Otrdien, 4.aprīlī, Ministru kabineta sēdē tika akceptēti ministriju un centrālo valsts iestāžu valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi no 2001. līdz 2003. gadam. Plašsaziņas līdzekļos izskanējis viedoklis, ka no Satiksmes ministrijas bāzes finansējuma 2001.gadam izslēgti lauku ceļu atjaunošanas programmai paredzētie līdzekļi — 4,5 miljoni latu. Viedokļus par to "Latvijas Vēstnesis" lūdza izteikt finansu ministram Edmundam Krastiņam un Satiksmes ministrijas Autosatiksmes departamenta direktoram Tālim Straumem.

Foto: Arnis Blumbergs, "LV"

Edmunds Krastiņš, finansu ministrs, — "Latvijas Vēstnesim"

— Iniciatīvas nefinansēt lauku ceļu atjaunošanu, kā tas presē ir izskanējis, nav. Jo nākamā gada budžets vēl nav sastādīts. Pašlaik risinās pakāpenisks darbs pie 2001. gada budžeta veidošanas. Pēdējais veiktais solis šajā darbā — šonedēļ Ministru kabineta sēdē tika apstiprināti bāzes izdevumi 2001.—2003.gadam. Un bāzes izdevumi ir tie, kas gadu no gada vienādos vai nedaudz mainītos apjomos (sakarā ar štata vietu maiņu vai algu likmju maiņu, piemēram, pedagogiem) tiek akceptēti kā pamats. Vēlāk tiem klāt tiek likti dažādi mainīgie izdevumi — investīcijas, dažādas iemaksas starptautiskajās organizācijās utt. Bāzes izdevumi ir izdevumi, kas nākamajos gados ir nemainīgi un kas paredz katras ministrijas sistēmas ikdienas tēriņu.

Līdzekļiem, kas paredzēti lauku ceļu atjaunošanai, bāzes izdevumos nav jābūt. Un to arī nekad tur nav bijis. Līdzīgi — ar šādu pašu argumentāciju — varētu apgalvot, ka mēs nākamajā gadā negrasāmies maksāt dalības maksu ANO vai kādās citās starptautiskajās organizācijās, jo tie arī nav bāzes izdevumi.

Investīcijas, pie kurām pieder arī lauku ceļu atjaunošanas programma, tiek plānotas atsevišķi no bāzes izdevumiem. Tāpat kā visi pārējie mainīgie izdevumi, kuri mainās atkarībā no dažādiem apstākļiem un kuriem katru gadu atsevišķi plāno gan ieņēmumus, gan izdevumus. Visi izdevumi neietilpst bāzes izdevumos, kas ir tehnisks jēdziens. Gribu teikt, ka daži mani kolēģi vienkārši ir nekorekti un šo tehnisko darbu acīmredzot cenšas izmantot, lai kurinātu politiskās kaislības. Vai arī nesaprot norisošos procesus.

Jautājumu par to, kuras investīciju programmas un cik lielos apmēros tiks finansētas 2001. gadā, sāks izskatīt tikai maijā. Visas runas par atņemto finansējumu lauku ceļu attīstības programmai ir vienkārši neizpratne par budžeta procesu. Kas šobrīd ir izdarīts? Ir saskaņoti pastāvīgie izdevumi dažādu iestāžu uzturēšanai, un tajos neietilpst nedz investīcijas, nedz ārvalstu palīdzība finansu veidā, nedz maksas pakalpojumi — vesela virkne tīri tehnisku lietu. Tādēļ runāt par to, vai lauku ceļiem ir samazināta vai palielināta nauda nākamā gada budžetā, šobrīd nav nekāda pamata, jo šis jautājums nav valdībā skatīts.

Valdības sēdē otrdien es izskaidroju, ko nozīmē bāzes izdevumi un kas tajos ietilpst. Galvenā diskusija par mainīgajām izmaksām, tajā skaitā arī par lauku ceļu atjaunošanas programmu, notiks maijā — tad, kad mēs skatīsim, kam un cik daudz naudas vajadzīgs papildus: cik mēs esam apņēmušies novirzīt nākamajā gadā valsts aizsardzībai, cik vajadzīgs naudas dažādiem pabalstiem un citām lietām, cik naudas jāiegulda dažādās investīciju programmās. Un tad mēs lemsim, cik varam atļauties tērēt gan jauniem pieprasījumiem un jaunām programmām, gan investīciju projektiem, kuri turpinās gadu no gada un kuriem finansējums var mainīties. Šī budžeta daļa ir tā, kura rūpīgi jāplāno katru gadu no jauna.

Par Autoceļu fondu un par lauku ceļu atjaunošanas programmu līdz šim vispār nav diskutēts. Lauku ceļu attīstības programmas ir gan bijušas pie Autoceļu fonda, šogad šim mērķim paredzētie līdzekļi ir iestrādāti budžetā kā speciāla valsts budžeta dotācija, un attiecībā uz nākamo gadu mums būs jāizskata, cik liela būs nepieciešamība pēc investīcijām ceļu uzturēšanai kopumā, un šie līdzekļi veidojas gan no akcīzes nodokļa ieņēmumiem ceļu fondā, gan no kredītiem, kas tiek ņemti investīciju projektiem ceļu jomā, gan no valsts budžeta iespējamās dotācijas papildu ceļu fondā. Un vienlaikus mums jāizskata arī visi pārējie investīciju projekti un programmas, kas arī ir daudz, un mums visi šie izdevumi ir jāsabalansē. Un tikai tad, kad visas šīs lietas būs izskatītas, mēs varēsim skaidri zināt, cik naudas valdība piedāvās investēt ceļos. Un to nekādā ziņā nelemju es viens. To lemj valdība kopumā tad, kad redz kopējo ainu.

Rūta Bierande, "LV" ekonomikas redaktore

Tālis Straume, Satiksmes ministrijas Autosatiksmes departamenta direktors, — "Latvijas Vēstnesim"

— Kāds ir ministrijas viedoklis, ka nauda lauku ceļu atjaunošanas programmai netika iekļauta ministrijas bāzes finansējumā?

— Satiksmes ministrija izstrādāja nopietnu programmu Latvijas lauku ceļu atjaunošanai, kas uzlabotu un atbalstītu infrastruktūras attīstību laukos. Uzskatām, ka arī sākotnējais Saeimas lēmums šīs programmas finansējumam papildus izmantot 10 procentus no akcīzes nodokļa ir pareizs un tas ir konsekventi jārealizē, lai būtu iespējams izpildīt citas ar Latvijas lauku attīstību saistītās programmas. Bet jebkura novirze no lauku ceļu atjaunošanas programmas realizācijas, pēc ministrijas domām, bremzēs lauku vides attīstību vispār.

— Ko tas īsti nozīmē? Vai to, ka lauku ceļi paliks vispār bez naudas?

— Tas nozīmē to, ka konkrētā programma paliks vispār bez naudas un tā netiks realizēta. Kopējais finansējums lauku ceļu atjaunošanas programmai ir aptuveni 350 līdz 400 miljoni latu. Tā ir ilgtermiņa programma, kuras realizācijas termiņš — 20 līdz 25 gadi. Satiksmes ministrijas ieteikums bija katru gadu šai programmai paredzēt 10 procentus no akcīzes nodokļa — aptuveni 10 līdz 11 miljonus latu gadā. Tādā veidā apmēram 20 gados būtu iespējams izveidot kvalitatīvu, viegli uzturamu un pilnvērtīgu Latvijas lauku ceļu tīklu, kas arī ir programmas mērķis. Ja programmai tiek paredzēti mazāki līdzekļi, pagarinās tās izpildes laiks, kas jau tā nav mazs. Ja programmai līdzekļi netiek piešķirti vispār, programma vispār netiek ieviesta. Jāatzīmē, ka lauku ceļu atjaunošanas programma aptver pagastu ceļus un valsts otrās šķiras ceļus. Protams, nebūs jau tā, ka uz valsts galvenajiem autoceļiem, pirmās šķiras ceļiem un arī manis iepriekš nosauktajā ceļu kategorijā nekas netiks darīts, bet tas nebūs atbilstoši programmai.

— Vai jums ir zināma šī lēmuma motivācija?

— Nē. Man ir tikai informācija par šāda lēmuma pieņemšanu, bet nav zināms tā pamatojums. Droši vien līdzekļi ir nepieciešami citām tautsaimniecības nozarēm.

— Kā jūs prognozējat situācijas tālāko risinājumu? Varbūt tomēr līdzekļi tiks rasti no citiem finansējuma avotiem?

— Man ir ļoti grūti atbildēt uz šo jautājumu, es varu izdarīt tikai to, kas ir manā kompetencē. Ministrijas pienākumos ietilpst koncepcijas izstrāde, tās prezentācija, lietderības pierādīšana. Programma Lauku attīstības programmas ietvaros tika valdībā akceptēta, nekādu iebildumu pret to nebija. Valstisko prioritāšu noteikšana jau ir cita līmeņa kompetencē.

Liena Pilsētniece, "LV" iekšlietu redaktore