret — nav, atturas — arī nav.

Lūdzu, Jirgena kungs, priekšlikumus par trešo lasījumu.

A.Jirgens. Ir priekšlikums noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu — 11. oktobris.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret minēto datumu — termiņu — 11. oktobris? Nav. Paldies! Pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījums likumā “Par dzīvokļu īpašumu””. Juridiskās komisijas vārdā — Kristiāna Lībane, frakcija “Latvijas ceļš”.

K.Lībane (LC). Cienījamie kolēģi! Dokumenta numurs ir 1445. Tas ir “Grozījums likumā “Par dzīvokļu īpašumu”” otrajā lasījumā, kas tika iesniegts kā Satversmes 81. panta kārtībā pieņemtie Ministru kabineta noteikumi Nr.132.

Pirmkārt, Juridiskā komisija izdarīja nelielu grozījumu, aizstājot atsauci uz “Latvijas Vēstnesi” ar atsauci uz “Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotāju”, tātad ievaddaļā, preambulas daļā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret Juridiskās komisijas atzinumu aizstāt atsauci uz “Latvijas Vēstnesi” ar atsauci uz “Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotāju”? Nav iebildumu? Paldies! Pieņemts.

K.Lībane. Tālāk varam pāriet pie saņemto priekšlikumu izskatīšanas par 25. panta 1. daļu, kur arī ir tā daļa, kas tika grozīta ar Ministru kabineta noteikumiem. Juridiskā komisija saņēma ekonomikas ministra Guntara Krasta priekšlikumu, kuru mēs noraidījām sekojošu iemeslu dēļ.

Pirmkārt, ekonomikas ministra Krasta priekšlikumā izskan termins “pašvaldībām piekrītošās dzīvojamās mājas”, kas šajā likumā nav definēts, un mēs uzskatījām to par zināmu neprecizitāti, bet galvenais iemesls bija tas, ka šajā priekšlikumā nav noteikta termiņa, līdz kādam tātad ir jāveic attiecīgās darbības Ministru kabinetam. Ja jūs pievēršat uzmanību tātad spēkā esošajai redakcijai, tad tur ir termiņš — 6 mēneši no likuma spēkā stāšanās brīža, kas arī nav precīzi. Un tāpēc tad, kad mēs vēlāk pāriesim pie Juridiskā biroja priekšlikuma, tur jau būs iestrādāts konkrētais termiņš, un tas bija iemesls, kāpēc mēs noraidījām Guntara Krasta priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret Juridiskās komisijas slēdzienu noraidīt 25. likumprojekta pantā ekonomikas ministra Krasta priekšlikumu? Iebildumu nav. Pieņemts.

K.Lībane. Tālāk tika saņemti arī divi priekšlikumi no finansu ministra Aivara Kreitusa, no kuriem pirmo Juridiskā komisija noraidīja aiz tā paša manis jau minētā iemesla, ka šajā likumā nav definēts piekritības jēdziens. Un tā kā šis likums daudzus jēdzienus definē nedaudz citādi kā Civillikums, tad vai nu šis jēdziens ir jādefinē, vai arī šādu priekšlikumu mēs pieņemt nevaram.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret Juridiskās komisijas slēdzienu — noraidīt likumprojekta 25. pantā finansu ministra Kreitusa priekšlikumu? Nav. Paldies! Pieņemts.

K.Lībane. Otrs finansu ministra Aivara Kreitusa priekšlikums ir pieņemts un iestrādāts Juridiskās komisijas piedāvātajā redakcijā, kam par pamatu ir ņemts Juridiskā biroja priekšlikums. Juridiskā biroja priekšlikuma pārākumu pār iepriekšminētajiem priekšlikumiem noteica tas, ka te bija minēts konkrēts termiņš, ko Juridiskā komisija gan pēc Nekustamo īpašumu aģentūras priekšlikuma nedaudz pagarināja, taču, kā jau es teicu, Juridiskās komisijas piedāvātā redakcija tomēr ir izstrādāta, pamatā balstoties uz Juridiskā biroja piedāvāto.

Tas man par iesniegtajiem priekšlikumiem ir viss, un es aicinātu atbalstīt šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies! Vispirms vienosimies, vai deputātiem nav iebildumu pret Juridiskas komisijas slēdzienu 25. panta daļā iestrādāt finansu ministra Aivara Kreitusa otro priekšlikumu un pieņemt Juridiskā biroja priekšlikumu par šī panta daļu? Normunds Pēterkops vēlas runāt, lūdzu, frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”.

N.Pēterkops (TB). Katrā gadījumā no tiem priekšlikumiem, kas ir palikuši, ko ir atbalstījusi Juridiskā komisija, es gribētu tomēr lūgt deputātus balsot par Juridiskā biroja priekšlikumu pilnā redakcijā, jo Juridiskā komisija būtībā ir nomainījusi tikai šo te datumu — 30. jūniju, bet es personīgi neredzu iemeslu, kāpēc būtu vairāk jāpagarina šis datums par to, līdz kuram šiem rīkojumiem ir jābūt pieņemtiem, jo atceramies — pats pirmais variants, kad pieņēma likumu, bija runāts par 6 mēnešiem, un tas bija jāizdara jau līdz 1996. gada 1. maijam. Līdz tam laikam tas izdarīts nebija. Tālāk nāca nākamais variants, ka būs atsevišķi rīkojumi, un tālāk jau arī tagad nekas nav izdarīts. Tagad ir priekšlikums — būtībā nevis jau Juridiskais birojs piedāvā šeit pateikt datumu, un šinī gadījumā tas būtu it kā, pēc manām domām, daudz labāk, tuvāk datums, nekā viņu pagarināt vēl tālāk, jo šī datuma attālināšana būtībā dod Ministru kabinetam iespēju neko nedarīt, un tas kavē dzīvojamo māju privatizāciju un daudzas citas lietas, kas sakārtotu valsts un pašvaldību īpašumu un ieviestu skaidrību, kas kuram pieder. Un es domāju, ka tas ir jāizdara pēc iespējas ātrāk, un tāpēc mums būtu šis termiņš jāuzliek pēc iespējas mazāks, lai valdība redzētu, ka ir jau divas reizes būtībā šis termiņš pārcelts viņai par labu, bet tālāk vairāk nedrīkst nākt pretī un šo procesu vilkt garumā, un šī neskaidrība vēl būtu par 3 mēnešiem ilgāka. Protams, ja nav iespējams izdarīt līdz 31. martam, tādā gadījumā arī, protams, 30. jūnijs var būt termiņš, kurā nevarēs to izdarīt, un tad jau vispār labāk atstāt tādā redakcijā, kā piedāvāja Krasta kungs — kad ir atsevišķs rīkojums. Bet, ja mēs noliekam termiņu, tad es esmu par to tuvāko termiņu, un arī par to aicinātu deputātus atbalstīt un nobalsot.

Es piedāvāju balsot par Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Tādā tekstā, kā tas ir iesniegts?

N.Pēterkops. Jā.

Sēdes vadītājs. Vairāk debatēs pieteikušos nav. Acumirkli... Ilmārs Bišers, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcijas deputāts. Lūdzu!

I.Bišers (DPS). Cienītie kolēģi! Es arī varētu pievienoties cienījamajam Pēterkopa kungam, kurš gribētu redzēt šo termiņu pēc iespējas īsāku, un arī varētu teikt, ka valdībai bija vispār laiks, taču jāņem vērā, ka tieši šajā sfērā notika diezgan nopietnas pārmaiņas, kuras mēs paši esam akceptējuši, tas ir, tika likvidēts Valsts īpašuma fonds un tika izveidota Nekustamā īpašuma aģentūra, kura tikai tagad beidz veidoties. Un varbūt tikai vienīgi šā iemesla pēc komisija uzskatīja par iespējamu dot šai tikko izveidotajai aģentūrai vēl mazliet laika, lai tā sakārtotu šos valsts īpašumus.

Sēdes vadītājs. Paldies! Vairāk debatēs pieteikušos nav? Runāt neviens nevēlas? Komisijas vārdā — Lībanes kundze. Lūdzu!

K.Lībane. Cienījamie kolēģi! Man ir jārunā komisijas vārdā, un tāpēc, lai gan kā deputāte es varētu piekrist Pēterkopa kunga argumentiem par 1997. gada 31. martu, kā referentei man jūs ir jāinformē, ka 1997. gada 30. jūnijs tika iestrādāts pēc Nekustamā īpašuma aģentūras priekšlikuma, un mēs uzticējāmies viņiem, ka viņi nosaka reālu datumu un reālu laika periodu, kura laikā šo darbu ir iespējams veikt. Bet par to, ka šāds termiņš, lai kāds tas būtu, ir jānosaka, par to gan, cienījamie kolēģi, nevarētu būt nekādu šaubu, jo ir patiešām jānosaka konkrēts datums, līdz kuram ir jāsakārto valsts un pašvaldību attiecības, īpašuma attiecības, un tikai tad varēs attīstīties tālāk tirgus un tikai tad būs iespējams visus šos namus normāli apsaimniekot un gūt no tiem kaut kādu peļņu. Tā ka komisijas vārdā es aicinātu tomēr atbalstīt komisijas izstrādāto redakciju, bet jābalso ir arī par Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Jā, paldies! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Un lūdzu deputātus balsot par Juridiskā biroja priekšlikumu — izteikt likumprojekta 25. pantu jums iesniegtajā redakcijā. Lūdzu rezultātu! Par — 37, pret — 7, atturas — 13. Priekšlikums pieņemts.

K.Lībane. Nu... tādā gadījumā mēs varētu balsot par likumprojektu kopumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Grozījums likumā “Par dzīvokļu īpašumu”” pieņemšanu otrajā lasījumā . Lūdzu rezultātu! Par — 54, pret — nav, atturas — 3. Likumprojekts pieņemts. Lūdzu, Lībanes kundze, jūsu termiņus priekšlikumu iesniegšanai trešajam lasījumam.

K.Lībane. Ja deputātiem nav iebildumu, tad es gribētu ierosināt 15. oktobri.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti neiebilst pret nosaukto termiņu — 15. oktobris? Neiebilst. Pieņemts. Paldies!

Nākamais darba kārtības jautājums — “Grozījums likumā “Par obligāto sociālo apdrošināšanu bezdarba gadījumam””.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā — deputāts Aleksandrs Deņisovs, pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

O.Deņisovs (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamais Prezidij, cienījamie deputāti! Strādājam ar dokumenta Nr.1453 — “Grozījums likumā “Par obligāto sociālo apdrošināšanu bezdarba gadījumam”” trešajā lasījumā.

Uz trešo lasījumu komisijā nav saņemti priekšlikumi, bet komisijā pieņemti redakcionāli labojumi, preambulas. “Latvijas Vēstnesis”, tas ir otrajā lasījumā... Trešajā lasījumā ir “Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs”. Un pārejas noteikumos, kur ir Ministru kabineta noteikumi, trešajā lasījumā Satversmes 81.pantā. Komisija lūdz atbalstīt tās priekšlikumus un likumprojekta “Par obligāto sociālo apdrošināšanu bezdarba gadījumam” pieņemšanu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies, Deņisova kungs! Es gribu jums atvainoties par to, ka nepareizi nosaucu jūsu vārdu. Bet tagad par priekšlikumu būtību. Vai kolēģi vēlas runāt par atbildīgās komisijas izteikto viedokli un slēdzienu? Debatēs pieteikušos nav. Runāt arī neviens nevēlas. Tātad ir priekšlikums likumprojektu pieņemt. Pieņemt likumu.

O.Deņisovs. Jā, trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Grozījums likumā “Par obligāto sociālo apdrošināšanu bezdarba gadījumam”” pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par — 54, pret — nav, atturas — 1. Likums ir pieņemts. Paldies!

O.Deņisovs. Paldies!

Sēdes vadītājs. Nākamais darba kārtības jautājums. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par invalīdu medicīnisko un sociālo aizsardzību””.

Kārlis Leiškalns — Sociālo un darba lietu komisijas vārdā. Frakcijas “Latvijas ceļš” deputāts.

K.Leiškalns (LC). Godātie deputāti! Mēs strādājam ar dokumentu Nr.1455. Likumprojekta “Grozījumi likumā “Par invalīdu medicīnisko un sociālo aizsardzību”” sagatavoto redakciju trešajam lasījumam. Likumprojekta 3.pantā priekšlikumu un grozījumu nav.

Sēdes vadītājs. Paldies! Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. Likuma 4.pantā priekšlikumu un grozījumu nav.

Sēdes vadītājs. Arī iebildumu nav.

K.Leiškalns. Likuma 5.pantā priekšlikumu un grozījumu nav.

Sēdes vadītājs. Paldies! Pieņemts.

K.Leiškalns. 9.pantā priekšlikumu un grozījumu nav.

Sēdes vadītājs. Arī ir pieņemts.

K.Leiškalns. 10.pantā priekšlikumu un grozījumu nav.

Sēdes vadītājs. Paldies! Pieņemts.

K.Leiškalns. 11.pantā priekšlikumu un grozījumu nav.

Sēdes vadītājs. Paldies! Pieņemts.

K.Leiškalns. 12.pantā komisija ir izdarījusi redakcionālu grozījumu, kas jūsu tabulas labajā ailē ir izcelts ar treknu druku.

Sēdes vadītājs. Tie ir vārdi “ārstniecības iestādes”. Paldies! Deputāti neiebilst. Pieņemts.

K.Leiškalns. 13.pantā vārdi “darba ņēmēji” aizstāti ar vārdu “darbinieki”. Redakcionāls grozījums.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst pret redakcionālajām izmaiņām 13. pantā. Pieņemts.

K.Leiškalns. Redakcionālas izmaiņas ir arī 14.pantā, tie ir izcelti ar treknu druku jūsu ailītēs.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst pret redakcionālajām izmaiņām likumprojekta 14.pantā. Pieņemts.

K.Leiškalns. 15.pantā priekšlikumu un grozījumu nav.

Sēdes vadītājs. Paldies! Pieņemts.

K.Leiškalns. 11.pantā priekšlikumu un grozījumu nav.

Sēdes vadītājs. Pieņemts.

K.Leiškalns. Komisija ierosina pārejas noteikumus atbilstoši tekstam tabulas labajā ailē.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti neiebilst, ka likumprojekts tiek papildināts ar pārejas noteikumiem jums iesniegtajā redakcijā? Neiebilst. Pieņemts.

K.Leiškalns. Komisijas vārdā aicinu deputātus balsot par likumu trešajā un galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par invalīdu medicīnisko un sociālo aizsardzību””. Lūdzu rezultātu! Par — 57, pret — nav, atturas — nav. Likums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījums likumā “Par lauksaimniecības uzņēmumu un zvejnieku kolhozu privatizāciju””. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — Edgars Bāns, Latvijas Vienības partijas frakcijas deputāts.

E.Bāns (LVP). Godātais priekšsēdētāja kungs! Godātie deputāti! Lūdzu pievērst uzmanību dokumentam Nr.1446.

Sēdes vadītājs. Lūdzu!

E.Bāns. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija trešajam lasījumam priekšlikumus nevienā pantā saņēmusi nav.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti vēlas runāt par apspriežamo jautājumu? Atklājam debates. Roberts Zīle — frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” deputāts. Lūdzu!

R.Zīle (TB). Godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Priekšlikumi tik tiešām nav iesniegti, jo likumā tiek paredzēts izdarīt vienu grozījumu, kas ir samērā būtiski, ja neteiktu vairāk, ja jūs apskatāties, šis teikums, kas ir pašlaik paredzēts grozījumos, nozīmē samērā būtisku lietu. Es mēģināšu to paskaidrot. Uz pagājušā gada beigām bija 122 bijušo kolektīvo un padomju saimniecību tiesību un saistību pārmantotājas — respektīvi, tās paju sabiedrības, akciju sabiedrības, sabiedrības ar ierobežotu atbildību, kuras bija palikušas kā šie juridiskie pārmantotāji no kolhoziem un sovhoziem. Tātad šeit neiet runa par tām izveidotajām uzņēmējsabiedrībām, kas ir izveidojušās, nošķirot mantu no šīm paju sabiedrībām, saskaņā ar likumu, vai arī izveidot pilnīgi jaunas sabiedrības laukos vai uzņēmumus. Šeit neiet runa arī par tām kooperatīvajām sabiedrībām, kurām bija tiesības, samērā ekskluzīvas tiesības, izveidot kooperatīvās sabiedrības uz koplietošanas objektiem. Tādiem kā mehāniskās darbnīcas vai tamlīdzīgi objekti, kas nav saistīti ar tiešo pamatražošanu lauksaimniecībā. Tātad šī priekšlikuma būtība ir tā, ka šajā gadījumā šīm apmēram 100 sabiedrībām vairs nebūs saistoša šī norma, ka sabiedrība nedrīkst veikt reorganizāciju, respektīvi, tā varēs pārveidoties kooperatīvā sabiedrībā vai pārveidoties par individuālu uzņēmumu. Ja mēs zinām vispārējo kārtību, kādā notiek šīs sapulces, tad ir normāla procedūra, kad izsludina dienas kārtību, paju dalībnieki neatnāk kvorumā, šī sapulce ar to pašu dienas kārtību tiek izsludināta pēc divām nedēļām, kura ir tiesīga pieņemt lēmumus neatkarīgi no esošā kvoruma šajā atkārtotajā sapulcē. Kooperatīvajām sabiedrībām ir biedru naudas, ir iemaksu līmenis, un, ja šo līmeni nosaka tādu, ka to nevar pacelt zināma paju sabiedrības daļa, tad šie cilvēki tiek atstumti no šīs sabiedrības.

Labākajā gadījumā ar viņiem noslēgs līgumus, ilgtermiņu līgumus par to, ka viņiem kaut kādā vērtībā šīs pajas atmaksās atpakaļ. Tātad faktiski šī reorganizācijas noliegšana, kas, cita starpā, ļoti slikti ir reglamentēta Latvijas likumdošanā, ko nozīmē vārdi — uzņēmuma vai uzņēmējsabiedrības reorganizācija. Tiek izņemta no šī likuma un aizvietota ar šo atļauju, ar šo normu šīm apmēram 100, es vēlreiz saku, tiesību un saistību pārņēmējām no kolhoziem un sovhoziem saglabāt šo vienoto kopumu, pilnīgi apturot privatizāciju un mantas nošķiršanu. Tāda ir šo grozījumu būtība. Paldies par uzmanību! Es aicinu tomēr noraidīt šo grozījumu.

Sēdes vadītājs. Paldies! Ilmārs Bišers, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcijas deputāts. Lūdzu!

I.Bišers (DPS). Cienījamie deputāti! Es diemžēl nesapratu godājamā Zīles kunga priekšlikumu. Mēs nevaram balsot par atsevišķu grozījumu, jo uz trešo lasījumu neviens priekšlikums nav iesniegts. Vienīgi Zīles kungs varētu aicināt balsot pret šo likumprojektu kopumā. Tas ir cits jautājums, bet par atsevišķu grozījumu mēs nevaram balsot, jo tas ir otrajā lasījumā jau pieņemts.

Sēdes vadītājs. Paldies! Zīles kungs, frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” deputāts. Otru reizi.

R.Zīle (TB). Es ļoti atvainojos par to, ka es neprecīzi formulēju savu priekšlikumu. Es tiešām aicinu balsot pret šo likumprojektu kā tādu, jo tas faktiski sastāv no šī viena labojuma, ja neskaita šo atsauču daļu, kas ir gandrīz katrā mūsu likuma daļā.

Sēdes vadītājs. Paldies, Zīles kungs! Vai vēl kāds vēlas runāt? Vairāk debatēs pieteikušos nav. Komisijas vārdā. Bāna kungs, lūdzu!

E.Bāns. Lietas būtība, ja jūs atceraties, godātie kolēģi, ir tāda, ka tad, kad tika nodibinātas statūtu sabiedrības un sevišķi paju sabiedrības, tad pēc iepriekšējā likuma varēja izņemt vienu objektu ārā un tā sadalīt, un tāpēc radās 16.pants tanī likumā, ka bez kopsapulces lēmuma to nevar darīt. Tagad tas ir spēkā, ka nevar saimniecību pārveidot statūtu sabiedrībās vai kādā citā formā, un tāpēc ir šis labojums, ka ar kopsapulces lēmumu to var darīt. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Tātad, ko jūs ierosināt, Bāna kungs? Pieņemt likumu...

E.Bāns. Pieņemt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies! Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikumu — pieņemt likumprojekta “Grozījumi likumā “Par lauksaimniecības uzņēmumu un zvejnieku kolhozu privatizāciju”” trešajā lasījumā. Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 45, pret — 12, atturas — 8. Likums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījums likumā “Par paju sabiedrībām””. Trešais lasījums. Edgars Bāns — Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā. lūdzu!

E.Bāns (LVP). Lūdzu pievērst uzmanību dokumentam Nr.1447. Tātad “Grozījums likumā “Par paju sabiedrībām””. Trešais lasījums. Komisijas ierosinājums ir nevis “grozījums likumā”, bet labajā pusē pasvītrotais “grozījumi likumā”. Līdz ar to arī virsraksta apakšējā daļā “Valdības Ziņotājs” — “šādus grozījumus”. Daudzskaitlī.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu — mainīt atsauci uz informācijas avotiem un atbalstīt komisijas slēdzienu? Nav iebildumu. Pieņemts.

E.Bāns. 2.pantā Juridiskais birojs ierosina vārdu “Civilkodekss” aizstāt ar vārdu “Civillikums” un vārdu “likumdošanas” ar vārdiem “normatīvie akti”.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst pret Juridiskā biroja izteikto priekšlikumu, kuru akceptējusi atbildīgā komisija, par likumprojekta 2.pantu? Neiebilst. Pieņemts.

E.Bāns. 30.pantā vārdu “likumdošanas” aizstāt ar vārdu “normatīvie”. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst pret izmaiņām likumprojekta 30.pantā un atbalsta komisijas slēdzienu? Atbalsta. Pieņemts.

E.Bāns. 38.pantā Juridiskais birojs ierosina panta piektajā daļā vārdu “likumdošanas” aizstāt ar vārdu “normatīvajiem”.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret Juridiskā biroja izteikto un komisijas atbalstīto priekšlikumu par izmaiņām 38.pantā? Nav. Pieņemts.

E.Bāns. 46.panta otrajā daļā aizstāt vārdus “Latvijas Republikas likumdošanai” ar vārdiem “normatīvajiem aktiem”. Juridiskais birojs ierosina.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret iesniegtajiem Juridiskā biroja grozījumiem likumprojekta 46.pantā? Nav iebildumu. Pieņemts.

E.Bāns. 5.lappusē 49.pantu, tas bija iesniegts uz otro lasījumu, komisija izteica precizētākā redakcijā, kas ir 5.ailītē labajā pusē.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret likumprojekta 49.panta atbildīgās komisijas iesniegto redakciju? Iebildumu nav. Pieņemts.

E.Bāns. Tālāk šā panta 13.punktā aizstāt vārdu “Civilkodekss” ar vārdu “Civillikums”, ko atbalstīja komisija, izsakot precizētākā redakcijā, ievērojot daļu numerācijas maiņu.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti neiebilst pret atbildīgās komisijas slēdzienu — atbalstīt ierosinātās izmaiņas, izsakot precizētākā redakcijā, ievērojot daļu numerācijas maiņu? Neiebilst. Tātad pieņemts.

E.Bāns. 54.pantā izslēgt likuma 54.panta trešajā daļā vārdu “tautas”. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst pret to? Neiebilst. Tātad pieņemts.

E.Bāns. Juridiskais birojs ierosināja un komisija atbalstīja papildināt likumprojektu ar pārejas noteikumiem sekojošā redakcijā, kas ir tālāk pieņemts 5.ailītē.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti neiebilst pret Juridiskā biroja iesniegto un atbildīgās komisijas akceptēto pārejas noteikuma redakciju, kas jums ir redzama? Neiebilst. Pieņemts.

E.Bāns. Tautsaimniecības komisija lūdz balsot par šo likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Grozījums likumā “Par paju sabiedrībām”” pieņemšanu. Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 50, pret — nav, atturas — 2. Likums pieņemts. Paldies!

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par individuālo (ģimenes) uzņēmumu, zemnieka vai zvejnieka saimniecību un individuālo darbu””. Trešais lasījums. Tautsaimniecības komisijas vārdā — Edgars Bāns, Latvijas Vienības partijas frakcija.

E.Bāns (LVP). Likumprojekts “Grozījums likumā “Par individuālo (ģimenes) uzņēmumu, zemnieka vai zvejnieka saimniecību un individuālo darbu”” trešajam lasījumam, dokuments Nr.1448.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, Bāna kungs!

E.Bāns. Tālāk jau virsrakstā ir deputāta Sinkas kunga ierosinājums visā likuma tekstā vārdu “individuālo” aizstāt ar “privāto”. Komisija to izvērtēja un sakarā ar to, ka ir daudzos likumos šis individuālais uzņēmums minēts, neatbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies! Atklājam debates. Runās Juris Sinka, frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” deputāts. Lūdzu!

J.Sinka (TB). Cienījamais priekšsēža kungs! Kolēģi! Protams, ka iepriekšējā reizē un Augstākās padomes laikā šādu apzīmējumu lietoja, jo padomju laika krievu valodā izvairījās lietot vārdu “ļičnoje” vai “privatnoje”, bet tas individuālais ienāca sakarā ar piemājas zemēm un tā tālāk, bet izvairījās tieši no kapitālisma apzīmējumiem. Brīvvalsts laikā teica “privātā saimniecība”, “privātais uzņēmums”, arī “privātais darbs”, nevis “individuālais”, jo “individuālais” attiecas uz vienu cilvēku. “Individuāls” ir tikpat svešvalodīgs kā “privāts”. Bet tikai tiešām “individuāls” (“individuaļnij”) ir tiešām saistāms ar padomju laiku, un mēs varētu arī šinī gadījumā tomēr mazliet patīrīt savu valodu un arī konceptu, kas apzīmē to okupācijas, komunistu laiku. Es lūdzu tomēr ievērot manu priekšlikumu un par to balsot.

Sēdes vadītājs. Paldies, Sinkas kungs! Debatēs pieteicies Ilmārs Bišers, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcijas deputāts.

I.Bišers (DPS). Cienītie kolēģi! Es gribētu mazliet oponēt Sinkas kungam. Man tāpat kā viņam būtu patīkami iztīrīt mūsu likumdošanu no padomju laika paliekām, bet es domāju, ka šinī gadījumā viņa dusmas uz padomju laika paliekām nebūtu īsti vietā. Mēs jau sen atzīstam privāto un publisko tiesību objektus, un šajā gadījumā mēs nevaram individuālos uzskatīt, ka tie visi ir tikai privātie uzņēmumi. Jo ir arī citi privāti uzņēmumu veidi, un tāpēc es domāju, ka šis dalījums, ka tas ir vienai personai piederošs un otrajā gadījumā arī ģimenei piederošs, ka tie ir dažādi veidi un ka tos mēs visus nevaram apzīmēt. Jo privāti — ir arī privātās uzņēmējsabiedrības un tā tālāk. Šeit ir vienīgi dalījums pēc tā, ka tas ir individuāls — vai nu vienai personai, vai vienai ģimenei piederošs, un tur laikam gan mēs neatradīsim nekādas padomju laika paliekas, jo šajā laikā tādi uzņēmumi vispār netika atļauti.

Sēdes vadītājs. Paldies! Vairāk par šo jautājumu debatēs pieteikušos nav. Piedodiet. Ir. Aivars Endziņš, frakcija “Latvijas ceļš”. Lūdzu!

A.Endziņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Es negribu atkārtot to, ko jau teica Bišera kungs. Tikai es lūgtu pievērst uzmanību, ja šo Sinkas kunga piedāvājumu pieņem, tad jau likuma nosaukums paliek absurds. “Par privāto (ģimenes) uzņēmumu, zemnieka vai zvejnieka saimniecību un privāto darbu”. Jo ja ņem vērā jūsu priekšlikumu — visā tekstā vārdu “individuālo” nomainīt ar “privāto”, tātad šeit būtu privātais darbs arī. Tāpēc arī es aicinātu neatbalstīt šo te priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies! Vairāk debatēs pieteikušos nav. Sinkas kungs uztur spēkā prasību pēc balsojuma, tādēļ lūdzu zvanu! Varbūt komisijas vārdā vēl? Lūdzu deputātus balsot par Sinkas kunga priekšlikumu — likuma nosaukumā un visā likuma tekstā vārdu “individuālo” aizstāt ar vārdu “privāto”. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 20, pret — 21, atturas — 14. Priekšlikums nav pieņemts. Paldies! Lūdzu, tālāk!

E.Bāns. Pirmajā nodaļā Juridiskais birojs ierosina atsauces uz likuma publikācijām.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret komisijas slēdzienu — par Juridiskā biroja ierosinājumu likumprojekta pirmajā nodaļā un citur likuma tekstā atsauces uz likuma publikācijām. Paldies, nav iebildumu. Pieņemts.

E.Bāns. Tālāk 3.lapaspusē Juridiskais birojs pirmajā pantā ierosina “likumdošanas” aizstāt ar “normatīviem”. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst pret Juridiskā biroja priekšlikumu — izdarīt izmaiņas likumprojekta pirmajā pantā? Piekrītam. Paldies! Pieņemts.

E.Bāns. 2.pantā Juridiskais birojs ierosina aizstāt likuma 2.panta pirmajā daļā vārdu “pamatus” ar vārdu “kārtība”.

Sēdes vadītājs. Arī par to deputātiem nav iebildumu. Paldies, pieņemts.

E.Bāns. Juridiskais birojs ierosina aizstāt likuma 2.panta pirmajā daļā vārdus “Latvijas Civilkodekss, Laulības un ģimenes kodekss” ar vārdu “Civillikums” un vārdus “citi Latvijas Republikas likumi un nolikums par uzņēmuma vai uzņēmējsabiedrības statūtiem, ja tādi tiek pieņemti” ar vārdiem “citi likumi”, un tālāk kā tekstā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret komisijas atbalstīto Juridiskā biroja priekšlikumu — izdarīt iesniegtās izmaiņas 2. pantā? Nav iebildumu. Pieņemts.

E.Bāns. Tālāk — 4.lapaspuse. 7.pantā Juridiskais birojs ierosina aizstāt likuma 7.panta otrās daļas 9.punktā vārdu “likumdošanas” ar vārdu “normatīviem”. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret Juridiskās komisijas ierosinājumiem, kurus akceptē atbildīgā komisija, — izdarīt izmaiņas 7.pantā. Paldies, pieņemts.

E.Bāns. Tālāk. 9.pantā vārdus “Tautas deputātu padomes lēmumu noraksts”, un tālāk kā tekstā, aizstāt ar vārdiem, kas minēti tālāk, — “pašvaldības, domes, padomes vai zemes komisijas lēmums”, un tālāk kā tekstā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst pret to? Pieņemts.

E.Bāns. Tālāk 4.punktā aizstāt vārdus “pagasta tautas deputātu padomes”, un tā tālāk, ar vārdiem “pagasta padomes lēmums par zivju limita iedalīšanu”, ko komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav pret izdarītajām izmaiņām likumprojekta 9.panta 4.punktā? Paldies, pieņemts.

E.Bāns. Tālāk — 10.pants. Juridiskais birojs ierosina otrajā daļā vārdus “Latvijas Republikas” izslēgt. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Paldies, pieņemts.

E.Bāns. 13.pantā tāpat Juridiskais birojs ierosina aizstāt vārdus “nosaka Latvijas Republikas likums par uzņēmējdarbību” ar vārdiem “regulē attiecīgi normatīvie akti”.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst pret izdarītajām izmaiņām 13.pantā? Neiebilst. Tātad pieņemts.

E.Bāns. 14.pantā Juridiskais birojs ierosina aizstāt likuma šī panta otrajā daļā vārdu “likumdošanas” ar vārdu “normatīvie”.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

E.Bāns. Tālāk 15.pantā aizstāt vārdus “Latvijas Republikas likumdošana” ar vārdu “normatīvie”. Juridiskais birojs ierosina. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

E.Bāns. Analoga izmaiņa ir 16.panta otrajā daļā — nomainīt ar vārdu “normatīvajos”, un tālāk kā tekstā. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem arī nav iebildumu. Pieņemts.

E.Bāns. Tālāk 19.pantā, tas ir, 7.lapaspuse. Juridiskais birojs ierosina aizstāt 19.pantā vārdus “Valsts finansu inspekcija” ar vārdiem “Valsts ieņēmumu dienests”.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Paldies, pieņemts.

E.Bāns. Juridiskais birojs arī ierosina šinī pantā izslēgt vārdus “bet ne biežāk kā reizi gadā”. Komisija nobalsoja ar vienreizīgu balsu skaitu, acīmredzot tas šeit bez debatēm būtu jāizšķir.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Aivars Endziņš, frakcija “Latvijas ceļš”. Lūdzu!

A.Endziņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Es aicinātu atbalstīt šeit Juridiskā biroja priekšlikumu, jo citādi iznāk absurda situācija. Ir izdarīts likuma pārkāpums. Ir izdarīta vienreiz pārbaude, atkārtoti kaut kas tiek izdarīts, vairāk likums aizliedz izdarīt pārbaudi. Tāpēc šos vārdus izņemt ārā “bet ne biežāk kā reizi gadā”, jo likuma teksts jau pats par sevi pasaka, ka šajā individuālajā ģimenes uzņēmumā revīziju var izdarīt pēc Valsts finansu inspekcijas, Valsts kontroles vai tiesību aizsardzības institūciju iniciatīvas likumā paredzētajos gadījumos un noteiktajā kārtībā. Tas vienmēr ir saistīts ar likumu pārkāpumu. Ja šādu ierobežojumu ieliek, tas nozīmē, ka vienreiz izdarīja, pārbaudīja, ja ir atkal signāli un atkal kaut kas izdarīts, vairāk nevar pārbaudīt. Es tāpēc aicinātu izslēgt, lai tomēr dotu šo te iespēju. Lai tomēr likuma prasības būtu vienveidīgas. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Valdis Krisbergs, Demokrātiskās partijas “Saimnieks”, piedodiet, pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

V.Krisbergs (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamie kolēģi! Un jo sevišķi Endziņa kungs! Diemžēl reālā uzņēmējdarbībā ir mazlietiņ citādi. Ja jums, Endziņa kungs, pieņemsim, būtu individuālais uzņēmums un jums būtu nepatīkams konkurents, tad šodien uzņēmējdarbību var kontrolēt 17 institūcijas Rīgas pilsētā. Ja katra institūcija kontrolē tikai divas dienas, tad vienu mēnesi jūsu uzņēmums ir slēgts. Un ja tas notiek 12 reizes gadā, tad visu gadu ir slēgts. Reāli šādā veidā konkurences cīņa var absolūti izsist konkurentu no darba gaitas. Tāpēc jau Rīgas Domē savā laikā bija doma radīt tirdzniecības koordinācijas pārvaldi, lai šādas pārbaudes notiktu kompleksi. Un tieši, ja likumā būs ielikts “vienu reizi gadā”, tad šīs te profilaktiskās pārbaudes, kas lielā vai mazākā mērā ir saistītas ar to, ka no uzņēmēja cenšas izspiest pārbaudes labvēlīgu rezultātu veicinošu prēmiju, sauksim to tā, vismaz tikai vienu reizi gadā notiks. Nav noslēpums, ka Vides aizsardzības centra inspektori parasti apmierinās, pārbaudot kafejnīcas, restorānus, tikai ar kārtīgām pusdienām vai vakariņām. Tas ir pilnīgi pietiekoši, lai pārbaudes rezultāts būtu pozitīvs. Ugunsdzēsības un dažas citas institūcijas diemžēl ir nedaudz dārgākas. Un, ja būs atļautas nelimitēta skaita pārbaudes, tad mēs esam atkal uzņēmējam uzlikuši papildslēpto nodokli. Diemžēl tā ir realitāte. Lūk, šeit atšķiras reālā dzīves uztvere no akadēmiskās. Šeit nav Vācija. Šeit nav vēl kārtības. Šeit vēl ir tikai Latvija. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies. Endziņa kungs, atvainojiet, bija Inese Vaidere pieteikusies — Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāre. Lūdzu, Vaideres kundze!

I.Vaidere (Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāre). Paldies! Ļoti iespējams, ka Endziņa kungs gribēja teikt tieši to pašu, ko es gribēju teikt. Es nekādi nevaru pievienoties Krisberga kungam, jo mēs, būdami šeit, nevaram atbalstīt nelikumības un balsot no tāda viedokļa, ka kāds kādreiz varētu pieļaut nelikumības. Es domāju, mums ir jāvadās no esošā likuma un jāveido likumi šeit tādi, kādiem tiem ir jābūt. Tāpēc es ļoti lūdzu atbalstīt Juridiskā biroja priekšlikumu un to motivāciju, ko teica Endziņa kungs, un tātad izslēgt šos vārdus “bet ne biežāk kā reizi gadā”. Ja ir nepieciešams kontrolēt divas reizes gadā šo uzņēmēju, tad mēs būsim šādu iespēju tomēr lieguši, un lai arī šis uzņēmējs strādā likuma noteiktajos ietvaros. Tāpēc lūdzu atbalstīt Juridiskā biroja izteikto priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies, Vaideres kundze! Aivars Endziņš, frakcijas “Latvijas ceļš” deputāts. Otro reizi.

A.Endziņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Šeit nebūt nav tā, kā Krisberga kungs saka, ka jebkura, vai tas būs veterinārārsts vai vides aizsardzība, vai kaut kas tamlīdzīgs, šeit ir pateikts skaidri un gaiši, vai tā ir Valsts finansu inspekcija vai Valsts kontrole, vai tiesībaizsardzības institūcija. Un ja man, piemēram, pieder kaut kāds pārtikas veikals un es ignorēju to kārtību, ka jābūt kases aparātiem, ka ir jābūt uzskaitei, tirgošu kreiso preci, līdz ar to nemaksāšu nodokļus, tad vienreiz tiks izdarīta man pārbaude, vienreiz mani sodīs, un man atkal tāpat kā zivij ūdens, turpināšu atkal no jauna. Krisberga kungs, tāpēc, lūdzu, šeit ir runa par individuālo, kāpēc šādi ierobežojumi nav uz citiem uzņēmumiem? Nav, bet ir attiecībā uz individuālo. Acīmredzot te nav loģikas, ir jābūt vienādiem likuma priekšā, un pārkāpt likumu nevienam nav dota iespēja. Un šāds ierobežojums tāpēc ir lieks. Es aicinātu atbalstīt Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies! Vairāk debatēs pieteikušos nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par Juridiskā biroja priekšlikumu — izslēgt likumprojekta 19.pantā vārdus “bet ne biežāk kā reizi gadā”. Lūdzu rezultātu! Par — 50, pret — 5, atturas — 7. Juridiskā biroja priekšlikums pieņemts.

E.Bāns. 20.pantā Juridiskais biroja ierosina izteikt pirmo daļu šādā redakcijā, un tālāk kā tekstā. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti neiebilst pret izmaiņām 20.panta pirmās daļas redakcijā? Neiebilst. Pieņemts.

E.Bāns. Otrajā daļā Juridiskais birojs ierosina izslēgt vārdus, izņemot, kas ir labajā... kreisajā pusē pasvītroti.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti neiebilst pret Juridiskā biroja priekšlikumu izslēgt likumprojekta 20.panta otrajā daļā vārdus, kas ir jums iesniegti attiecīgā redakcijā? Neiebilst. Paldies! Pieņemts.

E.Bāns. 21.pantā ir redakcionālas izmaiņas, kas pasvītrotas, apmainīt vārdu “no”, ar vārdu “arī” un vārdu “mantas”, ar vārdu “mantu”.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret redakcionālajām izmaiņām 21.pantā? Nav. Pieņemts.

E.Bāns. Juridiskais birojs 23.pantā ierosina aizstāt vārdus “civilās un ģimenes likumdošanas noteikumi” ar vārdu “Civillikumu”. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem arī nav iebildumu pret Juridiskā biroja priekšlikumu aizstāt likuma 23.pantā attiecīgos vārdus? Nav. Tātad pieņemts.

E.Bāns. 24.pantā Juridiskais birojs ierosina aizstāt pirmajā daļā vārdus “Latvijas Republikas Ministru padomes” ar vārdiem “normatīvajos aktos”. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret Juridiskā biroja iesniegtajām un atbildīgās komisijas akceptētajām izmaiņām likuma 24.panta pirmajā daļā? Nav iebildumu. Pieņemts.

E.Bāns. 9.lappusē 26.pantā Juridiskais birojs ierosina aizstāt likumā vārdus “Latvijas Republikas Ministru padome” ar vārdiem “normatīvajos aktos”.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu par šiem priekšlikumiem nav? Pieņemts.

E.Bāns. 27.pantā Juridiskais birojs ierosina aizstāt likuma 27.panta otrajā teikumā vārdus “nosaka Latvijas Republikas likums “Par uzņēmējdarbību”” ar vārdiem “regulē attiecīgie normatīvie akti”” ko komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst pret jauno 27.panta otrā teikuma redakciju? Neiebilst. Pieņemts.

E.Bāns. Juridiskais birojs ierosina papildināt likumprojektu ar pārejas noteikumiem redakcijā, kas ir minēti zemāk, ko komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti neiebilst pret likumprojekta papildināšanu ar pārejas noteikumu, kura redakcija jums ir iesniegta? Neiebilst. Paldies! Pieņemts.

E.Bāns. Komisija lūdz apstiprināt grozījumus likumā, šo likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies! Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par individuālo (ģimenes) uzņēmumu, zemnieku vai zvejnieku saimniecību un individuālo darbu”” pieņemšanu pēdējā, trešajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 54, pret — 1, atturas — 1. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par līgumsabiedrībām””. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāts Edgars Bāns, Latvijas Vienības partijas frakcija.

E.Bāns (LVP). Tātad strādājam ar dokumentu Nr.1449. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par līgumsabiedrībām”” trešajā lasījumā. 2.pantā Juridiskais birojs ierosina aizstāt likuma 2.panta pirmajā daļā vārdu “Civilkodekss” ar vārdu “Civillikums” un vārdu “likumdošana” ar vārdu “normatīviem”. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst pret iesniegtajām izmaiņām 2.panta pirmajā daļā? Neiebilst. Pieņemts.

E.Bāns. 4.pantā Juridiskais birojs ierosina izslēgt vārdus “vai arbitrāža”.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret to? Pieņemts.

E.Bāns. 5.pantā Juridiskais birojs ierosina aizstāt likumā vārdu “likumdošanas” ar vārdu “normatīvi”, ko atbalstīja komisija.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst pret izmaiņām 5.panta redakcijā? Neiebilst. Pieņemts.

E.Bāns. Tālāk. 4.lappusē Juridiskais birojs ierosina papildināt likumprojektu ar pārejas noteikumiem sekojošā redakcijā, ko komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti neiebilst papildināt likumprojektu ar pārejas noteikumu jums iesniegtajā redakcijā? Neiebilst. Paldies! Pieņemts.

E.Bāns. Komisija lūdz balsot par šā likumprojekta grozījumiem trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par līgumsabiedrībām”” pieņemšanu trešajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 57, pret — nav, atturas — 1. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījums likumā “Par pašvaldības uzņēmumu””, trešais lasījums. Edgars Bāns — Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā. Lūdzu!

E.Bāns (LVP). Lūgums pievērst uzmanību dokumentam Nr.1450. Tātad likumprojekts “Grozījums likumā “Par pašvaldības uzņēmumu””.

Sēdes vadītājs. Lūdzu deputātus nedaudz koncentrēties, mums ir... citādi pasliktinās dzirdamība.

E.Bāns. Tātad virsrakstā ierosinājums ir no mūsu komisijas — daudzskaitlī “grozījumi” un “šādus grozījumus”.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu, ka otrā lasījuma redakcija “grozījums likumā” šajā lasījumā tiek pieņemta kā “grozījumi likumā”? Neiebilst. Paldies. Pieņemts.

E.Bāns. 1.pantā Juridiskais birojs ierosina izslēgt vārdu “municipālais”.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst pret biroja priekšlikumu — izslēgt 1.pantā vārdu “municipālais”? Neiebilst. Pieņemts.

E.Bāns. 2.pantā Juridiskais birojs ierosina izteikt nosaukumu sekojošā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti neiebilst pret Juridiskā biroja izteikto priekšlikumu — izteikt 2.panta nosaukumu jums iesniegtajā redakcijā? Neiebilst. Pieņemts.

E.Bāns. Šī panta tālākā tekstā Juridiskais birojs ierosina apmainīt vārdu “Civilkodekss” ar vārdu “Civillikums” un vārdus “citi Latvijas Republikas likumi” ar vārdiem “citi normatīvie akti”. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret izdarītajām izmaiņām 2.pantā nav? Nav. Paldies! Pieņemts.

E.Bāns. 3.pantā Juridiskais birojs ierosina aizstāt otrajā daļā vārdus “pašvaldības izpildinstitūcijas” ar vārdu “pašvaldībai”.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst pret izdarītajām izmaiņām likumprojekta 3.pantā? Neiebilst. Pieņemts.

E.Bāns. 4.pantā Juridiskais birojs ierosina pirmajā daļā vārdus “tautas deputātu padomes lēmumu” aizstāt ar vārdiem “pašvaldības, domes (padomes) lēmums”, komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst pret izmaiņām likumprojekta 4.pantā? Pieņemts.

E.Bāns. Un tas pats ir tālāk šī panta trešajā daļā.

Sēdes vadītājs. Arī pret izmaiņām 4.panta trešajā daļā deputāti neiebilst? Pieņemts.

E.Bāns. 5.pantā Juridiskais birojs ierosina izslēgt vārdus “pilsētas, rajona pašvaldības uzņēmumam — pilsētas rajona nosaukums”, ko komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst pret izdarītajām izmaiņām likumprojekta 5.pantā? Paldies!

E.Bāns. 7.pantā Juridiskais birojs ierosina izteikt pirmo daļu sekojošā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti neiebilst pret izdarītajām izmaiņām likumprojekta 7.pantā? Neiebilst. Pieņemts.

E.Bāns. Tālāk. 9.panta otro daļu Juridiskais birojs ierosina izteikt sekojošā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti neiebilst pret ierosinātajām izmaiņām 9.panta otrajā daļā? Neiebilst. Pieņemts.

E.Bāns. Tālāk. Juridiskais birojs, tas jau ir nākamajā, 5.lappusē, ierosina izslēgt 9.panta trešo un ceturto daļu, ko komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta priekšlikumu par 9.panta trešās un ceturtās daļas izslēgšanu. Pieņemts.

E.Bāns. 10.pantā Juridiskais birojs ierosina izslēgt vārdus “vai valsts arbitrāža”. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav par izmaiņām 10.pantā? Nav. Pieņemts.

E.Bāns. 11. pantā Juridiskais birojs ierosina papildināt pirmo daļu pēc vārda “pašvaldības” ar vārdiem “domes (padomes)”. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Arī deputātiem nav iebildumu pret izdarītām izmaiņām 11.panta pirmajā daļā.

E.Bāns. 6.lappusē Juridiskais birojs ierosina aizstāt 11.panta otrajā daļā vārdu “izpildinstitūcijas” ar vārdiem “dome (padome)”. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret 11.panta otrās daļas redakcionāliem labojumiem arī nav. Paldies! Pieņemts.

E.Bāns. Tālāk. 7.lappusē Juridiskais birojs ierosina papildināt 11.panta trešās daļas 2.apakšpunktu pēc vārda “pašvaldības” ar vārdiem “domes (padomes)”.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret šādu komisijas slēdzienu iebildumu nav? Pieņemts.

E.Bāns. 13.pantā Juridiskais birojs ierosina izteikt pirmo daļu sekojošā redakcijā. Komisija neatbalstīja to.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Jānis Lagzdiņš, frakcijas “Latvijas ceļš” deputāts.

J.Lagzdiņš (LC). Augsti godātais priekšsēdētāj! Kolēģi deputāti! Tā kā mums jau ilgāku laiku ir spēkā likums par valsts un pašvaldību pasūtījumu, kurā tiek detalizēti reglamentēta kārtība, kādā pasūtījums izpildāms, nevajadzētu šajā likumā pavirši, neprecīzi šīs lietas reglamentēt, un tādēļ es lūgtu atbalstīt Juridiskā biroja priekšlikumu, kurā izdarīta atsauce uz speciāliem likumiem. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Vai vairāk neviens nevēlas par šo panta daļu runāt? Nē. Lūdzu, komisijas vārdā, Bāna kungs? Nav. Tādā gadījumā lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsojot izteikt savu viedokli par 13.panta pirmās daļas redakciju, kura ir iesniegta. Lūdzu rezultātu! Par — 44, pret — 8, atturas — 7. Priekšlikums pieņemts. Paldies!

E.Bāns. Juridiskais birojs ierosina izslēgt 13. panta 2. un 3. daļu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav pret priekšlikumu izslēgt 13. panta 2. un 3. daļu? Iebildumu nav. Pieņemts.

E.Bāns. 4. daļā Juridiskais birojs ierosina vārdu “arbitrāža” aizstāt ar vārdu “tiesa”.

Sēdes vadītājs. Arī pret to deputātiem iebildumu nav? Paldies!

E.Bāns. 15. pantā 1. daļu Juridiskais birojs ierosina sekojošā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret likumprojekta 15. panta 1. daļas redakciju? Iebildumu nav. Pieņemts.

E.Bāns. Ierosinājums izslēgt 15. panta 2. daļu no Juridiskā biroja puses. Komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt priekšlikumam izslēgt 15. panta 2. daļu? Komisija to nav atbalstījusi. Vai deputāti piekrīt komisijas viedoklim? Piekrīt. Balsot vajadzības nav? Tiek pieņemta atbildīgās komisijas redakcija par 15. panta 2. daļu.

E.Bāns. Tālāk. 16. panta 2. daļu izteikt sekojošā redakcijā. Ierosina Juridiskais birojs, ko komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret 16. panta 2. daļu izteiktajā redakcijā nav? Paldies! Pieņemts.

E.Bāns. 18. pantu Juridiskais birojs ierosina izslēgt. Komisija neatbalstīja to, un komisijas ierosinājums ir izteikt 18. pantu sekojošā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas viedokli — neatbalstīt Juridiskā biroja priekšlikumu izslēgt 18. pantu — un vienlaicīgi, vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas 18. panta iesniegto redakciju? Nav. Tātad pieņemts.

E.Bāns. Tālāk. 11. lappusē ierosinājums ir svītrot 20. panta 2. daļu. Komisija to atbalstīja, un tas ir ietverts komisijas tālākajā redakcijā. Līdz ar to tālāk Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ierosināja šo pantu izteikt sekojošā redakcijā, kas ir trešajā ailītē un tālāk piektajā ailītē.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas iesniegto 20. panta redakciju? Iebildumu nav? Pieņemts.

E.Bāns. Tālāk Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā ierosināja papildināt likumprojektu ar pārejas noteikumiem sekojošā redakcijā, ko komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas slēdzienam, kurš neatbalsta iesniegto Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas pārejas noteikuma grozījumus? Piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim.

E.Bāns. Bet tālāk Juridiskais birojs iesniedz šos grozījumus citā redakcijā, ko komisija izskatīja un atbalstīja, ieslēdza kā pārejas noteikumu 1. punktu.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti atbalsta Juridiskā biroja iesniegto pārejas noteikumu pie likumprojekta? Atbalsta. Paldies! Pieņemts.

E.Bāns. 13. lappuse. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ierosināja papildināt pārejas noteikumus ar redakciju, kas ir tālāk tekstā, kā otro punktu

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas slēdzienam par pārejas noteikumu 2. punktu? Piekrīt. Pieņemts. Paldies!

E.Bāns. Komisija lūdz balsot par šo likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Grozījums likumā “Par pašvaldības uzņēmumu”” pieņemšanu trešajā, galīgajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 59, pret — 1, atturas — 2. Likums pieņemts.

E.Bāns. Paldies par pacietību!

Sēdes vadītājs. Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Par Latvijas Republikas, Igaunijas Republikas un Lietuvas Republikas līgumu par brīvo tirdzniecību ar lauksaimniecības precēm”. Ārlietu komisijas vārdā — Indulis Bērziņš, frakcija “Latvijas ceļš”. Lūdzu!

I.Bērziņš (LC). Cienījamais sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Kā jūs atceraties, pirms trim nedēļām mēs nobalsojām kopceptuāli par šo likumprojektu un attiecīgi par līguma ratifikāciju, un šobrīd tas ir sagatavots izskatīšanai otrajā, galīgajā lasījumā ar valodnieku korekcijām un redakcionāliem precizējumiem.

Un tāpēc es lūdzu to izskatīt atbilstoši pa pantiem un sākt ar nosaukumu, kur ir izdarīts redakcionāls precizējums jeb, teiksim, valstis samainītas vietām šinī tekstā, atbilstoši tam, kā šīs valstis ir līgumā, jeb, teiksim, līguma nosaukumā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret to, ka tiek izdarīti redakcionāli precizējumi likumprojekta nosaukumā? Iebildumu nav. Pieņemts.

I.Bērziņš. Redakcionālus precizējumus Ārlietu komisija izdarījusi arī 1. pantā.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas izdarītajiem redakcionālajiem precizējumiem likumprojekta 1. pantā? Piekrīt. Tātad pieņemts.

I.Bērziņš. Tieši tāpat 2. pantā ir izdarīti redakcionāli precizējumi.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret likumprojekta 1. panta redakcionālajiem precizējumiem? Nav iebildumu, tātad pieņemts.

I.Bērziņš. Tieši tāpat redakcionāli precizējumi attiecas uz trešo pantu.

Sēdes vadītājs. Vai arī attiecībā pret 3. panta redakcionālajiem precizējumiem deputātiem nav iebildumu? Iebildumu nav. Pieņemts.

I.Bērziņš. Tālāk. Komisija saņēma tikai vienu priekšlikumu attiecībā uz šo likumprojektu, kas attiecas uz līguma ratifikāciju, un šis priekšlikums nāk no kustības “Latvijai”. Ārlietu komisija 18. septembra sēdē izskatīja frakcijas “Latvijai” iesniegto priekšlikumu papildināt minēto likumprojektu ar 5. pantu, kuru jūs varat šeit redzēt un nolēma, ka konkrētā līguma attiecīgajos pantos — 11., 12., 13., 14. 15.pantā — cienījamie kolēģi, jūs paši varat iepazīties ar šo pantu redakciju, ir paredzēti konkrēti gadījumi, kuros ir paredzēta 16. pantā noteiktā aizsargājošo pasākumu pielietošanas kārtība. Ja kādas puses garantētās eksporta subsīdijas, atbalstot noteiktos uzņēmumus vai noteikto preču ražošanu, izkropļo vai apdraud konkurenci, tad, kā jūs saprotat, runa ir par to, par ko mēs visi šeit uztraucāmies, kad bija pirmais lasījums — par Lietuvu... vai arī izraisa puses saimnieciskās situācijas pasliktināšanos, kā tas ir 11. pantā, tad attiecīgi šī pretējā puse, Latvijā konkrētajā gadījumā, var tūdaļ rīkoties.

Otrkārt. Es gribu uzsvērt, ka šis priekšlikums, tā ideja ir varbūt visnotaļ laba, un tieši tādēļ Ārlietu komisija, kura nevar savas specifikas dēļ, jo mūsu jautājumi ir ārlietu jautājumi, izskatīt jautājumus, kas attiecas uz Lauksaimniecības likumu, tas ir ļoti specifiski, mēs, komisija, nosūtījām jau paši, ja gadījumā to kustība “Latvijai” grib, var izdarīt otru reizi, bet mēs paši nosūtījām šo kustības “Latvijai” priekšlikumu izskatīšanai attiecībā uz Lauksaimniecības likumu. Šinī likumā, kura nosaukums jau paredz to, ka tas ir par līguma ratifikāciju, mēs varam balsot par ratifikāciju vai pret ratifikāciju, mēs nevaram ielikt iekšā pantus, kas nosaka mūsu attieksmi pret lauksaimniecības attīstību, vai vienalga, sauciet to, kā gribat. Un tāpēc arī šis priekšlikums, kurš noteikti speciālistiem ir jāizvērtē Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā un jādod savs atzinums, šinī likumā, tieši no šā viedokļa, iekļaujams nav, un tāpēc Ārlietu komisija arī nobalsoja pret tā iekļaušanu šajā likumā, un mēs aicinātu kustības “Latvijai” pārstāvjus, kas ir iesnieguši šo priekšlikumu, diskutēt par to gan Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, gan tad, kad likums “Par lauksaimniecību”, kur ir paredzētas visas šīs iespējas ietekmēt, tiktu izskatīts šeit, plenārsēdē. Tāpēc mēs noraidījām šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies, Bērziņa kungs! Bet vai es būšu palaidis garām, vai mēs izskatījām arī redakcionālos precizējumus likumprojekta 4. pantā?

I.Bērziņš. Jā, es ceru, ka mēs izskatījām, bet katrā ziņā... es ceru, ka iebilžu nav nevienam.

Sēdes vadītājs. Paldies! Tas ir pieņemts. Tā... Debatēs, kolēģi, pieteikušies par apspriežamo jautājumu ir divi deputāti, bet līdz pārtraukumam mums ir septiņas minūtes. Ir pieteicies Kostandas kungs un Grīnberga kungs. Kostandas kungs, jums pietiks ar septiņām minūtēm, vai runāsiet pēc pārtraukuma?

Tā, nu tad... tā kā ar pagājušo pārtraukumu mēs sevi drusciņ apkrāpām, tagad varbūt kompensēsim.

Pirms pārtraukuma paziņojums Dzintaram Ābiķim — frakcijas “Latvijas ceļš” paziņojums par komisijas sēdi. Lūdzu!

Dz.Ābiķis (LC). Cienījamie kolēģi no Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas! Es lūdzu jūs uz komisijas sēdi tūlīt komisijas telpās. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Kolēģi, tiek pasludināts pārtraukums līdz pulksten 15.30.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Godājamie kolēģi, lūdzu, ieņemsim vietas sēžu zālē! Turpinām apspriest darba kārtības jautājumu likumprojektu “Par Latvijas Republikas, Igaunijas Republikas un Lietuvas Republikas līgumu par brīvo tirdzniecību ar lauksaimniecības precēm”.

Atklājam debates. Debatēs pieteicies Odisejs Kostanda, frakcijas “Latvijai” deputāts.

O.Kostanda (TKL). Godājamais priekšsēdētāj! Godājamie kolēģi! Es aicinu atbalstīt frakcijas “Latvijai” priekšlikumu, jo rūpīgi tomēr mums vajadzētu šodien izvērtēt, par ko mēs īsti balsojam un kādas tam būs sekas. Es kategoriski nepiekrītu Induļa Bērziņa apgalvojumam, ka šim mūsu priekšlikumam nav vietas šajā dokumentā. Tam ir vieta. Atcerēsimies nedaudz šā līguma tapšanas vēsturi un mērķus. 1996.gada 16.jūnijā trīs Baltijas valstu premjeri — Vehi, Šķēle un Stankēvičs — parakstīja līgumu “Par brīvo tirdzniecību ar lauksaimniecības precēm”. Līguma mērķi, protams, izklausās labi. Tie ir: izveidot brīvās tirdzniecības zonu lauksaimniecības pārtikas un zivju produktiem Baltijas valstīs, veicināt valstu savstarpējo saimniecisko sakaru attīstību, nodrošināt godīgas konkurences nosacījumus tirdzniecībā. Tātad uz šo mērķi attiecas mūsu frakcijas “Latvijai” priekšlikums — radīt labvēlīgus nosacījumus uzņēmējdarbības attīstībai un investīciju veicināšanai.

Latvijas valdība — gan Ministru prezidents Šķēle, gan zemkopības ministrs Dilba, gan īpašo uzdevumu ministrs Kiršteins — uzsver, ka šis līgums par brīvo tirdzniecību ar lauksaimniecības precēm nerada briesmas Latvijas lauksaimniecībai. Latvijas tirgus ir 2,5 mijoni cilvēku, Baltijas tirgus — 8 miljoni cilvēku, līdz ar to līguma ratifikācija esot izdevīga Latvijas pārstrādes uzņēmumiem un noteikti iegūšot it kā mazturīgie iedzīvotāji, arī pensionāri, jo pazemināšoties pārtikas produktu cenas. Līgums atbilstot arī valdības ārpolitikas virzienam uz iekļaušanos Eiropas Savienībā. Bet, kad mēs šodien balsojam, mums būtu jāatbild uz jautājumu — vai Latvijas zemnieki ar savu produkciju var konkurēt Baltijas valstu tirgū? Vai Zemkopības ministrija ir izstrādājusi aizsardzības mehānismu, kas pasargātu Latvijas zemniekus? Frakcija “Latvijai” uzskata, ka mums ir jāizanalizē, jāatrisina valstī virkne pamatjautājumu, kas nodrošina, es vēlreiz uzsveru, nodrošina līdzvērtīgus ražošanas un godīgas konkurences apstākļus visu Baltijas valstu ražotājiem. Tāpēc mēs iesniedzām šo savu priekšlikumu, un tam ir jābūt šajā dokumentā, ja mēs gribam, lai tie mērķi, kurus mēs šeit pasludinām, pret kuriem nekas nav iebilstams, tiešām realizētos un atbilstu mūsu tautas un mūsu valsts interesēm. Atbilstu mūsu lauksaimnieku interesēm.

Tāpēc uzskatām, ka jānodrošina, pirmkārt, Latvijas zemnieki ar lauksaimniecības ražošanas potenciālu — tehniku, ražošanas iekārtām, rezerves daļām par optimālām cenām, tas ir svarīgi, jo Lietuvā gandrīz pilnībā ir saglabāts lauksaimniecības ražošanas potenciāls, pat no Latvijas savulaik iepirktā tehnika. Taču daudziem Latvijas zemniekiem šobrīd saimniekošana ir jāsāk praktiski no nulles.

Mēs taču zinām, ka jauns traktors šobrīd maksā apmēram 8 tūkstoši līdz 10 tūkstosi latu, lietots traktors — 4 tūkstoši līdz 5 tūkstoši latu. Kombains maksā aptuveni 10 tūkstoši latu, arkls — 3 tūkstoši latu, un šo uzskaitījumu varētu vēl turpināt. Mēs zinām, ka vairumam zemnieku Latvijā nav līdzekļu šādas tehnikas iegādei.

Otrkārt. Jānodrošina vienādas elektroenerģijas un degvielas cenas visās Baltijas valstīs. Kā zināms, Igaunijā degvielas cena ir par 25 –30 procentiem zemāka nekā Latvijā. Lietuvā šo cenu starpība ir vēl lielāka.

Treškārt. Jārada vienādi kredītu saņemšanas noteikumi visās Baltijas valstīs. Latvijā kredītus iespējams saņemt praktiski, sākot tikai no 20 procentiem un ar augstāku likmi. Lietuvas zemnieki var iegādāties, saņemt kredītus ar 5 –7 procentu likmi gadā. Nav zināms, kā Latvijas valdība domā panākt lauksaimniecībai atvēlēto kredītu resursu izlīdzinājumu ar citām Baltijas valstīm?

Ceturtkārt. Jābūt vienādam valstu atbalstam lauksaimniecībai. Tas ir tieši tas, ko prasa frakcijas “Latvijai” priekšlikums. Kā zināms, Lietuvā subsīdijas 1996.gadā sastādīja 65,7 miljonus latu, kas ir 10 procenti no Lietuvas budžeta, bet Latvijā lauksaimniecībai šogad ir atvēlēti tikai 4 miljoni latu jeb viens procents no budžeta.

Piektkārt. Baltijas valstīs ir jābūt vienādām iepirkumu cenām lauksaimniecības produkcijas pārstrādes uzņēmumos. Latvijā nepārtraukti krītas cenas atsevišķiem produkcijas veidiem — gaļas ražošanā, daļēji arī piena ražošanā.

Sestkārt. Nosakāmas vienādas nodokļu atlaides un atvieglojumi lauksaimniekiem, ņemot par pamatu, piemēram Lietuvas pieredzi. Lietuvā vietējā ražojuma pārtikas precēm pievienotās vērtības nodoklis ir 9 procenti, bet importa precēm pievienotās vērtības nodoklis ir 18 procenti.

Kā zināms, Latvijā arī vietējā ražojuma pārtikas precēm pievienotās vērtības nodoklis ir 18 procenti. Mēs neredzam kādu valdības diferencētu pieeju šim jautājumam, lai padarītu mūsu lauksaimniekus, mūsu lauksaimniecības produkcijas ražotājus līdzvērtīgus un konkurētspējīgus ar kaimiņvalstīm.

Septītkārt. Nav mazsvarīgi arī tas, ka pat pie vienāda preču cenu līmeņa Latvijā un Lietuvā lietuviešiem ir izdevīgi vest savu produkciju uz Latviju. Un lietuvieši gūst šobrīd 50 procentu peļņu, mainot valūtu un iegādājoties preces pēc tam savā valstī. Tā-dēļ mūs nepārliecina Šķēles argumentācija, ka Latviju nepārpludinās Lietuvas preces.

Redzam arī virkni citu smagu problēmu, ar kurām neizbēgami saskarsies Latvijas lauksaimnieki pēc līguma ratifikācijas. Un tās ir: Lietuvā ir divas līdz divas ar pusi reizes lielāks lauksaimniecības produkcijas kopapjoms, salīdzinot ar Latviju, Latviju pārpludinās Lietuvas un Igaunijas lauksaimniecības preces, un rezultātā tiks bremzēta Latvijas lauksaimnieciskā ražošana un eksporta potenciāls, un tādējādi Latvija var pārvērsties par lauksaimniecības produktu importētāju valsti. Acīmredzot Latvijā samazināsies pārtikas produktu mazumtirdzniecības cenas. Piena pārstrādes uzņēmumi tātad var noteikt tik zemu piena iepirkuma cenu, ka zemniekiem Latvijā neatmaksāsies vairs turēt govis. Un šī iemesla dēļ nebūs izdevīgi nodarboties arī ar gaļas ražošanu.

Smagas problēmas ir gaidāmas arī graudkopībā. Tāpēc frakcija “Latvijai”, iesniedzot šo priekšlikumu, uzskata, ka Latvijai ir jāizstrādā un jāīsteno bezdarba likvidācijas programma un ražošana ir nevis jābremzē, bet jāattīsta. Tikai tad, ja Latvijas lauksaimniecība spēs sekmīgi izturēt konkurenci Baltijas valstu tirgū, iespējama reāla Latvijas iekļaušanās Eiropas Savienības kopējā lauksaimniecības politikā. Tikai tad Latvija pierādīs, ka tai ir svarīga Latvijas lauksaimniecības attīstība, Latvijas zemnieku nākotne.

Frakcija “Latvijai” uzskata, ka šobrīd mūsu valsts valdība nav veikusi nepieciešamos pasākumus, lai Latvijas lauksaimniecība spētu izturēt konkurenci Baltijas valstu iekšējā tirgū. Šobrīd Latvija nav gatava tam, lai sekmīgi, neapdraudot mūsu lauksaimnieku intereses, mūsu valsts intereses, īstenotu līguma par brīvo tirdzniecību ar lauksaimniecības precēm noteikumus. To varētu darīt tikai tad, ja šodien Saeimas deputāti nobalsotu un pieņemtu frakcijas “Latvijai” priekšlikumu, kas nosaka, citēju: “Ministru kabinetam pirmos divus gadus pēc līguma stāšanās spēkā nodrošināt tādu valsts atbalsta līmeni lauksaimniecībai Latvijā, kas nav zemāks par attiecīgo atbalsta līmeni Lietuvā un Igaunijā. Šis ir loģisks un skaidri argumentēts priekšlikums. Es lūdzu Saeimu par to nobalsot, jo citādi, es domāju, nepārdomāti nobalsojot šodien par šī līguma ratifikāciju, mēs varam radīt ļoti ļoti smagas sekas valsts lauksaimniecībai un mūsu valsts turpmākajai attīstībai kopumā. Es lūdzu balsot par frakcijas “Latvijai” priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Edmunds Grīnbergs, frakcijas “Latvijai” deputāts. Lūdzu!

E.Grīnbergs (TKL). Cienījamie deputāti! Jebkurās reformās, ko paredz veikt valdība, jāņem vērā tautas absolūtā vairākuma intereses. Pašreiz, sasteigti apspriežot un ratificējot Saeimā tādu līgumu un tā nosacījumus, tiek ņemts vērā tikai nelielas daļas iedzīvotāju viedoklis. Laikā no likumprojekta pieņemšanas pirmajā lasījumā, kaut gan ir pagājis jau vesels mēnesis, vēl nav pat uzsākta visu triju valstu ministriju pārstāvju tikšanās informācijas apmaiņai un līguma kontrolei. Ir izveidotas tikai darba grupas veterinārā dienesta un pārtikas kontroles dienesta darbības saskaņošanai. Šeit vietā ir atzīmēt, ka iedalītie budžeta līdzekļi šo darbību ievērojami ierobežos, jo šogad valstij ir piešķirti līdzekļi tikai 10%—12% no nepieciešamā veterinārā dienesta vajadzībām, un netiek nodrošināta pat minimālā pretepizotisko pasākumu izpilde, nemaz nerunājot par Eiropas Savienības valsts standartiem atbilstošas lipīgo slimību diagnostikas bāzes izveidošanu.

Vai Latvijā ir sociālās aizsardzības sistēma tām zemnieku saimniecībām un tiem lauksaimniecības uzņēmumu darbiniekiem, kuri šādas valdības politikas rezultātā paliks bez iztikas līdzekļiem? Valstī sociālā spriedze pieaug.

Nevar piekrist zemkopības ministram, ka, ražošanas problēmas risinot, nav jāņem vērā sociālās problēmas. Uzskatu, ka šie jautājumi ir savstarpēji pakārtoti. Latvijā sevi varam apgādāt ar lauksaimniecības produktiem pilnībā, bet netiek radīti atbilstoši priekšnoteikumi, lai to īstenotu.

Nav saprotams Zemkopības ministrijas valsts sekretāra šorit sacītais Latvijas radio, ka ražošanas apstākļi starp Baltijas valstīm pašreiz ir vienādi. Ja ņemam vērā kaut vai dabas apstākļus, tad redzam, ka reljefs Latvijā ir visneizdevīgākais. Zemes novērtējums viszemākais. Pārmitrās augsnes visvairāk ir Latvijā.

Pirms reformām, tas ir, astoņdesmito gadu beigās, ražošanas apjoms Baltijas valstīs bija sekojošs: Lietuvā saražoja divas trešdaļas no kopējā cukurbiešu daudzuma, linu un augļu, un ogu daudzuma. Un pusi no piena, graudu un gaļas daudzuma. Lietuvā lauksaimniecības politika vērsta tautas vairākuma interesēs. Tur tika novērsta lauksaimniecības uzņēmumu izpostīšana. Tika veikta zinātnes potenciāla saglabāšana. Nekad nav sludināta ideja par lauksaimniecības nevajadzību, bet uzskata, ka lauksaimniecība ir stratēģiski svarīga nozare, aizpilda vienmērīgi valsts teritoriju ar iedzīvotājiem, tā aizsargājama kā tautas dzīves pamats. Ir arī citas atšķirības. Subsīdiju apjomā, kā šeit jau minēja, uz lauksaimniecībā izmantojamās zemes hektāru, cenu atbalsta politika, infrastruktūra, tās attīstīšana blakus ražošanai. Kredītu subsidēšana, piemaksas pie mazproduktīvām zemēm. Simtprocentīga atšķirība pievienotās vērtības nodokļu iekasēšanā, atšķirības energoresursu cenās un citas. Vai tie ir vienādi ražošanas apstākļi?

Vairāk nekā pārliecinoši varu teikt “nē”. Ja Latvijā nesāks īstenoties valsts pasākumu komplekss ražošanas apstākļu atšķirības novēršanai, neizbēgami lauksaimniecības produkcijai pazemināsies iepirkuma cenas. Samazināsies ražošanas apjoms. Nenoslēdzot jau esošo līgumu, neratificējot to Saeimā, jau Zemkopības ministrijas pārstāvji prognozē kviešu graudu cenas pazemināšanos no 1996.gada ražas nākamajā ziemā. To visu summējot, frakcija “Latvijai” ierosina papildināt likumprojektu ar sekojošo, ar to, ar ko jau jūs iepazīstināja iepriekšējais runātājs, tas nozīmē — iestrādāt pārejas noteikumus, ieviest kārtību lauksaimniecības produkcijas tirgū, aizsargājot vietējo ražotāju pret ārvalstu un ne tikai lietuviešu subsidēto produkciju. Tieši šo noteikto subsīdiju atbalstu palielināt vismaz līdz 20 miljoniem latu. Ražošanas tehnoloģijas pilnveidošanai, produkcijas konkurētspējas paaugstināšanai. Kredītprocentu daļas segt no valsts budžeta līdz Lietuvas līmenim. Pievienotās vērtības nodokli samazināt arī līdz Lietuvas līmenim.

Piektais. Jāaprēķina zaudējumi, kādus cietīs Latvijas lauksaimnieki Latvijas un Lietuvas valūtu dažādu kursu rezultātā. Visu trīs Baltijas valstu centrālām bankām jāizstrādā konkrēts valūtu kursa regulēšanas mehānisms, lai atsevišķu valstu iedzīvotāji neciestu zaudējumus. Šie nosacījumi ir tikai daļa, kura ir jāatrisina, lai sagādātu visās valstīs vienlīdzīgus ražošanas apstākļus. Frakcija “Latvijai” iestājas par godīgu konkurenci ražotāju vidū un tādēļ aicina atbalstīt mūsu iesniegto priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Gundars Valdmanis, Latvijas Vienības partijas frakcija.

G.Valdmanis (LVP). Godājamais Prezidij! Tautas pārstāvji un deputāti! Tad, kad var, tad labāk ir ar jautrību un ar prieku pie darba ķerties. Bet šoreiz tā lieta ir tik dziļa un tik bēdīga, ka nez vai pat negribētos raudāt. Es nezinu, kā jūs iekustināt, bet jūs zināt no tā, ko frakcija “Latvijai” saka un daudzi citi ir teikuši, ka šis līgums ir bilnīgi bezjēdzīgs. Tur var no viskautkādiem cipariem viskautkādīgi skatīties, kur mēs gribam iet, mums šodien ir pasūtījums mūsu laukus pataisīt par tuksnesi, un, ja mēs šodien to izdarīsim, tad laukos darba vietas vairs nebūs un nāks vekseļu tirgus. To es jums apsolu. Un par grašiem mūsu lauku zemes aizies citu īpašumā. Tie, kas strādās, strādās par tām algām, uz kurām beidzamās valdības ir mūs nodzinušas. Latviešu tauta būs ubagu tauta savā vēsturiskajā zemē, un vainīgi būsim mēs. Es jūs aicināju uz preses konferenci šorīt, cerēdams, ka jūs atnāksiet un skatīsieties lauksaimniekiem acīs, bet atnāca Kide, atnāca Vienības partija, atnāca Grinovska kungs. Es vakar dažus no tiem lauksaimniekiem vedu pa mūsu frakcijas namu, un bija kauns, cik braši runāja un cik maz solīja darīt, kā aprunājās. Es saprotu, pasūtījums ir dots, un laikam tie, kas mūs pārvalda šajā zemē, pieprasa, lai mēs mūsu laukiem uzliekam to cilpu. Tiek runāts, ka būs izglītības mehānisms, aizsardzības mehānisms, kad viss ir pārskatīts un viss ir redzams. Mums vakar premjera kungs paskaidroja, ka nē, nebūs bezdeficīta budžets. Tad saprotiet, ka nauda tādā apjomā, kas ir vajadzīgs priekš izdevumu izlīdzināšanas, vienkārši nav un nebūs. Saprotat kaut ko, mīļie draugi, ja jums ir sirdsapziņa, šī doma nebija jūsu partijas platforma, jūs neesat nekādā veidā solījuši vēlētājiem šito grēku pret mūsu tautu. Kāpēc jūs gribat būt līdzvainīgi šim nežēlīgam sitienam? It kā mēs būsim tiesiska valsts, tiesu struktūras nedarbojas, prokuratūra nedarbojas. Es jums pateikšu, ka šitā cilpa uz laukiem darbosies. Un mēs zinām, cik Šķēles kungs godprātīgi attiecas pret tiem, kas ir nelaimē. Tāpēc ka viņš un viņa kolēģi iztaisīja problēmu, bet tiem kombainu īpašniekiem tā problēma paliek. Neviens neiet palīgā. Jūs zināt, cik godprātīgi beidzamās valdības izturējās pret tiem, kas ielika naudu Latvijas labākajā un drošākajā bankā un vēl vienā drošākā bankā, un vēl drošākās bankās. Jums ir tikai bijušas drošākas bankas. Cik godprātīgi mēs izturamies pret tiem, kurus mēs iedzenam nelaimē? Es nezinu, Dievs man nav devis to spēju. Es gribētu viņu atrast. Jūs iekustināt, lai tā nejēdzība nenotiktu. Lai mēs nebūtu ar viņu saistīti. Kas jūs dzen? Kāpēc? Ko jūs no tā gūsiet, ja mūsu lauki tiks iznīcināti? Un kurš no jums var šaubīties, ka tas ir tas mērķis, labi sagatavots, un ka tas nāk virsū, ka tas neapšaubāmi nāk virsū, ja mēs to nepareizo pogu piespiedīsim. Ko es varu darīt? Ko es varu izmainīt, lai tas nenotiktu? (Starpsauciens: “Atbalstīt frakciju “Latvijai””.)

Es frakcijas “Latvijai” priekšlikumu atbalstu. Ja patiešām ir domāts tas, par ko nauda netiek parādīta budžetā, ka mēs samazināsim mūsu ražotāju izmaksas uz Lietuvas līmeni, ka mums būs tās struktūras, lai viss ietu labi un kārtīgi, tad izveidosim tās vispirms. Ja šis ir vajadzīgs, lai mēs tiktu Eiropā, bet, ja Kiršteina kungs mums stāsta, ka mēs tiksim Eiropā varbūt pēc pieciem vai sešiem gadiem, tad ievedīsim šito likumu. Mums ir laiks izveidot tās lietas, ko frakcija “Latvijai” prasa. Saprotat, ka šeit loģika nevalda. Šeit valda asiņu kāre. Mūsu lauksaimnieku asinis kāds ir iekārojis un grib, un prasa, un lūdz, lai jūs piespiežat to pogu, un tad ir cauri. Bet ir jautājums, vai mums ir atļauts 200 tūkstošiem cilvēku vai vēl vairāk iznīcināt dzīvi. Un, ja mums ir atļauts, vai mēs to gribam darīt. Es nezinu, ko darīt. Atbalstīt frakciju “Latvijai” būtu viegli, ja ar to pietiktu. Aizbraukt prom no Latvijas. Tas arī nekā nelīdzētu. Bet es Šķēles kungam apsolu, ka mēs šito likumu vairs neaiztiktu un aizsūtītu prom. Es nezinu, ko es varētu darīt. Es jums tikai lūdzu — nedariet šito nejēdzību. Mēs taču visi saprotam, ka šeit nav nekāda loģika aiz šitā gājiena. Nav nekas no solītiem aizsardzības mehānismiem un nebūs. Man vakar stāstīja, ka vairāki gudri kungi, kas pārvalda savas grupiņas Saeimā, satikās runāt par Saeimas nākotni ar valdību un nolēma apmēram tā, ka tomēr Šķēles budžetu un problēmu ir jāaptur vienu laiku, jo mēs jau esam politiski līķi kļuvuši. Ja mēs iesim tagad pie cilvēkiem uz nākošo balotējumu, tad uzvarēs sociālisti, paliks vēl kādi pieci vai seši ceļinieki, un kur tad Latvija aizies? Bet es jums lūdzu — nepaliksim par tiem... O, atvaino, frakcija “Latvijai”arī, it kā jums ir nākotne. Tā stāstīja, ka Zīgeristi, sociālisti un kādi pieci “Latvijas ceļinieki” izdzīvos šito kautiņu. Bet vai tad mēs gribam kļūt par politiskiem līķiem? Un es jums pasaku, ja mēs šito likumu laidīsim cauri, tad mums ir jābūt politiskiem līķiem. Mūsu dzīvības nav svētākas kā tās dzīves, kuras mēs iznīcināsim laukos. Un nedrīkstētu būt. Grīga kungs, kur tā runa, ka jūs ar pistoli staigāsiet tautas priekšā laukos, ir kļuvis zūdīgāk. Un kā jūs balsosiet šodien? Jūs nāksiet arī uz tribīni un... O, viņš pats taisīs pašnāvību, es saprotu, labi. Kur šitie lauku varoņi? Mēs vienreiz sasaucāmies par to akcīzes nodokli, bet tad mūs piemānīja, un tagad mēs esam pie pilnīgas lauku iznīcināšanas pienākuši klāt, un vēl daži smejas.

Sēdes vadītājs. Valdmaņa kungs, es ļoti jūs lūdzu un aicinu runāt par apspriežamo jautājumu.

G.Valdmanis. Par kuru jautājumu? (Zālē skaļi smiekli, aplausi.)

Sēdes vadītājs. Par Igaunijas Republikas, Latvijas Republikas un Lietuvas Republikas līgumu par brīvo tirdzniecību ar lauksaimniecības precēm. Par šo jautājumu.

G.Valdmanis. Tas jautājums ir tik plašs, ka mēs visi saprotam, kur tas ved. Varbūt jūs ne, Daudiša kungs, bet es domāju, ka jūs saprotat gan. Jūs esat no vecās gvardes, un jūsu sapratne ir diezgan dziļa. Kas šeit notiek? Mēs tiešām, mums ir uzdots tagad paspiest to pogu, iznīcināt to tautu un bravo. Un kurš no mums būs ar mieru to darīt? Daudiša kungs negrib saprast. Mēs it kā runājam par brīvu tirgu, it kā runājam par Baltijas valstīm, bet mēs runājam par Tēvzemi un par brīvību. Visas foršas lietas. Bet saliekat šito nejēgu kopā, mūsu lauksaimnieki nevar par 20 procentiem lētāk ražot, kamēr mums ir tāda cenu struktūra, kā ir. Mums nedos to dotāciju jeb cenu struktūras izmaiņas, kas ir vajadzīgas, lai varētu konkurēt. Viņiem šitas likums ir nāvessods. Un kā tas būs likums, tā mums jādzīvo likumīgi. Kāds ir risinājums?

Pirmais ir, ka mēs balsojam pēc sirdsapziņas un neņirgājamies par to.

Otrais ir, ka mēs norobežojamies no tiem, kas mums liek šitādu lietu darīt. Lai tie politiskie līķi, kas būs politiskie līķi, lai viņi iet no mums prom šodien. No valsts kases izmaksāsim viņiem to algu, kamēr būs nākošās vēlēšanas. Tie, kas nevar parakstīties, ka viņi balsos pēc savas sirdsapziņas un ne pēc pasūtījuma, viņiem nav tiesību šajā zālē sēdēt. Es jums tikai varu lūgt — ieskatieties jūsu sirdī un jūsu prātā. Padomājiet, ko mēs darām, un es tikai lūdzu Dievu, ka jūs nedarīsiet to, ko jums lūdz — to pasūtījumu, ka jūs piespiežat to pogu, ar kuru latviešu laukiem būs gals. Visas mūsu dziesmas, viss mūsu patriotisms, viss par nezin ko, tas viss pa burbuli. Ja mēs kopumā nospiedīsim to pogu, kas uzvedīs šito ļaunumu mūsu laukiem, mūsu tautai, mūsu zemei. Paldies!

Sēdes vadītājs. Kārlis Čerāns, frakcijas “Latvijai” deputāts.

K.Čerāns (TKL). Cienījamo sēdes vadītāj! Godātais Ministru prezidenta kungs! Godātie deputāti! Es runāšu tiešām pilnīgi konkrēti par šo frakcijas “Latvijai” priekšlikumu, un mēs uzskatām šī priekšlikuma pieņemšanu par nepieciešamu priekšnoteikumu šī brīvās tirdzniecības līguma ratifikācijai. Tā ir mūsu pozīcija, kā mēs nedrīkstam dzīt ķīli savā sabiedrībā starp dažādiem cilvēku slāņiem. Mums ir jācenšas panākt savstarpējo solidaritāti. Un tas nozīmē, ka, slēdzot šādu līgumu, mums ir nepieciešams paralēli dot garantijas zemniekiem, ka mēs veiksim konkrētus solidārus zemniecības atbalsta pasākumus. Ja šādi pasākumi netiks veikti, tad šī līguma ratifikācija var izrādīties mūsu tautai kritiska. Mēs uzskatām, ka šī līguma ratifikācija un garantiju sniegšana zemniecībai ir jādara ar vienu balsojumu. Jo ja mēs tagad ratificēsim līgumu bez šīm garantijām zemniecībai, tad pēc tam Bērziņa kungam un citiem var aizmirsties, kā dot šīs garantijas un vai tās vispār ir jādod. Un var aizmirsties dot šo nepieciešamo atbalstu tad, kad mēs skatīsimies Lauksaimniecības likumu. Tādēļ mēs uzskatām par ļoti būtisku to, ka šis mūsu priekšlikums tiek iestrādāts tieši šajā likuma projektā, un mēs to pieņemam vienlaicīgi ar to, ka mēs ratificējam šo brīvās tirdzniecības līgumu.

Bērziņa kungs nāca ar iniciatīvu šo priekšlikumu iekļaut Lauksaimniecības likumā. Nav jau pretrunu, no vienas puses. Un es aicinātu Bērziņa kungu arī balsot par analoģiskām normām tad, kad tās parādās lauksaimniecības likumā. Bet tikai kas attiecas uz šo konkrēto iniciatīvu, tad tā diemžēl ir nākusi par vēlu no Bērziņa kunga puses, proti, tā ir Tautsaimniecības komisijā ienākusi jau tad, kad trešajā lasījumā priekšlikumu iesniegšanas termiņš Lauksaimniecības likumam bija garām. Bet tas, protams, nenozīmē, ka nav nekādu iespēju šeit Lauksaimniecības likumā dot zemniecībai kādu atbalstu.

Tautas kustība “Latvijai” ir iesniegusi tur savus priekšlikumus. Mums ir priekšlikumi gan par augstu produkcijas kvalitātes standartu ieviešanu, gan arī par mērķkredītiem zemniekiem, kas ir garantēti ar samazinātām procentu likmēm, gan arī mums ir priekšlikums, ka Latvijas vēstniecībām ārvalstīs ir jāpalīdz veidot Latvijas uzņēmumiem ārējos ekonomiskos sakarus. Gan ievācot un apkopojot ārvalstu tirgus un tehnoloģisko informāciju, gan arī veicot Latvijā ražotās produkcijas reklamēšanu un popularizēšanu ārvalstīs. Es tiešām aicināšu visus deputātus, arī skatot Lauksaimniecības likumu, atbalstīt šos mūsu priekšlikumus. Šobrīd, kā jau minēju, es aicinu veikt nepieciešamos solidaritātes pasākumus ar zemniecību, lai dotu iespēju tai vēl šobrīd neiznīkt un attīstīties tālākā perspektīvā, un nobalsot par šo frakcijas “Latvijai” priekšlikumu. Mēs nevaram iet pāri savas tautas līķiem tikai tāpēc vien, ka daži pārstrādes uzņēmumi varētu dabūt lētāku, nu, produkciju, lētākas izejvielas. Paldies, es aicinu balsot par šo frakcijas “Latvijai” priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Aleksandrs Kiršteins, LNNK un LZP frakcijas deputāts. Lūdzu!

A.Kiršteins (LNNK, LZP). Godājamais Prezidij! Godājamie deputāti! LPSR laikos visa Latvijas produkcija praktiski tika izvesta. Latviju varēja apgādāt ar pārtiku viens pats Dobeles rajons. Protams, ka varbūt šī izvēle nebija tik liela, kvalitāte nebija pietiekama, pārtika bija vienveidīga, bet galvenokārt apmēram viens Dobeles rajons ar savām saimniecībām varēja pilnībā apgādāt Latviju ar pārtiku. Cik bija saimniecību Dobeles rajonā? Pāris desmit kolhozi un daži sovhozi. Vai tagad tāda apjoma Latvijas rajons nevarētu apgādāt Latviju ar pārtiku, protams, ka varētu, un tirgus ekonomikas apstākļos vēl daudz labāk. Jautājums ir — ko darīt pārējiem ražotājiem šajā situācijā? Atbilde var būt tikai viena — palielināt eksportu. Ja mēs varam un ja mēs gribam, un es ticu, ka mēs varam to izdarīt, saglabāt desmitiem tūkstošu zemnieku saimniecību, augstvērtīgu ražotāju zemnieku saimniecību Latvijā, tad pirmais un galvenais — ir jāorientējas uz eksporta palielināšanu, jo šīs zemnieku saimniecības Latvijā var saražot produkciju desmitiem miljonu patērētāju, vairākiem desmitiem miljonu. Un tas nav tikai viens pats Sanktpēterburgas reģions ar 8 miljoniem, bet tas ir, protams, arī Baltijas tirgus ar 8 miljoniem konkurences apstākļos, un attiecīgi pārējās valstis, tajā skaitā viss Eiropas Savienības tirgus. Kas tad ir tas, kas varētu palīdzēt šiem desmitiem tūkstošu zemnieku šeit? Vai valsts regulēta sīkmanīga iejaukšanās, kā bija savā laikā, teiksim, kolhozos, sovhozos, ar dažāda veida subsīdijām, palīdzībām. Jā, nenoliedzami ir vajadzīgas dažādas mērķprogrammas, un tās ir arī izstrādātas pašreiz Zemkopības ministrijā, bet galvenais acīmredzot ir makroekonomikas sakārtošana, un zemniekiem vispirms ir vajadzīga brīvība un iespēja pašiem izlemt ko viņi grib ražot, kādā veidā viņi var ražot, viņi var izlemt tikai, ja viņiem ir iespējas saņemt pietiekamā daudzumā lētus kredītresursus. Šeit ļoti kvēli runāja Zīgerista partijas pārstāvis Kostandas kungs, kurš balsoja arī par šo brīvo zemes tirgu. It kā atraujot šīs dažādās lietas — lēti kredītresursi, normāla hipotēku banku darbība un dažādi mākslīgi apgrūtinājumi, kurus mēs nepārtraukti uzliekam šeit, lai būtu šis zemes tirgus. Es negribu tagad runāt un arī nenovirzīšos no šīs tēmas, bet es gribētu tikai pateikt, ka galvenais, kas ļaus saņemt normālus kredītresursus, vispirms ir bezdeficīta budžets. Ja kāds šeit domā citādi, lai nāk un pierāda, kādi bija šie kredītprocenti pagājušā gadā un kādi šie kredītprocenti ir pašreiz. “Laukkredītā” jūs varat reāli šo naudu saņemt, protams, 12 vai 14 procenti nav zemi procenti, 18 vai 20 procenti uzņēmējiem pilsētās arī nav zemi procenti, bet tas ir daudz labāk nekā 30, 35 vai 40 procenti, kā gadu iepriekš. Ja mēs gribam atgriezties pie šīs politikas, kāda bija, protams, mēs varam šeit runāt, ka nav vajadzīgs bezdeficīta budžets, ka mums ir jāaizņemās nauda, šī nauda mums ir jāsadala subsīdijās, jārada inflācija, mēs nonāksim tieši turpat, kur mēs bijām.

Otrs. Es gribētu pateikt, ka, neskatoties uz šeit dažādos politpulciņos gūtajām atziņām, kuras klāstīja Kostandas kungs, es gribētu atgādināt, ka lauksaimniecības eksporta produkcijas kvalitāte nav tikai tīrā lauksaimnieciskā ražošana, bet šī eksporta potenciālā attīstība un izmaksas būs atkarīgas arī no transporta izmaksām, šīs izmaksas būs atkarīgas no enerģijas izmaksām, arī no reklāmas izmaksām radio un televīzijā, arī no algām kā ražošanas izmaksas būtiskas sastāvdaļas, un jāsaka, ka Latvijā diemžēl mums ir pašreiz viens no augstākajiem algu līmeņiem, salīdzinot ar algām Lietuvā. Arī no iesaiņojuma, kādā veidā tas tiek pasniegts, cik tas ir pievilcīgs, jo iesaiņojums un reklāma ir būtiska šī konkurences palielināšanas faktora sastāvdaļa. Viena no būtiskākajām. Es negribētu teikt šeit, ka latviešu uzņēmēji, kas strādā kopā ar šo lauksaimniecības infrastruktūras attīstīšanu, vai latviešu mākslinieki, vai latviešu, teiksim, cilvēki, kas iesaistīti šajā reklāmā, būtu mazākspējīgāki par igauņiem vai lietuviešiem. Nekādā gadījumā nē. Tad mēs saprotam, ka Latvijas produkcijas konkurētspēja veidojas no dažādiem saskaitāmajiem, kur tiešā lauksaimnieciskā ražošana ir tikai viens faktors.

Otrs. Ja mēs gribam, un es domāju, ka neviens šeit zālē nenoliegs, ka mēs gribam iekarot reģionu ar desmitiem miljonu tirgu, jo pretējā gadījumā mums šeit vispār nevajadzētu diskutēt, tad mums ir jebkurā gadījumā šeit jāapzinās, ka pirmais solis ir šis Baltijas reģiona tirgus. Jā, 8 miljoni, tā ir cīņa un tā ir konkurence, un, jo ātrāk mēs to sāksim, jo ātrāk mēs viņā norūdīsimies.

Nākamais. Es domāju, ka jūs bijāt tikko nesen notikušajā lauksaimniecības pārtikas produktu izstādē, kas notika “Skonto” izstāžu paviljonā, kur bija pārstāvētas Latvijā esošās un strādājošās firmas un uzņēmumi Lietuvā, kā arī tie ārzemju uzņēmumi, kas darbojas pašreiz Latvijā. Un personīgi man, uz mani ļoti lielu iespaidu atstāja “Rīgas miesnieka” paviljons. “Rīgas miesnieks” ražo kādus 80 produkcijas veidus, dažādus gaļas izstrādājumus. Tos tur varēja salīdzināt un salīdzināt ar “Kauņas miesnieka” produkciju, no kā šeit tik ļoti daudzi baidās. Es gribētu teikt šeit ar pilnīgu pārliecību, ka Latvijā ražotā gaļas produkcija ir daudzveidīgāka, tā ir kvalitatīvāka, un arī cenu diapazons, tātad gan lētākās cenas, gan augstākās cemas, šis diapazons ir lielāks, un šajā lēto cenu diapazonā jūs varat atrast kvalitatīvākus produktus, manā izpratnē, nekā, teiksim, mūsu konkurentiem. Es izlasīju ar lielu uzmanību daudzus rakstus gan “Lauku Avīzē”, gan “Neatkarīgajā Rīta Avīzē”, un godājamais Boruka kungs tur bija uzrakstījis vairākus rakstus, piemēram, par to, ka Lietuvā pašreiz esot uzkrājušies simtiem un tūkstošiem tonnu piena produktu izstrādājumi, tajā skaitā — siers. Mīļie deputāti, nebaidieties, nav tie laiki, kad cilvēki ēda vienu vai divas šķirnes, pašreiz ir vairāki tūkstoši šķirņu, un katrs izvēlas to, kas viņa sirdij ir tuvāks. Un mēs varam pārdot gan savu sieru, gan sviestu, es vēlreiz atkārtoju, ne tikai Baltijas tirgū un Krievijā, bet Eiropas Savienībā, un noteicošais jau šeit nav valsts subsīdijas, bet noteicošais ir kvalitāte un dažādi sanitārie standarti, kas mums ir jāievēro. Un jo ātrāk šis Baltijas tirgus būs, jo ātrāk šie ražotāji būs spiesti šos standartus ievērot. Viņiem nāks par labu šie standarti un šī cīņa. Es gribētu faktiski nobeigumā atgādināt vēlreiz, ka maza inflācija, zemi hipotēku bankas kredītu procenti, jaunu darbavietu radīšana — tas ir galvenais, kas ir vajadzīgs lauku infrastruktūras attīstīšanai. Ir viena cita lieta, kas ir ļoti būtiska. Es gribētu piekrist šeit teiktajam, ka ir jāizveido kopīgas, teiksim, elektrolīnijas ap Baltijas jūru, un šīs cenas turpinās izlīdzināties. Protams, ka ir jāstrādā pie tā, lai šajā kopējā tirgū būtu vienādas enerģijas izmaksas, lai būtu, lai izlīdzinātos šīs darba algas, lai konkurētspēju galvenokārt noteiktu katra ražotāja izdoma un darba mīlestība. Lai izlīdzinātu visas šīs cenas, lai notiktu visi šie procesi, mums ir ne tikai kā pirmais solis jāpieņem šis brīvās tirdzniecības līgums, mums jāiet ir tālāk un jādomā par vienotas muitas ūnijas izveidošanu. Un agri vai vēlu nenoliedzami izlīdzināsies šīs cenas gan enerģijai, gan visam pārējam, bet, ja mēs pašreiz sāksim atlikt vai sāksim šeit, teiksim, ieviest šāda tipa labojumus, nodrošināt tur divos gados vai septiņos gados kaut kādu līmeni, tad nodrošināsim. Sāksim nodrošināt ar to, ka radīsim mazāko inflācijas procentu Latvijā, kurš jau ir pašreiz, apstiprināsim bezdeficīta budžetu, radīsim labākus apstākļus kredītu saņemšanai, skatīsimies, vai mums vēl ir jārada tādi paši apstākļi kā Lietuvas un Igaunijas ražotājiem. Es esmu optimists, es ceru, ka Latvijā šie apstākļi būs labāki, jo mums ir pašreiz zemāka inflācija, tāpēc es aicinu, pirmkārt, neatbalstīt šo Zīgerista partijas labojumu un, otrkārt, nobalsot par šo līgumu, lai mēs varētu iet tālāk uz muitas ūniju un uz pārējiem sadarbības procesiem. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Aivars Endziņš, par Kārtības ruļļa pārkāpumiem. Lūdzu!

A.Endziņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Kārtības ruļļa 70.pants saka, ka runātājs nedrīkst novirzīties no apspriežamā temata. Mēs esam izskatījuši visus četrus pantus, un pašreiz ir sākta diskusija par frakcijas “Latvijai” priekšlikumu, bet debates mums pašreiz iet tāpat, kā tās būtu konceptuālā apspriešanā pirmajā lasījumā. Es tāpēc aicinātu jūs vadīties pēc 73.panta, kas dod jums tiesības pārtraukt runātāju un izteikt viņam piezīmi, jo šeit ir atsauksme uz 70.pantu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Odisejs Kostanda, frakcijas “Latvijai” deputāts. Otro reizi.

O.Kostanda (TKL). Godājamais priekšsēdētāj! Godājamie kolēģi! Frakcijas “Latvijai” priekšlikums ir gan loģisks, gan nepieciešams, gan pietiekami argumentēts. Tas, ko šeit izteica Edmunds Grīnbergs, ko runāju es šeit arī, runāja Kārlis Čerāns, neviens nav spējis uznākt tribīnē un atspēkot šos argumentus, tāpēc ka tie ir argumenti, ko skaidri un gaiši pasaka Latvijas lauksaimnieki, ko pasaka Latvijas zemnieki. Mēs paužam šeit skaidri viņu pozīciju. Jā, protams, mēs domājam, ka ar šo priekšlikumu, ko mēs iesniedzām, vajadzēja valdībai nākt klajā, varbūt, nevis opozīcijas frakcijai. Valdības priekšlikumam tam vajadzēja būt, valdībai par to vajadzēja iestāties. Protams, ir slikti tas, ka tas nav noticis, valdība varbūt steigā to ir palaidusi garām. Tad tādēļ jau ir deputāti, lai aizrādītu uz valdības darba nepilnībām, atrastu kļūdas un pielabotu tās, tādēļ mēs esam šeit Saeimā. Un tieši tāds ir frakcijas “Latvijai” kā konstruktīvas opozīcijas darba mērķis. Mēs gribam pateikt, ka, ja šobrīd mēs esam iesnieguši šo formulējumu, pret to nav iebildumu nevienam ne šeit Latvijā, pret to nevar būt iebildumu nevienam arī mūsu kaimiņvalstīs — Lietuvā un Igaunijā, jo kas varētu būt lietuviešiem un igauņiem iebilstams pret to, ka mēs savā valstī nodrošināsim valsts atbalsta līmeni lauksaimniecībai tādu pašu, lai tas nebūtu zemāks par attiecīgo atbalsta līmeni Lietuvā un Igaunijā. Tas nekādus sarežģījumus neradīs, nekādus iebildumus no mūsu kaimiņiem neradīs. Jeb varbūt otrādi, viņi tieši gribētu un gaidītu, lai mēs pieņemam šādā formulējumā, lai tas būtu vairāk izdevīgs viņiem nekā mums? Es domāju, ka nē, mēs jau šeit runājam par Baltijas valstu vienotību, tātad arī starptautiski nekādu iebildumu nebūs. Tāpēc vēl jo vairāk man nav saprotams, kāpēc šeit mēģina nākt un vispārēji runāt par Zīgerista partijas it kā kādiem konceptuāliem iebildumiem.

Mums nav konceptuālu iebildumu pret brīvās tirdzniecības līgumu, bet tam ir jābūt, teiksim, precīzam tā, lai tiešām aizsargātu savus ražotājus, savus lauksaimniekus, un tāpēc ir šis mūsu priekšlikums. Bet es redzu to, ka valdībā ir ministri, kas acīmredzot savu pozīciju ir uztiepuši arī citiem, kā, piemēram, Kiršteins, kas neizprot un nesaskata, kādas sekas būs līguma ratifikācijai tādā formā, kā tas ir tagad, ja netiks papildināts ar šo frakcijas “Latvijai” priekšlikumu. Un viņš te runā, ka drīzumā tur kaut kas atrisināsies dažu gadu laikā, ir interesanti, ka tāpat Slakteris — kooperācijas valsts ministrs — arī uz jautājumu, vai Baltijas valstīs šī brīvā tirdzniecība būs ieguvums ražotājiem, saka — gribētos ticēt, ka jā. Protams, sākumā būs dažādi nepatīkami brīži, bet gan jau viss izlīdzināsies, turklāt ceru, ļoti īsā laikā, jācer, ka Baltijas valstu robežas sargās nopietni. Visa analīze, visi pieņēmumi jums, Kiršteina kungs, un jums līdzīgiem balstās tikai uz kādām neskaidrām cerībām, nevis uz argumentētu situācijas analīzi, nabadziņš, jūs esat jau iemaldījies Ministru kabinetā? Tāpēc es vēlreiz atkārtoti aicinu pieņemt šo frakcijas “Latvijai” priekšlikumu, aicinu gan “Latvijas ceļu”, kas ir iestājušies par lauksaimniekiem vismaz savās priekšvēlēšanu programmās, aicinu “Tēvzemei un Brīvībai”, kas to ir solījuši saviem vēlētājiem, jo daudzi no zemniekiem nobalsoja par jums, aicinu Zemnieku savienību, kaut jūs mazā skaitā esat šobrīd pārstāvēti Saeimā, aicinu tos, kas šeit, Saeimā, bieži mēdz uzsvērt, ka viņi ir zemnieki un zemnieku intereses aizstāvēs, lūdzu, no Vienības partijas, es jūs aicinu arī, es aicinu Seiles kundzi no LNNK un citus, parādiet savā balsojumā, ka jums tiešām rūp Latvijas zemniecības intereses, un, ja tas tā ir, tad jūs balsosiet pēc sirdsapziņas un ieklausīsities argumentācijā, ko mēs tikko izklāstījām. Lūdzu, atbalstiet frakcijas “Latvijai” priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

M.Lujāns (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamie kolēģi! Protams, patīkams ir Valdmaņa kunga solījums, ka nākošās vēlēšanās mēs būsim valdošais vairākums, bet mēs pagaidām tik lielas un rožainas cerības nelolojam, bet es arī labi saprotu frakcijas “Latvijai” centienus kaut kādā veidā šeit aizsargāt Latvijas zemniecību, bet diemžēl es varu arī saprast, ka šajā gadījumā diez vai tas ir korekti, jo, cik es saprotu, šeit nav arī finansu ministra slēdziens, tā ka šeit pēc būtības šajā punktā tiek prasītas dotācijas, dotācijas laukiem uz diviem gadiem, tad es brīnos, kādēļ Indulis Bērziņa kungs nav pielicis Finansu ministrijas slēdzienu, vai šādas dotācijas ir plānotas mūsu slavenajā bezdeficīta budžetā vai nav. Un protams, es arī labi saprotu, iespējams, ka arī Šķēles kungs kādreiz paskaidros, es domāju, ka tas ir likumsakarīgs ceļš, ko mūsu valdība dara, tas ir, zemniecības sagrāve, lai no 18 procentiem mums paliktu kādi 5 procenti turīgāka slāņa laukos, tikai, protams, man gribētos redzēt kādā citā likumā vai arī mūsu budžeta pārskatā, ko Šķēles kungs mums piedāvās tuvākajā laikā, kur tiks izdalīti līdzekļi, lai šos cilvēkus pārtransformētu, pārvietotu no laukiem vai nu uz pilsētu, vai uz citiem reģioniem, kā tiks risināta viņu darbā iekārtošanās, viņu ģimeņu darbā iekārtošanās jautājums, bet šis jautājums šeit nav nekur redzams. Protams, mēs varam iet uz vienoto Baltijas tirdzniecības telpu lauksaimniecības precēm, protams, šinī gadījumā mēs izdarīsim piekāpšanos Lietuvas un Igaunijas pusei un sagrausim šodien savu zemniecību. Protams, tas varbūt ir vajadzīgs arī, kā Kiršteina kungs saka, Eiropas Savienībā, kur būs vēl stingrāki noteikumi, varbūt lai ātrāk tas notiek, nekā mēs gaidīsim, vēl pēc diviem vai trim gadiem, kad tas notiks.

Un, protams, šinī gadījumā es nevaru piedalīties vispārībā balsojumā, jo diemžēl šinī likumprojektā šis teksts ir nekorekti ievietots, jo es vēlreiz saku, bez Finansu ministrijas slēdziena tas nav balsojams vispārībā. Tādēļ savā veidā tomēr tās ir drīzāk tādas politiskas pārrunas, bet tās nebūs korektas pārrunas, jo šo piedāvāto jautājumu nevar balsot.

Sēdes vadītājs. Imants Liepa, frakcijas “Latvijai” deputāts. Lūdzu!

I.Liepa (TKL). Cienījamais priekšsēdētāj, godātie kolēģi! Es runāšu tieši par šo punktu, jo, kad apspriedām konceptuālās nostādnes, es arī izteicos par šo jautājumu. Sacīšu atklāti, ka šis līgums ir ļoti ļoti sasteigts un ļoti steidzamā veidā tiek mēģināts akceptēt. Turklāt šādu norisi nevarētu kritizēt, ja šim līgumam būtu pietiekoša ekonomiskā argumentācija. Cienījamie kolēģi! Mēs šo jautājumu apspriedām Tautsaimniecības komisijā, kur bija uzaicināti speciālisti gan no valdības struktūrām, gan arī no nevaldības struktūrām, un uzdevām jautājumus, ekonomiska rakstura jautājumus, un neviens no uzaicinātajiem nevarēja pamatot, kāpēc tas ir vajadzīgs, no ekonomiskā viedokļa raugoties. Par cik sadārdzināsies, teiksim, maizīte vai sviests, kas ir pamatu pamats mūsu izdzīvošanai, pēc šī līguma stāšanās spēkā? Nedz analīzes, nedz prognozes, nedz viena skaitļa — viss ir tikai tādu pieņēmumu un vēlmju veidā izteikts. Tā kā mēs šodien dzirdējām viena valdības pārstāvja argumentāciju par labu šai te iecerei. Es saprotu, ka ir politiskā prasība, lai ceļā uz Eiropu mēs kā tādai šķīstītavai izietu cauri Baltijas brīvajam tirgum. Pret to nevarētu iebilst. Tikai iebilst... Jā, un otrs arguments, ko šodien dzirdējām — par lielāka tirgus iekarošanas iespējām. Lūk, tie ir divi momenti, kurus var atbalstīt un kuriem varētu piekrist, un gandrīz vai ir jāpiekrīt, bet tikai — kāpēc uz mūsu Latvijas zemniecības rēķina? Lūk, tas nav skaidrs! Un nav nekādas argumentācijas, lūk, šādai te jautājuma nostādnei. Nav kompensācijas mehānisma šodien, vēl jo vairāk — nav tautsaimniecībā stratēģiskās skaidrības, kur mēs ejam, kā mēs ejam, ko mēs varam, ko nevaram. Tas nav skaidrs. Ko nozīmē noslēgt šādus līgumus bez šāda mehānisma... Es aicināšu atcerēties tikai dažus vārdus, un zemnieki sapratīs šos vārdus. Tie ir tādi vārdi kā “Sampo”, tie ir tādi vārdi kā “Nepo”, tie ir tādi vārdi kā “Valmet”... Un, lūk, šie jautājumi ļoti pārliecinoši ir parādījuši, ko nozīmē Latvijas zemniecībai nepārdomāti soļi.

Ko darīt šodienas situācijā? Neapšaubāmi, ka konceptuāli mēs atbalstām šo līgumu, mēs atbalstām šī līguma politisko ievirzi, bet tanī pašā laikā mēs cieši stāvam par to, ka mums ir jāaizsargā Latvijas zemniecība. Mēs piekrītam tam, ka Latvijas zemnieks savā darbībā un konkurētspējā, kas no viņa atkarīga, neatpaliek no saviem kaimiņiem, bet tieši tādēļ viņš ir jānostāda uz vienas starta līnijas šajā konkurences cīņā, nevis par 30 procentiem viņu atvelkot atpakaļ. Ko darīt šādā situācijā? Acīmredzot ir jāmeklē kompromiss, un šāda kompromisa meklējumos mēs arī nonācām pie tā priekšlikuma, kuru mēs iestrādājam, lūk, šajā te likumprojektā, proti, atbalstot šo līgumu, tomēr aizsargāt savu zemniecību. Par šī priekšlikuma vietu likumprojektā es nevaru piekrist Bērziņa kungam, kas man te traucē visu laiku uzstāties ar savām sarunām ar zāli, es nevaru viņam piekrist, ka šai tēzei nav vietas konkrētajā likumā un ka to atvirza uz Lauksaimniecības likumu, turklāt tad, kad Lauksaimniecības likums jau apspriests trešajā lasījumā mūsu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā. Tieši šeit ir tā īstā vieta šim labojumam, jo, ja noslēgs vēl kādu līgumu un vēl un vēl, tad pēc katra līguma noslēgšanas mēs konkrētajos likumos atkal un atkal ieviesīsim labojumus. Tad jau labāk šo te paredzēt pārejas noteikumos katrā konkrētajā slēdzamajā līgumā. Tā ka, lūk, šī iebilde, ka mūsu priekšlikumam nav vietas šajā te likumprojektā, tas ir galīgi neargumentēti.

Paldies, kolēģi, es ceru, ka es neatvirzījos no konkrētās tēmas un nesaņemšu aizrādījumu par to attiecīgā panta ietvaros. Paldies!

Sēdes vadītājs. Liepas kungs, paldies, aizrādījumu jūs tiešām nesaņemsit. Jānis Rāzna — Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcijas deputāts.

J.Rāzna (DPS). Cienījamais Prezidij, cienījamais Ministru prezident, godātie deputāti! Es nebiju domājis šodien runāt, bet pēc atsevišķu deputātu uzstāšanās man tomēr gribētos dažus teikumus pateikt.

Un pirmais — jau atbildēt jeb varbūt nedaudz oponēt Kiršteina kungam. Es jums varbūt, Kiršteina kungs, nosaukšu skaitļus, par kuriem jūs runājāt, bet uz 1990. gadu, ko mēs ražojām Latvijā un cik daudz no tā mēs izvedām no Latvijas Republikas. Tātad 1990. gadā mēs ražojām 380 000 tonnas gaļas, no tā 90 000 tonnu mēs vedām uz Leņingradu un Maskavu. 1990. gadā mēs ražojām apmēram 2 miljonus tonnu piena, un no tā 700 000 tonnu piena un piena produktu mēs izvedām no Latvijas Republikas. Tāpat 1990. gadā mēs ražojām 2 miljonus tonnu graudu un pamatā nodrošinājām savu iedzīvotāju un lopkopības vajadzības, nodrošinājām gan iedzīvotājus ar pārtikas graudiem, gan arī mūsu lopkopību, lopkopībai saražojām graudus. Šeit varbūt tika zināma daļa ievesta tikai priekš mūsu lielajām putnu fabrikām, kā jūs zināt, tādas mums pamatā ir trīs — tā ir Ķekava, Zaķu muiža un Iecava, nu un, protams, vēl lielu daļu mēs izvedām dārzeņus un citu produkciju. Taisnība jums ir, tikai ne viens Dobeles rajons, bet apmēram viena trešā daļa no Latvijas kolhoziem saražoja Latvijas iedzīvotājiem vajadzīgo produkciju, bet diemžēl man jāsaka, tas bija 1990. gadā un senāk. Tie ir 1995. gada rezultāti. Uz šodienu gaļu mēs ražojam 120 000 tonnas — 50 procentus no republikas vajadzībām, pienu ražojam mēs miljons tonnu, apmēram tik daudz, cik republikā vajadzētu, diemžēl tas tikai nav sabalansēts cauru gadu vienādā daudzumā, graudus mēs ražojam 700 000 —800 000 tonnas, šogad bilance rāda, ka tomēr mums, neskatoties uz labo graudu ražu, 30 000 tonnu kviešu pārtikai pietrūks. Un tāda ir situācija šogad, un balstīties uz to, ko mēs kādreiz ražojām, acīmredzot šobrīd nevajadzētu. Un jautājums te ir — kāpēc. Un es jums salīdzināšu tikai tāpēc, ka es vakar biju “Latvijas balzamā”. Es jums salīdzināšu ar vienu lauksaimniecības uzņēmumu, nosaukums nav svarīgs, būtībā kurš ražo... nu tikai lauksaimniecības produkciju, tā realizācijas ieņēmumi ir 670 000. Nodokļus viņš ir maksājis budžetā pagājušajā gadā 150 000 — 23 procentus no realizācijas ieņēmumiem. Es gribētu redzēt vēl kaut kur kādā valstī, kur zemniekiem vai lauksaimniecības uzņēmumiem ir tik liela nodokļu nasta. Un šeit, Kiršteina kungs, jūs kādreiz teicāt, ka lauksaimnieki nodokļus nemaksā. Tas ir citur civilizētā pasaulē. Pie mums Latvijā viņi maksā, un maksā vairāk kā 100 latus uz vienu hektāru, un atpakaļ saņem subsīdijās 4 lati uz vienu hektāru.

Cienījamie deputāti! Es šeit nerunāju par to, ka tas būtu jāņem šodien vērā, acīmredzot mēs visi nobalsosim par to, lai šis brīvais tirgus sāktu darboties, bet acīmredzot nākotnē, ja mēs gribam, lai pastāv mūsu lauksaimniecība, mums ļoti nopietni par to ir jādomā. Un tuvākajā laikā jādomā, kā izdarīt, lai mūsu lauksaimnieki kaut vai uz priekšu, ja mēs nerunāsim par pagājušo periodu, varētu uz vienādiem noteikumiem strādāt kopā ar lietuviešiem un igauņiem. Ja tas nenotiks, tad vēl pēc 2 gadiem, kā kādreiz Ļeņina spuldzītes dega pa visu savienību, mēs vienā Tukuma rajonā redzēsim Grīga zemnieku saimniecību, kaut kur Alūksnē vēl kāda viena, un vairāk viņu nebūs. Jo salīdzinot šos nodokļus... vakar mēs bijām “Latvijas balzamā”, izrādās, akcīzes nodoklis tieši uz “Latvijas balzama” kolektīvu neattiecas, tas attiecas uz tiem, kas pērk šo alkoholu un tur ir situācija tāda — tikai salīdzināšanai. Tātad no 30 miljonu realizācijas ieņēmumiem “Latvijas balzams” maksā 15 miljonus nodokļos. No šiem 15 miljoniem viņš maksā 10,5 miljonus akcīzes nodokli un 4,5 miljonus pārējos nodokļos. Tas sastāda tikai 17 procentus no realizācijas ieņēmumiem. Tātad lauksaimnieki ir sliktākā situācijā nekā pārstrādes uzņēmumi, nekā rūpniecības uzņēmumi. Es par visiem rūpniecības uzņēmumiem gan nevaru tā teikt, bet katrā ziņā tiem nav nekādu privilēģiju.

Un tāpēc es... godīgi sakot, es saku kā zemnieks, šodien šeit runājot, es jūs visus aicinu atbalstīt šo brīvo tirgu, bet šis jautājums paliek atklāts, un par to jādomā mūsu valdībai un Saeimai kopā. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Vairāk debatēs deputāti pieteikušies nav? Debates slēdzam. Komisijas vārdā — Indulis Bērziņš. Lūdzu!

I.Bērziņš. Cienījamais sēdes vadītāj, cienījamie kolēģi! Vispirms es gribētu runāt par procedūru. Šodien šeit... arī cienījamie radioklausītāji, es gribētu, lai jūs dzirdētu, šodien šeit notika tas pats, kas notiek parasti. Kustība “Latvijai” bija iepriekš sagatavojusi runas, kurām nebija par nožēlu nekāda sakara ar apspriežamo konkrēto jautājumu, bet kuras bija ļoti labas runas attiecībā uz lauksaimniecības attīstību, kur daudzām tēzēm es varētu piekrist. Bet šodien jūs te skaisti norunājāt un melojāt zemniekiem, kas klausās, jo šinī līgumā, šinī likumā par šo līgumu mēs neko izdarīt nevaram. Īstenībā ar šo priekšlikumu jūs gribat torpedēt šo līgumu un gribat, es atvainojos, rupji ieriebt Latvijas, piemēram, pensionāriem un tiem cilvēkiem, kam ir mazi ienākumi. Tas ir ciniski. Var saukt armiju par ezi, bet vērsties pret saviem Latvijas iedzīvotājiem nav korekti.

Bet tagad pēc būtības. Pēc būtības mēs runājam par kustības “Latvijai” priekšlikumu. Ļoti konkrētu. Un es tad, kad runāju savā tekstā, ļoti konkrēti ar pantiem, un tie deputāti, kas ir lasījuši šo līgumu, un tie cilvēki, kas klausās un lasīs šo līgumu, to zina, pierādīju, kāpēc šeit viņu nevar ievietot. Un komisija, es atvainojos, jūs teicāt, ka bija par vēlu. To es nezināju, jūs paši varējāt iesniegt šo pantu arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās attīstības politikas komisijā. Mūsu komisija to izdarīja tajā pašā dienā. Es parakstīju šo papīru, pārsūtot jūsu priekšlikumu uz citu komisiju. Tāpēc, cienījamie kolēģi, lai mēs šeit tiešām nevilktu laiku, otrajā lasījumā es lūdzu nobalsot pret konkrēto priekšlikumu, un tādā veidā 5.panta vispār nav, tādā veidā neiekļaut 5.pantu kustības “Latvijai”, Zīgerista partijas, redakcijā šinī likuma projektā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par frakcijas “Latvijaiī priekšlikumu — papildināt likumprojektu ar 5.pantu jums iesniegtajā redakcijā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 15, pret — 38, atturas — 15. Priekšlikums nav pieņemts.

I.Bērziņš. Lūdzu nobalsot otrajā lasījumā un pieņemt šo likumprojektu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Par Igaunijas Republikas, Latvijas Republikas un Lietuvas Republikas līgumu par brīvo tirdzniecību ar lauksaimniecības precēm” pieņemšanu otrajā lasījuma. Lūdzu balsošanas rezultātu! Par — 55, pret — 4, atturas — 8. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts. Piedodiet! Likums pieņemts.

Godātie kolēģi! Saeimas Prezidijs ir saņēmis 10 deputātu parakstītu deputātu pieprasījumu Latvijas Republikas Ministru prezidentam Andrim Šķēlem par korupcijas novēršanas likuma atsevišķu pantu un normu ievērošanas kārtību. Vārds motivācijai — Kārlim Čerānam, frakcijas “Latvijai” deputātam.

K.Čerāns (TKL). Cienījamo sēdes vadītāj! Godāto Ministru prezident! Godātie deputāti! Korupcija — tā ir varas koncentrācija un monopoli plus licences un varas aparāta iejaukšanās tirgus attiecībās mīnus atklātība. Šāda formula tika atklātā veidā formulēta nesenajā 14.starptautiskajā simpozijā par ekonomiskajiem noziegumiem, kas notika Kembridžā septembra vidū un kas bija veltīts tieši korupcijas problēmām gan dažādās pasaules valstīs, gan arī staptautiskajā mērogā. Un es domāju, ka pret šādu formulu nekas nebūtu bilstams, vadoties tīri arī no veselā saprāta pozīcijām. Jo skaidrs ir tas, ka gan varas koncentrācija, gan monopoli, vienalga — publiskie vai privātie, deleģē atsevišķām personām vai šaurām to grupām pārāk lielas lemšanas tiesības, kas, neapšaubāmi, tās nostāda paaugstinātā riska situācijā attiecībā pret korupcijas iespējām. Jebkuras licences izsniegšana arī ir akts, kas potenciāli var kļūt par ierosinājumu uz koruptīvām attiecībām. Tāpat kā šāds ierosinājums var rasties jebkurā brīdī, kad kādam ierēdnim ir jāpieņem lēmums, no kura pieņemšanas ir atkarīga labuma gūšana kādam pilnīgi konkrētam cilvēkam vai kādai cilvēku grupai.

Atklātības trūkums ir vēl viens papildu stimulējošs faktors koruptīvo attiecību izveidē, jo, ja ierēdnim vai kādai citai valsts amatpersonai pastāv motivēta cerība, ka viņa amorālos un pretlikumīgos darījumus neatklās, tas arī tikai veicinās iespēju šai amatpersonai iesaistīties šajos darījumos, proti, koruptīvajās attiecībās. Un mēs, protams, varam analizēt to, kāda ir šo korupciju veicinošo faktoru dinamika Latvijā un nonākt pie gaužām bēdīgiem secinājumiem. Mēs varam arī akcentēt to, ka korupcija kā problēma ir ļoti aktuāla visās pasaules valstīs, un mums nebūtu pamata domāt, ka Latvija ir izņēmums. Bet šī ir tēma citai reizei.

Šoreiz pieprasījuma būtība ir tieši konkrēti par atklātību. Un mēs prasām Ministru kabinetu izpildīt likumu amatpersonu darbības atklātības nodrošināšanā, un konkrēti, Korupcijas novēršanas likuma 23.panta otrās daļas 7.punktā ir norma, kas nosaka, ka valsts amatpersonām tajās deklarācijās, kuras tās iesniedz, stājoties amatā, un pēc tam arī ikgadējās deklarācijās ir jānorāda to skaidrās un bezskaidrās naudas uzkrājumi. Un saturā ir nepieciešams panākt Korupcijas novēršanas likuma izpildi un tā efektīvu darbību korupcijas ierobežošanā un novēršanā Latvijā. Mēs pierasām no jums, Ministru prezidenta kungs, skaidrojumu.

Pirmkārt — kāpēc Ministru kabinets, izstrādājot amatpersonu deklarāciju formas, tajās, pretēji likuma prasībām, nav paredzējis nepieciešamību un iespēju amatpersonām uzrādīt savus bezskaidras naudas uzkrājumus.

Otrais. Vai Ministru kabinets uzskata, ka šāda izvairīšanās no amatpersonu bezskaidras naudas uzkrājuma atklāšanas sabiedrībai veicina korupcijas iespējamu novēršanu Latvijā?

Trešais. Ar ko izskaidrot to, ka Ministru kabinets labāk izraisa masveida likuma neievērošanu, nekā veic elementārus, ar likumu noteiktus un papildu līdzekļus neprasošus pasākumus korupcijas ierobežošanai. Vai šāda Ministru kabineta rīcība nevar dot sabiedrībai skaidru signālu par to, ka pats Ministru kabinets ir jau dziļi koruptīvo attiecību varā?

Un, visbeidzot, ceturtais. Kad valdība labos savu likumpārkāpumu un nodrošinās Korupcijas novēršanas likuma izpildi attiecībā uz nepieciešamajām amatpersonām — deklarēt bezskaidras naudas uzkrājumus. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi, ja deputātu iesniegto pieprasījumu mēs nododam pieprasījumu komisijai? Iebildumu nav. Balsot vajadzība nav. Paldies!

Mums, kolēģi, jāizskata tālāk arī piecu deputātu iesniegtu, Saeimas Prezidijam adresētu iesniegumu, kurā deputāti Zīle, Straume, Lambergs, Inkēns un Balodis, pamatojoties uz Saeimas Kārtības ruļļa 117.pantu, lūdz iekļaut 3.oktobra Saeimas sēdē Prezidija ziņojumu par Saeimas lēmuma projektu “Par kārtību, kādā noformējami priekšlikumi likumprojekta “Par valsts budžetu 1997.gadam” otrajam lasījumam”. Ierosinām šo jautājumu izskatīt pēc 25.Saeimas sēdes kārtības punkta — likumprojekta “Par brīvo tirdzniecību ar lauksaimniecības precēm”.

“Par” vai “pret” kāds runāt vēlas? Roberts Zīle, frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”. Lūdzu!

R.Zīle (TB). Godāto priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Es lūgtu šo lēmumprojektu nodot komisijām, respektīvi, ka atbildīgā komisija ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisija, un noteikt priekšlikumu termiņu līdz 7.oktobra pulksten 9.00 no rīta.

Sēdes vadītājs. Paldies, Zīles kungs! Vai deputātiem ir iebildumi pret Zīles kunga ierosinājumu? Iebildumu nav. Balsošana vajadzīga nav. Paldies! Esam izskatījuši.

Nākamais Prezidijam adresētais iesniegums. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs Jānis Kalviņš griežas ar šādu iesniegumu un lūdz Saeimas šā gada 3.oktobra darba kārtības 30.punktu — likumprojektu “Grozījumi pilsētas domes, rajona padomes un pagasta padomes vēlēšanu likumā” — pārcelt aiz darba kārtības 25.punkta — likumprojekta par brīvo tirdzniecību ar lauksaimniecības precēm.

“Par” vai “pret” kāds vēlas runāt? Nevēlas. Balsošana ir vajadzīga? Arī nav vajadzīga. Paldies, pieņemts.

Un pēdējais, cienījamie kolēģi! Diemžēl, sastādot šīsdienas plenārsēdes darba kārtību, ir pieļauta tehniska kļūda, un darba kārtībā nav iekļauts likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Valsts Civildienestu””, kurš ar Saeimas balsojumu 18. un 19.septembra sēdē tika atzīts par steidzamu, un 3.oktobris tika noteikts par dienu, kad tas jāizskata otrajā lasījumā. Līdz ar to atbilstoši Saeimas lēmumam mēs papildinām darba kārtību ar šo likumprojektu un to iekļaujam piektajā sadaļā pirms 26.punkta “Grozījums kredītiestāžu likumā”.

Godātie kolēģi, līdz sēdes beigām ir 20 minūtes. Saskaņā ar nupat izdarītajiem labojumiem izskatām jautājumu “Likumprojekts “Grozījumi pilsētas domes, rajona padomes un pagasta padomes vēlēšanu likumā””.

Referē Jānis Lagzdiņš — Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijas vārdā, frakcijas “Latvijas ceļš” deputāts. Lūdzu!

J.Lagzdiņš (LC). Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Godātie kolēģi deputāti! Pavisam pēc pirmā lasījuma komisijas, frakcijas un atsevišķi deputāti ir iesnieguši 146 priekšlikumus. Tā kā priekšlikumu ir ļoti daudz, es varbūt pamatā komisijas vārdā motivāciju komisijas vērtējumam par vienu vai otru priekšlikumu izteikšu tikai tad, ja jūs uzstāsieties debatēs un iebildīsiet pret komisijas izteikto viedokli.

Pirmais priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina papildināt likumprojekta preambulā aiz skaitļa “3” ar skaitli “5”.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Frakcija “Latvijai” ierosina visā likumprojektā vārdus “sekojošā redakcijā” aizstāt ar vārdiem “šādā redakcijā”. Priekšlikums pieņemts. Skatīt, godātie kolēģi, attiecīgos pantos.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst? Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Tālāk ir konceptuāls priekšlikums, kuru ierosina deptuāti Andris Saulītis un Strods, un proti, šie deputāti ierosina, ka vienlaikus ar pašvaldību domju (padomju) vēlēšanām tiešās vēlēšanās būtu ievēlējami arī domju (padomju) priekšsēdētāji. Šo priekšlikumu atbildīgā komisija ar lielu balsu pārsvaru noraidīja.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret atbildīgās komisijas slēdzienu par deptuātu Saulīša un Stroda priekšlikumiem? Nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Līdzīgs priekšlikums bija Zemnieku savienības, Kristīgo demokrātu un Latgales Demokrātiskās partijas frakcijai. Tas ir 4.priekšlikums. Šie deputāti ierosina arī, ka domju (padomju) priekšsēdētāji tiktu vēlēti tiešās vēlēšanās, turklāt šie deptuāti ierosina, ka domes (padomes) būtu vēlējamas uz četriem gadiem. Ir arī tālāk 5., 6. un 7.priekšlikums, kur deputāti Māris Vītols, Jānis Urbanovičs, Normunds Pēterkops arī ierosina, ka domes (padomes) būtu vēlējamas uz četriem gadiem. Vispirms mums būtu jāizskata 4.priekšlikums, jo tur ir runa arī par priekšsēdētāja vēlēšanām. Ierosinām šo priekšlikumu daļā par priekšsēdētāja vēlēšanām noraidīt.

Sēdes vadītājs. Lagzdiņa kungs, tātad atkārtojiet, kuru — vai frakcijas vai kāda atsevišķa deptuāta priekšlikumu mēs tagad izskatām?

J.Lagzdiņš. Mēs izskatām 4.priekšlikumu. Šis priekšlikums ir daļēji...

Sēdes vadītājs. Lūdzu, vai deputātiem ir iebildumi pret atbildīgās komisijas slēdzienu par LZS, KDS un LDP frakcijas priekšlikumu? Nav iebildumu. Pieņemts atbildīgās komisijas ieteiktajā redakcijā.

J.Lagzdiņš. Tātad deputāts Māris Vītols ierosina, ka domes (padomes) būtu vēlējamas uz četriem gadiem, nevis uz trijiem, kā līdz šim.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Paldies, pieņemts.

J.Lagzdiņš. Analogs priekšlikums ir Jānim Urbanovičam, tas ir, 6.priekšlikums, un Normundam Pēterkopam, tas ir, 7.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Arī pret to deputāti neiebilst. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Tālāk — 8.priekšlikums. Zemnieku savienības, Kristīgo demokrātu savienības un Latgales Demokrātiskās partijas frakcija ierosina palielināt ievēlamo deputātu skaitu. Ja šo priekšlikumu pieņemtu, tad līdzšinējo mazliet vairāk kā 4000 deputātu vietā būtu jāievēl apmēram pieci ar pusi tūkstoši deputātu. Šo priekšlikumu komisija noraidīja.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret arbildīgās komisijas slēdzienu par LZS, KDS un LDP frakcijas priekšlikumu — likuma 2.pantā tekstu aiz vārdiem “reģistrēto iedzīvotāju reģistrā” izteikt šādā redakcijā. Iebildumu nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. 9.priekšlikums. Deputāti Saulītis un Strods ierosina to pašu koncepciju, ka būtu tiešajās vēlēšanās jāvēlē arī priekšsēdētājs. Šo priekšlikumu komisija noraidīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst pret atbildīgās komisijas slēdzienu? Neiebilst. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Tālāk 10.priekšlikums, kuru iesniedzis deputāts Jānis Urbanovičs. Tas arī ir konceptuāls, un par šo problēmu, godātie kolēģi deputāti, mēs esam runājuši ļoti daudz. Proti, Jānis Urbanovičs ierosina dot tiesības vēlēt domes (padomes) ne tik vien pilsoņiem, bet arī nepilsoņiem. Šo priekšlikumu ar vienu balsi “pret” atbildīgā komisija noraidīja.

Sēdes vadītājs. Jānis Urbanovičs. Atklājam debates. Pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

J.Urbanovičs (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Godātie deputāti un cienītās deputātes! Jūs jau zināt, ko es teikšu un ko es aicināšu, tāpēc es taupīšu jūsu nervus un pacietību un neizmantošu visas 15 minūtes, lai atkārtotu to, ko es jau pāris mēnešus atpakaļ jau vienreiz teicu. Es varu tikai dažus vārdus bilst. Protams, es uzstāju uz balsojumu par manu priekšlikumu, jo es uzskatu — tā būtu godīgi un taisnīgi.

Vēl vairāk. Es gribu teikt, ka igauņu pieredze triju, ja nemaldos, gadu garumā ir pierādījusi šāda godīguma un taisnīguma lietderību Igaunijā. Es domāju, ka tikpat lietderīgi to būtu darīt šeit.

Vēl es gribu teikt, ka nepilsoņi ir tādi paši kā mēs visi pārējie, ne tikai cilvēki, bet arī nodokļu maksātāji. Manuprāt, ne politiku taisīt, bet piedalīties spriešanā par to, kādiem pilsoņiem uzticēt tērēt, vai pareizāk teikt, vadīt viņu nomaksāto nodokļu izlietojumu, būtu godīgi un taisnīgi. Tāpēc es ļoti lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu. Manuprāt, mēs izdarīsim vienreiz ļoti svarīgu un labu darbu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Aigars Jirgens, frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” deputāts. Lūdzu!

A.Jirgens (TB). Godātais priekšsēdētāj! Godātie deputāti! Es arī ilgi neaizkavēšu jūsu uzmanību, un es aicinu noraidīt deputāta Urbanoviča priekšlikumu. Es vēlos to pamatot arī ar to, ka lielākajā daļā Eiropas valstu, piemēram, tādās kā Beļģija, Vācija, Francija, Itālija, Spānija, Šveice un citās, ārvalstniekiem netiek dotas nedz aktīvās, nedz pasīvās vēlēšanu tiesības. Turklāt aizliegums ārpilsoņiem piedalīties vēlēšanās ir noteikts konstitucionālā līmenī lielākajā daļā Eiropas valstu. Šeit pastāv arī izņēmumi. Eiropā ir septiņas valstis, kurās ārpilsoņiem ir dotas šādas vēlēšanu tiesības, tās ir Ziemeļu padomes valstis un Lielbritānija, un Holande. Taču šeit ir jāņem vērā šo valstu imigrācijas īpatnības.

Piemēram, Lielbritānijā lielākā daļa iebraucēju ir bijušo koloniju iedzīvotāji. Un vēlēšanu tiesības tiem pienākas tiesību pēctecības rezultātā. Savukārt Ziemeļvalstīs lielākā daļa iebraucēju ir citas Ziemeļvalsts pilsoņi.

Svarīgs ir arī tas apstāklis, ka valstīs, kur ārpilsoņiem ir dotas šādas vēlēšanu tiesības, viņu skaits nepārsniedz 10 procentu no iedzīvotāju kopskaita. Latvijā šis cipars ir pavisam citādāks. Līdz ar to ir daudz bīstamāk pieļaut šādus precedentus.

Pamatojoties uz to, ka nav nekāda pamata Latvijā dzīvojošajiem ārpilsoņiem piešķirt tiesības piedalīties vietējo pašvaldību vēlēšanās, jo Eiropas demokrātiskajās valstīs tā nav vispār pieņemta prakse, kā to nereti mums ir mēģinājuši apgalvot. Tāpēc es vēlreiz aicinu noraidīt šo deputāta Urbanoviča priekšlikumu un atbalstīt atbildīgās komisijas atzinumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Jānis Urbanovičš, pie frakcijām nepiederošs deputāts. Otro reizi.

J.Urbanovičs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Diemžēl man ir jālabo sava kolēģa un svarīgās amatpersonas Aigara Jirgena runa, jo piesaukt šodien Beniluksa valstu, Francijas vai citu valstu pieredzi ir, maigi izsakoties, nekorekti! Jo tajās valstīs, kur ir gadsimtiem ilgas valsts veidojumi un tradīcijas sabiedrības iekārtā, tiem ārvalstniekiem, nav nekā kopēja ar tiem ārvalstniekiem un nepilsoņiem, par kuriem es runāju šajā savā priekšlikumā, kā tas ir pie mums. Šie cilvēki ir dzimuši un varbūt pat vairākās paaudzēs dzīvo šeit. Tas nav korekti, vismaz nemelosim. Ja gribat taisīt politiku, darāt to, bet, lūdzu, nevajag te stāstīt pasakas! Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Pēteris Tabūns, LNNK un Zaļās partijas frakcijas deputāts. Tabūna kungs, līdz sēdes beigām ir 10 minūtes. Jums pietiks?

P.Tabūns (LNNK, LZP). Cienījamie kolēģi! Tā ir tā nekaunība. Es citu vārdu neatrodu, kur Tautas saskaņas partija, nu tagad šie neatkarīgie deputāti, kuru frakcijas vairs nav Saeimā, ar Urbanoviča kungu priekšgalā, Jurkāna kungu, “par īpašiem nopelniem” Latvijas pilsonību saņēmušais Dozorceva kungs... (Aplausi.) mēģina “dabūt cauri” tādas lietas, kas ir absolūti nepieņemamas. Pilsoņus viņi pielīdzina nepilsoņiem, bet es negribu īpaši runāt par to. Es ne reizi vien esmu izteicies. Tā ir vienkārši nekaunība, pret kuru es ne tikai lūdzu jūs nebalsot, bet nosaukt to par kārtējo šo cilvēku pretvalstisku uzvedību.

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!