VALDĪBAS VIEDOKLIS

Ministru kabineta 8.oktobra sēdē"

Sodien kārtējā valdības sēdē ir akceptēti grozījumi MK noteikumos “Par humānās palīdzības kravu saturu”. Grozījumi paredz paplašināt humānās palīdzības kravās saņemamo priekšmetu sarakstu. Turpmāk humānās palīdzības kravās drīkstēs atrasties visi priekšmeti atskaitot sprāgstvielas un ar akcīzes nodokli apliekamās preces. Ņemti vērā ārvalstu vēstniecību un organizāciju ieteikumi un paredzēta iespēja skolām, slimnīcām, bērnu namiem, baznīcām, veco ļaužu patversmēm un citiem humānās palīdzības kravu saņēmējiem saņemt tos priekšmetus, kuri nepieciešami šo organizāciju funkcionēšanas nodrošināšanai.

Akceptēts MK rīkojums, ar kuru zemes gabals Rīgā, Alberta ielā 13 tiks nodots Rīgas Juridiskās augstskolas īpašumā, kura tiks izveidota saskaņā ar Latvijas un Zviedrijas līgumu.

Akceptēti noteikumi “Par valsts investīciju programmas sagatavošanas, finansēšanas un realizācijas kārtību”. Noteikumos noteikts, kādi projekti iekļaujami investīciju projektā, programmas vadība un funkcionēšanas grafiks, koordinācija un finansēšanas avoti.

Valdība akceptēja un nosūtīja izskatīšanai Saeimā grozījumu projektu Pasta likumā. Grozījumi paredz mainīt “Latvijas pasta” pārvaldes formu, pārveidojot to par bezpeļņas organizāciju valsts akciju sabiedrību.

Akceptēts Latvijas Republikas valdības un Grieķijas Republikas valdības nolīgums par pasažieru un kravu starptautiskajiem pārvadājumiem ar autotransportu.

Valdības akceptētais rīkojums “Par bezpeļņas organizāciju valsts akciju sabiedrību “Valsts zāļu aģentūra”” paredz uz reorganizētās Farmakoloģijas un farmakopejas komitejas un Zāļu kvalitātes kontroles un sertifikācijas laboratorijas bāzes izveidot bezpeļņas organizāciju valsts akciju sabiedrību “Valsts zāļu aģentūra”. Aģentūra atradīsies Labklājības ministrijas pārziņā. Par aģentūras padomes priekšsēdētāju iecelts Labklājības ministrijas veselības valsts ministrs Juris Viņķelis. Akceptēti “Valsts zāļu aģentūras” statūti.

Valdība akceptēja bezpeļņas organizācijas valsts uzņēmuma “Diagnostikas centrs” izveidošanu. Centrs tiks izveidots uz reorganizējamā Labklājības ministrijas pārziņā esošā “Republikas diagnostikas centra” bāzes.

Valdība akceptēja noteikumus “Par strēlnieku vieglo vītņstobra šaujamieroču un izšauto ložu un čaulu kontrolkolekciju”. Noteikumi paredz, ka visus LR esošos šaujamieročus uzskaita un to kontrolšāvienu lodes un čaulas uzglabā centralizētajā ložu un čaulu kontrolkolekcijā Iekšlietu ministrijā.

Ministru kabinets akceptēja noteikumus “Par grozījumiem atsevišķos MK tiesību aktos”. Noteikumi paredz turpināt graudaugu importu līdz 1997.gada 1.janvārim ar ievedmuitas tarifa likmi 0,5 procentu apmērā. Apjomi netika mainīti un ir 170 tūkstoši tonnu auzas, 900 tūkstoši tonnu pārtikas kviešu (lipekļa saturs ne mazāks kā 25 procenti) un 170 tūkstoši tonnu lopbarības graudu.

Savukārt konceptuālajā daļā Ministru kabinets izskatīja jautājumu par privatizācijas sertifikātu paātrinātas izmantošanas pamatprincipiem. Par minēto jautājumu informāciju sniedza Ekonomikas ministrijas Privatizācijas departamenta direktora vietnieks Aivars Bernāns. Ministru kabinets uzdeva ekonomikas ministram G.Krastam sagatavot atsevišķus aprēķinus par īpašuma kompensācijas sertifikātiem un privatizācijas sertifikātu turpmākā seguma prognozi un kopīgi ar mežu valsts ministru A.Ozolu – aprēķinus par privatizējamās valsts mežu zemes apjomu un vērtību, kurus jāiesniedz Valsts kancelejā līdz š.g. 16.oktobrim. Privatizācijas aģentūras ģenerāldirektoram J.Naglim uzdots sagatavot prognozi par lielo valsts uzņēmumu iespējamo vērtējumu, kura jāiesniedz Valsts kancelejā līdz š.g. 16.oktobrim. Minētais jautājums Ministru kabineta sēdē atkārtoti tiks skatīts š.g. 22.oktobrī.

Valdības preses departaments

Pēc Ministru kabineta

8. oktobra sēdes

Labklājības ministra Vladimira Makarova

atbildes, skaidrojumi un komentāri

— Pārskatot Ministru kabineta sēdes darba kārtību, es ievēroju kādu punktu, kur nav mana paraksta un ko gatavojusi Finansu ministrija, proti, par humānās palīdzības kravu saturu. Līdz šim ļoti garā sarakstā bija noteikts kādas lietas var būt humānās palīdzības kravās. Un vienmēr bija domstarpības — kāpēc tur nav trauki, gultas un tā tālāk. Tas radīja daudzus sarežģījumus gan humāno kravu saņēmējiem, gan komplektētājiem un sūtītājiem. Tādēļ šodien Ministru kabinets ir izšķīries par, manuprāt, drosmīgu soli, nosakot, ka humānās palīdzības kravās var būt viss, izņemot akcīzes preces, sprāgstvielas, ieročus, munīciju, to daļas un piederumus. Domāju, ka šis risinājums ir pietiekami nopietns gan Labklājības ministrijas struktūrām, gan pašvaldībām, gan dažādām palīdzības organizācijām.

Patlaban Labklājības ministrija ļoti nopietni strādā pie valsts zāļu tirgus sakārtošanas. Par to liecina 4. aprīlī pieņemtie Ministru kabineta Farmācijas noteikumi Satversmes 81. panta kārtībā. Jāsaka, ka Labklājības ministrijas stratēģija un taktika šajos jautājumos liek strādāt Eiropas Savienības prasībām. Mēs ļoti cieši sadarbojamies ar PHARE programmu un gribētu izveidot tādu struktūru, kas atbilstu visām Eiropas Savienības prasībām. Jo zāļu tirdzniecība, zāļu bizness ir piecu populārāko un dažkārt netīrāko pasaules biznesa preču vidū.

Tātad, pirmkārt, izveidojama valsts bezpeļņas akciju sabiedrība “Valsts zāļu aģentūra”, kuras uzdevums būs nodrošināt zāļu ražošanas un tirdzniecības kvalitāti un atbilstību Eiropas standartiem. Šajā situācijā mēs divas šobrīd esošas organizācijas — Farmakopejas farmakoloģijas komiteju un Zāļu kvalitātes kontroles un sertifikācijas laboratoriju — apvienojam vienā, lai izveidotu mobilu, spēcīgu instrumentu, kas sertificētu Latvijā ražotās zāles, kas raudzītos, lai šie sertifikāti atbilstu Eiropas standartiem un lai mūsu zāļu ražotāji varētu būt droši un pārliecināti konkurenti rietumu un austrumu tirgos. Līdz šim Latvijas zāļu ražotāji izmantoja laboratorijas, kas akreditētas bijušās PSRS republikās. Agrāk ar to nodarbojās 20 zinātniskie institūti Padomju Savienībā. Šie sertifikāti daudziem vēl ir derīgi, bet drīz var pienākt laiks, kad pircēji jautās: kādēļ jūs piedāvājat neesošu valstu izdotus sertifikātus. Līdz šim mūsu zāļu ražotāji izmantoja Zviedrijas un Somijas attiecīgo laboratoriju pakalpojumus, kas bija diezgan dārgi. Kādēļ gan šī nauda nevarētu palikt Latvijas teritorijā?

Tātad ir izveidota bezpeļņas organizācija — valsts akciju sabiedrība “Valsts zāļu aģentūra” un apstiprināts tās padomes sastāvs — stingri saskaņā ar farmācijas noteikumiem. Ar Ministru kabineta rīkojumu par padomes priekšsēdētāju iecelts veselības valsts ministrs Juris Viņķelis. Padomē ir arī pieci valsts institūciju pārstāvji. Es gan uzskatīju, ka padomē ir jābūt arī kādam no ražotāju pārstāvjiem. Apstiprināti arī “Valsts zāļu aģentūras” statūti. Līdz ar to uzraudzība pār zāļu ražošanas kvalitāti un to atbilstību ir valsts funkcija, kas nav nododama privātpersonu rokās. Apstiprināto statūtkapitālu veido šobrīd Jersikas ielā 15 esošā manta — bijušais ražotnes “Grindex” bērnudārzs un zāļu laboratorijas aprīkojums un iekārtas. Par “Valsts zāļu aģentūras” direktoru ar Ministru kabineta lēmumu iecelts Jānis Ozoliņš, līdzšinējais Farmācijas departamenta direktora vietnieks. Bija sarīkots konkurss uz šo posteni, bet diemžēl tāpēc, ka šī tēma ir visai sveša vai arī tādēļ, ka trūkst atbilstošu speciālistu, bija pieteicies tikai Ozoliņa kungs. Diemžēl labklājības sistēma nepavisam nav tā, kur cilvēki gribētu strādāt.

Ar šo dokumentu paketi mēs sakārtosim savu valsts zāļu politiku, nodrošināsim attiecīgo uzraudzību, un es ļoti ceru, ka jau tuvākajā laikā šī institūcija darbosies, pamatojoties uz pašfinansēšanās principiem, nevis uz valsts budžeta rēķina.

Labklājības ministrija turpina rūpīgi izvērtēt dažādu savu iestāžu statusu, darbības formu, to pārveidošanu par valsts uzņēmumiem vai bezpeļņas organizācijām. Viena no tādām iestādēm ir “Diagnostikas centrs”, kas agrāk bija budžeta iestāde un saņēma 310—340 tūkstošus latu 1995. gadā, bet 175 tūkstošus latu 1996. gadā. Ļoti rūpīgi izvērtējot šīs iestādes aprīkojumu un to, ka tā var slēgt līgumus ar rajonu slimo kasēm, ar valsts slimokasi par pakalpojumu apmaksu atbilstoši padarītajam darbam, mēs izšķīrāmies par šīs līdzšinējās budžeta iestādes pārveidošanu par bezpeļņas organizāciju valsts uzņēmumu “Diagnostikas centrs”. Tas, no vienas puses, ir mēģinājums atbrīvot budžeta izdevumus, kas nepieciešami ierēdņu atalgošanai. Nav noslēpums, ka dažkārt iestāžu vadītāji mēģina saglabāt šīs štata vietas, lai būtu atbilstošais budžeta fonds, ko varētu izlietot, palielinot darba algas, it kā cilvēki strādātu pusotru likmi. Īsi sakot, tas ir mēģinājums sakārtot šo sistēmu.

Tajā brīdī, kad pirms divām nedēļām parādījās Finansu ministrijas priekšlikums par grozījumiem likumā par ienākuma nodokli, es piecēlos kājās valdības sēdē un teicu, ka Labklājības ministrija nekavējoties sāks gatavot priekšlikumus par pabalstu apmēriem ģimenēm ar bērniem. Ja valdība konceptuāli vienojas, ka atsakās no neapliekamā minimuma attiecībā uz apgādībā esošajiem, ir jābūt kaut kādai alternatīvai, lai šie līdzekļi pilnībā vai daļēji atgrieztos ģimeņu budžetos. Šodien mēs nācām klajā ar diviem konceptuāliem risinājumiem — kā palielināt valsts pabalstus ģimenēm, sākot no 1997. gada 1. janvāra. Valdība lēmumu nepieņēma, bet uzdeva Finansu ministrijai un Labklājības ministrijai izvērtēt iespējamo finansēšanu šādam projektam. Turpmāk abas šīs ministrijas rēķinās, cik naudas nepieciešams, lai nodrošinātu pabalstu apmēra pieaugumu līdz 5,70 latiem par pirmo bērnu un attiecīgo “trepi”. Tas kopumā prasa 10,8 miljonus latu no valsts budžeta 1997. gadā.

Visi valdības locekļi akceptē šo domu. Neviens it kā neiebilst. Tiešām, ja atsakās no šī neapliekamā minimuma, ir jābūt alternatīvai, lai kaut daļēji šie līdzekļi nonāktu atpakaļ ģimenē.

Ir kāds jautājums, kas arvien Labklājības ministrijai ir bijis smags, bet tautsaimniecību veicinošs. 1995. gadā, apspriežot jauno pensiju reformu koncepciju un sociālo nodokli, mēs daudzkārt apgalvojām, ka Ministru kabinets noteiks maksimālo algas apmēru, no kā tiks iekasēts sociālais nodoklis.

Ļoti rūpīgi izvērtējot situāciju un ņemot vērā, ka Labklājības ministrijai šobrīd ir deviņu mēnešu ilga pieredze attiecībā uz individualizēto uzskaiti, novērtējot, cik cilvēku ir ar dažādiem ienākumiem un dažādām algām, un pēc sarunām ar Ministru prezidentu Labklājības minsitrija izšķīrās par to, ka valdībai konceptuāli piedāvājams izskatīt trīs variantus par maksimālo mēnešalgu, no kuras iekasējams sociālais nodoklis. Proti, 500 lati vai 20 minimālās algas vai 1000 latu. Ministru kabinetā diskusija bija ļoti ilga.

Latvijā pašlaik cilvēku, kas, pēc mūsu datiem, saņem algu virs 500 latiem — oficiālo, ko viņi deklarējuši, — ir 5305. Virs 760 latiem, tātad 20 minimālajām mēnešalgām, — 2426. Virs 1000 latiem — 1331 cilvēks.

Ja nosaka neapliekamo minimumu 500 latu, nākamgad sociālās apdrošināšanas budžets zaudē 13,59 miljonus latu. Ja nosaka 20 minimālās mēnešalgas, budžets zaudē 8,89 miljonus latu. Nosakot neapliekamo minimumu virs 1000 latiem, sociālās apdrošināšanas budžets zaudē 681 miljonu latu. Tie būtu sociālajā budžetā nesaņemtie ieņēmumi.

Pēc tam Vladimirs Makarovs atbildēja uz žurnālistu jautājumiem.

Jautājums: — Kāpēc nepieciešams noteikt ar nodokļiem apliekamo ienākumu maksimumu?

V.Makarovs: — Ja pasaules valstu vairākumā jauniem cilvēkiem, kamēr viņi apgūst kvalifikāciju un pieredzi ir nelieli ienākumi, un tie sāk pieaugt tikai tad, kad cilvēks sāk domāt par pensiju, tad Latvijā ir otrādi — lieli ienākumi ir gados jauniem cilvēkiem, bet pirmspensijas vecumā — ne tik lieli. Mēs ceram, ka nodefinējot to maksimumu, kas tiek aplikts ar nodokli, cilvēki tieksies līdz šim maksimumam. Jau tagad ir vairāk nekā tūkstotis cilvēku, kuru ienākumi ir lielāki par tūkstoš latiem mēnesī. Tas radīs iespēju katram cilvēkam nākotnē savus līdzekļus pārorientēt uz citām sociālās drošības sistēmām. Mums ir jārada šāds sākuma impulss — cilvēkiem jākļūst atbildīgiem par savu situāciju un mums jārada viņiem finansiālas iespējas. Ja mēs no visas strādājošā izpeļņas iekasēsim ienākumu nodokli, viņam ilgi nebūs papildu līdzekļu, kurus uzkrāt. Nav mazsvarīgi arī tas, ka cilvēki ar lieliem ienākumiem pretendē uz lielām pensijām, un mums var rasties problēma ar šo lielo pensiju izmaksāšanu. Labāk ir noteikt šo ar nodokļiem apliekamo maksimālo apjomu, nekā nonākt situācijā, kad būs jāatzīstas, ka nespējam cilvēkiem šīs lielās pensijas izmaksāt.

Jautājums: — Kā šis solis saskan ar nodomu aplikt ar nodokļiem pabalstus?

V.Makarovs: — Vairāk nekā desmit valstīs ir noteikts šis ar sociāliem nodokļiem apliekamais ienākumu maksimums. Tādas, piemēram ir, Spānija, kur divas vidējās mēnešalgas veido šo maksimumu, Francijā ar sociālā nodokļa maksājumiem tiek apliktas līdz 1,8 vidējām mēnešalgām; Vācijā — 1,3 vidējās mēnešalgas. Summas virs šī noteiktā līmeņa netiek apliktas ar sociāliem maksājumiem, veicinot cilvēkus iepludināt savus līdzekļus brīvprātīgās apdrošināšanas sistēmas — veselības apdrošināšanā, privātajos pensiju fondos un citur.

Jautājums: — Kas Latvijā garantēs privāto pensiju fondu drošību?

V.Makarovs: — Agri vai vēlu Latvija būs Eiropas Savienības dalībvalsts, un tur darbojas tieši tie principi, pēc kuriem mēs gribam sakārtot savu valsti. Kad būs likums par privātajiem pensiju fondiem, tad tas noteiks arī šo privāto pensiju fondu uzraudzību un to pārapdrošināšanu. Tad, kad būs kārtībā likumdošana, būs paredzēta gan šo fondu uzraudzība, gan pat īpašas padomes uzraudzība, kas šos fondus kontrolēs, darbosies pārapdrošināšanas sistēma. Es domāju, Latvijā šī sistēma būs tikpat stabila kā citās Rietumeiropas valstīs.

Jautājums: — Vai tomēr nebūtu pareizāk vispirms radīt šos privātos pensiju fondus, lai cilvēkiem ir vieta, kur savus ienākumus nolikt?

V.Makarovs: — Šis jautājums tika skatīts tikai konceptuāli, lai sagatavotu nepieciešamās izmaiņas likumos. Ja cilvēks šobrīd pelna, piemēram, 3000 latu mēnesī, viņš gadam noteikto ienākumu maksimumu — 12 tūkstošus — var sasniegt četros mēnešos. Taču mūsu valsts likumdošana — apdrošināšana pret nelaimes gadījumiem, gan pret bezdarbu, gan slimības gadījumā un citi — paredz obligātu iemaksu pēdējos sešos mēnešos. Un ja nelaime notiek, piemēram, decembrī, tad šis cilvēks neko nesaņem. Tādēļ Labklājības ministrijai jāsagatavo grozījumi likumos, lai ieviestu skaidrību šādos un līdzīgos gadījumos.

Ministru kabinets šobrīd ir vienojies, ka valstī būs noteikts ar sociāliem maksājumiem apliekamais ienākumu maksimums. Tie būs 1000 lati mēnesī.

Jautājums: — Es nesaprotu, kas īsti notiks ar pabalstiem bērniem. Ja šim nolūkam ir vajadzīgi 10,8 miljoni latu, bet to nav, vai tad ir jēga par tiem kaut ko lemt?

V.Makarovs: — Gan Finansu ministrijai, gan Labklājības ministrijai šobrīd ir jāpiedāva valdībai priekšlikumi, kā šo problēmu atrisināt. Samazināt ģimeņu ienākumus pašreizējā situācijā būtu ļoti nekorekti. Un vēl — ja nodokļu atvieglojumi ir orientēti uz darbiniekiem, kas strādā algotu darbu, un šos noteikumus nevar izmantot pašnodarbinātās personas, ģimenes uzņēmumi. Tos nevar izmantot arī zemnieki savās saimniecībās. Ja atsakās no šiem nodokļu atvieglojumiem, tad šie līdzekļi jākompensē ar ģimenes pabalstiem.

Jautājums: — Ja atceļ ar nodokļiem neapliekamo pabalstu minimumu, cik lielu summu valsts iegūs? Vai ar to pietiks ģimenes pabalstiem?

V.Makarovs: — Ģimenes pabalsts ir vispārējais pabalsts. To ir iespējams saņemt visiem bērniem. Vienlaikus nodokļu atvieglojumi ir orientēti tikai uz tiem, kas strādā algotu darbu. Tos nevar izmantot arī tās ģimenes, kurām ir maz ienākumu. No minimālās algas (38 lati) ģimene nevar saņemt visus iespējamos atvieglojumus, ja tai ir divi bērni un strādā viens no vecākiem. Un ir vēl daudz citu piemēru. Tādēļ Labklājības ministrija izstrādājusi divus variantus un kopā ar Finansu ministriju izskata reālākās finansēšanas iespējas. Eiropas Padome rekomendē tādu ģimenes pabalsta apmēru, kas nebūtu mazāks par 15 procentiem no valsts noteiktās minimālās algas. Tādēļ mēs izvēlējāmies 5,75 latu lielu pabalstu par pirmo bērnu. Otrs varinats, ko piedāvājam — 6,5 lati. Mēs vairāk esam par pirmo variantu, jo tas dod iespējas turpmāk šo pabalstu variēt. Izšķiroša, protams, būs Saeimas nostāja. Var būt dažādi varianti, kā šos līdzekļus iegūt. Valdība ir gatava izskatīt jebkuru alternatīvu variantu.

Jautājums: — Kāda ir tā summa, ko valsts iegūtu, ja tā atceltu nodokļu atvieglojumus par apgādībā esošajiem bērniem?

V.Makarovs: — Tie varētu būt aptuveni 17 miljoni latu.

Mintauts Ducmanis,

Vairis Ozols,

“LV” nozaru redaktori

Pēc diktofona ieraksta 8. oktobrī p

reses konferencē Valdības namā