"Jūsu drošība slēpjas integrācijā Eiropas struktūrās,”—

NATO Atlantijas grupējuma pavēlnieks ASV ģenerālis Džons Šīhans Latvijas vizītē

Pie Valsts prezidenta

Vakar, 8. oktobrī, Valsts prezidents Guntis Ulmanis tikās ar NATO grupējuma pavēlnieku ASV ģenerāli Džonu Šīhanu (attēlā pa labi). Sarunā piedalījās Latvijas Ministru prezidenta biedrs, aizsardzības ministrs Andrejs Krastiņš, ģenerāli pavadīja ASV ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā Lerijs Nepers (pirmajā attēlā).

Sarunas pamattēma skāra jautājumus par Baltijas drošības garantijām un drošības perspektīvām saistībā ar topošo Baltic Action plānu.

Uzsākot sarunu, ģenerālis uzsvēra, ka NATO jābūt atvērtai organizācijai visiem. Šai sakarībā Baltijas valstis jau šobrīd piedalās IFOR spēkos, kas dod starptautisku ticamību, kā arī paplašinātā aspektā darbojas PfP. Dž. Šīhans īpaši izcēla Latvijas karavīru veikumu, kas tik īsā laika posmā spējuši sevi apliecināt kā līdzvērtīgus partnerus citām militāri attīstītām valstīm.

Ģenerālis īpaši uzsvēra, ka Latvijas NBS piecu gadu attīstības plāns, ko nule kā izstrādājusi NBS vadība, no reālpolitikas viedokļa raugoties, prasa daudz vairāk līdzekļu un lielāku darba ieguldījumu bruņoto spēku attīstībā, nekā tas noticis līdz šim.

Līdzās tam Dž. Šīhans informēja, ka ASV aizsardzības ministrs Viljams Perijs pats personīgi apņēmies palīdzēt Baltijas valstīm tuvināties NATO struktūrām. Arī ASV jūras kājnieku mācības, kas šī gada jūlijā notika Latvijas teritoriālajos ūdeņos, esot plānotas kā sava veida signāls. Tādas pašas mācības plānotas arī nākamgad.

G. Ulmanis atzina, ka ASV iesaistījums Eiropas drošības politikas veidošanā ir nepieciešams, lai arī atsevišķiem Krievijas politiķiem to brīžiem ir grūti saprast. Šie Krievijas politiķi labprāt vēlētos redzēt Baltiju tās vēstures ķīlnieces lomā, taču Baltija vēlas mācīties no savas vēstures un tāpēc meklē ceļus uz kolektīvās drošības sistēmu, vairs neuzticoties neitralitātes politikai.

“Jūsu valsts vēsture ir invāziju vēsture. Jūs nevarat atļauties vēl vienu Jaltas procesu. Jūsu drošības izjūtai jābūt kolektīvai drošības izjūtai. Jūsu drošība slēpjas integrācijā Eiropas struktūrās un virzībā uz NATO. Tāpēc arī es esmu šeit,” uzsvēra Dž. Šīhans.

Sarunas gaitā G. Ulmanis vairākkārt atgādināja, ka Latvijai būtu svarīgi zināt konkrētas prasības, ko izvirza NATO, lai kāda valsts kļūtu par tās dalībvalsti.

“Jums būs jāveic smags darbs. Briselē visas alianses dalībvalstis uzstājas pret Krievijas veto tiesībām NATO paplašināšanai. Tātad ir nepieciešama politiska drosme, lai retoriku varētu pārvērst realitātē,” atbildēja ģenerālis.

G. Ulmanis piebilda, ka viena no valstīm, kas jau pārgājusi no retorikas pie darbiem, ir Dānija. Tai pašā laikā ir skaidrs, ka bez ASV stratēģiskas līdzdalības Eiropas kolektīvās drošības sistēmu izveidot neizdosies.

Valsts prezidenta preses dienests

Pie ārlietu ministra

Ārlietu ministrs Valdis Birkavs tikās ar NATO Apvienoto spēku Atlantijas grupējuma (SACLANT) pavēlnieku ģenerāli Džonu Šīhanu (Sheehan). Sarunā piedalījās arī ASV ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā Lerijs Nepers (Napper) un Dānijas Karalistes ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā Mihaels Mecs.

Sarunas dalībnieki apmainījās viedokļiem par iespējām paplašināt Latvijas un NATO sadarbību, kā arī par NATO un Krievijas attiecību perspektīvu.

Ģenerālis Šīhans konstatēja, ka Latvija kopš neatkarības atgūšanas panākusi lielu progresu militārajā jomā. Viņš augstu novērtēja Latvijas dalību IFOR spēkos bijušajā Dienvidslāvijā, kā arī BALTBAT izveidi un tā darbības sākumus. NATO pārstāvis uzsvēra, cik svarīgi Latvijai ir nostiprināt spēju darboties kopā ar NATO, tāpat arī sagatavot militāros kadrus.

Puses vienojās, ka pašu Baltijas valstu cieša sadarbība ir svarīgs nosacījums to uzņemšanai Eiropas un transatlantiskajās struktūrās.

ĀM preses centrs

Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”