informācija

Par skolotāju bažām

Vakar, 8.oktobrī, notika skolu valžu priekšsēdētāju un valsts izglītības inspektoru seminārs un preses konference.

Vispārējās izglītības departamenta direktora vietniece Līga Krēsliņa informēja, ka ministrijā izveidota vispārējās izglītības koordinācijas grupa un konsultatīvā padome. Viņa akcentēja galvenos virzienus skolu valžu un valsts izglītības inspektoru darbībā. Sīkāk tiem pievērsās šīs inspekcijas priekšnieks Zigfrīds Grīnpauks. Problēmu loks plašs, un proti: sākumskolu mācību saturs un standartu izpilde, skolēnu veselība un fiziskā sagatavotība, skolas vecuma bērnu uzskaite, vienotais runas un rakstu režīms, privātskolu skaits. Zigfrīds Grīnpauks norādīja, ka jābūt skaidrībai par vecāku maksājumiem, ziedojumiem skolas vajadzībām, jo ir gadījumi, kad nauda netiek uzskaitīta. Diemžēl seši septiņi tūkstoši skolēnu tiek atskaitīti no skolas un mācības neturpina. Atsaucība gaidāma skolotāju ētikas kodeksa apspriešanā. Kā teica Zigfrīds Grīnpauks, skolotājus aizstāv izglītības darbinieku arodbiedrība, kas ir viena no lielākajām arodbiedrībām. Mazāk aizsargāti ir skolēni un viņu vecāki, tādēļ nozīmīgs var kļūt jau pieminētais ētikas kodekss.

Gan skolu valžu priekšsēdētāji, gan valsts izglītības inspektori apsprieda vēl citas aktuālas skolu problēmas.

Ministrs Māris Grīnblats pastāstīja par izglītības sistēmas finansēšanas iespējām, kādas būšot pēc bezdeficīta projekta apstiprināšanas. Ir jābūt skaidram, cik izmaksā viens skolēns Rīgā un citās lielākajās pilsētās, kā arī lauku rajonos, kur ir atšķirīgs iedzīvotāju blīvums. Šobrīd daudz sarezģījumu rada tas, ka nav apstiprināta reforma par pašvaldībām. Taču līdz budžeta otrajam lasījumam Saeimā Izglītības un zinātnes ministrija vēl iesniegs papildinājumus par izglītības sistēmas finansēšanu.

Sīkāk par budžetā paredzētajiem līdzekļiem runāja ministrijas valsts sekretārs Andris Priekulis. Joprojām aktuāls ir jautājums par skolotāju algām — vai tām pietiks naudas līdz gada beigām. Izdarot aprēķinus par izglītības sistēmai nepieciešamajiem līdzekļiem, jāņem vērā, kur skolēns dzīvo un kur mācās, kāds ir klašu piepildījums, cik daudz mācību stundu ir vienai klasei u.c. Valsts sekretārs arī informēja, ka ministrijas pārziņā tiek pārņemtas piecpadsmit speciālās mācību iestādes un astoņas valsts ģimnāzijas. Preses konferencē piedalījās arī Izglītības darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāja Astrīda Harbaceviča, kas pēc oficiālajām sarunām atbildēja uz žurnālistu jautājumiem gan par skolotāju piketu pie Saeimas nama, gan par pedagogu materiālo nodrošinājumu, gan arī par to, kā Ministru kabinets reaģējis uz izglītības darbinieku arodbiedrības apspriedē pieņemto rezolūciju.

Dr. ped. Elza Gžibovska,

“LV” nozares korespondente

Lai atbalstītu Baltijas biznesu

Par “Baltijas – Amerikas” uzņēmējdarbības fonda valdes sēdi Rīgā

Aizvadītās nedēļas nogalē, 4.oktobrī, “Baltijas – Amerikas” uzņēmējdarbības fonda valde savu atskaiti par pirmo darbības gadu beidza ar preses konferenci Ārlietu ministrijā.

Preses konferencē piedalījās ārlietu ministrs Valdis Birkavs, ASV vēstnieks Latvijā Lerijs Nepers, fonda direktoru valdes priekšsēdētāja, bijusī ASV vēstniece Rozanna Ridžveja un valdes direktori (attēlā).

Fonds ir privāta bezpeļņas organizācija, kuru ar ASV Starptautiskās attīstības aģentūras starpniecību finansē ASV valdība. Tās mērķis ir atbalstīt privātā biznesa attīstību trīs Baltijas valstīs, piedāvājot kredītus un citus finansu pakalpojumus šo valstu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem.

Prezidenta Klintona ieceltā fonda direktoru valde 4.oktobrī tikās ar LR ārlietu ministru Valdi Birkavu, premjerministru Andri Šķēli un citām valdības amatpersonām, lai apspriestu turpmāko investīciju perspektīvu Latvijā. Rīgā notika valdes sēde un savā pirmajā tikšanās reizē sapulcējās jaunizveidotā konsultatīvā padome. Padomi veido Indra Sāmīte (Latvija), bijusī LR finansu ministre, Jeļena Leontjeva (Lietuva), Brīvā tirgus institūta prezidente, Ārdo Hansons (Igaunija), Igaunijas Bankas valdes loceklis. Konsultatīvās padomes mērķis ir sniegt valdei informāciju par situāciju valstīs, kurās darbojas “Baltijas – Amerikas” fonds.

Tā kā vēl ir maz informācijas par fonda “Baltija – Amerika” darbības mērķiem un uzdevumiem, “Latvijas Vēstneša” žurnālists lūdza Valdi Birkavu un Rozannu Ridžveju sniegt plašāku informāciju par šī fonda funkcijām un pirmā darbības gada rezultātiem.

Valdis Birkavs: — Šī fonda aizsākums saistāms ar 1994.gada jūliju, kad Rīgu apmeklēja ASV prezidents Bils Klintons. Izveidot šādu uzņēmējdarbības veicināšanas fondu bija viņa ierosinājums.

Fonds pirmajā gadā jau ir apstiprinājis kredītus par 10 miljoniem dolāru 50 mazo un vidējo privāto uzņēmumu darbības stimulēšanai Latvijā, Lietuvā un Igaunijā. Kopīgā summa, kas iedalīta Baltijas valstīm, ir 50 miljoni dolāru. Pagaidām vismazākais kredīts ir 40 tūkstoši dolāru. Vidēji tie bijuši robežās no 40 līdz 500 tūkstošiem dolāru. Šodien prezidenta Bila Klintona ieceltā fonda valde ieradusies šeit un lemj par tālāko fonda attīstību. Man patīk, ka fonda valde principiāli realizē savu nostādni — “Naudu laukā no Rīgas!” No 15 realizētajiem projektiem 11 atrodas ārpus Rīgas. Cik sapratu no šīsdienas sarunām, tāda tendence turpināsies arī turpmāk.

Rozanna Ridžveja: — Gribu papildināt tikko teikto. Pirmām kārtām, fonda direktoru valde šodien ir ieradusies šeit savā otrajā, ikgadējā vizītē Baltijas valstīs. Mūsu mērķis ir ne vien tikšanās ar vietējiem fonda valdes locekļiem, bet arī ar šo valstu valdībām. Šajā pēcpusdienā fonda valdei bija iespēja pateikties ārlietu ministram Valdim Birkavam un premjerministram Andrim Šķēlem par atbalstu, ko viņi snieguši fondam. Latvijā tā darbība sākās pēc šā gada aprīļa, un kopš tā laika fonds finansējis Latvijā 15 projektus gandrīz par 3 miljoniem dolāru mazo un vidējo privātuzņēmumu attīstībai, kā arī jaunu darbavietu radīšanai ārpus Rīgas. Ar šo kredītu palīdzību Baltijā radītas 600 jaunas darbavietas. Latvijā īpaši aktīvi tiek finansēti kokmateriālu un pārtikas pārstrādātāji. Taču ir arī daudz mazo un vidējo uzņēmēju, kuru darba perspektīvas saistās ar tādām nozarēm kā tūrisms, transports, noliktavu pakalpojumi, vieglā rūpniecība.

Mūsu fonds pēc Rīgas apmeklējuma dosies uz Tallinu un pēc tam atgriezīsies Savienotajās Valstīs. Mēs centīsiemies panākt, lai tā summa — vairāk nekā 15 miljoni dolāru –, ko prezidents Bils Klintons ierosinājis iedalīt katrai Baltijas valstij, pēc iespējas ātrāk nonāktu adresātu rīcībā.

Tagad esam izveidojuši konsultatīvo padomi, kuras sastāvā ietilpst fonda direktori un pa vienam pārstāvim no katras Baltijas valsts.

Jautājums: — Kādi ir šī kredīta piešķiršanas noteikumi?

Rozanna Ridžveja: — Tāpat kā jebkurā finansēšanas gadījumā, ieinteresētajai personai ir jāpierāda sava projekta dzīvotspēja un jāpamato plāns, kā atdot kredītu. Mēs esam saņēmuši ļoti daudz pieprasījumu, taču galīgo lēmumu nosaka tieši šo noteikumu otrā daļa — spēja atdot kredītu noteiktajā termiņā. Mēs galvenokārt orientējamies uz mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, bet priekšroku dodam tiem, kas, pateicoties mūsu finansējumam, radīs jaunas darbavietas, vai arī ražos preces eksportam.

Jautājums: — Kādi projekti jau ir kreditēti?

Rozanna Ridžveja: — Mēs ievērojam stingru konfidencialitāti un tāpēc nevaru jums šos projektus nosaukt.

Valdis Birkavs: — Es arī mēģināju to noskaidrot, diemžēl nekas nesanāca. (Smiekli.) Noteikumos uzsvērts: kreditēšanas galvenais uzdevums — jaunu darbavietu radīšana laukos. Es parēķināju, ka Latvijai nepieciešami vismaz 500 miljoni dolāru jaunu darbavietu radīšanai. Tā ka fondam darba netrūks. Patiesībā Latvijas dinamiskai attīstībai ir nepieciešami 4 miljardi dolāru, turklāt vistuvākajā laikā.

Jautājums: — Vai jums ir izstrādāta drošības sistēma pret kredītu neatdošanu?

Rozanna Ridžveja: — Jā. Piemēram, ja fonds finansē kādas iekārtas iegādi, tad tas patur sev šīs iekārtas īpašnieka tiesības tik ilgi, kamēr kredīts tiek samaksāts. Tomēr jāsaka, ka ar šādu problēmu mums nav nācies sastapties. Visi kredīti tiek dzēsti saskaņā ar grafikiem.

Vairis Ozols,

“LV” iekšpolitikas redaktors

Pie Ministru prezidenta —

“Baltijas – Amerikas” uzņēmējdarbības fonda pārstāvji

Piektdien, 4.oktobrī pie Ministru prezidenta Andra Šķēles viesojās ASV — Baltijas uzņēmējdarbības Fonda pārstāvji Fonda padomes priekšsēdētājas Rozannas Ridžvejas vadībā.

Fonda mērķis ir veicināt privātā sektora investīcijas mazās un vidējās uzņēmējdarbības formās Baltijas valstīs, aizdevumu, dotāciju, garantiju, tehniskās palīdzības, apmācības veidā.

Tika pārrunātās fonda prioritārās nozares — tūrisms, vieglā rūpniecība, pārtikas pārstrāde, kokapstrāde, transports un noliktavu pakalpojumi.

Ņemot vērā Fonda līdzšinējo veiksmīgo darbību un Latvijas puses ieinteresētību (gada laikā saņemti vairāk nekā 300 pieprasījumi), Ministru prezidents aicināja rast iespēju palielināt piešķirto finansējumu.

Valdības preses dienests