Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Saeimas 3. oktobra sēdes stenogramma (2). Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 8.10.1996., Nr. 168/169 (653/654) https://vestnesis.lv/ta/id/40784

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Baltijas asamblejas 9. sesijas materiāli

Vēl šajā numurā

08.10.1996., Nr. 168/169 (653/654)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

J.Lagzdiņš. Tālāk — 8.priekšlikums. Zemnieku savienības, Kristīgo demokrātu savienības un Latgales Demokrātiskās partijas frakcija ierosina palielināt ievēlamo deputātu skaitu. Ja šo priekšlikumu pieņemtu, tad līdzšinējo mazliet vairāk kā 4000 deputātu vietā būtu jāievēl apmēram pieci ar pusi tūkstoši deputātu. Šo priekšlikumu komisija noraidīja.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret arbildīgās komisijas slēdzienu par LZS, KDS un LDP frakcijas priekšlikumu — likuma 2.pantā tekstu aiz vārdiem “reģistrēto iedzīvotāju reģistrā” izteikt šādā redakcijā. Iebildumu nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. 9.priekšlikums. Deputāti Saulītis un Strods ierosina to pašu koncepciju, ka būtu tiešajās vēlēšanās jāvēlē arī priekšsēdētājs. Šo priekšlikumu komisija noraidīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst pret atbildīgās komisijas slēdzienu? Neiebilst. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Tālāk 10.priekšlikums, kuru iesniedzis deputāts Jānis Urbanovičs. Tas arī ir konceptuāls, un par šo problēmu, godātie kolēģi deputāti, mēs esam runājuši ļoti daudz. Proti, Jānis Urbanovičs ierosina dot tiesības vēlēt domes (padomes) ne tik vien pilsoņiem, bet arī nepilsoņiem. Šo priekšlikumu ar vienu balsi “pret” atbildīgā komisija noraidīja.

Sēdes vadītājs. Jānis Urbanovičs. Atklājam debates. Pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

J.Urbanovičs (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Godātie deputāti un cienītās deputātes! Jūs jau zināt, ko es teikšu un ko es aicināšu, tāpēc es taupīšu jūsu nervus un pacietību un neizmantošu visas 15 minūtes, lai atkārtotu to, ko es jau pāris mēnešus atpakaļ jau vienreiz teicu. Es varu tikai dažus vārdus bilst. Protams, es uzstāju uz balsojumu par manu priekšlikumu, jo es uzskatu — tā būtu godīgi un taisnīgi.

Vēl vairāk. Es gribu teikt, ka igauņu pieredze triju, ja nemaldos, gadu garumā ir pierādījusi šāda godīguma un taisnīguma lietderību Igaunijā. Es domāju, ka tikpat lietderīgi to būtu darīt šeit.

Vēl es gribu teikt, ka nepilsoņi ir tādi paši kā mēs visi pārējie, ne tikai cilvēki, bet arī nodokļu maksātāji. Manuprāt, ne politiku taisīt, bet piedalīties spriešanā par to, kādiem pilsoņiem uzticēt tērēt, vai pareizāk teikt, vadīt viņu nomaksāto nodokļu izlietojumu, būtu godīgi un taisnīgi. Tāpēc es ļoti lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu. Manuprāt, mēs izdarīsim vienreiz ļoti svarīgu un labu darbu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Aigars Jirgens, frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” deputāts. Lūdzu!

A.Jirgens (TB). Godātais priekšsēdētāj! Godātie deputāti! Es arī ilgi neaizkavēšu jūsu uzmanību, un es aicinu noraidīt deputāta Urbanoviča priekšlikumu. Es vēlos to pamatot arī ar to, ka lielākajā daļā Eiropas valstu, piemēram, tādās kā Beļģija, Vācija, Francija, Itālija, Spānija, Šveice un citās, ārvalstniekiem netiek dotas nedz aktīvās, nedz pasīvās vēlēšanu tiesības. Turklāt aizliegums ārpilsoņiem piedalīties vēlēšanās ir noteikts konstitucionālā līmenī lielākajā daļā Eiropas valstu. Šeit pastāv arī izņēmumi. Eiropā ir septiņas valstis, kurās ārpilsoņiem ir dotas šādas vēlēšanu tiesības, tās ir Ziemeļu padomes valstis un Lielbritānija, un Holande. Taču šeit ir jāņem vērā šo valstu imigrācijas īpatnības.

Piemēram, Lielbritānijā lielākā daļa iebraucēju ir bijušo koloniju iedzīvotāji. Un vēlēšanu tiesības tiem pienākas tiesību pēctecības rezultātā. Savukārt Ziemeļvalstīs lielākā daļa iebraucēju ir citas Ziemeļvalsts pilsoņi.

Svarīgs ir arī tas apstāklis, ka valstīs, kur ārpilsoņiem ir dotas šādas vēlēšanu tiesības, viņu skaits nepārsniedz 10 procentu no iedzīvotāju kopskaita. Latvijā šis cipars ir pavisam citādāks. Līdz ar to ir daudz bīstamāk pieļaut šādus precedentus.

Pamatojoties uz to, ka nav nekāda pamata Latvijā dzīvojošajiem ārpilsoņiem piešķirt tiesības piedalīties vietējo pašvaldību vēlēšanās, jo Eiropas demokrātiskajās valstīs tā nav vispār pieņemta prakse, kā to nereti mums ir mēģinājuši apgalvot. Tāpēc es vēlreiz aicinu noraidīt šo deputāta Urbanoviča priekšlikumu un atbalstīt atbildīgās komisijas atzinumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Jānis Urbanovičš, pie frakcijām nepiederošs deputāts. Otro reizi.

J.Urbanovičs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Diemžēl man ir jālabo sava kolēģa un svarīgās amatpersonas Aigara Jirgena runa, jo piesaukt šodien Beniluksa valstu, Francijas vai citu valstu pieredzi ir, maigi izsakoties, nekorekti! Jo tajās valstīs, kur ir gadsimtiem ilgas valsts veidojumi un tradīcijas sabiedrības iekārtā, tiem ārvalstniekiem, nav nekā kopēja ar tiem ārvalstniekiem un nepilsoņiem, par kuriem es runāju šajā savā priekšlikumā, kā tas ir pie mums. Šie cilvēki ir dzimuši un varbūt pat vairākās paaudzēs dzīvo šeit. Tas nav korekti, vismaz nemelosim. Ja gribat taisīt politiku, darāt to, bet, lūdzu, nevajag te stāstīt pasakas! Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Pēteris Tabūns, LNNK un Zaļās partijas frakcijas deputāts. Tabūna kungs, līdz sēdes beigām ir 10 minūtes. Jums pietiks?

P.Tabūns (LNNK, LZP). Cienījamie kolēģi! Tā ir tā nekaunība. Es citu vārdu neatrodu, kur Tautas saskaņas partija, nu tagad šie neatkarīgie deputāti, kuru frakcijas vairs nav Saeimā, ar Urbanoviča kungu priekšgalā, Jurkāna kungu, “par īpašiem nopelniem” Latvijas pilsonību saņēmušais Dozorceva kungs... (Aplausi.) mēģina “dabūt cauri” tādas lietas, kas ir absolūti nepieņemamas. Pilsoņus viņi pielīdzina nepilsoņiem, bet es negribu īpaši runāt par to. Es ne reizi vien esmu izteicies. Tā ir vienkārši nekaunība, pret kuru es ne tikai lūdzu jūs nebalsot, bet nosaukt to par kārtējo šo cilvēku pretvalstisku uzvedību.

Vēl precīzāk. Paskatieties, kā priekšlikumā raksta šie vīri: “Tiesības vēlēt domi (padomi) ir Latvijas pilsoņiem un nepilsoņiem”. Latvijas pilsoņiem un nepilsoņiem. Tas nozīmē, ka zem nosaukuma “nepilsoņiem” drīkst vēlēt absolūti visi pasaules cilvēki. Jebkurš, kurš iebrauks Latvijā, tātad tur nav ne pastāvīgie iedzīvotāji, ne kaut kas, nekāda precīza uzskaitījuma nav. Tātad jebkurš, kurš iebrauc šeit, Latvijā, var piedalīties vēlēšanās. Tā to var saprast no šī panta.

Es varētu daudz stāstīt par šiem mēģinājumiem, tagad arī 6.Saeimā, 5. Saeimā veselām paketēm nāca šādi dažādi priekšlikumi. Kategoriski noraidīt un punkts! Paldies!

Sēdes vadītājs. Dozorceva kungs pieteicies debatēs. Bet vai jūs izmantosit tās atlikušās minūtes? Lūdzu!

V.Dozorcevs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie deputāti! Es gribu atgādināt Tabūna kungam, ka uz dokumenta vāka, kurš būs izdots, būs tāds ieraksts: “Nepilsoņa pase”. Tas kaut ko nozīmē tomēr. Tas nav ārvalstniekiem. Bet pēc būtības. Es uzmanīgi klausījos, ko teica Jirgena kungs, man liekas, ka viņš runāja par kaut ko citu. Viņš runāja par ārvalstniekiem. Šeit nekādu ārvalstnieku nav. Šeit ir nepilsoņi. Tā ir kaut kāda pavisam cita substance. Tātad es uzskatu, ka Jirgena kungs nebija pret šā labojuma ievietošanu.

Sēdes vadītājs. Paldies! Vairāk debatēs pieteikušos nav. Acumirkli! Aleksandrs Golubovs — pie frakcijām nepiederošs deputāts. Bet, Golubova kungs, man arī jābrīdina, ka jums ir tikai četras minūtes!

A. Golubovs (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Augsti godātā Saeima! Mēs šeit nerunājam par ārvalstniekiem. Mēs šeit runājam par saviem latviešu iedzīvotājiem — nepilsoņiem, kuri maksā nodokļus, kuri dzīvo šajos pagastos un šajos pagastos šajās padomēs nekad nerisina politiskos jautājumus. Tieši šiem pagastiem ekonomiskos jautājumus. Tāpēc es lūdzu balsojumu par to priekšlikumu. Un lūdzu balsot par to! (Zālē troksnis.)

Sēdes vadītājs. Paldies! Debatēs... Dzintars Ābiķis. Ābiķa kungs, jums...Tātad, cienījamie kolēģi, šajā apspriežamajā jautājumā mēs debates pārtraucam. Turpināsim tās nākamajā sēdē.

Tagad es, cienījamie kolēģi, lūdzu reģistrēties. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu deputātus reģistrēties! Lūdzu Saeimas sekretāra biedri Janīnu Kušneri nolasīt reģistrācijas rezultātus! Bet, kamēr tie tiek gatavoti, es gribu darīt zināmu godājamajai Saeimai, ka šodien ir pieņemts Saeimas Prezidija lēmums par ārkārtas sēdes sasaukšanu 1996.gada 7.oktobrī, tātad nākamās nedēļas pirmdienā, pulksten 11.00. Pēc Ministru kabineta ierosinājuma ir apstiprināta arī šīs sēdes darba kārtība. Tas ir pirmais paziņojums.

Otrais. Godājamie kolēģi! Es gribu ar jums pakonsultēties. Mēs tradicionāli ceturtdienās esam turpinājuši sēdi, kurā valdība ir sniegusi atbildes uz deputātu jautājumiem. Pašlaik tāds ir tikai viens. Pie tam Prezidijs uzskata, ka šis jautājums ir stratēģisks un nebūtu steidzīgi, mūsuprāt, skatāms. Vai deputāti piekristu tam, ka šodien pulksten 17.30 mēs sēdi, veltītu atbildēm uz deputātu jautājumiem, nesasaucam. (Zālē troksnis.) Neviens neiebilst? Paldies par lielo vienprātību! Lūdzu, Kušneres kundze, reģistrācijas rezultātus!

J.Kušnere (6.Saeimas sekretāra biedre). Cienījamie deputāti, nav reģistrējušies: Gunta Gannusa, Jānis Jurkāns, Paulis Kļaviņš, Andrejs Krastiņš, Valdis Nagobads, Andris Saulītis. Paldies!

Sēdes vadītājs. Saeimas 1996.gada 3.oktobra sēdi paziņoju par slēgtu.

Kopsavilkums

Par 3. oktobra sēdi

Saeimas priekšsēdētājs A. Čepānis informēja,

ka, pamatojoties uz A. Kreitusa iesniegumu, tiek atjaunotas viņa deputāta pilnvaras, kuras bija apturētas uz ministra pienākumu pildīšanas laiku. Līdz ar to savu deputāta mandātu zaudē DPS deputāts G. Kleinbergs.

Saeima 3. lasījumā pieņēma likumus:

— “Par Augstākās padomes Prezidija 1991. gada 17. oktobra lēmuma “Par Bauskas rajona bijušo partijas komitejas telpu izmantošanu” atzīšanu” (Satversmes 81. pantā noteiktajā kārtībā izdotie noteikumi Nr. 268) (Reģ. Nr. 365) (dok. Nr. 1118; Nr. 1428; Nr. 1428a) Balsojums: 78 par, 0 pret, 0 atturas.

— “Grozījums likumā “Par obligāto sociālo apdrošināšanu bezdarba gadījumam””. (Satversmes 81. pantā noteiktajā kārtībā izdotie noteikumi Nr. 284) (Reģ. Nr. 379) (dok. Nr. 1139; Nr. 1453) Balsojums: 54 par, 0 pret, 1 atturas.

— “Grozījumi likumā “Par invalīdu medicīnisko un sociālo aizsardzību””. (Satversmes 81. pantā noteiktajā kārtībā izdotie noteikumi Nr. 100) (Reģ. Nr. 209) (dok. Nr. 1455) Balsojums: 57 par, 0 pret, 0 atturas.

— “Grozījums likumā “Par lauksaimniecības uzņēmumu un zvejnieku kolhozu privatizāciju””. (Reģ. Nr. 286) (dok. Nr. 1446) Balsojums: 45 par, 12 pret, 8 atturas.

— “Grozījums likumā “Par paju sabiedrībām””. (Reģ. Nr. 289) (dok. Nr. 1447) Balsojums: 50 par, 0 pret, 2 atturas.

— “Grozījumi likumā “Par individuālo (ģimenes) uzņēmumu, zemnieka vai zvejnieka saimniecību un individuālo darbu””. (Reģ. Nr. 285) (dok. Nr. 1448) Balsojums: 54 par, 1 pret, 1 atturas.

— “Grozījumi likumā “Par līgumsabiedrībām””. (Reģ. Nr. 283) (dok. Nr. 1449) Balsojums: 57 par, 0 pret, 1 atturas.

— “Grozījums likumā “Par pašvaldības uzņēmumu””. (Reģ. Nr. 284) (dok. Nr. 1450) Balsojums: 59 par, 1 pret, 2 atturas. (iekļauts likumprojekts ar Reģ. Nr. 402, dok. Nr. 1173)

Saeima 2. lasījumā kā steidzamu pieņēma likumu:

— “Grozījumi Latvijas Civilprocesa kodeksā”. (Reģ. Nr. 431) (dok. Nr. 1284; Nr. 1454) Balsojums: 66 par, 0 pret, 3 atturas.

Saeima 2. lasījumā pieņēma likumu:

— “Par Latvijas Republikas, Igaunijas Republikas un Lietuvas Republikas līgumu par brīvo tirdzniecību ar lauksaimniecības precēm”. (Reģ. Nr. 351) (dok. Nr. 1090; Nr. 1412) Balsojums: 55 par, 4 pret, 8 atturas.

Saeima 2. lasījumā pieņēma likumprojektus:

— “Grozījums likumā “Par Latvijas Republikas civilo aizsardzību””. (Satversmes 81. pantā noteiktajā kārtībā izdotie noteikumi Nr. 293) (Reģ. Nr. 388) (dok. Nr. 1148; Nr. 1429) Balsojums: 71 par, 6 pret, 10 atturas.

— “Grozījumi Latvijas Kriminālkodeksā”. (Reģ. Nr. 282) (dok. Nr. 779; Nr. 1407) Balsojums: 55 par, 1 pret, 3 atturas.

— “Grozījums likumā “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļu pārvaldi uzņēmējsabiedrībās””. (Reģ. Nr. 392) (dok. Nr. 1162; Nr. 1443) Balsojums: 64 par, 5 pret, 4 atturas.

— “Grozījumi likumā “Par 1923. gada 2. augusta likuma “Par Valsts kontroli” atjaunošanu”. (Satversmes 81. pantā noteiktajā kārtībā izdotie noteikumi Nr. 103) (Reģ. Nr. 212) (dok. Nr. 641; Nr. 1444) Balsojums: 62 par, 0 pret, 0 atturas.

— “Grozījums likumā “Par dzīvokļa īpašumu””. (Satversmes 81. pantā noteiktajā kārtībā izdotie noteikumi Nr. 132) (Reģ. Nr. 239) (dok. Nr. 678; Nr. 1445) Balsojums: 54 par, 0 pret, 3 atturas.

Saeima nodeva komisijām likumprojektus:

— “Grozījumi likumā “Par obligāto sociālo apdrošināšanu bezdarba gadījumam””. (Reģ. Nr. 454) (dok. Nr. 1417; Nr. 1417a) Nodeva Sociālo un darba lietu komisijai (atbildīgā) un Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai.

— “Grozījumi likumā “Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām””. (Reģ. Nr. 455) (dok. Nr. 1416; Nr. 1416a) Nodeva Sociālo un darba lietu komisijai (atbildīgā) un Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai.

— “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām””. (Reģ. Nr. 456) (dok. Nr. 1415; Nr. 1415a) Nodeva Sociālo un darba lietu komisijai (atbildīgā) un Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai.

— “Latvijas Republikas Administratīvais kodekss””. (Reģ. Nr. 457) (dok. Nr. 1452; Nr. 1452a) Nodeva Juridiskajai komisijai (atbildīgā), Aizsardzības un iekšlietu komisijai, Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, Sociālo un darba lietu komisijai, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai.

Saeima nodeva komisijām lēmumprojektu:

— “Par kārtību, kādā noformējami priekšlikumi likumprojekta “Par valsts budžetu 1997. gadam” otrajam lasījumam”. (dok. Nr. 1475) Nodeva Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai.

Saeima pieņēma lēmumus par amatpersonu

ievēlēšanu un atbrīvošanu no amata:

— “Par Vijas Silnieces apstiprināšanu par Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas tiesnesi”. (dok. Nr. 1437) Balsojums: 54 par, 1 pret, 8 atturas.

— “Par dažu rajonu (pilsētu) tiesu tiesnešu iecelšanu”. (dok. Nr. 1438) Iecēla: Viju Ratnieci par Jūrmalas pilsētas tiesas tiesnesi. Balsojums: 57 par, 3 pret, 2 atturas. Gunāru Biškinu par Jelgavas pilsētas tiesas tiesnesi. Balsojums: 51 par, 3 pret, 4 atturas. Mairu Narvilu par Jelgavas pilsētas tiesas tiesnesi. Balsojums: 46 par, 2 pret, 3 atturas.

— “Par dažu rajonu (pilsētu) tiesu administratīvo tiesnešu iecelšanu”. (dok. Nr. 1439) Iecēla: Mariku Senkāni par Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas administratīvo tiesnesi. Balsojums: 57 par, 2 pret, 3 atturas. Dzintru Apini par Madonas rajona tiesas administratīvo tiesnesi. Balsojums: 50 par, 2 pret, 3 atturas.

— “Par Dainidas Sarmas iecelšanu par Rīgas apgabaltiesas Jūrmalas pilsētas Zemesgrāmatu nodaļas priekšnieka vietnieci”. (dok. Nr. 1440) Balsojums: 53 par, 2 pret, 4 atturas.

— “Par deputāta Andra Saulīša atsaukšanu no Sociālo un darba lietu komisijas”. (dok. Nr. 1473) Balsojums: 51 par, 1 pret, 7 atturas.

— “Par deputāta Andra Saulīša ievēlēšanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā”. (dok. Nr. 1473) Balsojums: 43 par, 6 pret, 10 atturas.

— “Par deputāta Ojāra Grinberga atsaukšanu no Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas”. (dok. Nr. 1474) Balsojums: 50 par, 1 pret, 6 atturas.

— “Par deputāta Ojāra Grinberga iekļaušanu Sociālo un darba lietu komisijā”. (dok. Nr. 1474) Balsojums: 52 par, 2 pret, 5 atturas.

Saeima izskatīja patstāvīgo priekšlikumu un pieņēma lēmumu:

— “Par Ņinas Ezeriņas uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā”. (dok. Nr. 1385) Balsojums: 57 par, 0 pret, 6 atturas.

Deputātu pieprasījums:

— Saeima nodeva Pieprasījumu komisijai deputātu K. Čerāna, J. Mauliņa, J. Kazāka, E. Grīnberga, E. Zelgalvja, J. Kušneres, O. Kostandas, A. Rubina, M. Lujāna pieprasījumu LR Ministru prezidentam A. Šķēlem sakarā ar nepieciešamību panākt Korupcijas novēršanas likuma izpildi. (dok. Nr. 1479).

Saeimas preses dienests

Informācija

Par Saeimas Prezidija 1996. gada 3. oktobra sēdi

1. Sēdē izskatīja divdesmit saņemtos likumprojektus, par kuriem Prezidijs līdz ar savu atzinumu par to tālākvirzīšanu ziņos Saeimas ārkārtas sēdē.

2. Prezidijs nolēma sasaukt Saeimas ārkārtas sēdi pēc Ministru prezidenta ierosinājuma 1996. gada 7. oktobrī (pulksten 11.00).

3. Prezidijs apstiprināja izsludināšanai Saeimas ārkārtas sēdes darba kārtību.

Saeimas sekretāra biedre J.Kušnere

7. oktobra ārkārtas sēdes darba kārtība

Sēdes sākums — pulksten 11

Akceptēta Saeimas Prezidija 3. oktobra sēdē

I. Prezidija ziņojumi

1. 1. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””. (Reģ. Nr. 473) (dok. Nr. 1481; Nr. 1481a) Ministru kabinets

2. 2. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par veterinārmedicīnu””. (Reģ. Nr. 474) (dok. Nr. 1482; Nr. 1482a) Ministru kabinets

3. 3. Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Republikas Izglītības likumā”. (Reģ. Nr. 475) (dok. Nr. 1483; Nr. 1483a) Ministru kabinets

4. 4. Likumprojekts “Grozījums Latvijas Republikas Izglītības likumā”. (Reģ. Nr. 476) (dok. Nr. 1484, Nr. 1484a) Ministru kabinets

5. 5. Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Republikas Augstākās padomes 1993. gada 23. februāra lēmumā “Par Latvijas Medicīnas akadēmijas Satversmes apstiprināšanu””. (Reģ. Nr. 477) (dok. Nr. 1485; Nr. 1485a) Ministru kabinets

6. 6. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts darba inspekciju””. (Reģ. Nr. 478) (dok. Nr. 1486, Nr. 1486a) Ministru kabinets

7. 7. Likumprojekts “Grozījums likumā “Par Latvijas Republikas Zemessardzi””. (Reģ. Nr. 479) (dok. Nr. 1487, Nr. 1487a) Ministru kabinets

8. 8. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Konsulārais reglaments””. (Reģ. Nr. 480) (dok. Nr. 1488; Nr. 1488a) Ministru kabinets

9. 9. Likumprojekts “Par grozījumiem likumā “Par budžetu un finansu vadību””. (Reģ. Nr. 481) (dok. Nr. 1489; Nr. 1489a) Ministru kabinets

10. 10. Likumprojekts “Grozījumi Augstskolu likumā”. (Reģ. Nr. 482) (dok. Nr. 1490; Nr. 1490a) Ministru kabinets

11. 11. Likumprojekts “Grozījums Augstskolu likumā”. (Reģ. Nr. 483) (dok. Nr. 1491; Nr. 1491a) Ministru kabinets

12. 12. Likumprojekts “Grozījums Latvijas Republikas valsts robežas likumā”. (Reģ. Nr. 484) (dok. Nr. 1492; Nr. 1492a) Ministru kabinets

13. 13. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par uzņēmējdarbības regulēšanu enerģētikā””. (Reģ. Nr. 485) (dok. Nr. 1493; Nr. 1493a) Ministru kabinets

14. 14. Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Republikas Augstākās padomes 1993. gada 28. aprīļa lēmumā “Par Latvijas Policijas akadēmijas Satversmes apstiprināšanu””. (Reģ. Nr. 486) (dok. Nr. 1494; Nr. 1494a) Ministru kabinets

15. 15. Likumprojekts “Grozījums likumā “Par 1937. gada 22. decembra Zemesgrāmatu likuma spēka atjaunošanu un spēkā stāšanās kārtību””. (Reģ. Nr. 487) (dok. Nr. 1495; Nr. 1495a) Ministru kabinets

16. 16. Likumprojekts “Grozījums likumā “Par tiesu varu””. (Reģ. Nr. 488) (dok. Nr. 1496; Nr. 1496a) Ministru kabinets

17. 17. Likumprojekts “Grozījums Latvijas Republikas likumā “Par policiju””. (Reģ. Nr. 489) (dok. Nr. 1497; Nr. 1497a) Ministru kabinets

18. 18. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru””. (Reģ. Nr. 490) (dok. Nr. 1498; Nr. 1498a) Ministru kabinets

19. 19. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par cukuru””. (Reģ. Nr. 491) (dok. Nr. 1499; Nr. 1499a) Ministru kabinets

20. 20. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par zemes komisijām””. (Reģ. Nr. 492) (dok. Nr. 1500; Nr. 1500a) Ministru kabinets

II. Likumprojektu izskatīšana

21. 1. Likumprojekts “Par valsts budžetu 1997. gadam”. (Reģ. Nr. 453) (1. lasījums) (dok. Nr. 1413; Nr. 1413b; Nr. 1475; Nr. 1522) Budžeta un finansu (nodokļu) komisija

22. 2. Likumprojekts “Grozījumi Saeimas Kārtības rullī”. (Reģ. Nr. 430) (1. lasījums) (dok. Nr. 1253) Ministru kabinets

3. Alternatīvais likumprojekts “Grozījumi Saeimas Kārtības rullī”. (Reģ. Nr. 459) (1. lasījums) (komisija ierosina atzīt par steidzamu) (dok. Nr. 1253; Nr. 1470) Budžeta un finansu (nodokļu) komisija, Juridiskā komisija

III. Patstāvīgais priekšlikums

23. Lēmuma projekts “Par kārtību, kādā noformējami priekšlikumi likumprojekta “Par valsts budžetu 1997. gadam” otrajam lasījumam”. (dok. Nr. 1475) Budžeta un finansu (nodokļu) komisija

7. oktobra ārkārtas sēde

Stenogramma

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Godājamie kolēģi! Lūdzu ieņemiet vietas plenārsēžu zālē. Paziņoju par atklātu 1996.gada 7.oktobra Latvijas Republikas Saeimas ārkārtas sēdi. Sākam izskatīt darba kārtības pirmās sadaļas jautājumus.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, Sociālo un darba lietu komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Par jautājumu vēlas runāt deputāts Odisejs Kostanda, frakcija “Latvijai”. Lūdzu!

O.Kostanda (TKL). Godājamais priekšsēdētāj, godājamie kolēģi! Es aicinu balsot pret likumprojekta “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” nodošanu komisijām. Šis likumprojekts, ko valdība iesniedz, ir saistīts ar jauno budžeta projektu un ar pamata mērķi — radīt vai izveidot bezdeficīta budžetu uz trūcīgo cilvēku rēķina.

Šodien Ministru kabinets... šodien mēs izskatīsim Ministru kabineta Saeimā iesniegto bezdeficīta budžeta projektu 1997.gadam, ko vēlas, lai mēs pieņemam ļoti ātri, un budžeta projekta sadaļā par iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu apjoma palielināšanos redzams, ka salīdzinājumā ar 1996.gadu — 157 miljoni latu — tagad ir prognozēts 1997.gadā iekasēt 171 miljonu latu. Nākamajā lappusē tālāk ir teikts, ka 1997.gadā iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi tiek prognozēti 180 miljoni latu. Kā redzam, starp abām prognozētajām ienākumu nodokļa ieņēmumu summām starpība ir 18 miljoni latu. Vai tā būtu uzskatāma par kļūdu, par budžeta projekta sastādītāju paviršību? Atbilde ir viennozīmīga — nē, tā nav kļūda, tā ir apzināta, ciniska Šķēles valdības rīcība. To, ka tas nav tukšs apgalvojums, apliecina daudzās Ministru kabineta aktivitātes likumdošanas jomā, piemēram, šis šobrīd Saeimā valdības iesniegtais grozījums likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”. Daudzie grozījumi būtībā nosaka to, ka nodokļu ieņēmumu palielinājums 18 miljonu latu apjomā pamatā veidojas, atceļot nodokļu atvieglojumus par apgādībā esošajiem ģimenes locekļiem un iekasējot ienākuma nodokli no tā saucamo “jauno pensionāru” pensijām, ja tie aizgājuši pensijā pēc 1996.gada 1.janvāra un to pensijas ir lielākas par 60 latiem. Nav šaubu, ka šie Ministru kabineta akceptētie grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” būtībā nozīmē tikai vienu — pasliktināsies dzīves apstākļi tiem cilvēkiem, kam jau tā šodien klājas visgrūtāk, proti, daudzbērnu ģimenēm, pensionāriem.

Acīmredzot mūsu valsts valdošo partiju politiķiem un valstsvīriem liekas, ka cilvēku pacietības rezerves nav izsmeļamas, ka tie klusējot piekritīs jebkurām valdības iecerēm, bet es ceru, ka šodien demonstrācija pie Saeimas jūs beidzot pārliecinās par pretējo. Jau tāpat vairums šo cilvēku dzīvo zem nabadzības sliekšņa. Arodbiedrību noteiktais iztikas minimums jūlijā bija 91,52 lati, bet krīzes iztikas minimums — 56,16 lati. Tātad, lai nodrošinātu ikdienai nepieciešamo, katram cilvēkam mēnesī vajadzīgs ne mazāk par 100 latiem, taču patiesā aina ir citāda. Tā apmēram 441 tūkstotim pensionāru vidējais pensijas apmērs ir 38,9 lati un vēl 4,3 tūkstoši pensionāriem vidējā pensija ir 50 latu. Ir redzams, ka pensijas ir mazākas par krīzes iztikas minimumu. Ir patiesi jāapbrīno, ka šādos apstākļos spēj izdzīvot mūsu jau tā daudz cietušie vecie cilvēki, kas spiesti dzīvot pilnīgā nabadzībā.

Valsts statistikas komitejas dati rāda arī: jo vairāk ģimenē ir bērnu, jo mazāki ir ienākumi uz katru ģimenes locekli. Tāpēc frakcija “Latvijai” uzskata, ka nedrīkst atcelt ienākumu nodokļa atvieglojumus par apgādībā esošajiem ģimenes locekļiem. Jau tā šodien vairāki tūkstoši bērnu neapmeklē skolas nabadzības dēļ. Vai mūsu valdība iecerējusi veidot Latviju par analfabētu un noziedznieku zemi? Protams, ar tumšu un neizglītotu tautu jau ir vieglāk manipulēt. Tā piekritīs visam, ko tai mēģinās iestāstīt. Nav saprotams vienīgi, kā tas saskan ar valdošo partiju tik dāsni dāļātajiem solījumiem par rūpēm tautas labā, par centieniem uzlabot cilvēku dzīves apstākļus, panākt tai gaišu un saulainu dzīvi neatkarīgajā Latvijā.

Frakcija “Latvijai” kategoriski noraida šos ciniskos valdības lēmumus. Mums nav pieņemama šāda Šķēles valdības politika — risināt savas problēmas uz valsts nabadzīgo cilvēku rēķina. Tik plaši reklamētais bezdeficīta budžets vēl vairāk pasliktinās cilvēku dzīvi, radīs tiem jaunas papildgrūtības. Tiesa, bezdeficīta budžets atbilst valdošo partiju politiķu un valstsvīru interesēm, jo nav dzirdēts, ka valstsvīri samazinātu savas algas, neskaitāmos komandējumus un reprezentācijas izdevumus. Tieši pretēji, turpat vai katru dienu dzirdam par jauniem kabinetu remontiem, jaunu modernu mēbeļu iegādi, jaunu automašīnu iegādi un par arvien plašāk izmantotiem neskaitāmu miesassargu pakalpojumiem, mūsu valdošā režīma divkosību tas ilustrē ļoti spilgti.

Tautas kustība “Latvijai” darīs visu iespējamo, lai Latvija nekļūtu par ubagu un bezpajumtnieku zemi. Mēs ļoti ceram uz cilvēku izpratni un atbalstu mūsu darbībai. Mēs ceram, ka arī šodien zālē valdošo partiju deputāti pārdomās savu balsojumu. Frakcija “Latvijai” pieprasa valdībai un valdošām partijām — “Latvijas ceļam”, “Saimniekam”, “Tēvzemei un Brīvībai”, LNNK, Latvijas Zemnieku savienībai, Kristīgajiem demokrātiem un Vienības partijai — atteikties no prettautiskiem nodomiem aplikt pensijas ar iedzīvotāju ienākuma nodokli un likvidēt nodokļa atvieglojumus par apgādībā esošajiem ģimenes locekļiem. Šķēles, tautas kaprača valdībai, ir jādemisionē.

Sēdes vadītājs. Vairāk neviens runāt nevēlas par apspriežamo jautājumu? Tādēļ lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi, balsojot par Saeimas Prezidija atzinumu par minēto likumprojektu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 44, pret — 16, atturas — 1. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par veterinārmedicīnu””. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par veterinārmedicīnu”” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputāti vēlas runāt par šo jautājumu? Nevēlas. Iebildumu nav. Paldies! Lēmums pieņemts.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Republikas Izglītības likumā” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ir atbildīgā komisija.

Vai deputāti vēlas runāt par minēto jautājumu? Modris Lujāns, pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

M.Lujāns (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Šo Ministru kabineta kārtējo izgudrojumu es piedāvātu neatbalstīt, jo visiem ir zināma tā situācija, kas izveidojusies ar Izglītības likuma grozījumiem, ka tas ir saņēmis aptuveni 700 labojumus, un, ja jau Ministru kabinets ļoti vēlējās piedāvāt savus labojumus, tad to varēja tieši iedot uz komisiju, ja, protams, šis likums netiks vai nu pārveidots, vai arī tas tiks nosūtīts atpakaļ Ministu kabinetam uz jaunu pārstrādi.

Šajā gadījumā vēl tur ir viena ļoti interesanta norma ar to, ka pēc būtības Ministru kabinets pilnībā atsakās... pa nodokļiem vairs nebūs nekādu... nu nebija pat bezmaksas medicīna, bet nebūs medicīna tur iekšā... nu ne medicīna, bet izglītība... tur iekšā ir tieši norādījums uz ziedojumiem par to, ka skolas varēs saņemt legālus ziedojumus. Protams, šeit nav jautājuma par to, kā tas tiks normatīvi noteikts. Un tādēļ jau šodien skolas, protams, ziedojumus saņem, bet tikai šinī gadījumā — vai šis ziedojums nepārvērtīsies klajā maksā, kas tiks pieprasīta paralēli tam, ka iedzīvotāji jau samaksā nodokļus un no nodokļiem, pēc būtības, ja viņi pareizi tiek lietoti, jābūt šai izglītībai.

Un tādēļ es tomēr piedāvātu šos abus Ministru kabineta piedāvātos labojumus neatbalstīt un nosūtīt atpakaļ Ministru kabinetam.

Sēdes vadītājs. Valdis Krisbergs, pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu! Piedodiet, Krisberga kungs, jūs esat pierakstījies par nākamo dokumentu. Dzintars Ābiķis, frakcija “Latvijas ceļš”. Lūdzu!

Dz.Ābiķis (LC). Cienījamais Valsts prezident, cienījamais Prezidij, cienījamie kolēģi! Es aicinātu tomēr šo projektu nodot izskatīšanai komisijās, jo Lujāna kungs runāja par visu ko, tikai ne par šī projekta būtību. Projekts būtībā ir saistīts konceptuāli ar budžeta izskatīšanu, un uz otro lasījumu mums būs jābūt skaidrībai, kādā veidā tiek skolotāju algas maksātas — vai mērķdotāciju veidā vai caur Pašvaldību izlīdzināšanas fondu. Es, protams, šobrīd nesaku, ka es esmu par šī dokumenta saturu vai pret, tas ir ārkārtīgi rūpīgi jāizsver, un domas dalās, un iespējams arī, ka komisija noraidīs šo dokumentu, bet tajā pašā laikā tas nepārprotami ir jāizskata. Šis jautājums ir cieši kontekstā ar budžeta izskatīšanu otrajā lasījumā. Paldies!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsojot izteikt savu attieksmi par Saeimas Prezidija atzinumu nodot likumprojetu atbildīgajām komisijām. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 57, pret — 7, atturas — 1. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Latvijas Republikas Izglītības likumā”, dokuments Nr.1484a, nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ir atbildīgā komisija. Runās Valdis Krisbergs, pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

V.Krisbergs (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Diemžēl man bija liegts vārds iepriekšējā jautājuma apspriešanā un šajā jautājumā es neesmu pierakstījies. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds vēlas runāt? Vairāk neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu attiecīgajām atbildīgajām komisijām. Lūdzu rezultātu! Par — 54, pret — 5, atturas — 1. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Republikas Augstākās padomes 1993.gada 23.februāra lēmumā “Par Latvijas Medicīnas akadēmijas Satversmes apstiprināšanu”” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ir atbildīgā komisija. Vai kāds no deputātiem vēlas runāt? Andrejs Požarnovs, frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” deputāts. Lūdzu!

A.Požarnovs (TB). Augsti godātais prezidenta kungs! Cienījamais Prezidij! Kolēģi! Es lūdzu šo likumprojektu “Par Latvijas Medicīnas akadēmijas Satversmes apstiprināšanu” nodot arī Sociālo un darba lietu komisijai.

Sēdes vadītājs. Paldies! Vai deputātiem nav iebildumu pret deputāta Požarnova priekšlikumu? Iebildumu nav. Runāt neviens nevēlas. Balsot arī vajadzības nav. Paldies, kolēģi, lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Valsts darba inspekciju”” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Sociālo un darba lietu komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputāti vēlas runāt par šo jautājumu? Runāt neviens nevēlas. Paldies! Pret arī nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtībā mums ir Saeimas Prezidija atzinums par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Zemessardzi””. Tajā tiek ierosināts minēto likumprojektu nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputāti runāt nevēlas par šo jautājumu? Debatēs pieteikušies deputāti nav. Iebildumu arī nav. Paldies! Lēmums pieņemts.

Nākamais. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Konsulārais reglaments”” nodot Ārlietu komisijai un Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem iebildumu nav pret Saeimas Prezidija atzinumu? Iebildumu nav. Paldies! Lēmums pieņemts.

Nākamais. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par grozījumiem likumā “Par budžetu un finansu vadību”” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem iebildumu nav pret Saeimas Prezidija atzinumu? Iebildumu nav. Runāt neviens nevēlas. Paldies! Lēmums pieņemts.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Augstskolu likumā” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputāti par Saeimas Prezidija atzinumu runāt nevēlas? Debatēs pieteikušies nav. Iebildumu arī nav. Paldies! Pieņemts.

Nākamais jautājums. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Augstskolu likumā” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ir atbildīgā komisija. Šajā gadījumā, godājamie kolēģi, ir runa par dokumentu nr.1491a. Vai par Saeimas Prezidija atzinumu runāt neviens nevēlas? Debatēs pieteikušies nav. Iebildumu arī nav. Paldies! Lēmums pieņemts.

Nākamais jautājums. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Latvijas Republikas valsts robežas likumā” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbildīgā komi-sija. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Iebildumu arī nav. Paldies! Lēmums pieņemts.

Nākamais jautājums. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par uzņēmējdarbības regulēšanu enerģētikā”” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti debatēs pieteikušies nav. Iebildumu pret Saeimas Prezidija atzinumu arī nav. Paldies! Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Republikas Augstā-kās padomes 1993.gada 28.aprīļa lēmumā “Par Latvijas Policijas akadē-mijas Satversmes apstiprināšanu”” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai, Budžeta, finansu (nodokļu) komisijai un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ir atbildīgā komisija. deputāti debatēs pieteikušies nav. Iebildumu pret Saeimas Prezidija atzinumu arī nav. Paldies, kolēģi! Lēmums pieņemts.

Nākamais. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par 1937.gada 22.decembra Zemesgrāmatu likuma spēka atjaunošanu un spēkā stāšanās kārtību”” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti debatēs pieteikušies nav. Iebildumu pret Saeimas Prezidija atzinumu arī nav. Paldies! Lēmums pieņemts.

Nākamais jautājums. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par tiesu varu”” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Iebildumu pret Prezidija atzinumu arī nav. Paldies! Lēmums pieņemts.

Nākamais jautājums. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Latvijas Republikas likumā “Par policiju”” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti debatēs pieteikušies nav. Iebildumu pret Prezidija atzinumu arī nav. Paldies! Lēmums pieņemts.

Nākamais jautājums. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti debatēs pieteikušies nav. Par Saeimas Prezidija atzinumu iebildumu arī nav. Paldies! Lēmums pieņemts.

Nākamais jautājums. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par cukuru”” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti debatēs pieteikušies nav. Iebildumu pret Prezidija atzinumu nav. Paldies! Lēmums pieņemts.

Nākamais jautājums. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par zemes komisijām”” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti debatēs pieteikušies nav. Iebildumu pret Saeimas Prezidija atzinumu arī nav. Paldies! Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums šīsdienas ārkārtas sēdē — otrā sadaļa — likumprojektu izskatīšana — likumprojekts “Par valsts budžetu 1997.gadam” Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — Roberts Zīle, frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” deputāts.

Turpinājums — nākamajos numuros

Iesniegumi Saeimai

Par Satversmes tiesas tiesnešu amata kandidatūrām

Par Velgas Slaidiņas kandidatūru

Satversmes tiesas tiesneša amatam

Velga Slaidiņa: Dzimusi 1950. gada 26. aprīlī Lubānā. Dzīvo Rīgā. 1978. gadā beigusi Latvijas Universitātes Juridisko fakultāti tiesību zinātņu specialitātē.

Darba gaitas:

No 1976. līdz 1988.g. — Valsts kinematogrāfijas komiteja, Juridiskā dienesta vadītāja;

no 1988. līdz 1990.g. — Kultūras ministrija, Juridiskā dienesta vadītāja;

no 1990. līdz 1993.g. — LR Augstākās padomes Juridiskā biroja vec. referente;

no 1993. līdz 1994.g. — LR Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece likumdošanas jautājumos;

no 1995.g. — LR Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāre;

no 1982. gada Latvijas Universitātes lektore Tiesību zinātņu pamatu katedrā un Juridiskajā fakultātē.

Iesniedz — Saeimas deputātu grupa: A.Kiršteins, I.Emsis, A.Seile, A.Lambergs, J.Dobelis, P.Tabūns, R.Apsītis,

A.Endziņš, Dz.Ābiķis, A.Tomašūns

Par Romāna Apsīša kandidatūru

Satvermes tiesas tiesneša amatam

Romāns Apsītis: Dzimis 1939. gada 13. februārī Rīgā. Dzīvo Rīgā. 1963. gadā beidzis Latvijas Valsts universitātes Ekonomikas un juridiskās fakultātes tiesību zinātņu nodaļu, kvalifikācija — jurists.

Darba gaitas:

No 1957.07. līdz 1957.10. — Rīgas ādu fabrika “Komunārs”, strādnieks;

no 1957.10. līdz 1958.12. — Ogres grāmatu veikals, pārdevējs;

no 1959.06. līdz 1959.12. — Ogres kultūras nams, dekorators;

no 1958.09. līdz 1963.06 — LVU, students;

no 1962.12. līdz 1963.12. — Rīgas pilsētas Maskavas rajona prokuratūra, izmeklētājs;

no 1963.12. līdz 1965.10. — obligātais karadienests padomju armijā;

no 1965.09. līdz 1967.11. — LVU asistents;

no 1967.12. līdz 1970.12. — LVU aspirants;

no 1971.01. līdz 1981.11. — LVU vecākais pasniedzējs;

kopš 1981.12. — LVU (vēlāk LU) docents;

no 1976.12. līdz 1980.11 — Galvenā enciklopēdiju redakcija, Filozofijas un tiesību zinātniskās redakcijas vadītājs;

no 1990.05. līdz 1993.07. — LR Augstākā padome, deputāts, Likumdošanas jautājumu komisijas loceklis, Mandātu un deputātu ētikas komisijas priekšsēdētāja vietnieks;

no 1990.05. līdz 1994.11. — LR 5. Saeima, deputāts, Juridiskās komisijas loceklis, Mandātu un iesniegumu komisijas priekšsēdētāja biedrs;

no 1993.09. līdz 1994.09 — Tieslietu ministrija, parlamentārais sekretārs;

no 1994.09. līdz 1995.12. — LR tieslietu ministrs;

kopš 1995.11. — LR 6. Saeimas deputāts, Juridiskās komisijas loceklis, Mandātu un iesniegumu komisijas priekšsēdētāja biedrs.

Iesniedz — Saeimas deputātu grupa: J.Mauliņš, M.Lujāns, A.Panteļējevs, K.Lībane, K.Leiškalns, I.Kreituse, J.Urbanovičs, I.Bišers,

A.Rubins, E.Grinovskis, A.Endziņš, P.Apinis

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!