7. oktobra ārkārtas sēde

Stenogramma

Turpinājums. Sākums "LV" nr. 168/169.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Nākamais darba kārtības jautājums šīsdienas ārkārtas sēdē — otrā sadaļa — likumprojektu izskatīšana — likumprojekts “Par valsts budžetu 1997.gadam” Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — Roberts Zīle, frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” deputāts.

R.Zīle (TB). Godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Budžeta un finansu (nodokļu) komisija, izskatot savā sēdē valdības iesniegto likumprojektu “Par valsts budžetu 1997.gadam”, kurā piedalījās premjerministrs, finansu ministrs, Finansu ministrijas darbinieki, arī daži deputāti no citām komisijām, un mūsu šajā apspriešanā izskanēja vairāki konstatējumi, kas būtu saistoši, diskutējot šodien tālāk arī šeit, sēdē, budžeta projekta pirmajā lasījumā. Kopumā budžeta ieņēmumu daļa ir plānota kā pieaugums par 14 procentiem, kas faktiski pirmo reizi ir lielāks par sagaidāmo inflācijas līmeni, un līdz ar to principā pirmo reizi Latvijas Republikai ir iespējas nākamā gada budžetā operēt ar naudu, kas ir reāli vērtīgāka nekā iepriekšējā gadā, tātad ieņemtā nauda budžetā. Tajā pašā laikā komisija konstatēja arī tādu faktu, ka izdevumu daļa pieaug tikai par 10,1 procentu, kas ir varbūt mazliet zemāka nekā sagaidāmā inflācija, bet tomēr tas ir reāli, daudz vērtīgāka nauda izdevumos visām funkcijām, kas paredzēts budžetā, tātad visām ministrijām un visām struktūrām, kurām jāveic attiecīgas valdības funkcijas un valsts pārvaldes funkcijas vairāk nekā iepriekšējā gadā. Budžeta projektā nav deficīta, tas nozīmē arī to, kad notiks... ir paredzētas būtiskas izmaiņas ekonomiskās telpas uzlabošanā, kas nozīmē to, ka mazāk ir jāaizņemas. Arī par aizņemto daļu ir jāmaksā lētāk, lētāk un vairāk ir jābūt kredītresursiem tautsaimniecībā, tajā skaitā starptautiskajiem kredītiem. Un arī tas, ka Latvijas Bankas refinansēšanas likme šādā budžeta situācijā varētu kļūt vēl zemāka, nozīmē to, ka uzņēmumu parādi arī kļūs zemāki. Jo nav noslēpums, ka daudzi uzņēmumi ir parādā un viņiem pieaug tātad soda naudas par šiem parādiem, kas ir radušies iepriekš un arī kas rodas no jauna. Diemžēl.

Tajā pašā laikā ļoti būtisks bezdeficīta budžeta moments tomēr ir tas, ka tas tiek parādīts gan Latvijā, gan arī pasaulē, principiāla nostādne, ka valdība un, iespējams, arī Saeima iet šo ceļu, kas ir ļoti būtisks tādām valstīm, kas atrodas pārveides procesā, kāda, neapšaubāmi, ir arī Latvija.

Tajā pašā laikā Budžeta un finansu (nodokļu) komisija konstatēja arī to, ka izdevumu struktūra ir izveidota pēc jauna principa, pēc programmu principa, kuras būtībā apvieno apakšprogrammas, kuras savukārt ir izvērstas samērā sīkās tāmēs, kuras, arī jūs visi zināt, ir pieejamas pielikumos, iespējams, ne tik daudz eksemplāros, kā to gribētos deputātiem. Bet katrā ziņā šajā situācijā, sagatavojot priekšlikumus otrajam lasījumam, ja budžets tiks apstiprināts pirmajā lasījumā, deputātiem ir iespējas izdarīt tās izmaiņas, ko viņi grib, un ļoti precīzi tās pamatot un atrast arī tās vietas, kas, viņuprāt, ir neveiksmīgi naudas pieprasījumi. Šādā gadījumā Budžeta un finansu (nodokļu) komisija arī sagatavoja savu lēmuma projektu, kurš tiks izskatīts acīmredzot šodien vēlāk šodienas sēdē, kurā būtu iespējama šā priekšlikuma kārtības noteikšana, tajā skaitā arī tas, ka šādus detalizētus priekšlikumus, kas pašlaik atrodas apakšprogrammu izvērsumā, ir iespējams iecelt likumu pielikumos, tas nozīmē, likuma pantos, un tam būtu likuma spēks. Šie konkrētie cipari, kas ir izdevumos, attiecīgajos sadalījumos, attiecīgajās ministrijās vai citās valsts varas iestādēs.

Bez šaubām, komisija konstatēja, ka ir būtiskas strukturālas izmaiņas budžetā, ko rada arī funkciju izmaiņas. Tas visvairāk, protams, skar veselības aizsardzību un izglītību. Šādā situācijā arī ir skaidra šī lieta, ka budžets kļūs centralizētāks, pašvaldību daļa kopbudžeta daļā ir mazāka, kas, protams, rada politisku spriedzi, bet tas ir jautājums, kas mums būs šeit jāizlemj visiem kopā, nevis Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā, un tātad jāmēģina rast šeit politisku kompromisu un risinājumus šādai funkcijas struktūras maiņai, kurai, protams, ir jāatspoguļojas pieņemtajā likumā budžeta izdevumu daļā.

Ir vēl viena būtiska iezīme, ko komisija konstatēja, tas ir tas, ka budžets ir sastādīts, ņemot vērā vēl paredzamās likumdošanas izmaiņas, ko mēs tikko arī redzējām, saņemot Prezidija ziņojuma daļu, kas sastāvēja no ļoti daudziem likumiem, kuri ir jāgroza, vai arī šajā gadījumā sastādītā budžeta projekts nesaskanēs ar šiem grozījumiem, ja tie netiks izdarīti tā, kā tas tiek iesniegts valdības projektā, vai arī atrodot kompromisu šo ciparu daļā starp likuma grozījumiem un budžeta izdevumu daļu.

Es domāju, ka neviens nevar apšaubīt to, ka Latvijā vēl ir tālu no situācijas, ka visi likumi ir pieņemti, tie nav jāgroza un valdība normāli var sagatavot budžeta projektu nākamajam gadam, neiesniedzot nekādus grozījumus. Tā ka faktiski šā gada nogale Saeimai ir paredzama ļoti intensīva darba veidā ne tikai attiecībā uz budžeta projektu, bet arī uz šiem ļoti daudzajiem likumiem, kuri citādā gadījumā nonāks pretrunā, sākot ar 1997.gada 1.janvāri, ar budžeta projektu.

Vēl es gribu piezīmēt vienu konstatējumu no Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas sēdes, tas ir tas, ka pirmo reizi valdība ir iesniegusi likumu laikā — līdz 1.oktobrim, tas ir tas, ko nosaka budžeta un finansu vadības likums. Līdz ar to mums būtu iespēja samērā rūpīgi, es pat teiktu, ļoti rūpīgi izstrādāt galīgo likuma variantu otrajam lasījumam. Tāpēc konstatējošajā daļā Budžeta un finansu (nodokļu) komisija uzskatīja, ka likumprojekts “Par valsts budžetu 1997.gadam” pirmajā lasījumā ir atbalstāms un virzāms uz sēdi. Tas būtu viss no Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas viedokļa. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Atklājam debates par apspriežamo likumprojektu. Runās Latvijas Republikas Ministru prezidents Andris Šķēle. Lūdzu, Šķēles kungs!

A.Šķēle (Latvijas Republikas Ministru prezidents). Labdien, godātais Valsts prezidenta kungs! Labdien, godātais Saeimas priekšsēdētāj! Prezidija locekļi! Labdien, cienījamie deputāti! Atklājot debates par 1997.gada budžetu, es vispirms gribu pateikties visiem valdības locekļiem un tiem simtiem cilvēku, kas ir strādājuši pie šā dokumenta sagatavošanas un spējuši demonstrēt maksimālo kompromisa mākslu un ekonomisko domāšanu. Atbildības un politiskā brieduma mobilizāciju. Tas bija ilgstošs un smags darbs sešu mēnešu garumā, paldies par to!

Cienījamie deputāti! Vēsture un liktenis katru tautu un katru atsevišķu cilvēku reizi pa reizei nostāda kādas izšķiršanās priekšā. Visbiežāk mēs tikai vēlāk saprotam, kad un kāda mūsu rīcība ir principiāli izšķīrusi tālāko notikumu attīstību. Lielus notikumus, varbūt tāpat kā lielas gleznas, var saprast tikai no attāluma. Budžeta apstiprināšana ir liels notikums valsts dzīvē. Tādai valstij kā Latvija pāreja uz bezdeficīta budžetu ir savā ziņā pat vēsturisks notikums. Astoņi mēneši ir pagājuši, kopš jūs šajā zālē nobalsojāt par 1996.gada budžetu. Valsts vēsturē tas ir mirklis, tomēr pirmos šā balsojuma rezultātus mēs jau varam novērtēt. Inflācija ir samazinājusies pusotrkārt un ir viena no zemākajām Austrumeiropā. Valsts ekonomiskās aktivitātes rādītāji ir pieauguši un ir augstākie starp Baltijas valstīm. Latvijas Bankas refinansēšanās likme ir pazemināta no 27 procentiem līdz 11 procentiem, un es paredzu, ka līdz otrā lasījuma laikam tiks pazemināta vēl. Tāpat ir nokrituši kredītprocenti. Ir parādījušies pirmie patēriņa kredīti, un tas viss ir vistiešākajā veidā saistīts ar to, ka jūs pirms astoņiem mēnešiem nobalsojāt par budžeta deficīta samazināšanu un valdība to spēja samazināt vēl zem jūsu apstiprinātās robežas. Protams, tie tālu vēl nav tie panākumi, kurus no mums gaida sabiedrība. Šodien tos spēj novērtēt varbūt tikai eksperti. Taču panākumi ir tieši tik lieli, lai man gribētos teikt, ka labu darbu visvairāk ir žēl sabojāt tad, kad to tikko ar lielām grūtībām ir izdevies uzsākt. Tad, kad beidzot ir kļuvis redzams, ka tas vezums ir kustināms.

Cienījamie deputāti! Šodien es jums nepiedāvāju skaitļu tabulas, es nepiedāvāju diskusiju par to, kāpēc vienai programmai ir tik, bet citai tik. Tas mums vēl ir priekšā. Tā ir izšķiršanās, kuru man ir tas gods jums piedāvāt šodien, ir principiāla izšķiršanās ne tikai par to, vai mēs gribam vai negribam dzīvot valstī, kurā iedzīvotāji ar katru mēnesi kļūst nabadzīgāki, jo valsts tos aplaupa ar inflāciju. Tā ir izšķiršanās ne tikai par to, vai mums pa īstam arī darbos rūp mazā un vidējā biznesa ražošanas un lauksaimniecības attīstība, vai tā ir tikai populistiska buldurēšana. Šī galvenokārt ir izšķiršanās par to, vai jūs izvēlaties straujas un dinamiskas Latvijas tautsaimniecības attīstības politiku vai ekonomiskās stagnācijas un tautas ilgstošas aplaupīšanas politiku. Tā ir izvēle par to, vai Latvija nostājas uz modernas ekonomikas un sabiedrības ceļa, vai arī tās valstsvīri turpina īstenot politiku, kuras loģisks un neizbēgams iznākums ir Latvija kā tipiska trešās pasaules valstiņa. Mēs tikko esam sākuši rausties ārā no tā pazemojošā stāvokļa, kurā mūs ir novedušas priekšgājēju kļūdas, vājums un tuvredzība. No tā stāvokļa, kādā darbu uzsāka šī Saeima un šī valdība. Arī ar pagājušā gada budžetu mēs spērām pirmo uzdrīkstēšanās soli. Mēs nedrīkstam apstāties! Šodien es jums piedāvāju spert nākamo soli un izbeigt līdzšinējo aizņemšanās un aizņemtās naudas aprīšanas politiku, un pāriet uz principiāli jaunu saimniekošanu, kuras pamatlikums ir ilgtspējīga, uz nākotni vērsta ekonomiskā un finansu politika, kuras mērķis ir visu sabiedrības slāņu dzīves līmeņa celšana un valsts bagātības vairošana. Bezdeficīta budžets Latvijas apstākļos ir neatņemama šādas politikas sastāvdaļa. Bezdeficīta budžets ļauj paaugstināt tautas dzīves līmeni. Pirmkārt, samazinot inflāciju. Otrkārt, padarot pieejamus kredītu resursus mazajam un vidējam biznesam. Treškārt, darba ņēmējiem padarot pieejamus patēriņa kredītus, tas ir, kredītus televizoram un veļas mašīnai, dzīvoklim un studijām. Ceturtkārt, atvēlot pensijām un citām sociālajām vajadzībām līdzekļus, kas citādi tiek tērēti budžeta deficīta apvākošanai. Tātad no tā, vai jūs nobalsosit “par” vai “pret” bezdeficīta budžetu, vistiešākajā veidā ir atkarīgs tas, cik daudz nākošajā gadā Latvijas cilvēku tiks aplaupīti ar inflācijas palīdzību. Inflāciju var salīdzināt ar nodokli, par kura atcelšanu, teiksim, ar rītdienu, jūs tieši nobalsot nevarat. Es atkārtoju vēlreiz. Inflācija ir tas nodoklis, kas aplaupa visus, nešķirojot — deputāts vai pensionārs. Vēl vairāk. Tas ir nodoklis, kurš vissāpīgāk skar tieši iedzīvotājus ar mazākiem ienākumiem. Jo bagātākais spēj nopirkt zelta karotes, briljanta gredzenu vai kādu vērtspapīru un paglābties no inflācijas. Taču lielākajai Latvijas cilvēku daļai šādu iespēju nav, un visa nauda aiziet, maksājot par ēdienu, īri un apģērbu, un arī tad vēl nepietiek. Tad, lūk, šiem cilvēkiem inflācijas dēļ naudas trūkst ar katru brīdi vairāk. Viņiem nākas vienīgi izmisumā secināt, ka viss ir kļuvis dārgāks, ka, neskatoties uz to, ka pensija ir tikpat liela kā pagājušomēnes, nopirkt tagad var mazāk. Inflācijas nodokli jūs nevarat atcelt. Bet, pavirši pieejot, kļūdaini nobalsojot par to vai citu lēmumu, jūs varat viegli šo nodokli palielināt. Inflācija ir sarežģīts, daudzu faktoru iespaidots lielums. Budžeta deficīts ir viens no faktoriem, kas tieši ietekmē inflāciju. Otrs arguments par labu bezdeficīta budžetam — pieejami kredīti mazajam un vidējam uzņēmējam. Līdz šim budžeta deficīta finansēšanai valdības bija spiestas aizņemties naudu, kas nodrošināja labu un vieglu peļņu baņķieriem, jo baņķieriem tika maksāti pat 40 procenti par to, ka viņi aizdeva valdībai naudu. Savukārt mazo un vidējo uzņēmēju tas noveda izmisumā, jo viņš bija bezspēcīgs pret šo tuvredzīgo un barbarisko politiku, kuru finansu tirgū realizēja valsts. Valsts politikas dēļ mazie un vidējie uzņēmēji nevarēja iegūt kredītus lētāk par 40 procentiem, kurus bankām maksāja valsts. Taču 40 procenti — tā ir cena, kas var valsti novest līdz sabrukumam, kur nu vēl mazo uzņēmēju! Lielos uzņēmumus, varu atklāti vēlreiz pateikt, šī problēma neskar tik sāpīgi. Lielie uzņēmumi nav atkarīgi no Latvijas bankām, jo viņiem bija un ir pieejami lētāki kredītu resursi ārzemēs, un visi lielākie Latvijas uzņēmumi galvenokārt arī aizņēmās ārpus Latvijas. Zemniekam, maza veikaliņa, gatera vai pienotavas īpašniekam šādas iespējas ir liegtas. Un viņa bizness ir atkarīgs no tā, cik lētu kredītu viņš var dabūt Latvijā.

Tātad bezdeficīta budžets vistiešākā veidā nozīmē pieejamus kredītus zemniekiem, kā arī mazajiem un vidējiem uzņēmējiem. Tas nozīmē kredītus arī ledusskapja, kafijas automāta vai dzīvokļa pirkšanai, mājas celtniecībai, traktora iegādei un studijām ārzemēs. Pateicoties jūsu pieejai 1996.gada budžeta apstiprināšanā, valdība jau ir piespiedusi bankas strādāt sabiedrības interesēs. Un vairs nav otrādi. Valsts vairs nestrādā bankām, kā tas bija līdz šā gada sākumam. Nākošais. Budžetā, kurš jums ir priekšā, nav nevienas pozīcijas, kurā līdzekļi kādam tiktu plānoti mazāki nekā iepriekšējā gadā. Es atkārtoju vēlreiz — nevienam nav mazāki kā iepriekšējā gadā. Cienījamie deputāti! Pajautāsim sev — vai mēs varam vēl vienu gadu izdzīvot tāpat kā šogad? Tad, ja mēs zinām, ka jau vienu gadu vēlāk naudas būs vairāk. Vai mēs izvēlamies ceļu, kas pēc gada dod augļus, vai arī mēs gribam dzīvot ar katru gadu aizvien sliktāk un sliktāk. Ja mēs tagad pieņemsim bezdeficīta budžetu, tad tas ieņēmumu līmenis, kurš tiek plānots uz 1997.gadu, jau 1998.gadā ļaus tiešām jūtami palielināt finansējumu tām sfērām, kas tiek finansētas no budžeta. Bezdeficīta budžets 1997.gadā nozīmē, ka jau pēc viena gada vajadzēs mazāk naudas parādu apkalpošanai un būs vairāk naudas veselībai, izglītībai, armijai. Šis budžets sekmēs arī minēto sfēru reformēšanu. Mums ir jāpāriet savā domāšanā no kategorijām “skolotāju alga”, “ārsta alga”, “ierēdņa alga” uz kategorijām “skolnieks”, “slimnieks”, “cilvēks”. Un tātad — pensionāra pensija, slimnieka ārstēšanai garantētā nauda, skolnieka izglītībai garantētā nauda. Es aicinu arī jūs domāt kategorijās, kas atbilst tām interesēm un tam valsts modelim, kādu mēs esam izvēlējušies. Tautas līmeni nevar pacelt vienā gadā. Pat visveiksmīgāko reformu piemēri citur pasaulē ir mērojami piecu un desmit gadu mērauklās. Taču mums ir jāizšķiras par to, ka mēs uzsākam šo virzību. 1997.gada bezdeficīta budžets ir vistiešākā veidā saistīts ar dzīves līmeņa uzlabošanos jau 1998.gadā. Viens piemērs — pensijas. Mēs jau vienreiz saskaņā ar likumu indeksējām pensijas. Novembrī valdība otrreiz indeksēs pensijas. Taču atrodiet man to pensionāru, kurš jūtas daudz bagātāks, pateicoties šīm indeksācijām. Augsta inflācija ikdienā šo “pensionāra bagātību” noēd ātrāk nekā likumā noteiktās pusgada indeksācijas spēj to līdzsvarot. Taču tad, ja inflācija būs samazināta, bet naudas valdībai būs vairāk nekā līdz šim, tad valdība varēs palielināt pensijas tā, lai pensionāri patiešām sajustu, ka dzīvo labāk.

Cienījamie deputāti! Darbs, kas stāv priekšā līdz otrajam lasījumam, ir grūts un atbildīgs. Budžets šogad pat ārēji nemaz nelīdzinās tai mapītei, kuru mēs saucām par budžetu agrāk. Principi ir citi, detalizējums ir cits. Un jūsu priekšā ir sējumu apjoms, kas man šķiet mērāms ar metru. Nav viegli ar to iepazīties, visu izsvērt un izanalizēt. Taču šodien jums ir jāizšķiras tikai par diviem skaitļiem. Par to, ka valsts pamatbudžeta deficīts ir nulle, bet ieņēmumi un tātad arī izdevumi būs viena miljarda simts vienpadsmit miljonu latu apmērā. Lai to izdarītu, nekāds papildu laiks nav nepieciešams. Es labi saprotu tos, kuri saka, ka mums vēl ir jāizdara grozījumi likumos, lai to nodrošinātu, ka mēs vēl neesam ar visu iepazinušies un tā tālāk. Jā, to mēs vēl pagūsim. Es gribētu šo situāciju salīdzināt ar mājas remontēšanu. Mēs vēl paspēsim izvēlēties īstās naglas un iejaukt īsto krāsu. Mēs paspēsim atrast vajadzīgos vārdus, lai nomierinātu kaimiņu par radītajām neērtībām. Bet šodien mums ir jāpieņem lēmums par to, ka mēs gribam remontēt savu namu. Jāpieņem lēmums, ka mēs to gribam. Šis ir politiskās gribas jautājums — vai mēs turpināsim pret cauru jumtu cīnīties ar bļodu un slapju lupatu un katru ziemu salt aizvien vairāk. Vai mēs izpuvušos pamatus turpināsim lāpīt ar populistiskiem solījumiem, vai arī beidzot sāksim kārtīgu saimniekošanu. Sāksim, uzliekot vismaz kārtīgu jumtu un salabojot pamatus. Pārējais vēl ir priekšā. Valdība savu apņēmību ir paudusi. Un tā nav tikai kaila deklarācija. Jums sava politiskā griba ir jādemonstrē šodien. Jūsu balsojums būs arī izšķiršanās par uzticību man, un es to gribētu zināt jau šodien. Šis ir uzticības balsojums ne tikai šā vārda parlamentāriski juridiskajā nozīmē. Šis ir balsojums par to, vai jūs uzticaties un paļaujaties, ticat tam, ka valdība, kas šo darbu ir uzņēmusies, spēs īstenot savu un arī jūsu gribu. Šis ir balsojums par to, vai šī valdība ir tie amatnieki, kas spēs veikt iecerēto, pagaidām tikai pamatu un jumta remontu. Un izdarīs to tādā kvalitātē, kādā ir solījuši. Ja šī uzticība ir, tad nebūs nekādu grūtību arī ar tiem likumu labojumiem, kuri jāpieņem kopā ar šo budžetu, jo tikai tā tas ir reāls. Jūs taču piekritīsiet — meistaram, kuram uzticas, aiz muguras ar pamācībām katrā sīkumā nestāv. Šis budžets nepārprotami prasa uzticību pret ministriem un pret mani. Un tā nav kaprīze, tie ir ātra attīstības tempa noteikumi. Mēs valdībā vairs nevaram strādāt, nejūtot aizmugurē Saeimas atbalstu. Ja šāda atbalsta nav, lai nāk un strādā tie, kas jūtas gudrāki un varošāki, bet, šķiet, māk vienīgi intrigas pīt un paslepus dūrītes vīstīt. Monolīts jūsu atbalsts un nesen parakstītā papildu vienošanās par valdības izveidi ir lielisks pamats tam, lai tālāk optimizētu valdības darbu un saliedētu valdību izvirzīto mērķu sasniegšanai. Situācija, kad atsevišķi ministri un pat veselas partijas brīžiem zaudē galvu un staigā ar atlūgumiem piedurknē, situācija, kad pozīcijas deputāti tā kā gribētu uzsākt cīņu ar valdību, liecina par to, ka mums vēl ir rezerves. Vēl ir iespējas uzlabot savu darbu, un mēs vēl nestrādājam uz savu spēju robežas. Varu piekrist tiem deputātiem, ka budžeta projekts, kas ir jūsu priekšā, protams, nav pati pilnība un arī mani pilnībā neapmierina. Un arī likumu labojumu iesniegšanas grafiks varēja būt cits. Ir desmitiem iespēju noraidīt šo budžetu — vai nu nobalsojot pret to šodien, vai izbalsojot kādu no likuma labojumiem, kas faktiski veido ar budžetu vienotu paketi. Var noraidīt, bet var arī apstiprināt un strādāt. Tas ir politiskās gribas jautājums. Latvija neatrodas tādā situācijā, ka mēs drīkstētu darīt sliktāk, nekā iespējams, un es negrasos strādāt tās garās stundas tad, ja darbs nav vērsts uz iespējami ātru tautas labklājības celšanu, tautsaimniecības atveseļošanu un ilgtspējīgas politikas iedibināšanu Latvijā. Es jums ticu, cienījamie deputāti. Lai veiksmīga jums ir šī diena! Paldies!

Sēdes vadītājs. Andris Rubins, pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

A.Rubins (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Godājamie prezident, Ministru prezident, deputāti! Pagājušajā gadā, runājot par budžetu, daudzi, tajā skaitā arī es, pie-prasījām bezdeficīta budžetu. To uztvēra kā gudrs politiķis arī Šķēles kungs. Nu mans klusais sapnis it kā ir piepildījies. Ir 1997.gada bezdeficīta budžeta projekts. Bet es jūtos apmuļķots vairāk nekā iepriekš, jo kā gan es varu zināt, ka budžets, tie cipari, tās ailes, tās tabulas ir tieši tādas un nevis citādas. Nav neviena eksperta slēdziena. Un es neatrodu arī šo svarīgo programmu medicīnā “Ādas un veneriskās slimības”. Neviens vārds par zvīņēdi, sklerodēmiju, sifilisu. Un es sev jautāju — vai es esmu vai es neesmu? Un kā es varu ticēt pārējam, kas te uzrakstīts? Es saņēmu pagājušajā nedēļā ceturtdien un piektdien smagu nešļavu. Kopā, mājās nosverot, 9,7 kg budžeta. Protams, es to nesu uz mājām kā dārgu guvumu, bet daļēji savās brīvajās divās dienās es spēju iepazīties tikai ar labklājībai, sociālai aprūpei un veselībai veltīto 2,5 kg smago, no trim daļām sastāvošo un tikai 25 eksemplāros sagatavoto, tikai izredzētiem (arī es izlūdzos) domātiem sējumiem. Es nesaprotu, kāpēc nekur nav analīzes, atskaites par šā gada budžeta izlietojumu un kāpēc šis 1997.gada budžets atkal ir viena smalki konfidenciāla lieta.

Labklājības ministrijas 200 cilvēku lielais klerku ansamblis komponē trīsdaļīgu uzvedumu savu vajadzību, interešu un ambīciju apmierināšanai. Uzsākot tūlīt to lasīt, atceros Rūdolfu Blaumani:

“Pār Tālavas tumšajiem siliem

Jodi un murgi jāj...”

Jo no šī Labklājības ministrijas komponējuma, kura žanrs paliek nezināms — vai tas ir farss, feļetons vai traģēdija, es uzzinu, ka Latvijā plosās lepra, nevis sifiliss. Jūsu zināšanai, godājamie deputāti, pēdējais lepras slimnieks Latvijā bija diagnosticēts trīs gadus atpakaļ. Tomēr sifiliss vien pēdējā gadā ir 3000 cilvēku un turpina strauji augt. Es uzzinu, ka... baigas tirpas uzdzen sēnītes — īpaša pasuga, no kurām dažreiz var izkrist daži mati, tādi Latvijā šogad bija daži slimnieki.

Bet murgi turpinās. Labklājības budžeta otrajā daļā 256. lapaspusē ir rakstīts, ka samazinās līdzekļus oportūnisko mikožu ārstēšanai. Vladimir Makarov, kā jūs to domājat? Sēnītes, kas uzbrūk oportūnistiem? Nu to mums te ir daudz. Pielāgošanās meistari. Bet tas būtu vēsturnieku skatījums. Bet, ja tā ir jauna sēņu suga, steidzieties to pētīt un aprakstīt. Tas varbūt ir Nobela prēmijas vērts. Es atzīstos, ka līdz šim par oportūniskām sēnītēm es nebiju ne dzirdējis, ne redzējis.

Es gatavojos doties uz kārtējo, arī man kārtējo Eiropas Dermatovenerologu akadēmijas kongresu Portugālē. Un lasīšu referātu par sifilisa briesmām Latvijai un Eiropai. Mums, ārstiem, ādas un veneriskajās slimībās vai Grieķijā afrodītes slimībās ir viena organizācija cīņā pret ādas un veneriskajām slimībām Eiropā, kurā jūs arī gribat iesoļot. Amerikā Amerikas dermatologu akadēmija nodarbojas ar līdzīgām problēmām visā Amerikas kontinentā. Tāpat šīs problēmas tiek risinātas Āzijā un Āfrikā. Tikai šeit, Latvijā, kā šeit laiks tiek sagrozīts, daudziem galvās ir liela putra. Sevišķi tas attiecas uz Labklājības ministrijas vadību. Labklājības ministrijas budžeta projekta izklāsts viss ir samudžināts un sakults vienā kultenī, kurā nez kādēļ nav atsevišķi ādas un veneriskām slimībām paredzētais budžeta cipars, bet 2 miljoni latu ir paredzēti infekcijas, seksuāli transmisīvajām slimībām un lipīgām ādas slimībām kopā. Seksuāli transmisīvās slimības, jūsu zināšanai, var būt gan vīrusa hepatīts, gan rauga sēnīte, gan hlamīdijas. Kas domāts? To tikai zina Vladimirs Makarovs ar savu tuvāko līdzgaitnieci Jautrīti. Nekur pasaulē pie difterijas nepiebāž kašķi. Nekur pie vīrusa hepatīta netiek pieliktas sēnes kā piedeva. Programmā nav minēts neviens vārds par sifilisu, kurš jau otro gadu mūs izvirzījis saslimstības ziņā kā pirmos Eiropā un par kuru es referēšu Lisabonā.

Man ir pilnīgi skaidrs, kā rodas tāds kokteilis. Mēs dzīvojam muļķu zemē. Labklājības ministrijā strādā cilvēki, kas neko nav varējuši sasniegt praktiskajā medicīnā vai arī zinātnē. Un lai nenovirzītos no vēsturiskā kursa, viņus vada vēsturnieks Makarovs Vladimirs, kurš varbūt domā vēsturiski, bet parakstās krieviski un atbild par Latvijas iedzīvotāju labklājību, veselību un medicīnu.

Man ir konkrēti ierosinājumi. Programmas ir jāizstrādā profesionāļiem un speciālistiem, un tādi mums ir Latvijas Medicīnas akadēmijā. Šī simbioze, ko jūs nosaucat par Labklājības ministriju, ir jāizbeidz. Veselības aizsardzības ministrijai ir jābūt pilnīgi atsevišķai. Tad skaidri būs mērķi un vieglāk tos būs īstenot. Nav nepieciešams milzīgais klerku pūlis, lai strādātu. Ministrijā pilnīgi pietiktu ar 10 līdz 12 cilvēkiem profesionāļiem. Jau tagad ir programmas, kas uzrakstītas saprotami, skaidri un gaiši: medicīnas izglītībā — Jānis Vētra, psihiatrijā — Velmers, cukura diabētā — Lejnieks, vēl daži kā Jaksone un Aivars Vētra. Tie ir pazīstami mediķi, un, par laimi, mums Latvijā tādi ir. Labam ārstam aiz muguras nav jāstāv administratoram. Jo mazāk medicīnā būs pavēļu, plānu, pretplānu, jo ātrāk tiksim ārā no šīs bedres.

Latvijā nav nepieciešama tāda, kāda tā tagad pastāv, Labklājības ministrija, kas būtībā neko nedara, izņemot rīko savas izbraukuma sēdes brīvā dabā, nodarbojas ar līdzekļu pārdali un domā, kā dabūt papildu līdzekļus savu lielo, nevajadzīgo, neizmantoto telpu remontam, kuras tā aizņem un par ko ir rakstīts budžetā. Šos neracionāli izmantotos budžeta līdzekļus, ko patērē ministrija, var izmantot lietderīgi, piemēram, savedot bērnu slimnīcai Vienības gatvē, piemēram, 17. nodaļā, jumtu kārtībā, lai bērniem nepilētu ūdens uz galvas. Neviena patronese te gan nav iegriezusies diemžēl. Tāpēc šim Labklājības ministrijas budžetam ir nepieciešams Latvijas Medicīnas akadēmijas un citu speciālistu slēdziens par visām programmām.

Bezdeficīta budžeta ideja ir laba lieta un atbalstāma. Bet, kā zināms, daudzas idejas tiek sakropļotas. Bezdeficīta budžetu par katru cenu uz nabadzīgo, neaizsargāto, mātes un bērna rēķina es atbalstīt nevaru, jo šī cena ir pārāk augsta.

Nobeigumā vēl piezīme. Budžeta projekta 1997. gadam katru lapu ir parakstījis Aivars Guntis Kreituss. Vai deputāts Kreituss atbildēs par 1997. gada budžetu? Kas par budžetu galvo? Man liekas, ka daudzas lietas te ir sasteigtas. Es ierosinu deputātiem atlikt budžeta pieņemšanu pirmajā lasījumā uz divām nedēļām. Tāpat es līdz balsošanai gribu saņemt vadošo partiju vadītāju rakstisku galvojumu un arī jūsu, Šķēles kungs, galvojumu, tas būtu nepieciešams, lai es noticētu, ka tas ir 1997. gada budžets, un tas būtu daudz efektīvāk, nekā jūs izvadījāt Aivaru Gunti Kreitusu japāņu gaumē no Finansu ministrijas.

Un tālāk. Gribu jums atgādināt šīs rindas:

“Mans zelts ir mana tauta,

Mans gods ir viņas gods.”

Un tas atkal ir Rūdolfs Blaumanis. Paldies!

Sēdes vadītājs. Odisejs Kostanda, frakcijas “Latvijai” deputāts.

O.Kostanda (TKL). Godājamo priekšsēdētāj! Godājamie kolēģi! Ziņošu jums par Aizsardzības ministrijas budžeta projekta 1997. gadam analīzi, un tad došu arī īsu kopēju budžeta projekta vērtējumu.

Viens no galvenajiem secinājumiem, analizējot Aizsardzības budžetu, ir sekojošs: Aizsardzības ministrijas budžeta projekts 1997. gadam nav atbalstāms, un līdz ar to, protams, arī 1997. gada valsts budžeta projekts kā tāds nav atbalstāms pirmajā lasījumā, jo Aizsardzības ministrijas budžets ir viena no tā sastāvdaļām.

No kā tas izriet? Apstāsimies pie dažām no Aizsardzības ministrijas programmām un apakšprogrammām.

Pirmkārt. Programma “Centralizētie pasākumi”. Skatieties 18. lappusi jūsu dokumentos un tā tālāk. Pirmkārt, galīgi nav skaidrs šīs programmas mērķis. Citēju to: “Nodrošināt ministrijas pakļautībā, pārraudzībā un pārziņā esošo institūciju darbību.” Bet tas taču ir citas programmas, konkrēti, centrālā aparāta mērķis, par to var skatīt 9. lappusē.

Otrkārt. Neskaidrākas ir šo centralizēto pasākumu, uzdevumu prioritātes. Citēju: “Nodrošināt Nacionālās drošības padomes sekretariāta uzturēšanu.” Es jautāju: vai šis sekretariāts neietilpst Valsts prezidenta kancelejas aparātā? Vai tad arī Valsts prezidenta kanceleja nav ieplānojusi izdevumus šī sekretariāta uzturēšanai? Kāpēc šī dublēšanās?

Nākošais. Citēju: “Uzturēt Aizsardzības ministrijas bilancē esošās ēkas Citadeles ielā kā Rīgas rajona Valsts dienesta nodaļas, kā arī nodrošināt to ekspluatāciju un apsardzi.” Mēs, frakcija “Latvijai”, domājam, ka tās ir Aizsardzības ministrijas Celtniecības un apsaimniekošanas departamenta funkcijas, nevis šeit atsevišķi izdalāms.

Tālāk. Nav izprotams tāpat, kāpēc ir izdalītas tikai šīs ēkas un vai šie izdevumi ar ēku apsaimniekošanu nav iekļauti programmā ar nosaukumu “Centrālais aparāts un Valsts dienesta uzskaites un iesaukšanas nodrošināšana”. Atkal. Kāpēc to dublējam?

Nākošo citēju. “Finansēt izdevumus un pasākumus, kas vienlaicīgi attiecas uz vairākām Aizsardzības ministrijai pakļautām iestādēm.” Jā, šeit diplomātiskā veidā, maigi izsakoties, ir domāti izdevumi dažādu prezentāciju un svētku organizēšanai. Var jau piekrist arī tam, ka kaut kas ir šeit šajā jomā vajadzīgs, bet mūs tomēr uztrauc paredzēto summu lielums. Paredzēts ir vairāk par 194 000 latu. Starp citu, šogad šiem pasākumiem ieplānots bija vēl vairāk — 256 000. Tātad tā ir tāda zināma Aizsardzības ministrijas darba tradīcija jau kļuvusi.

Treškārt. Par šīs programmas “Centralizētie pasākumi” finansējumu. 22. lappusē skatīt. Darbinieku atalgojumam, lai gan īsti vispār arī nav skaidrs, kāds darbinieks šeit ir domāts, jo to atalgošana ir iekļauta atsevišķi programmā “Centrālais aparāts”, ir paredzēts tātad darbinieku atalgojumam vairāk nekā 42 000 latu, šogad bija pat 100 000 latu. Gribētos zināt, kas ir šie 19 darbinieki, kuru vidējais atalgojums ir 180 latu mēnesī, bet šogad pēc ieplānotā tas vispār sasniedz astronomisku summu — 438 latus mēnesī. Tas jau ir Ministru prezidenta līmenī. Krastiņa kungs, kas tad ir šie 19 jaunie ministru prezidenti jūsu ministrijas sastāvā?

Izteikšu vienu piezīmi. Arī gadījumā, ja uzskatām, ka iesniegtajā projektā nav ieviesusies atrunas kļūda un centralizēto pasākumu veikšanai ir paredzētas 234 štata vienības, kā varētu mēģināt izprast no 23. lappusē teiktā, tik un tā šī situācija nav saprotama. Ar ko tad būs nodarbināti tādā gadījumā šie 234 cilvēki? Jebkurā gadījumā šie skaitļi nav argumentēti budžeta projektā.

Nākošais. Programmā ir paredzēts, ka izdevumi apkurei, apgaismošanai un tamlīdzīgi būs lielāki par 25 000 latu. Salīdzinājumam nosaukšu: visu valsts dienesta pārvalžu izdevumi šiem mērķiem sastāda aptuveni 44 000 latu. Nu var teikt, ka pēc Krastiņa modeļa iznāk, ka valsts aizsardzība ir vienlīdzīgs: Andrejs Krastiņš plus visu bruņoto spēku elektrifikācija. Ir ieplānots arī atalgojums ārpusštata darbiniekiem. Vairāk par 6,5 tūkstošiem latu. Tātad pastāv ne tikai agrāk minētie 19, nu vai 234... tas jānoskaidro... mistiskie štata darbinieki, bet arī galīgi neredzamie ārpusštata darboņi. Vai tas ir pieļaujams, ka tā mēs tērējam naudu?

Otra programma. Valsts militārā aizsardzība, 23. lappuse. Principā šeit runa ir par bruņoto spēku finansējumu. Uz 1997. gadu ir ieplānots atalgojums ārpusštata darbiniekiem šeit gandrīz 540 000 latu apmērā — 23. lappuse, kas ir līdzvērtīgi 450 karavīru uzturēšanai gada garumā ar vidējo mēneša atalgojumu 100 latu. Un tai pat laikā ministrijas kungi nāk ar paziņojumiem un sūdzas, ka nav naudas profesionālu vienību izveidei. Interesanti gan būtu dzirdēt, ar ko nodarbojas šis ārpusštata bataljons? Šeit tie līdzekļi ir.

Otrkārt. Lieli izdevumi ieplānoti arī komandējumiem. Vairāk par 220 000 latu. Cik pamatota ir šī summa? No piestādītā projekta nav redzams, nav nekādas argumentācijas, bet salīdzinājumam pateikšu, ka tā ir ceturtā daļa no visa Nacionālās Aizsardzības akadēmijas budžeta 1997. gadam. Proporcijas... padomājiet un parēķiniet, cik tas ir attaisnojami.

Treškārt. Subsīdijas investīcijām — 440 000 latu. Grūti, protams, spriest, kas ar to ir domāts. Nevienā no programmām par tām nav teikts ne vārda, kaut gan kopumā tās sastāda 600 000. Ja ar tām domāti izdevumi remontiem, tad tas ir relatīvi par daudz, ja tie ir ieguldījumi bruņojuma un tehnikas iegādē, tad tas ir, protams, daudz par maz. Nav attaisnojams tāds plānojums, kad par ieroču, bruņojumu un tehnikas iegādi nekas netiek runāts. Vai vispār tā tiek plānota? Vai arī ministrija turpinās darbu šajā virzienā tādā pat stilā kā agrāk? Atcerēsimies pēdējos skandālus ar 3,8 vai 3,9 miljoniem dolāru, kur iepirkts ar starpnieka firmu palīdzību no NVS valstīm liels vairums nelietojamu triecienšauteņu.

Trešā programma. Starptautiskā sadarbība. 24. lappuse. Un tālāk. Pirmkārt, šeit komandējumiem ir paredzēti vēl 140 000 latu bez tā, kas jau iepriekš. Kopā Aizsardzības ministrija budžeta projektā komandējumu apmaksai ir ieplānojusi 390 000 latus. Kas tie būs par komandējumiem par šādām summām? Vai tiešām te nevar kaut ko ietaupīt?

Otrkārt. Arī šajā programmā paredzēti izdevumi apkurei, apgaismošanai un tamlīdzīgi. Atkal vairāk, vēl klāt par 220 000 latu. Šajā sakarā atkal ir daži jautājumi.

Pirmkārt, vai šie izdevumi jau nav iekļauti programmā “Valsts militārā aizsardzība”?

Otrkārt. Ja ar to ir domāti izdevumi BALTBAT Ādažu garnizonam, vai tas tomēr nav par daudz, jo sastāda vienu desmito daļu no visiem bruņoto spēku izdevumiem par šiem pakalpojumiem? Jāpiebilst, ka arī Lietuva un Igaunija palīdz nosegt izdevumus BALTBAT vajadzībām. Ir arī citu valstu palīdzība. Kāpēc tas nav atspoguļots budžeta projektā? Rodas iespaids, ka Aizsardzības ministrija apzināti pieprasa lielākas summas, nekā tai ir vajadzīgs. Ļoti zīmīgi, ka uz šī fona, kur runa iet par daudziem simtiem tūkstošu latu, budžeta plānotāji nav paredzējuši nevienu latu grāmatu un žurnālu iegādei BALTBAT vajadzībām, laikam izglītības un kultūras līmenis BALTBAT ministrijas ierēdņus neuztrauc. Varbūt tāpēc ir tā aina, ka miera uzturēšanas spēkos mūsu puisis svētā mierā čurā otram uz galvas un uzskata to par pieņemamu.

Ceturtkārt. Valsts augstāko amatpersonu, svarīgu valsts objektu un ārvalstu delegāciju vizīšu drošības garantēšanas programma. 56. lappuse un tālāk. Precīzāk runājot, tas ir tā saucamais Drošības dienesta budžets. Šajā programmā vislielākās šaubas izsauc ieplānotie 400 000 latu materiālo vērtību iegādei, no kuriem 165 000 ir domāti apkures un apgaismošanas vajadzībām. Ko mēs visu laiku gribam apgaismot tajos bruņotajos spēkos? Kas tā par bruņoto spēku elektrifikācijas programmu? Salīdzinājumam pateikšu, ka visa Nacionālās Aizsardzības akadēmija šiem mērķiem ir ieplānojusi tikai 346 000 latu, no tiem apkurei un apgaismojumam mazāk par 90 000 latu. 83. lappusē mēs to redzam. Salīdziniet tos daudzos objektus, kurus apsaimnieko Nacionālā Aizsardzības akadēmija, un tos, kurus apsaimnieko Drošības dienests. Nu kā var iznākt tā, ka Drošības dienestam tur ir vajadzīgi lielāki izdevumi?! Tas ir absurds. Par Drošības dienesta apsargājamiem objektiem, starp citu, taču maksā arī citas institūcijas. Tad pasakiet man, Krastiņa kungs, kādām vajadzībām šeit jūs tērēsiet tos 165 000 latus?

Piektkārt. Programma “Jaunatnes militāri patriotiskā audzināšana”. 52. lappuse, kuras izpilde ieplānota, sākot ar 1998. gadu. Jā, ar jaunatnes audzināšanu ir jānodarbojas, te nav ko iebilst. Tāda programma ir nepieciešama, arī ieplānotā naudas summa mazāka par 22 000 latu ir salīdzinoši niecīga, tomēr arī šī programma izraisa daudzus jautājumus.

Pirmkārt, kāpēc ar tās realizēšanu nodarbosies tikai Kurzemes apvienotā valsts dienesta pārvalde Saldū, šī nodaļa? Vai citas pārvaldes — Aizsardzības ministrija un bruņoto spēku vadība — kopumā ar to nenodarbosies? Kāpēc tad tikai tur vienā vietā šie līdzekļi ieplānoti? Vai tas atkal nav tiešs Aizsardzības ministrijas un bruņoto spēku vadības pienākums? Vai tas nav ierakstīts reglamentos? Un kāpēc tad vēl par šo audzināšanu jāsaņem alga atsevišķi? Jā, tieši tā. Darba algām šeit šajā programmā ir paredzēti 9 000 lati — 54. lappusē mēs to redzam, kas ir līdzvērtīgi septiņu algotu cilvēku uzturēšanai ar vidējo algu 100 latu mēnesī. Pie tam visi vīri atbilstoši karavīru normām — viens lats dienā — tiks arī ēdināti un apģērbti uz valsts rēķina. Jāpiebilst, ka šai programmai nav ne vārdiņa paskaidrojuma. Neko citu neatliek domāt, kā vienīgi to, ka ar šo programmu kaut kas nav tīrs. Kāpēc ministrija ir iekļāvusi to budžeta projektā un pat augstāk par Nacionālās aizsardzības programmu? Vai galvenais iemesls šīs programmas iekļaušanai budžeta projektā ir bijusi nepieciešamība vienkārši formāli parādīt, ka Aizsardzības ministrijai ļoti rūp jaunatnes patriotiskā audzināšana? Tikai viens ieraksts, un viss. Lai arī kāda nebūtu atbilde, mēs lieku reizi pārliecinājāmies, ka Aizsardzības ministrijas vadība un ministrs Krastiņš nav spējīgs šo resoru pārvaldīt, ja jau mēģina ar tādiem paņēmieniem mums pūs miglu acīs.

Sestā programma “Augstākās un vidējās militārās izglītības nodrošināšana” — 71.lappuse un tālāk. Uzreiz gribētu pateikt, ka Nacionālās Aizsardzības akadēmijas budžeta plānojums ir vispārliecinošākais, bet iedalītie budžeta līdzekļi nepietiekoši, ne par velti es daudzus piemērus augstāk devu salīdzinoši ar Nacionālās Aizsardzības akadēmijas budžetu. Diemžēl ir jāsecina, ka ministrijas ierēdņi negrib redzēt šīs problēmas un dažs labs pat gribētu Nacionālo Aizsardzības akadēmiju slēgt. Vai tās milzīgās naudas summas, kuru izmantošanas virzieni apšaubāmi, nebūtu lietderīgāk novadīt akadēmijai? Vai tas ir attaisnojums, ka kopējie Aizsardzības ministrijas izdevumi komandējumiem vairāk par 390 tūkstoš latiem, kā es teicu, sastāda pusi no Nacionālās Aizsardzības akadēmijas budžeta? Vai tas ir attaisnojums, ka grāmatu un žurnālu iegādei visā Aizsardzības ministrijas budžetā ir ieplānoti tikai 12 000 latu, un līdz ar to Nacionālā Aizsardzības akadēmija šim mērķim ir varējusi ieplānot tikai (uzsveru) 2000 latus, jo visu pārējo ir apēduši tā saucamie obligātie maksājumi. Tātad ministrija visžēlīgi atvēl 12 000 latu bruņoto spēku zinībām, intelekta attīstībai, arī patriotiskai audzināšanai, tātad valsts militārai nākotnei, un salīdzinājumā daudzus simtus tūkstošus latu ne par ko, komandējumi, kaut kādi neargumentēti izdevumi, elektrifikācija un tamlīdzīgi, reāli tas nozīmē, ka ir ieplānota Nacionālo bruņoto spēku degradācija un sagraušana, un citu izskaidrojumu es šeit neredzu. Secinājumi. Aizsardzības ministrijas budžeta projekts šādā veidā kategoriski nav atbalstāms, tas nav pietiekoši argumentēts, nav iedalīti prioritārie virzieni, nav paredzēts, teiksim, līdzekļu izlietojums par bruņoto spēku veidiem, kur mēs redzētu, kāda attīstība, teiksim, būs katrā bruņotā spēku veidā, konkrēti — Jūras spēkos, sauszemes karaspēkā, Zemessardzē un tā tālāk. Nav tā visa šeit. Nav! Un ir pieļautas daudzas ārkārtīgi nopietnas kļūdas, kuras es šeit ar skaitļiem parādīju, bez kādām emocijām, bez kādas politiskas pieskaņas. Līdz ar to nevar atbalstīt arī valsts budžeta 1997.gadam apstiprināšanu, jo aizsardzības budžets, kā es teicu, ir viena no valsts budžeta sastāvdaļām un par to, kungi, ir jānes politiska atbildība, un nevar pievērt acis, aizvērt ausis un nospiest podziņas un izlikties, eh, kas tad tur. Augstāk izklāstītie piemēri parāda, kā es vēlreiz uzsvēru, Aizsardzības ministrijas vadītāja Andreja Krastiņa nespēju plānot savu darbu, noteikt galvenos attīstības virzienus bruņotiem spēkiem, un pat vēl vairāk, šie piemēri liek domāt, ka Aizsardzības ministrijā nav izslēgta iespēja milzīgu naudas summu nelietderīgai izmantošanai, pirmkārt. Otrkārt, milzīgu naudas summu izšķērdēšanai. Un varu gandrīz apgalvot, ka tādā veidā, kā Krastiņš šeit ir iesniedzis aizsardzības budžeta projektu, viņš ir pat ieplānojis šo līdzekļu nelietderīgu izmantošanu un tajā pašā laikā vaimanās par to, ka līdzekļu ir par maz, vaimanās par to, ka, vai, cik grūti mums klājas ar mūsu aizsardzības spēku veidošanu pēc NATO standartiem, tā ir divkosība. Mūsu priekšlikums — Aizsardzības ministrijas iesniegto budžeta projektu un līdz ar to valsts budžetu 1997.gadam noraidīt, lai šo lietu saglābtu, mēs varam ieplānot uz nākamo gadu, 1997.gadam, pagaidām 20 miljonus latu, lai pēc tam izdarītu korekcijas, grozījumus vēlāk, bet, lai izdarītu korekti šos grozījumus, mums jāizveido Ministru kabinetam varbūt arī Saeimas speciālas pārbaudes komisijas, kuras veiktu visaptverošu finansu revīziju Aizsardzības ministrijas struktūrās, nevis braukāt skatīties karaspēku daļās, kā sablombēti zobi, arī tas, protams, jādara, bet finansu revīzija, kā arī jaunā budžeta projekts vēlreiz detalizēti jāpakļauj ekspertīzei un tikai pēc tam, pēc komisijas slēdziena, kad Ministru prezidents Šķēle ar to pats varētu pašrocīgi iepazīties un izvērtēt, tad varam galīgā variantā apstiprināt Aizsardzības ministrijas budžetu nākamajam — 1997.gadam.

Sēdes vadītājs. Odisejs Kostanda, frakcija “Latvijai”. Otro reizi. Piecas minūtes.

O.Kostanda (TKL). Tātad vēl gribētu īsi sniegt papildus tam, ko par vienu budžeta sadaļu sniedzu, tādas visaptverošas piezīmes par 1997.gada valsts budžetu. Par budžeta stratēģiju, ko runāja Šķēles kungs. Jā, Šķēle mēģina 1997.gadā tagad darīt to, ko vajadzēja darīt jau, teiksim, 1991., 1992.gadā. Proti, sākt ar bezdeficīta budžetu, jo tā ir daļa no pasākumu ķēdes reformu sākumā, citi pasākumi, kā zināms, ir ar cenu reformu pielāgot vietējās cenas pasaules tirgus cenām, reālistisks valūtas kursa ieviešana, privatizācijai nepieciešamo likumu ieviešana, izstrādājot komerckodu un pieņemot likumu par pirkšanu, pārdošanu, īpašumtiesībām un tā tālāk. Ja tas viss tiek darīts, tad, protams, pirmais reformu efekts ir šoks, un Šķēle to labi saprot, cenas ceļas, dzīves līmenis krīt, parādās bezdarbs, taču pēc šī šoka apmēram divu trīs gadu laikā tautas saimniecība sāk atkopties, un četrus līdz sešus gadus pēc šī reformas sākuma visi galvenie rādītāji ar kāpjošu tendenci būs, un krīze būs pārvarēta. Iekšējais kopprodukts kāps, cenas stabilizēsies, nodarbinātība privatizētajā saimniecībā pieaugs. Šo stratēģiju pirmo reizi sekmīgi pielietoja Polijā, no kurienes nāk arī šis apzīmējums “šoka terapija”. Poļiem tas lieliski izdevās, samērā labi tas izdevās vēlāk arī igauņiem, kas politiski to izdarīja varbūt pēdējā brīdī, jau pāris gadus pēc neatkarības pasludināšanas un zināmas muļļāšanās, mīnāšanās uz vietas. Latvijas gadījumā ne Godmaņa, ne Birkava, ne Gaiļa valdības to nespēja izdarīt, bija tikai skaļa runāšana, rīcībā bija īstenībā haotiska putra, un faktiski netika pieņemti vajadzīgie saimniecību regulējošie likumi, budžetu plānoja ar aizvien lielākiem deficītiem, līdz ar to privatizācija ir haotiski ievilkusies, un Latvija netiek un netiek ārā no reformas sākuma negatīvajām parādībām, un iekšējais kopprodukts joprojām krītas, tautas dzīves līmeņa rādītāji krītas, bezdarbs katru gadu pieaug. Šķēle nu mēģina pārcirst daļu no šī Gordija mezgla, sākot ar bezdeficīta budžetu, taču šis pasākums ir nereāls šajā situācijā pēc būtības un nereāls arī politiski. Valsts budžeta abas sadaļas tiešām ir sabalansētas un nerāda iztrūkumu, otrajā daļā, tā saucamajā speciālajā budžetā, ir pat 541 tūkstotis latu atlikums, taču tā tas ir tikai uz papīra. Budžeta izdevuma kategorijas ir sasprindzinātas un samazinātas līdz pēdējam. Un no tā īpaši cieš iedzīvotāji, sociālie pabalsti un tādas nozares kā izglītība, zinātne un valsts aizsardzība, nu tā ir apzināta rīcība. Budžetā pieņem, ka visi nodokļi plānotajos apmēros tiks ieņemti, bet tā nebūs. Ka izdevumi tiks novirzīti paredzamajiem mērķiem bez korupcijas un naudas izvazāšanas, bet tā nebūs. Es jau šeit parādīju ar Aizsardzības ministrijas budžeta piemēru, ka tauta būs ar mieru bez skaļas kurnēšanas pārdzīvot vēl vienu tādu ziemu kā pagājušā. Bet arī tā nebūs, un to jūs šodien, kungi, labi redzējāt ārā pie Saeimas. Līdz ar to es varu pateikt, ka šis budžets netiks izpildīts. Šķēle domā, ka tauta ir ar mieru pieņemt vēl vienu gadu, kad jostas jāsajož vēl ciešāk un kad ir vēl grūtāk izdzīvot, lai tad pakāpeniski piedzīvotu stāvokļa uzlabošanos. Tāpēc arī tiek pieņemts, ka pensijas var aplikt ar nodokļiem un tā tālāk. Savā 1996.gada 7.augusta runā Šķēle, ko “Lauka Avīze” nopublicēja, teica: “Tautas dzīves līmeņa pazemināšanās nav apstājusies, vēl vairāk, ir pilnīgi skaidrs, ka nākamā ziema būs drīzāk smagāka par iepriekšējo, nevis otrādi.” Jā, diagnoze ir pareiza, bet izrakstītā reecepte nē, jo tautai gan klāsies sliktāk, bet politiski tā vairs nav ar mieru pagājušo ziemu atkārtot. Tie paši kungi, kas šodien skaļi runā par bezdeficīta budžetu, tad vienkārši nobīsies, bezdeficīta budžeta tāpēc īstenībā nebūs. Ko tas viss nozīmē? Manuprāt, to, ka budžeta ienākumu daļa neizpildīsies, jo visu paredzēto naudu nevarēs ievākt, un izdevumu daļa arī neizpildīsies, jo budžeta sociālos izdevumus ziemā vajadzēs palielināt pēc tam, kad valdošās koalīcijas politiķus būs pārņēmušas bailes no tautas reakcijas. Tāpēc Saeimas frakcija “Latvijai” jau tagad norāda, ka bezdeficīta budžets pašreizējos apstākļos ir nereāls. Otrkārt — iestājas par sociālo pabalstu un maksājumu palielināšanu, tas ir, par mērenu budžeta deficītu. Treškārt. Mēs aizstāvam to, ka jāpāriet uz bezdeficīta budžetu, bet tas jāizdara nevis lēcienveidīgi, nevis vienā gadā, kā tagad, bet tas jāizdara divos gados, un tāpēc prasām šajā gadā tomēr 60 miljonus latu papildus sociāliem pabalstiem, izglītībai un veselības aizsardzībai. Šo naudu var iegūt, ja samazina izdevumus arī daudziem nelietderīgiem tēriņiem. Es jau minēju šeit Aizsardzības ministrijas paraugu. Parādīšu, ka nauda tiek nelietderīgi izlietota arī starptautiskās organizācijās. Jā, ir daudzi maksājumi, kas jāizdara, — ANO, Eiropas Savienība, Pasaules tirdzniecības organizācija un tā tālāk, bet, piemēram, garš saraksts dalībmaksai RIO konvencijai par bioloģisko daudzveidību, ANO konvencijai pret spīdzināšanu, Ramsāres konvencijai par mitrājiem un tamlīdzīgi. Es lūgtu vienu minūti papildus, ko es neizmantoju savas iepriekšējās runas laika.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu par vienu minūti?

O.Kostanda. Var samazināt šīm konvencijām, kā es minēju, Ramsāres konvencijai par mitrājiem, un tamlīdzīgi. Ar to pasaule nebeigsies, un arī starptautiskā rezonanse nebūs negatīva, jo starptautiskās organizācijas, piemēram, turpina atbalstīt arī Latviju pēc G—24 skandāliem, tātad šie manis nosauktie finansējumu samazinājumi ir sīkumi. Noteikti, es domāju, Kiršteina birojam un Briselē var samazināt budžetu. Zemāk — tur var izmantot vairāk trimdas latviešus, arī Prezidenta kancelejas izdevumi, kas arī šim gadam ieplānoti 878 tūkstoši latu un, paredzams, var vēl pieaugt, ir mierīgi samazināmi par 50 procentiem. Viss augstāk manis minētais un arī tas, ka budžeta projekts 1997.gadam nav saskaņots ar pašvaldībām, kā to nosaka likuma “Par pašvaldībām” 86.pants, mums deputātiem, uzliek šobrīd vienu vienīgu iespējamu balsojumu, balsot šodien, šajā situācijā, līdz nav izdarīti attiecīgi grozījumi un pārmaiņas budžeta projektā, balsot pret tā pieņemšanu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Nākamais runās deputāts Ēriks Zunda, bet tā kā līdz pārtraukumam ir 10 minūtes — vai jūs... Jā, Ēriks Zunda, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcijas deputāts. Lūdzu!

Ē.Zunda (DPS).Cienījamais priekšsēdētāj! Augsti godātais Valsts prezidenta kungs! Augsti godātais Ministru prezidenta kungs! Kolēģi! Sastādot 1997.gada valsts budžeta projektu, valsts pārvaldes institūcijām bija iespējas paskatīties par savu izdevumu palielināšanu. Pieaugums ir plānots gandrīz visām ministrijām un citām valsts pārvaldes institūcijām, izņemot pašvaldības, relatīvi, protams. Pašvaldību finansu īpatsvars kopbudžetā, valsts kopbudžetā, no 21,4 procentiem 1996.gadā ir samazinājies uz 16,8 procentiem 1997.gadā. Iespējams, ka tas ir rezultāts tam, ka pašvaldībām sevis aizstāvēšanās tiesības bija ierobežotas, kaut arī likumā “Par pašvaldībām” 86.pantā tas ir paredzēts. Vēl vairāk. Valdībai, iesniedzot nākamā gada budžeta projektu, bija jāiesniedz arī vienošanās protokols ar Pašvaldību savienību. Atbalstot nostādni, ka kārtējā gada budžetā ieņēmumiem jābūt izlīdzinātiem ar izdevumiem, nepiekrītu attieksmei, kāda ir izveidojusies pret pašvaldībām. Būtībā šeit nav runa par attieksmi pret pašvaldībām, bet ir runa par attieksmi par tām funkcijām, kas jāveic pašvaldībām. Ekonomiskās krīzes apstākļos, kad iedzīvotāji nespēj nopelnīt savai iztikai nepieciešamos līdzekļus, par nozīmīgu pašvaldības funkciju ir kļuvusi sociālā palīdzība un sociālā aprūpe. Ar lūgumu pēc palīdzības samaksāt par dzīvokli, samaksāt par komunālajiem pakalpojumiem, sagādāt bērniem skolai nepieciešamo, segt izdevumus, kas saistīti ar tuvinieku apbedīšanu un tā tālāk, iedzīvotāji griežas pie pagastu un pilsētu pašvaldībām, jo tās ir tuvāk, jo tās ir pieejamākas un tām likumā ir noteiktas šādas funkcijas. Iedzīvotāji taču ar šādiem lūgumiem nebrauks uz Ārlietu ministriju, Satiksmes ministriju vai Iekšlietu ministriju. Cerams, ka 1997.gada valsts budžeta politika savus augļus ekonomikā nesīs pēc pāris gadiem, bet visādā ziņā tas radīs sociālu spriedzi jau 1997.gadā. Tāpēc aicinu valdību neignorēt šo faktu un pašai izdarīt labojumus iesniegtajā budžeta projektā, paredzot līdzekļu palielināšanu sociālai palīdzībai. Šajā sakarībā valdībai nepieciešams konsultēties un arī vienoties ar pašvaldībām. Uzskatu, ka, nemainot budžeta ietvarus, bet pamainot tā struktūru, ir iespējams ieplānot lielākus līdzekļus jau pieminētajiem mērķiem. Kas attiecas uz pedagogu algām, tad tām ir jābūt veidotām kā mērķdotācijām pašvaldībām. Līdz ar to valdība būs uzņēmusies atbildību, ka dotācija ir pietiekamā apjomā, bet pašvaldībai ir jāuzņemās atbildība, ka tā minēto naudu izlietos šiem mērķiem. Bet, ja skolotāju algām paredzēto naudu ieskaitīs finansu izlīdzināšanas kopējā maisā, tad sāksies vainas velšana no vienas puses uz otru, valdība teiks, mēs iemaksājām, bet noklusēs to, ka iemaksā nepietiekoši, teiks — pašvaldības neizmaksāja. Lai katra pašvaldība spētu novērtēt valsts budžetu no sava konkrētā viedokļa, ir nepieciešams, lai līdz ar valsts budžeta projektu būtu iesniegts arī pašvaldību finansu izlīdzināšanas projekts, tad sarunas par līdzekļu pietiekamību vai nepietiekamību kļūs vēl argumentētākas. Ja šodien piedāvātais budžeta likumprojekts tiek akceptēts pirmajā lasījumā, tad laika posmā starp pirmo un otro lasījumu ir jāatrisina minētās nepilnības, un šim laikam ir jābūt pietiekoši garam, lai varētu rūpīgi izstrādāt un novērst minētās nepilnības. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Godājamie kolēģi, tā kā līdz pārtraukumam ir palikušas sešas minūtes, gribu informēt jūs, ka debatēs par apspriežamo likumprojektu pašlaik ir pieteikušies 23 deputāti, turpmākā runāšanas secība saskaņā ar viņu pieteikšanās kārtību būs šāda: deputāti Krisbergs, Mauliņš, Lujāns, Ābiķis, Zelgalvis, Stašs, Dobelis, Celmiņš, Bunkšs, Kazāks, Eniņš, Valdmanis, Kuprijanova, Dunkers, Kristovskis, Kreituse, Ādamsons, Tabūns.

Tagad paziņojumi pirms pārtraukuma. Roberts Zīle, frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” deputāts.

R.Zīle (TB). Godātie Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas locekļi! Es aicinu uz īsu sēdi šajā pārtraukumā pulksten 12.30, tātad Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas telpās.

Sēdes vadītājs. Ludmila Kuprijanova, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcijas deputāte.

L.Kuprijanova (DPS). Es arī aicinu Sociālo un darba lietu komisijas dalībniekus uz īsu sēdi komisijas telpās tūlīt.

Sēdes vadītājs. Juris Kaksītis, arī Demokrātiskās partijas “Saimnieks” deputāts.

J.Kaksītis (DPS). Cienījamie kolēģi! Frakciju vadītāji neilgi, dažas minūtes atpakaļ, saņēma Juridiskās komisijas sagatavotu vēstuli par priekšlikumiem par Satversmes tiesas tiesnešu kandidatūru izvirzīšanu. Es šo paziņojumu pasaku tiem deputātiem, kas nepieder pie frakcijām. Līdzīgs paziņojums tiks izvietots arī norādītajā vietā pirmajā stāvā, kur atrodas visi paziņojumi, ko Prezidijs vai kādas komisijas izvieto, bet šo paziņojumu būtība ir šāda, ka saskaņā ar Satversmes tiesas likumu ne mazāk kā 10 deputātiem ir tiesības izvirzīt Satversmes tiesas tiesneša kandidatūru. Gan valdība, gan Augstākā tiesa, izmantojot likuma iespējas, to ir izdarījusi. Juridiskā komisija ir izskatījusi šos jautājumus kārtējā sēdē. Juridiskā komisija skatīs trešdien pulksten 12.00 tos dokumentus, kas iesniegti par Satversmes tiesas tiesnešu kandidātiem. Šis mana paziņojuma mērķis ir sekojošs: ja ir ieinteresētas deputātu grupas vēlas iesniegt šādas kandidatūras, lūdzu to izdarīt līdz 9.oktobrim pulksten 12.00. Paldies!

Sēdes vadītājs. Jānis Kalviņš, LNNK un Zaļās partijas frakcijas deputāts. Lūdzu!

J.Kalviņš (LNNK, LZP). Cienījamie kolēģi, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde tūlīt pēc pātraukuma pasludināšanas komisijas telpās. Paldies!

Sēdes vadītājs. Lūdzu deputātus reģistrēties! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu rezultātu! Lūdzu Saeimas sekretāra biedri Janīnu Kušneri, lūdzu, nolasīt reģistrācijas rezultātus!

J.Kušnere (6.Saeimas sekretāra biedre).

Godājamie deputāti, nav reģistrējušies: Dzintars Ābiķis, Olafs Brūvers... ir zālē. Kārlis Čerāns, Ojārs Grinbergs... ir zālē. Edvīns Inkēns, Jānis Jurkāns, Paulis Kļaviņš, Ivars Jānis Ķezbers, Valdis Nagobads, Jānis Priedkalns, Jānis Urbanovičš. Paldies!

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 13.30.

(P ā r t r a u k u m s )

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Turpinām apspriest likumprojektu “Par valsts budžetu 1997.gadam”. Runās Valdis Krisbergs, pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

V.Krisbergs (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamais Saeimas priekšsēdētāj! Diemžēl cienījamais klātneesošais prezident un premjerministr! Ir 1988.gads 7.oktobris, Mežaparka lielā estrāde. Mēs visi stāvam tur un klausāmies viena neliela cilvēciņa teicienu: “Bet es taču neko sliktu neesmu izdarījis!” Vagris.

Ir 1996.gada 7.oktobris. Saeima. Un Saeimā ir saņemts dokuments, kuru paraksta šo astoņu gadu atpakaļ esošo manifestācijas dalībnieku paraksti: Kreitusa un Šķēles budžets 1997.gadam. Virzīts uz politisku satricinājumu. Un tā tālāk pēc teksta, kas šķiet katram manam kolēģim ir nolikts priekšā. Paskatīsimies pakāpenisko gājienu uz šodienas sēdi. Mēs beidzot esam ratificējuši Baltijas vienoto telpu. Ir vienam cilvēkam piederoši gandrīz vai visi lauksaimniecības pārstrādes uzņēmumi Latvijā. Un loģiski, ka Latvijas ekonomiskā telpa ir daudz par mazu, lai būtu pietiekams izejvielu un noieta tirgus. Mūsu zemniecība mirst badā, bet pēc teorijas izdzīvos tikai lielkapitāls. Un tas pilnīgi atbilst ekonomiskās attīstības tendencēm. Veiksmīgi ir izpildīta šim cilvēkam arī privatizācija. Līdz ar to arī ne visai veiksmīgais tautas sertifikācijas plāns ir steidzīgi jāmaina. Sertifikātu darbības laiks ir jāsaīsina, sertifikātu vērtībai ir jākrītas! Lieks konkurents nav pat vajadzīgs monopolistam.

Visu laiku mums bija unikāla Latvijas banku sistēma. Vienīgā postsociālistiskā valsts ar ārkārtīgi stabilu un stingru latu. Tagad mums būs vienīgā postsociālistiskā valsts, kas vienā rāvienā no milzīga valsts budžeta deficīta pārvērtīsies par bezdeficīta budžeta valsti. Uz kā piemēra? Uz vācu žurnālā “Spiegel” publicētās humoreskas par Kivi brīnuma pamata. Man ir gadījies būt gan Austrālijā, gan Jaunzēlandē, un šo brīnumu es esmu skatījies arī ar savām acīm. Tas ir brīnums. Bet tas viss ir sīkums.

Kostandas kungs lieliski parādīja, kur nauda palika Aizsardzības ministrijas budžetā. Citi oponenti acīmredzot parādīs arī citu budžeta izlietojuma, maigi izsakoties, neizprotamās ailes. Bet es gribu atgādināt, kolēģi, ka mums ir tikai viens kritērijs, kas šodien ir pilnīgi aizmirsts, bet ko mēs labi atcerējāmies 1988.gada 7.novembrī. Taisnība ir nevis Saeimas sēžu zālē, bet atkal Mežaparka estrādē. Tauta un valsts, un valdība — vienots mehānisms. Toreiz valdībai, valstij bija jākalpo tautai. Šodien tauta un tautas liktenis valdībai un valstij ir drīzāk traucējošs. Ir jau tāds labs teiciens: “Ja

Balsojums par valsts budžetu 1997. gadam

Datums: 1996. gada 7. oktobrī — 17:50:22

Balsošanas motīvs: par valsts budžetu 1997. gadam

Rezultāts (82): par — 65; pret — 16; atturas —1

1. Dzintars Ābiķis — par

2. Jānis Ādamsons — pret

3. Andris Ameriks — par

4. Raitis Apalups — par

5. Pēteris Apinis — par

6. Romāns Apsītis — par

7. Vents Balodis — par

8. Edgars Bāns — par

9. Aleksandrs Bartaševičs — pret

10. Martijans Bekasovs — pret

11. Indulis Bērziņš — par

12. Ilmārs Bišers — par

13. Jānis Bunkšs — par

14. Juris Celmiņš — par

15. Alfreds Čepānis — par

16. Imants Daudišs — par

17. Oļegs Deņisovs — pret

18. Roberts Dilba — par

19. Vladilens Dozorcevs — attur.

20. Kārlis Jūlijs Druva — par

21. Oļģerts Dunkers — par

22. Indulis Emsis — par

23. Aivars Endziņš — par

24. Guntis Eniņš — par

25. Gunta Gannusa — par

26. Aleksandrs Golubovs — pret

27. Viesturs Gredzens — par

28. Ojārs Grinbergs — par

29. Edmunds Grīnbergs — pret

30. Guntars Grīnblats — par

31. Žanis Holšteins — par

32. Aigars Jirgens — par

33. Juris Kaksītis — par

34. Viktors Kalnbērzs — par

35. Ivars Kalniņš — par

36. Jānis Kazāks — pret

37. Pēteris Keišs — par

38. Aleksandrs Kiršteins — par

39. Andrejs Krastiņš — par

40. Ilga Kreituse — par

41. Aivars Kreituss — par

42. Valdis Krisbergs — pret

43. Ģirts Kristovskis — par

44. Janīna Kušnere — pret

45. Ludmila Kuprijanova — par

46. Jānis Lagzdiņš — par

47. Aristids Jēkabs Lambergs — par

48. Rudīte Leitena — par

49. Kārlis Leiškalns — par

50. Kristiāna Lībane — par

51. Imants Liepa — pret

52. Ādolfs Ločmelis — par

53. Modris Lujāns — pret

54. Jānis Mauliņš — pret

55. Andrejs Naglis — par

56. Valdis Nagobads — par

57. Andrejs Panteļējevs — par

58. Normunds Pēterkops — par

59. Aleksandrs Pētersons — par

60. Aida Prēdele — par

61. Pauls Putniņš — par

62. Jānis Rāzna — par

63. Andris Rubins — pret

64. Jānis Rubulis — par

65. Māris Rudzītis — par

66. Anta Rugāte — par

67. Andris Saulītis — par

68. Atis Sausnītis — par

69. Antons Seiksts — par

70. Juris Sinka — par

71. Leonards Stašs — pret

72. Viktors Stikuts — par

73. Jānis Straume — par

74. Jānis Strods — par

75. Leonards Teniss — par

76. Andris Tomašūns — par

77. Gundars Valdmanis — pret

78. Juris Galerijs Vidiņš — par

79. Māris Vītols — par

80. Elmārs Zelgalvis — pret

81. Roberts Zīle — par

82. Ēriks Zunda — par

 

Informācija

Par Saeimas priekšsēdētāja pienākumu pildīšanu

Saskaņā ar Saeimas priekšsēdētāja Alfreda Čepāņa 1996. gada 8. oktobra vēstuli, no šā gada 8. oktobra līdz 17. oktobrim, Saeimas priekšsēdētājam atrodoties vizītē Singapūrā un Austrālijā, Saeimas priekšsēdētāja pienākumus pildīs Saeimas priekšsēdētāja biedrs Andris Ameriks.

"Latvijas Vēstneša" informācija

Par Saeimas Prezidija 1996.gada 7.oktobra sēdi

1. Sēdē izskatīja astoņpadsmit saņemtos likumprojektus, par kuriem Prezidijs līdz ar savu atzinumu par to tālākvirzīšanu ziņos Saeimas sēdē.

2. Izskatīja deputāta A.Rubina iesniegumu par atvaļinājuma piešķiršanu.

Prezidijs nolēma iekļaut minēto jautājumu Saeimas sēdes darba kātībā un ieteikt Saeimai piešķirt deputātam A.Rubinam neapmaksātu atvaļinājumu laikā no 1996.gada 14.oktobra līdz 18.oktobrim.

3. Izskatīja deputāta J.Urbanoviča iesniegumu par atvaļinājuma piešķiršanu.

Prezidijs nolēma iekļaut minēto jautājumu Saeimas sēdes darba kārtībā un ieteikt Saeimai piešķirt deputātam J.Urbanovičam neapmaksātu atvaļinājumu laikā no 1996.gada 7.oktobra līdz 11.oktobrim.

4. Saeimas Prezidijs apstiprināja izsludināšanai Saeimas 1996.gada 10.oktobra (pulksten 9.00) sēdes darba kārtību.

4. Saeimas Prezidijs apstiprināja izsludināšanai Saeimas 1996.gada 10.oktobra (pulksten 17.30) sēdes darba kārtību.

5. Pieņēma zināšanai infomāciju, ka izveidota Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisija.

Par minētās apakškomisijas priekšsēdētāju ievēlēta R.Leitena.

6. Prezidijs pieņēma lēmumu par grozījumu Saeimas Prezidija 1996.gada 18.marta lēmumā “Par Saeimas frakciju un komisiju darba finansiālo nodrošinājumu 1996.gadā”.

7. Izskatīja deputātu iesniegumus un attaisnoja kavējumus:

J.Ādamsonam (Saeimas 19.septembra sēdēs);

Ā.Ločmelim (Saeimas 19.septembra sēdes daļā);

A.Kiršteinam [Saeimas 9.septembra ārkārtas sēdes daļā, 12.septembra sēdēs, 18. un 19.septembra sēdē un 19.septembra (pulksten 18.00) sēdē];

I.Kreitusei [Saeimas 19.septembra (pulksten 18.00) sēdē un 26.septembra sēdes];

J.Sinkam [Saeimas 19.septembra (pulksten 18.00) sēdē];

A.Krastiņam (Saeimas 3.oktobra sēdes daļā);

L.Kuprijanovai (Saeimas 9.septembra ārkārtas sēdes turpinājumā 12.septembra sēdes daļā);

R.Dilbam (Saeimas 9.septembra ārkārtas sēdes turpinājumā 12.septembra sēdes daļā un 18.septembra sēdes daļā).

9. Piešķīra komandējumus:

1) deputātiem A.Panteļējevam un J.Sinkam laikā no 17.oktobra līdz 22.oktobrim uz Eiropas Padomes Parlamentu asamblejas organizēto vēlēšanu novērošanu Albānijā;

2) deputātam E.Inkēnam laikā no 14.oktobra līdz 17.oktobrim uz Rietumeiropas savienības asamblejas Politiskās un Aizsardzības komiteju kopējo sēdi Briselē (Beļģija);

3) deputātam J.Priedkalnam laikā no 21.oktobra līdz 23.oktobrim uz Eiropas Padomes Parlamentu asamblejas organizēto Migrācijas, bēgļu un demogrāfijas jautājumu komitejas sēdi Parīzē (Francija);

4) deputātam K.Druvam laikā no 12.oktobra līdz 17.oktobrim uz Ziemeļatlantijas asamblejas un Vācijas Federatīvās Republikas parlamenta rīkoto semināru “Bruņojuma kontroles un militārās caurskatāmības nozīme Eiropas kopējā drošībā” Bonnā (Vācija);

5) Eiropas lietu komisijas konsultantei I.Birzniecei laikā no 7.oktobra līdz 9.oktobrim uz Dāniju, lai veicinātu sadarbību un izveidotu ciešākus kontaktus ar Dānijas Folketinga Eiropas lietu komisiju;

6) Saeimas priekšsēdētājam A.Čepānim, Saeimas sekretāram I.Daudišam, deputātiem J.Straumem, E.Grīnbergam un protokola nodaļas vadītājai I.Pētersonei laikā no 28.oktobra līdz 31.oktobrim uz atbildes vizīti Francijā sakarā ar Francijas Nacionālās asamblejas uzaicinājumu.

10. Nolēma atbalstīt Ziemeļatlantijas asamblejas ierosinājumu rīkot kopēju Politiskās, Aizsardzības un Drosības komiteju apakškomiteju sēdi par NATO paplašināšanu laikā no 2.decembra līdz 4.decembrim Rīgā.

11. Prezidijs ierosināja sasaukt Saeimas svinīgi sēdi 18.novembrī (pulksten 12.00).

Saeimas sekretāra biedre J.Kušnere

10. oktobra sēdes darba kārtība

Sēdes sākums – pulksten 9

Akceptēta Saeimas Prezidija 7.oktobra sēdē

I. Likumprojekta izskatīšana

1. Likumprojekts “Grozījumi Pilsētas domes, rajona padomes un pagasta padomes vēlēšanu likumā”. (Reģ.Nr.271) (2.lasījums) (dok.nr.743; nr.1451) (iekļauts likumprojekts ar reģ.Nr.406 dok. Nr.1178) Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

II. Prezidija ziņojumi

1. Par saņemtajiem likumprojektiem

2. 1. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā””. (Reģ.Nr.458) (dok.Nr.1458; Nr.1458a) Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

3. 2. Likumprojekts “Likums par krājaizdevu sabiedrībām”. (Reģ.Nr.460) (dok.Nr.1502; Nr.1502a) Deputāti Ž.Holšteins, I.Ķezbers, J.Celmiņš, I.Bišers, V.Stikuts

4. 3. Likumprojekts “Grozījumi Kredītiestāžu likumā”. (Reģ.Nr.461) (dok. Nr.1503; Nr.1503a) Deputāti Ž.Holšteins, I.Ķezbers, J.Celmiņš, I.Bišers, V.Stikuts

5. 4. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par kooperatīvajām (kopdarbības) sabiedrībām””. (Reģ.Nr.462) (dok.Nr.1504; Nr.1504a) Deputāti Ž.Holšteins, I.Ķezbers, J.Celmiņš, I.Bišers, V.Stikuts

6. 5. Likumprojekts “Ārstniecības likums”. (Reģ.Nr.463) (dok.Nr.1505; Nr.1505a) Sociālo un darba lietu komisija

7. 6. Likumprojekts “Grozījums likumā “Par muitas nodokli (tarifiem)””. (Reģ.Nr.464) (dok.Nr.1506; Nr.1506a) Ministru kabinets

8. 7. Likumprojekts “Grozījums likumā “Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu 1996.gadā””. (Reģ.Nr.465) (dok.Nr.1507; Nr.1507a) Ministru kabinets

9. 8. Likumprojekts “Grozījumi Medību likumā”. (Reģ.Nr.466) (dok. Nr.1508; Nr.1508a) Ministru kabinets

10. 9. Likumprojekts “Par Apvienoto Nāciju Konvenciju par preču starptautiskā pirkuma–pārdevuma līgumiem”. (Reģ.Nr.467) (dok.Nr.1509; Nr.1509a) Ministru kabinets

11. 10. Likumprojekts “Par Unidroit Konvenciju par starptautisko finansiālo līzingu”. (Reģ.Nr.468) (dok.Nr.1510; Nr.1510a) Ministru kabinets

12. 11. Likumprojekts “Par Unidroit Konvenciju par starptautisko faktoringu”. (Reģ.Nr.469) (dok.Nr.1514; Nr.1514a) Ministru kabinets

13. 12. Likumprojekts “Par Konvenciju par cīņu pret nelikumīgām darbībām, kas apdraud civilās aviācijas drošību un Protokolu par cīņu pret nelikumīgu vardarbību lidostās, kas apkalpo starptautisko civilo aviāciju, kas papildina Konvenciju par cīņu pret nelikumīgām darbībām, kas apdraud civilās aviācijas drošību”. (Reģ.Nr.470) (dok.Nr.1515; Nr.1515a) Ministru kabinets

14. 13. Likumprojekts “Par Konvenciju par cīņu pret nelikumīgu gaisa kuģu sagrābšanu”. (Reģ.Nr.471) (dok.Nr.1516; Nr.1516a) Ministru kabinets

15. 14. Likumprojekts “Par Konvenciju par noziegumiem un dažām citām darbībām, kas izdarītas gaisa kuģos”. (Reģ.Nr.472) (dok.Nr.1517; Nr.1517a) Ministru kabinets

16. 15. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 1996. gadam””. (Reģ.Nr.493) (dok.Nr.1518; Nr.1518a; Nr.1518b) Ministru kabinets

17. 16. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” (Reģ.Nr.494) (dok.Nr.1519; Nr.1519a) Deputāti J.Urbanovičs, V.Dozorcevs, L.Stašs, V.Kalnbērzs, M.Lujāns

18. 17. Likumprojekts “Grozījums likumā “Par ugunsdrošību””. (Reģ.Nr.495) (dok.Nr.1520; Nr.1520a) Deputāti V.Dozorcevs, L.Stašs, I.Kreituse, A.Kreituss, V.Kalnbērzs

19. 18. Likumprojekts “Grozījums Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumā”. (Reģ.Nr.496) (dok.Nr.1521; Nr.1521a) Deputāti A.Rubins, L.Ozoliņš, G.Valdmanis, J.Sinka, J.Kušnere

2. Par atvaļinājuma piešķiršanu

20. 1. Deputātam A.Rubinam (dok.Nr.1538)

21. 2. Deputātam J.Urbanovičam (dok.Nr.1539)

III. Par amatpersonu ievēlēšanu un atbrīvošanu no amata

22. 1. Lēmuma projekts “Par Satversmes tiesas tiesnešu apstiprināšanu pēc Ministru kabineta priekšlikuma”. (dok.Nr.1525) (iekļauti dok.Nr.1422; Nr.1422a) Juridiskā komisija

23. 2. Lēmuma projekts “Par Satversmes tiesas tiesnešu apstiprināšanu pēc Augstākās tiesas plēnuma priekšlikuma”. (dok.Nr.1526) Juridiskā komisija

24. 3. Lēmuma projekts “Par deputāta Aivara Kreitusa ievēlēšanu Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā”. (dok.Nr.1531) Deputāti A.Lambergs, G.Eniņš, V.Gredzens, M.Vītols, P.Apinis, R.Dilba, A.Krastiņš, R.Zīle, E.Grinovskis, A.Naglis

25. 4. Lēmuma projekts “Par deputāta Aivara Kreitusa ievēlēšanu Saimnieciskajā komisijā”. (dok.Nr.1532) Deputāti A.Lambergs, G.Eniņš, V.Gredzens, M.Vītols, P.Apinis, R.Dilba, A.Krastiņš, R.Zīle, E.Grinovskis, A.Naglis

26. 5. Lēmuma projekts “Par deputāta Jura Kaksīša atsaukšanu no Eiropas lietu komisijas”. (dok.Nr.1536) Deputāti J.Kaksītis, A.Sausnītis, I.Bišers, J.Celmiņš, Ē.Zunda, V.Stikuts, L.Kuprijanova, Ž.Holšteins, R.Leitena, V.Nagobads

27. 6. Lēmuma projekts “Par deputāta Jura Kaksīša ievēlēšanu Nacionālās drošības komisijā”. (dok.Nr.1536) Deputāti J.Kaksītis, A.Sausnītis, I.Bišers, J.Celmiņš, Ē.Zunda, V.Stikuts, L.Kuprijanova, Ž.Holšteins, R.Leitena, V.Nagobads

IV. Saeimas 3.oktobra sēdē iekļautie, bet neizskatītie likumprojekti

28. 1. Likumprojekts “Par grozījumiem likumā “Par valsts civildienestu””. (Reģ.Nr.435) (2.lasījums) (Steidzams) (dok.Nr.1296; Nr.1466) Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

29. 2. Likumprojekts “Grozījums Kredītiestāžu likumā”. (Reģ.Nr.444) (1.lasījums) (komisija ierosina atzīt par steidzamu) (dok.Nr.1372; Nr.1433) Budžeta un finansu (nodokļu) komisija

30. 3. Likumprojekts “Grozījums likumā “Par dabas resursu nodokli””. (Reģ.Nr.433) (1.lasījums) (dok.Nr.1288; Nr.1434) Budžeta un finansu (nodokļu) komisija

31. 4. Likumprojekts “Grozījums likumā “Par tiesu varu””. (Reģ.Nr.361) (2.lasījums) (dok.Nr.1111; Nr.1442) (iekļauti likumprojekti ar Reģ.Nr.326 dok.Nr.973; Reģ.Nr. 429 dok.Nr.1252) Juridiskā komisija

V. Likumprojektu izskatīšana

32. 1. Likumprojekts “Grozījums Latvijas Republikas Muitas kodeksā”. (Satversmes 81.pantā noteiktajā kārtībā izdotie Noteikumi Nr.138) (Reģ.Nr.249) (2.lasījums) (Steidzams) (dok.Nr.693) Budžeta un finansu (nodokļu) komisija

33. 2. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par īpašuma tiesību atjaunošanu uz uzņēmumiem un citiem īpašuma objektiem””. (Satversmes 81.pantā noteiktajā kārtībā izdotie Noteikumi Nr.125) (Reģ.Nr.234) (3.lasījums) (dok.Nr.673; Nr.1528)Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija

34. 3. Likumprojekts “Grozījums Radio un televīzijas likumā””. (Reģ. Nr.336) (3.lasījums) (dok.Nr.1457) Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

35. 4. Likumprojekts “Grozījums Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmumā “Par Latvijas Republikas likuma “Par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām”” spēkā stāšanās kārtību”. (Reģ.Nr.321) (3.lasījums) (dok.Nr.1465) Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

36. 5. Likumprojekts “Par valsts noslēpumu”. (Reģ.Nr.302) (3.lasījums) (dok.Nr.1292; Nr.1529) Aizsardzības un iekšlietu komisija

37. 6. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu 1996.gadā””. (Reģ.Nr.342) (3.lasījums) (dok.Nr.1530) Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

38. 7. Likumprojekts “Par Konvenciju par robežšķērsojošo ūdensteču un starptautisko ezeru aizsardzību un izmantošanu”. (Reģ.Nr.353) (1.lasījums) (dok.Nr.2002; Nr.1471) Ārlietu komisija

39. 8. Likumprojekts “Grozījums likumā “Par svētku un atceres dienām””. (Reģ.Nr.337) (2.lasījums) (dok.Nr.1016; Nr.1456) Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

40. 9. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts aizsardzību””. (Reģ.Nr.425) (1.lasījums) (komisija ierosina atzīt par steidzamu) (dok.Nr.1248; 1461) Aizsardzības un iekšlietu komisija

41. 10. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par aizsardzības spēkiem””. (Reģ.Nr.426) (1.lasījums) (komisija ierosina atzīt par steidzamu) (dok.Nr.1249; Nr.1462) Aizsardzības un iekšlietu komisija

42. 11. Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Republikas valsts robežas likumā”. (Reģ.Nr.427) (1.lasījums) (komisija ierosina atzīt par steidzamu) (dok.Nr.1250; Nr.1463) Aizsardzības un iekšlietu komisija

43. 12. Likumprojekts “Grozījumi Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumā”. (Reģ.Nr.268) (1.lasījums) (dok.Nr.737; Nr.1524) Ārlietu komisija

44. 13. Likumprojekts “Par Igaunijas Republikas, Latvijas Republikas un Lietuvas Republikas nolīguma par brīvo tirdzniecību Apvienotās komitejas rezolūciju Nr.2/96 “Par grozījumiem Igaunijas Republikas, Latvijas Repub-likas un Lietuvas Republikas nolīguma par brīvo tirdzniecību 4.pantā un A protokolā””. (Reģ.Nr.368) (2.lasījums) (dok.Nr.1121; Nr.1527) Ārlietu komisija

Otrdien, 8. oktobrī

Juridiskā komisija:

— strādāja ar likumprojektu “Noteikumi par sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu”.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija:

— konceptuāli akceptēja likumprojektu “Krimināllikums” 1.lasījumā.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisija:

— nolēma atbalstīt izskatīšanai 1.lasījumā likumprojektus “Grozījumi likumā “Par obligāto sociālo apdrošināšanu bezdarba gadījumam””; “Grozījumi likumā “Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām””; “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām””;

— nolēma atbalstīt izskatīšanai 1.lasījumā likumprojektu “Latvijas Republikas Administratīvais kodekss”;

— nolēma atbalstīt izskatīšanai 1.lasījumā likumprojektus “Grozījumi Latvijas Republikas Izglītība likumā” un “Grozījums Latvijas Republikas Izglītības likumā”;

— nolēma atbalstīt izskatīšanai 1.lasījumā likumprojektus “Grozījumi Augstskolu likumā”; “Grozījumi Latvijas Republikas Augstākās padomes 1993.gada 23.februāra lēmuma “Par Latvijas Medicīnas akadēmijas Satversmes apstiprināšanu””; “Grozījumi Latvijas Republikas augstākās Padomes 1993.gada 28.februāra lēmumā “Par Latvijas Policijas akadēmijas Satversmes apstiprināšanu”; “Grozījumi likumā “Par veterinārmedicīnu””; “Grozījumi likumā “Konsulārais reglaments””; “Grozījums likumā “Par Latvijas Republikas Zemessardzi””; “Grozījums Latvijas Republikas valsts robežas likumā”; “Grozījumi likumā “Par uzņēmējdarbības regulēšanu enerģētikā””; “Grozījumi likumā “Par cukuru””; “Grozījumi likumā “Par zemes komisijām””; “Grozījums likumā “Par 1937.gada 22.decembra Zemesgrāmatu likuma spēka atjaunošanu un spēkā stāšanās kārtību””; “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru””; “Grozījumi likumā “Par valsts darba inspekciju””; “Grozījums likumā “Par tiesu varu”” un “Grozījums Latvijas Republikas likumā “Par policiju””;

— neatbalstīja likumprojekta “Grozījums Augstskolu likumā” izskatīšanu 1.lasījumā;

— nolēma atbalstīt likumprojekta “Par likuma “Par Latvijas Hipotēku un Zemes banku” atzīšanu par spēku zaudējušu” izskatīšanu 3.lasījumā;

— atbalstīja likumprojekta “Grozījumi Latvijas Republikas Muitas kodeksā” izskatīšanai 2.lasījumā kā steidzamu.

Valsts pārvaldes un pašvaldību komisija:

— apsprieda likumprojektu “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””.

Sociālo un darba lietu komisija:

— atbalstīja 2.lasījumam likumprojektu “Grozījumi likumā “Par sociālo palīdzību””;

— atbalstīja 3.lasījumam likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām””;

— turpināja izskatīt likumprojektu “Ārstu prakses likums”.

Tautsaimniecības, agrarās,

vides un reģionālās politikas komisija:

— atbalstīja izskatīšanai 3.lasījumā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju””;

— akceptēja izskatīšanai 1.lasījumā likumprojektu “Grozījums likumā “Par veterinārmedicīnu””;

— akceptēja izskatīšanai 1.lasījumā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par zemes komisijām””;

— turpināja izskatīt priekšlikumus likumprojekta “Par spirta un alkoholisko dzērienu valsts monopolu” 2.lasījumam;

— Lauksaimniecības apakškomisijas sēde.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisija:

— apsprieda budžeta jautājumus 1997.gadam izglītības jomā.

Pilsonības likuma izpildes komisija:

— atbalstīja pilsonības piešķiršanu par īpašiem nopelniem Latvijas labā Vilenam Tolpežņikovam.

Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisija:

— turpināja izskatīt priekšlikumus likumprojektam “Obligātā militārā dienesta likums”. Visvairāk priekšlikumu (11) bija iesniegti 22.pantam, kas nosaka to personu loku, kuras neiesauc obligātajā aktīvajā militārajā dienestā. Diskusija izraisījās par 6.apakšpunktu, kurā runāts par garīdznieku atbrīvošanu no aktīvā militārā dienesta. Komisija atbalstīja Tieslietu ministrijas iesniegto šā punkta redakciju, kas nosaka, ka obligātajā militārajā dienestā neiesauc garīdzniekus, kuri pieder kādai no konfesijām, kas pārstāvētas militārkapelāna dienestā un pilsoņus, kuri mācās šo konfesiju izveidotajās garīgā personāla mācību iestādēs. Komisija turpinās priekšlikumu izskatīšanu šim likumprojektam arī nākamās nedēļas sēdē.

— akceptēja izskatīšanai 2.lasījumā likumprojektus “Par šaujamieročiem un speciālajiem līdzekļiem pašaizsardzībai”, “Grozījumi Latvijas Kriminālprocesa kodeksā” un “Grozījums Latvijas Kriminālkodeksā”. Pēdējais paredz papildināt Latvijas Kriminālkodeksu ar jaunu pantu, kurā noteikta atbildība par publiskiem aicinājumiem nekonstitucionālā ceļā likvidēt Latvijas Republikas valstisko neatkarību, iekļaujot to vienotā valstiskā veidojumā ar kādu citu valsti.

Trešdien, 9. oktobrī

8.00 Frakcijas “Latvijai” sēde.

10.00 Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās

politikas komisijas sēde.

1. Likumprojekts “Latvijas Republikas Administratīvais kodekss”.

2. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par cukuru””.

3. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas kārtību””.

4. Likumprojekts “Noteikumi par aizsargjoslām”.

5. Likumprojekts “Par spirta un alkoholisko dzērienu valsts monopolu”.

10.00 Ārlietu komisijas sēde.

1. Likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Ķīnas Tautas Republikas valdības līgumu par nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem”.

2. Likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Ukrainas valdības konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem”.

3. Likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes valdības konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla pieauguma nodokļiem”.

4. Likumprojekts “Grozījumi Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumā”.

10.00 Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde.

1. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””.

2. Likumprojekti “Grozījumi likumā “Par pašvaldībām”” (dok. Nr. 644; dok. Nr. 1179).

10.00 Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas sēde.

1. Likumprojekts “Par nekustamā īpašuma nodokli”.

2. Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Republikas Muitas kodeksā”.

3. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””.

4. Likumprojekts “Par grozījumiem likumā“Par budžeta un finansu vadību””.

5. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu””.

10.00 Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde.

1. Par grozījumiem Latvijas Kriminālkodeksā, Administratīvo pārkāpumu kodeksā un Reliģisko organizāciju likumā.

2. Par Tieslietu ministrijas Reliģijas lietu departamenta darbību.

10.00 Aizsardzības un iekšlietu komisijas sēde.

1. Par Robežapsardzības spēku pakļautības maiņu.

2. Likumprojekts “Obligātā militārā dienesta likums”.

10.00 Juridiskās komisijas sēde.

1. Likumprojekti: 1) “Grozījumi likumā “Par 1937. gada 22. decembra Zemesgrāmatu likuma spēka atjaunošanu un spēkā stāšanās kārtību”” (Satversmes 81. panta kārtībā izdotie noteikumi Nr. 117; reģ. Nr. 226);

2) “Grozījumi likumā “Par 1937. gada 22. decembra Zemesgrāmatu likuma spēka atjaunošanu un spēkā stāšanās kārtību”” (Satversmes 81. panta kārtībā izdotie noteikumi Nr. 6; reģ. Nr. 78; dok. Nr. 167).

2. Likumprojekts “Grozījums Latvijas Republikas Augstākās padomes 1993.gada 28.aprīļa lēmumā “Par Latvijas Republikas apgabaltiesu zemesgrāmatu nodaļu nodibināšanu un to priekšnieku un viņu vietnieku iecelšanu”” (Satversmes 81. panta kārtībā izdotie noteikumi Nr. 139; reģ. Nr. 250).

3. Likumprojekti: 1) “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās”” (reģ. Nr. 145);

2) “Grozījums likumā “Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās”” (Satversmes 81. panta kārtībā izdotie noteikumi Nr. 289; reģ. Nr. 384).

4. Saeimas lēmuma projekts “Par Satversmes tiesas tiesnešu apstiprināšanu pēc Saeimas deputātu priekšlikuma”.

10.00 Sociālo un darba lietu komisijas sēde.

1. Likumprojekts “Par tabakas izstrādājumu ražošanas, realizācijas, reklāmas un smēķēšanas ierobežošanu”.

2. Likumprojekts “Par prakses ārstiem”.

11.00 Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēde.

1. Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Republikas Izglītības likumā”.

2. Likumprojekts “Grozījumi Augstskolu likumā”.

3. Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Republikas Augstākās padomes 1993. gada 23. februāra lēmumā “Par Latvijas Medicīnas akadēmijas Satversmes apstiprināšanu””.

4. Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Republikas Augstākās padomes 1993. gada 28. aprīļa lēmumā “Par Latvijas Policijas akadēmijas Satversmes apstiprināšanu””.

12.00 Nacionālās drošības komisijas sēde.

13.00 LZS, KDS, LDP frakcijas sēde.

14.00 Frakcijas “Latvijas ceļš” sēde.

14.00 LNNK, LZP frakcijas sēde.

14.00 Frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” sēde.

16.00 Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcijas sēde.

Saeimas preses dienests

Frakciju viedokļi

Pēc 3. oktobra sēdes

Latvijas Valsts radio tiešajā raidījumā

A.Jirgens (6. Saeimas priekšsēdētāja biedrs):

Es domāju, ka Saeima šodien ir strādājusi pietiekami ražīgi. Viens no svarīgākajiem jautājumiem, kas tika izskatīts un pieņemts, manuprāt, ir “Grozījumi Latvijas Civilprocesa kodeksā”, kura pieņemšana nodrošina to, ka sāk darboties likums “Par uzņēmumu, uzņēmējsabiedrību maksātnespēju”. Tas, es domāju, lielā mērā palīdzēs sakārtot Latvijas saimniecisko dzīvi.

Tāpat neapšaubāmi viens no svarīgākajiem faktiem ir tas, ka Saeima šodien ratificēja galīgajā lasījumā līgumu ar Lietuvu un Igauniju par brīvo tirdzniecību ar lauksaimniecības precēm. Es domāju, ka tas, ka par šī līguma ratifikāciju balsoja klātesošo absolūtais vairākums, nozīmē, ka nav pamata bažām, kas izskan gan sabiedrībā, gan mazliet arī Saeimas debatēs šodien, ka šis līgums varētu sagraut mūsu zemniecību. Es domāju, ka mūsu latviešu zemnieks ir pietiekami stiprs, katrā ziņā viņš nav vājāks par Lietuvas un Igaunijas zemnieku, un ka šī līguma stāšanās spēkā veicinās mūsu lauksaimniecības attīstību un nevis otrādi, kā to varbūt atsevišķi cilvēki mēģina pamatot.

Un trešais svarīgākais jautājums, ko Saeima iesāka tikai skatīt, ir “Grozījumi pašvaldību vēlēšanu likumā”. Es domāju, ka par to mēs varēsim runāt nākamajā nedēļā, kad šis likumprojekts būs pieņemts.

A.Sausnītis (Demokrātiskā partija “Saimnieks”):

Arī es gribētu pieskarties trim likumprojektu grupām, kas šodien tika izskatītas.

“Grozījumi Latvijas Civilprocesa kodeksā” un ar tiem saistītie daudzie grozījumi likumos ir vērsti uz tautsaimniecības sakārtošanu, saistībā ar maksātnespēju, saistībā ar saimniekošanas uzlabošanu, kāda diemžēl pašreiz traucē gan lielus un mazus uzņēmējus, gan valsts uzņēmumus, gan pašvaldību uzņēmumus. Tā kā tie ir būtiski grozījumi, kas palīdzēs saimniekot.

Otrs, kā Jirgena kungs uzsvēra, par Latvijas, Igaunijas un Lietuvas brīvo tirdzniecību ar lauksaimniecības precēm. Tātad izvērsās, protams, lielas debates, bet pamatā šis līgums ir ratificēts un paver jaunas iespējas visām Baltijas republikām sākt vai turpināt šo tirgu, kas pagaidām diemžēl notiek, bet notiek haotiski, notiek pavisam uz citiem pamatiem. Un tomēr šis līgums paver iespējas šīs lietas sākt sakārtot. Protams, tas ir sākums. Visi šie ekonomiskie plusi un mīnusi vēl mums varbūt ir jāaprēķina, jāprognozē, bet es domāju, ka tas ir sākums ceļam uz priekšu.

Un trešais, kam es gribētu pieskarties, — “Grozījumam likumā “Par valsts un pašvaldību kapitāldaļu pārvaldi uzņēmējsabiedrībās””, kur arī izcēlās lielas diskusijas par to, kā tad ir jāpārvalda valsts kapitāldaļas vai valsts daļa lielajos stratēģiski svarīgajos tautsaimniecības objektos, uzņēmumos. Demokrātiskā partija “Saimnieks” uzskata, ka nebūtu šeit jāšķiro, vai deputāts, ministrs, vai ierēdnis, kurš ir vairāk profesionāls, pārvaldot šo lielo uzņēmumu pašreizējo pāreju no valsts uzņēmuma uz privātu uzņēmumu vai uz akciju sabiedrībām. Un tādēļ šeit vēlreiz uzsveram, ka tomēr šie valstiski stratēģiskie objekti, kurus noteiktu Ministru kabinets, un arī Ministru kabinets būtu tas, kas nozīmētu šo pārvaldes institūciju. Tādēļ šodien otrajā lasījumā izvērsās diskusijas, un domāju, ka trešajā lasījumā šīs diskusijas tiks pabeigtas pilnīgi, lai varētu valstiski pārvaldīt valstiski stratēģiskos uzņēmumos.

R.Zīle (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”):

Es gribētu sākt ar, manuprāt, vienu ļoti svarīgu likumu, kurš pieņemts galīgajā lasījumā, tas ir, “Grozījumi Latvijas Civilprocesa kodeksā”. Šie grozījumi tika veikti saskaņā ar uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespējas un bankrota likumdošanu, kas jau tika pieņemta Saeimā apmēram pirms mēneša, bet kur pārejas norma tika sasaistīta ar šī Civilprocesa kodeksa grozījumiem. Līdz ar to tagad, kad šie Civilprocesa kodeksa grozījumi tiks izsludināti un stāsies spēkā, stāsies spēkā arī maksātnespējas likums. Līdz ar to, es domāju, stipri veicinot uzņēmēju darbību, arī kreditoru un uzņēmēju savstarpējās attiecības tiks kārtotas daudz civilizētākā formā. Un es pieņemu, ka tas nenozīmē tikai to, ka būs vairāk bankrotu, bet tieši otrādi — ka būs vairāk veiksmīgu sanācijas gadījumu.

Bez tam ļoti svarīgs lēmums šodien tika pieņemts attiecībā uz likumprojektu “Par Latvijas Republikas, Igaunijas Republikas un Lietuvas Republikas brīvo tirdzniecību ar lauksaimniecības precēm”. Es arī domāju līdzīgi kā iepriekšējie runātāji šodienas preses konferencē, ka varbūt, ja īstermiņa skatījumā tas radījis zināmas problēmas un satricinājumus kā jebkurš svarīgs lēmums, tad ilgtermiņa skatījumā mēs visi — gan patērētāji, gan lauksaimnieciskie ražotāji — iegūsim no šī līguma noslēgšanas.

Saistībā ar šo lauksaimniecības tēmu es gribētu pievērsties arī varbūt ne pārāk lielu aktualitāti šodien ieguvušajam likumam jeb, pareizāk sakot, likuma grozījumu, kurš arī tika akceptēts pēdējā, tas ir galīgajā, lasījumā, proti, par lauksaimniecības uzņēmumu un zvejnieku kolhozu privatizāciju, kurā ar samērā īsu normu faktiski tiek izbeigta privatizācijas likuma gaitā fiziskas mantas nošķiršana no paju sabiedrībām, kas bija tātad kolhozu un sovhozu saistību un tiesību pārņēmēja. Tātad mēs visi varēsim redzēt, kā šī situācija tālāk sekos šo paju sabiedrību sapulcēs.

Un visbeidzot, es gribētu pateikt arī par vienu samērā svarīgu notikumu, kas nenotika plenārsēdē, bet Saeimas Prezidija sēdē, kas bija atklātā, tātad arī ar komisiju vadītājiem un frakciju vadītājiem, kurā tika tātad izskatīts Ministru kabineta priekšlikums par ārkārtas sēdi 7. oktobrī, jo Ministru kabinets iesniedz priekšlikumus par budžeta izskatīšanu pirmajā lasījumā šinī 7. oktobra sēdē un iesniedz arī 22 likumus, kuri ir saistīti ar valsts budžeta likumu 1997. gadam. Tātad es paredzu, ka pirmdienas sēde būs ļoti nepieciešama, interesanta un katrā ziņā rezultatīva.

K. Čerāns (frakcija “Latvijai”):

Šī nedēļa Saeimā neapšaubāmi norit valsts 1997. gada budžeta apspriešanas ēnā. Šim budžeta projektam savu piekrišanu otrdien izteica Saeimas Budžeta un finansu (nodokļu) komisija, un, kā jau šeit minēja, pirmdien šo budžeta projektu skatīs Saeimas ārkārtas sēdē. Diemžēl šis budžeta projekts satur virkni ārkārtīgi būtisku problēmu. Lai nodrošinātu budžetā nepieciešamos līdzekļus, valdība ir iecerējusi naudu ņemt no mazturīgajām ģimenēm, paredzēts atcelt ar ienākuma nodokli neapliekamo minimumu par apgādājamajiem, tajā skaitā par bērniem. Lai iegūtu budžetā līdzekļus, paredzēts samazināt laiku, cik ilgi jaunās māmiņas varēs saņemt bērnu kopšanas pabalstu, tas būs turpmāk nevis līdz 3 gadiem, bet tikai līdz pusotra gada vecumam. Lielāku valdošās kliķes cinismu pret savu tautu pašreizējā ekonomiskajā un demogrāfiskajā situācijā grūti iedomāties. Šķēlem un viņa ministriem tautas liktenis ir absolūti vienaldzīgs, svarīga ir tikai nauda personiskajos kontos.

Pirmdien paredzamajās debatēs gan arī kāds valdošās koalīcijas deputāts droši vien mēģinās kaut ko bilst savu vēlētāju priekšā, bet beigās vienalga nobalsos par šo valdību un par šo likumprojektu. Un rezultātā tikai vēlētāji būs apmānīti un likums pieņemts.

Jaunajā budžetā nav paredzēti pietiekami līdzekļi skolotāju algām. Valdība ir nolēmusi, ka turpmāk algas skolotājiem maksās pašvaldības, bet līdzekļi tiek iedoti pašvaldībām tikai daļēji. Tātad nevar būt nekādas runas par skolotājus algu paaugstināšanu. Daudzviet vienkārši nebūs ko izmaksāt vispār, un citviet varbūt dažiem negribēs maksāt. Savelciet, skolotāji, ciešāk savas jostas, lai vairāk iznāk tēriņam valsts birokrātiem. Skaists lozungs. Šķēlesprāt, acīmredzot, nevajag mums izglītotus cilvēkus.

Bez tam budžeta projekts ir pretlikumīgs, jo nav saskaņots ar pašvaldībām, kā tas noteikts pašvaldību likumā. Tiek budžeta projektā pastiprināta valsts centralizācija, samazinot pašvaldību pašu ieņēmumu bāzi. Un arī šeit skaidrs, ka valdošās koalīcijas deputātiem būs iebildumi, bet tie būs tikai līdz balsošanas brīdim, jo Šķēles diktāts dara savu.

Ko darīt? Mēs, Tautas kustības “Latvijai” deputāti, darām visu, kas ir mūsu spēkos, bet šķiet, ka ir pienācis laiks tautai arī pašai teikt savu vārdu, ja tā negrib samierināties ar Šķēles programmu perspektīvā dzīvot kā muļķiem un nepilnās pāris paaudzēs iznīkt pavisam. Tagad soli pa solim, bet ātri dodoties pretī iznīcībai.

Ir ziņas, ka skolotāji organizē piketu pret šo budžetu pirmdien pirms plenārsēdes. Tas ir, acīmredzot, apmēram ap pulksten 10 pie Saeimas ēkas. Un jebkurā gadījumā — gan šajā, gan arī citos — es domāju, ka būtu ļoti labi, ja dažādas skolotāju protesta akcijas iespējami plaši atbalstītu arī vecāki.

Ja runājam par šodienas sēdi, gribu pieskarties vienam momentam, ka Saeima ratificēja līgumu par brīvo tirdzniecību ar lauksaimniecības precēm starp Latviju, Lietuvu un Igauniju. Diemžēl, Saeima noraidīja šajā likumā par ratifikāciju frakcijas “Latvijai” priekšlikumu, kas nosaka, ka Ministru kabinets pirmajos divos gados pēc līguma stāšanās spēkā nodrošina tādu valsts atbalsta līmeni lauksaimniecībai Latvijā, kas nav zemāks par attiecīgo līmeni Lietuvā un Igaunijā. Mēs esam par to, lai būtu šī brīvā tirdzniecība, mēs uzskatām, ka mūsu zemnieki ir jānoliek vienādās konkurences pozīcijās. Un mums nav pieņemams tas, ka mūsu cilvēkiem tiek dotas sliktākas pozīcijas, ka viņi faktiski tiek iznīcināti.

J. Strods (frakcija “Tautai un taisnībai”):

Šodien sēde ritēja tādā diezgan mierīgā gultnē un nekādu lielu pārsteigumu mums neatnesa. Nedaudz asākas debates izsauca likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību daļu pārvaldi uzņēmējsabiedrībās””. Diskusija par šo tēmu, vai drīkst vai nedrīkst Ministru kabineta iecelti pilnvarnieki pārstāvēt valsts un pašvaldības kapitāla daļas uzņēmējsabiedrībās. Ap šo valsts un pašvaldības kapitāla daļu diskusija turpinās jau labu laiku. Viennozīmīgas nostājas šajā jautājumā joprojām nav nedz deputātu vidū, nedz sabiedrībā vispār. Par to liecināja arī šodienas balsojums par attiecīgajām izmaiņām šā likumprojekta otrajā lasījumā. Atsevišķi balsojumi, piemēram, ar rezultātu 35 balsis pret 44 vai 33 pret 38 — šie rezultāti bija mazpārliecinoši. Es uzskatu, ka šī diskusija turpināsies arī pēc grozījumu pieņemšanas pat trešajā un galīgajā lasījumā, jo uzņēmējsabiedrībās, kurās ir šīs valsts un pašvaldības kapitāla daļas, mēs zinām, tie parasti ir lielie uzņēmumi, bieži vien monopolisti savās nozarēs. Šeit nepietiek ar to, ka uzņēmumu vada tikai profesionāli cilvēki, jo dažreiz šādu uzņēmējsabiedrību darbā parādās arī valstiski politiski aspekti, un tie tad ir jāņem vērā. Acīmredzot šeit ir jautājums jārisina, apskatot arī katras šādas uzņēmējsabiedrības vai uzņēmuma darbu atsevišķi.

Es uzskatu, ka diezgan svarīgi bija arī “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas civilo aizsardzību””, ko pieņēmām šodien otrajā lasījumā. Frakcija “Tautai un taisnībai” faktiski iestājas par to, lai beidzot šajā sfērā tiktu ieviesta stingra kārtība un lai civilās aizsardzības darbs ritētu Iekšlietu ministrijas Ugunsdzēsības un glābšanas departamenta pakļautībā.

Sēdes beigu daļā mūsu ražīgais darbs turpinājās pie likumprojekta “Par Latvijas Republikas, Igaunijas Republikas un Lietuvas Republikas līgumu par brīvo tirdzniecību ar lauksaimniecības precēm”. Šā likumprojekta apspriešanā no Saeimas opozīcijas puses izvirzījās, es domāju, ievirzījās diezgan tādā obstrukcionistiskā garā, jo šodienas debatēs pārstāvji no opozīcijas — Kostandas kungs, Grīnberga kungs, Valdmaņa kungs — šie kungi vairāk spēlēja uz vēlētāju un lauksaimnieku emocijām, nekā runāja tieši par konkrētajām izmaiņām. Frakcija “Tautai un taisnībai” šajā jautājumā skatās pragmatiski, un mēs uzskatām, ka virzība uz Eiropas Savienību nav iespējama bez vienota Baltijas tirgus, tajā skaitā arī bez tirgus ar lauksaimniecības precēm.

A. Kiršteins (LNNK un LZP frakcija):

Es domāju, ka šonedēļ bija divi galvenie jautājumi, pie kuriem strādāja LNNK frakcija.

Pirmais — tas bija budžeta projekts, kurš vakar tika apspriests arī valdību veidojošo frakciju sanāksmē, un otrs ir jautājums par brīvo tirdzniecības līgumu ar lauksaimniecības precēm starp Baltijas valstīm. Es domāju, ka pirmo reizi mēs varam droši pateikt, ka šis vairs nav ministriju vai valdības, bet faktiski tagad šis ir programmu budžets. Tas ir sakārtots pa programmām.

Otrkārt, rezultāti ir labāki, nekā gada sākumā bija gaidīts, jo mēs orientējāmies sākumā uz 60 miljonu latu budžeta deficītu šajā gadā, bet faktiski esam samazinājuši šo budžeta deficītu līdz 40 miljoniem latu, no 90 miljoniem līdz 40 miljoniem, un nākamajā gadā ir paredzēti 160 miljoni ienākumu pieaugums. 40 miljoni latu aizies budžeta deficīta segšanai, un 120 miljoni latu tiks izmantoti investīcijām, tātad pirmo reizi pēdējos gados mums parādās kaut kāda summa, kura ir lielāka par inflācijas procentu. Tas nozīmē reāla dzīves līmeņa pieaugumu. Kā mēs sadalīsim šo naudu, tas, protams, ir šo strīdu rezultāts.

Es vēl gribu pateikt, ka inflācija ir samazinājusies, un tā pašreiz ir mazākā starp visām Baltijas valstīm. Attiecīgi banku procenti, kas pagājušajā gadā vēl bija individuālajiem uzņēmējiem pilsētās kaut kur 35%, tagad tie ir 18%. Par šo summu ir iespējams dabūt kredītus par šo procentu. Lauku kredītam šie procenti jau ir nokrituši starp 12% un 14%, un tā ir reālā atbilde, ko tad šī valdība var izdarīt. Šeit ieguvējs ir tikai mazais uzņēmējs, šeit ir ieguvējs zemnieks, šeit ir ieguvējs pensionārs, kuram ir iespēja nākošajā gadā saņemt nevis vidējo pensiju — 39 latus, bet pēc aprēķiniem šī pensija varētu būt 47 lati.

Mūsu frakcijā bija lielas debates par to, vai neapliekamajam ieņēmumu minimumam būtu jābūt 60 latiem jeb 60 latiem pensionāriem, kā ir paredzēts šajā budžeta projektā. Protams, mēs uzskatām, ka arī 60 lati ir pietiekoši zems skaitlis, un šī robeža varētu būt kaut kur starp 80 un 100 latiem, bet šeit ir jārealizē budžeta iespējas un jāskatās tātad, kur mēs šo naudu varam dabūt.

Runājot par brīvās tirdzniecības līgumu, es gribu vēlreiz uzsvērt, ka Baltijas sadarbība pastiprināsies. Nākošais solis ir cenu izlīdzināšanās. Ļoti liels ieguvums mazturīgajiem iedzīvotājiem, pensionāriem, jo cenu krišanai vajadzētu būt kaut kur līdz 20% Latvijā. Līdz ar to nākotnē varētu runāt arī par enerģijas un nodokļu izlīdzināšanu, sadarbojoties Baltijas valstīm. Latvijas ražotāju 2,5 miljonu tirgus vietā iegūs 8 miljonus patērētāju, kas, protams, palielinās šo konkurenci, bet no otras puses tas būs arī labs treniņš ceļā uz šo lielāko tirgus iegūšanu — uz 370 miljoniem.

Un pēdējais, protams, es gribu aicināt neapstāties pie šī brīvā tirdzniecības līguma, bet nākošajam solim ir jābūt muitas ūnijai ar visu robežu barjeru un muitas punktu atcelšanu starp Baltijas valstīm.

Un pēdējais, es gribu iebilst šeit vēl. Ja Zīgerista partija ir ļoti ieinteresēta zemniecības un mazo uzņēmēju attīstībā, tad nevajadzētu tā cīnīties pret brīvo zemes tirgu, kas apgrūtina tieši šo banku darbību un šo hipotēku darbību, un arī nevajadzētu cīnīties tik izmisīgi pret bezdeficīta budžetu. Ja atceraties, deficīta budžets rada inflāciju, banku procentu paaugstināšanos un tautsaimniecībā investīcijām paredzēto līdzekļu samazinājumu. Tāpēc šis ir vienīgais reālais un iespējamais valdības politikas ceļš.

K. Lībane (frakcija “Latvijas ceļš”):

Jāpiekrīt maniem kolēģiem, kas runāja iepriekš, ka šī diena patiešām bija samērā ražīga, un lielā mērā mēs varam būt apmierināti ar padarīto, lai gan nākamā nedēļa sakarā ar to, ka sākas nākamā gada valsts budžeta apspriešana Saeimā, solās būt vēl daudz grūtāka.

Bet atgriezīsimies pie šodienas. Politiskajā nozīmē varbūt ne tik daudz, bet no praktiskā viedokļa, manuprāt, svarīgi ir tas, ka Tieslietu ministrija ir izstrādājusi un iesniegusi Saeimā, kura savukārt nodeva to komisijām, Latvijas Republikas Administratīvo kodeksu. Tas ir ļoti apjomīgs likumdošanas akts. Pie tā būs jāstrādā daudz un ilgi, bet tas ir jau nākamais solis pēc tam, kad mēs saņēmām jauno Krimināllikumu, un tas liecina par to, ka valdības darbs ir aktivizējies.

Jāpiekrīt Jirgena kungam, ka ļoti svarīgs dokuments, ko mēs šodien pieņēmām, ir “Grozījumi Latvijas Civilprocesa kodeksā” tieši tādēļ, ka tas saistās ar maksātnespējas likuma stāšanos spēkā.

Par Baltijas valstu līgumu par brīvo tirdzniecību ar lauksaimniecības precēm daudzi mani kolēģi jau izteicās. Es piekrītu manas pozīcijas kolēģu teiktajam un piebildīšu vēl tikai to, ka “Latvijas ceļš”, bez šaubām, balsoja “par”.

Un visbeidzot par vēl vienu lietu, kas izsauca lielas diskusijas šodien Saeimā, tātad “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļu pārvaldi uzņēmējsabiedrībās””. Vislielākās diskusijas izraisījās par normu, kas paredzēja iespēju Ministru kabinetam iecelt valsts pilnvarniekus tajās uzņēmējsabiedrībās ar valsts vai pašvaldību kapitāla daļu, kurām ir svarīga stratēģiska vai tautsaimnieciska nozīme. Šeit paskaidrošu, ka saskaņā ar antikorupcijas likumu Ministru kabinets var iecelt arī deputātus, ministrus, civildienesta ierēdņus un citas personas šajās padomēs. Tāda bija šī priekšlikuma jēga. “Latvijas ceļam” tas nebija pieņemams ne no formas viedokļa, jo šādas izpildes termins kā svarīga stratēģiska vai tautsaimnieciska nozīme ir pārāk, kā jau es teicu, izplūdis, lai to iestrādātu likumā, un dod pārāk daudz iespēju tā brīvai interpretācijai. Arī no saturiskā viedokļa, jo “Latvijas ceļš” jau vairākkārt ir deklarējis, ka varētu būt runa par kādu īpašu civildienesta ierēdņu kategoriju, tātad strādāšanu par valsts pilnvarniekiem. Kā, piemēram, Satiksmes ministrijas Dzelzceļu departamenta vadītājs patiešām ir pati kompetentākā persona šajā valstī dzelzceļa jautājumos, un viņi mierīgi varētu pārstāvēt valsts kapitāla daļu dzelzceļā vai kādu tā uzņēmumu, teiksim, kā to sauks rīt. Taču mēs uzskatām, ka ministriem un deputātiem šo lielo uzņēmumu padomēs patiešām nav ko meklēt. Es priecājos, ka šodien šo priekšlikumu neatbalstīja. Šīs politiskās cīņas raunds ir beidzies. Acīmredzot viss izšķirsies trešajā lasījumā.

E. Bāns (Latvijas Vienības partijas frakcija):

Man liekas, ka lauksaimniekiem, zemniekiem degpunkts bija 16. jūnijā Viļņā parakstītā Igaunijas, Latvijas un Lietuvas līguma “Par brīvo tirdzniecību ar lauksaimniecības precēm” un tam sekojošā saprašanās protokola pieņemšana un apstiprināšana. Ko var teikt par šo likumu? Likums pēc būtības ir progresīvs un ar labu ierosmi. Sen jau šo jautājumu vajadzēja risināt ar šīm trim republikām, lai izstrādātu vienotu ekonomisku politiku, un kam ir kopēja ekonomiskā politika, tam arī valsts politika ir līdzīga. Tas ir pieņemts. Bet, diemžēl, mūsu frakcija nevarēja balsot par šo likumprojektu, jo šeit bija vairāki faktori, kas to liedza darīt. Pirmkārt, tas ir tas, ka šis likums tika ārkārtīgos tempos pieņemts. Otrkārt, nebija ekonomiskā pamatojuma šā likuma pieņemšanai, tas tika pieņemts kā politisks lēmums. Iztrūka ekonomisko skaitļu. Iztrūka bāzes raksturojuma, un tas ir zināms, ka tas nav vienāds visās trijās republikās. Iztrūka aizsardzības mehānisms. Mēs to pieprasījām, kad šis likumprojekts gāja pirmajā lasījumā, neviens to nevarēja iesniegt — ne Zemkopības ministrija, ne Ministru prezidents. Es domāju, ka tāda mehānisma vispār nav. Tāpēc tas liecina par to, ka likums ir drusku sasteigts.

Bez šaubām, balsojums ir tāds, kāds nu ir. Zemkopības ministrs Dilbas kungs vienīgais nobalsoja no mūsu frakcijas par šo likumu. Acīmredzot viņam arī ir zināms, kā šo likumu īstenot dzīvē ar tiem nosacījumiem, kurus es pateicu, jo nebūt nav vienlīdzīga ražošanas bāze, nebūt nav vienlīdzīgi konkurences sākuma apstākļi.

Tālāk gribu pateikt arī to, ka mēs, frakcija, nebūt nevaram tagad norobežoties no šā likuma pildīšanas. Likums ir pieņemts. Un arī mūsu deputātiem tas būs jāpilda, bet tikai būs jāizdomā un jāanalizē, ka, teiksim, šo jautājumu varētu dziļāk un precīzāk paši kontrolēt, lai mūs neparsteigtu kaut kādas nejaušības.

Man patika šodien frakcijas “Latvijai” ierosinātais labojums pārejas noteikumos. Un es to nolasīšu: “Ministru kabinets pirmajos divos gados pēc līguma stāšanās spēkā nodrošina tādu valsts līmeņa atbalstu lauksaimniecībai Latvijā, kas nav zemāks par attiecīgo līmeni Lietuvā un Igaunijā.” It kā vispārēja frāze, bet tā būtu iestrādājama — atbildība — valsts atbildība par zemnieku situāciju, lai viņi nešūpotu atkal dažādos nejaušību viļņos, kā tas ir bijis līdz šim. Diemžēl, to nobalsoja “pret”. Varbūt arī tādu to nevarēja iestrādāt. Zināma iestrāde ir Lauksaimniecības likumā, un, ja tur vēl viņu izmetīs ārā, tad ir vairāk kā skaidrs, ka valsts norobežojas no zemnieku likteņiem.

Bez šaubām, mūsu frakcija nevar tam piekrist, un es uzskatu, ka ražošanas attīstība mūsu valstī, zemnieku ražošanas attīstība ir jautājums, kas prasa risinājumu kopā ar visu tautsaimniecību, kā, teiksim, ražošanas attīstību, vai, teiksim, ekonomiskā koncepcija ir jāizstrādā vai kā savādāk, bet tam ir jāķeras klāt. Pretējā gadījumā mēs atkal šūposimies kā līdz šim. Cerēt uz kādu nejaušību, es domāju, ir lieki. Visur ir ekonomiskais pamatojums, visur ir ekonomiskie likumi.

M. Vītols (LZS, KDS un LDP frakcija):

Kristīgo demokrātu savienības un Latvijas Zemnieku savienības Saeimas deputātiem šī nedēļa iezīmējās svarīguma ziņā pirmajā līnijā ar to, ka mēs esam saņēmuši izskatīšanai un analīzei valdībā izstrādāto bezdeficīta budžeta projektu. Un mēs ar zināmu gandarījumu varam novērtēt šo valdības darbu, lai spētu šādu bezdeficīta budžetu izstrādāt un iesniegt Saeimai. Jāteic, ka tas ir tiešām drosmīgs solis, jo vēl šajā gadā mūsu budžeta deficīts sastādīja 40 miljonu lielu augstu līmeni, un līdz ar to mums, nākamā gada budžetu sastādot, jāņem vērā tas, ka mums ir savi ieņēmumi jāpalielina, lai mēs varētu panākt pietiekamu līdzekļu palielinājumu gandrīz visās ministrijās, tajā skaitā izglītībai un veselības aizsardzībai, un citām nozarēm, kas ir izdarītas, jo ieņēmumus tiek paredzēts plānot ar 120 miljonu palielinājumu pret pagājušā gada līmeni, pie tam ņemot vērā, ka izdevumu daļa ir vēl par 40 miljoniem lielāka, lai mēs varētu nosegt šī gada budžeta deficītu. Ko mums dos šī budžeta deficīta dzēšana šajā gadā? Mēs uzskatām, ka, jau veidojot pagājušā gada budžetu, plānojot to ar deficītu, kur plānojam vairāk tērēt naudas, nekā iekasēt nodokļos, esam uzkrājuši ļoti lielu un smagu parādu nastu gan šodien nodokļu maksātājiem, gan nodokļu maksātājiem nākotnē, un ir svarīgi pārtraukt šo praksi, jo mēs tērējam vairāk naudu, nekā spējam iekasēt nodokļos. Un tas arī dos lielu finansiālu efektu, jo šobrīd lielākais instruments, ar ko tiek aplaupīti maznodrošinātie iedzīvotāji, ir tieši inflācija. Inflācija ir tas nodoklis, kurš ir jāmaksā mums visiem, un neviens Saeimas deputāts par šo nodokli nav spējīgs izlemt. Tāpēc valdības darbam ir jābūt uz to orientētam, lai šī inflācija būtu pēc iespējas zema, lai bankas būtu ieinteresētas izskatīt biznesa plānus un iesniegt šo naudu kredītresursos, nevis tikai bez riska uzpirkt par augstiem kredītu procentiem valdības parādzīmes. Mēs ceram, ka šis budžeta projekts, ja mums to izdosies apstiprināt, dos kopumā ekonomisku aktivitāti valstī, dos jaunas darba vietas un paaugstinās arī visu cilvēku dzīves līmeni, tajā skaitā maznodrošināto cilvēku dzīves līmeni.

Otra lieta ir tāda, ka mūsu frakcija atbalstīja šo tirdzniecības līgumu ar lauksaimniecības precēm starp trim baltijas valstīm. Mēs uzskatām, ka, lai gan šobrīd šie konkurences apstākļi vēl nav pilnīgi vienādi, bet tieši šāda līguma noslēgšana stimulēs politiķus strādāt pie tālākās triju Baltijas valstu integrācijas, kopīgas ekonomiskās telpas veidošanas, muitas savienības noslēgšanas, kopīgas enerģētikas telpas veidošanas, un līdz ar to mēs varam paredzēt, ka samazināsies cena lauksaimniecības produkcijai ne tikai vien visās trijās Baltijas valstīs, bet izlīdzināsies arī energoresursu cena, elektrības cena, un ka mums izdosies arī harmonizēt nodokļus, lai mūsu zemnieki strādātu pēc iespējas tādos pašos apstākļos kā Lietuvas un Igaunijas zemnieki.

Un visbeidzot kāds notikums, kas ir satraucis visus mūsu frakcijas deputātus, un par ko tiek daudz runāts pēdējā laikā presē un citos masu informācijas līdzekļos. Tā ir studentu rīkotā akcija, kuras laikā tika pavisam mums, arī Saeimas deputātiem, satriecošā formā apsmieti mūsu goda sardzes karavīri pie Brīvības pieminekļa. Arī mums kā Saeimas deputātiem ir jāizsaka šeit dziļa nožēla par notikušo, to, kā mūsu jaunieši varēja izrīkoties pie Brīvības pieminekļa šīs akcijas laikā, un to mēs gribam pateikt pilnīgi skaidri visiem jauniešiem, ka jebkura valsts simbola, vai tas būtu karogs vai Brīvības piemineklis, himna vai ģerbonis, jebkura valsts simbola apsmiešana, nonicināšana, nebūs nekas tāds, ko mēs kā deputāti, kas ierosinātu mūsu labvēlību studentu un jauniešu izvirzītajiem mērķiem un prasībām, un mēs nekad nebūsim lobiji tādiem jauniešiem, kuri neciena paši savu valsti, savas valsts simbolus. Līdz ar to mēs gribam izteikt cerību, ka studenti paši novērtēs notikušo, izvērtēs šos notikumus, un turpmāk, savas prasības un mērķus aizstāvot pie Saeimas durvīm, lietos studentiem atbilstošākus līdzekļus — gudru valodu, stingru intelektu un pamatotus argumentus.

Mēs ceram, ka uz šādiem līdzekļiem balstoties, mums izdosies atrast arī kompromisu nākotnē un atrisināt šo jautājumu pieņemamā formā, izskatot trešajā lasījumā “Obligātā militārā dienesta likumu” Saeimā.

Pēc izdevuma “Saeimas Vēstis”, nr. 82

6. Saeimas amatpersonas un to tālruņi

Atbilstoši 1996.gada 1.oktobrim

Saeimas Prezidijs

Priekšsēdētājs Alfreds Čepānis 708 7111

Priekšsēdētāja biedrs Aigars Jirgens 708 7113

Priekšsēdētāja biedrs Andris Ameriks 708 7116

Sekretārs Imants Daudišs 708 7104

Sekretāra biedre Janīna Kušnere 708 7106

Saeimas frakcijas

Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcija

Vadītājs Juris Kaksītis 708 7201

Frakcija “Latvijas ceļš”

Priekšsēdētājs Andrejs Panteļējevs 708 7225

Frakcija “Latvijai”

Priekšsēdētājs Odisejs Kostanda 708 7229

Frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”

Priekšsēdētājs Jānis Straume 708 7231

LNNK un LZP frakcija

Priekšsēdētājs Aleksandrs Kiršteins 708 7205

LZS, KDS, LDP frakcija

Priekšsēdētājs Pauls Putniņš 708 7262

Latvijas Vienības partijas frakcija

Priekšsēdētājs Edgars Bāns 708 7235

Frakcija “Tautai un taisnībai”

Priekšsēdētāja Gunta Gannusa 708 7226

Saeimas komisijas

Aizsardzības un iekšlietu komisija

Priekšsēdētājs Kārlis Jūlijs Druva 708 7245

Ārlietu komisija

Priekšsēdētājs Indulis Bērziņš 708 7301

Budžeta un finansu (nodokļu) komisija

Priekšsēdētājs Roberts Zīle 708 7319

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

Priekšsēdētājs Antons Seiksts 708 7248

Izglītības, kultūras un zinātnes komisija

Priekšsēdētājs Dzintars Ābiķis 708 7250

Juridiskā komisija

Priekšsēdētājs Juris Kaksītis 708 7152

Mandātu un iesniegumu komisija

Priekšsēdētājs Ilmārs Bišers 708 7302

Nacionālās drošības komisija

Priekšsēdētājs Andrejs Panteļējevs 708 7251

Pieprasījumu komisija

Priekšsēdētājs Juris Celmiņš 708 7252

Revīzijas komisija

Priekšsēdētājs Ervids Grinovskis 708 7303

Saimnieciskā komisija

Priekšsēdētājs Aristids Jēkabs Lambergs 708 7214

Sociālo un darba lietu komisija

Priekšsēdētāja Ludmila Kuprijanova 708 7320

Tautsaimniecības, agrārās, vides

un reģionālās politikas komisija

Priekšsēdētājs Atis Sausnītis 708 7305

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Priekšsēdētājs Jānis Kalviņš 708 7256

Eiropas lietu komisija

Priekšsēdētājs .............................. 708 7324

Pilsonības likuma izpildes komisija

Priekšsēdētājs Andrejs Požarnovs 708 7216

Saeimas kanceleja

Direktors Māris Steins 708 7122

Direktora vietnieks

parlamentārajos jautājumos Guntis Beņķis 708 7191

Direktora vietnieks

saimnieciskajos jautājumos Valdis Ziemelis 708 7132

Personāla nodaļa

Vadītāja Irēna Genca 708 7217

Caurlaižu birojs

Vadītājs Antis Bergs 708 7325

Dokumentu nodaļa

Vadītāja v.i. Aija Vintere 708 7164

Dokumentu pavairošanas birojs

Vadītājs Tālis Gailītis 708 7167

Lietvedība

Vecākā lietvede Sarmīte Adamoviča 708 7129

Stenogrammu nodaļa

Vadītāja Irēna Strelča 708 7144

Informācijas nodaļa

Vadītāja Anita Dūdiņa 708 7157

Bibliotēka

Vadītāja Aija Jakubovska 708 7172

Orgtehnikas nodaļa

Vadītāja v.i. Guntis Grigors 708 7308

Finansu nodaļa

Vadītāja Vija Kancāne 708 7162

Sagādes nodaļa

Vadītājs Igors Hoops 708 7309

Konsulārā un servisa nodaļa

Vadītāja Leonora Tukāne 708 7330

Protokolu nodaļa

Vadītāja Inese Pētersone 708 7331

Ekspluatācijas nodaļa

Vadītājs Edgars Riekstiņš 708 7312

Juridiskais birojs

Vadītājs Gunārs Kusiņš 708 7146

Starpparlamentu attiecību birojs

Vadītāja Silvija Kalniņa 708 7334

Preses dienests

Vadītājs Viktors Daugmalis 708 7266

Iesniegumu birojs

Vadītāja Ilona Dreģe 708 7336

Fakss 708 7100

E-mail saeima@saeima.lanet.lv

WWW serveris http://www.saeima.lanet.lv