Kultūras ministrijas rīkojums nr.109

1996.gada 2.oktobrī

Par Latvijas Nacionālās operas nolikuma un pārvaldes struktūras apstiprināšanu

Apstiprināt Latvijas Nacionālās operas nolikumu un Latvijas Nacionālās operas pārvaldes struktūru.

Pielikumā — nolikums un struktūra. Kultūras ministrs R.Pīks

Latvijas Nacionālās operas nolikums

1. Vispārējie noteikumi

1.1. Latvijas Nacionālā opera (Turpmāk tekstā “Opera”) ir dibināta 1919.gadā.

1.2. Opera ir autonoma valsts kultūras iestāde un tā ir Latvijas Republikas Kultūras ministrijas pārziņā. Operas nolikumu apstiprina kultūras ministrs.

1.3. Opera ir juridiska persona, tai ir zīmogs un sava atribūtika.

1.4. Operas galvenie darbības mērķi ir:

1.4.1. attīstīt, izkopt un popularizēt klasiskās un mūsdienu operas, operetes un baleta mākslas žanrus;

1.4.2. veicināt jaunu un talantīgu mākslinieku izaugsmi, sekmēt Latvijas integrāciju pasaules kultūras procesos;

1.4.3. reprezentēt Latvijas kultūru ārzemēs.

1.5. Operas galvenie uzdevumi ir:

1.5.1. iestudēt operas, operetes un baleta izrādes, koncertus un citus uzvedumus;

1.5.2. organizēt operas, operetes un baleta izrādes, koncertus Rīgā, citās Latvijas pilsētās un ārzemēs;

1.5.3. veicināt jaunu latviešu oriģināldarbu radīšanu operas un baleta žanros, iestudēt šos oriģināldarbus;

1.5.4. pārstāvēt Latvijas Republiku dažādos starptautiskos festivālos, konkursos un citos pasākumos.

1.6. Opera var veikt šādas funkcijas:

1.6.1. atvērt studijas, operas un baleta klases;

1.6.2. komandēt uz ārzemēm apdāvinātus perspektīvus māksliniekus izglītības turpināšanas un papildināšanas nolūkos, veicināt viņu piedalīšanos dažādos starptautiskos konkursos un festivālos;

1.6.3. izsolīt un piešķirt godalgas par labākajām latviešu oriģināloperām un oriģinālbaletiem;

1.6.4. izdot periodiskus rakstus vai savu preses izdevumu.

2. Finanses un īpašums

2.1. Operas budžeta ienākumus veido:

2.1.1. Latvijas Republikas valsts budžeta līdzekļi;

2.1.2. Latvijas Republikas valsts budžeta līdzekļi, ko valdība piešķir latviešu oriģināldarbu iestudējumiem;

2.1.3. ienākumi no Operas uzdevumiem atbilstošas uzņēmējdarbības;

2.1.4. juridisko un fizisko personu ziedojumi, dāvinājumi, arī tādi, kam ir īpaši izmantošanas nosacījumi;

2.1.5. citi likumdošanas aktos paredzētie ienākumu avoti.

2.2. Operas budžeta izdevumu vispārīgo stuktūru katram finansu gadam apstiprina direktors.

2.3. Operas finansu darbības iekšējo pārbaudi veic Operas revīzijas komisija.

2.4. Operas valdījumā var būt zeme, kustamais, nekustamais un intelektuālais īpašums, kā arī naudas līdzekļi Latvijā un ārvalstīs.

2.5. Operai ir tiesības uz atvieglojumiem un priekšrocībām, kādas ar likumu noteiktas kultūras iestādēm nodokļu maksājumos, īpašuma pārvietošanā pāri valsts robežai un citās jomās.

3. Operas pārvalde

3.1. Operas darbību vada direktors un muzikālais vadītājs.

3.2. Direktoru ieceļ un atbrīvo no amata un darba līgumu ar viņu slēdz kultūras ministrs.

3.3. Direktors ir atbildīgs par Operas uzdevumu izpildi, par tās saimniecisko un finansiālo darbību, kā arī par likumam atbilstošas Operas grāmatvedības kārtošanu.

3.4. Direktoram Operas darbības rezultāti, kā arī nākamās sezonas repertuāra plāns jāiesniedz apspriešanai Operas padomei.

3.5. Direktors veic šādus uzdevumus:

3.5.1. atbild par Operas darbību kopumā;

3.5.2. pārstāv Operu attiecībās ar juridiskajām un fiziskajām personām un slēdz līgumus Operas vārdā;

3.5.3. nodrošina Operas finansiālo, juridisko un administratīvo darbību tās mērķu un uzdevumu īstenošanai;

3.5.4. izdod pavēles (rīkojumus);

3.5.5. pieņem darbā un atbrīvo no darba darbiniekus saskaņā ar apstiprināto štatu sarakstu.

3.6. Operas štatus apstiprina direktors saskaņā ar Kultūras ministrijas apstiprināto Operas pārvaldes struktūru un atbilstoši budžetam.

3.7. Operas muzikālais vadītājs kopā ar direktoru veido un ir atbildīgs par Operas muzikālo, repertuāra un māksliniecisko stratēģiju. Darba līgumu ar muzikālo vadītāju slēdz direktors, saskaņojot to ar Kultūras ministru.

4. Operas struktūra

4.1. Operas pārvaldes struktūru apstiprina kultūras ministrs.

4.2. Operas struktūru veido:

4.2.1. pamatstruktūras;

4.2.2. funkcionālās struktūras ;

4.2.3. apkalpojošās struktūras.

4.3. Operas pamatstruktūras veido:

4.3.1. orķestris;

4.3.2. operas solisti;

4.3.3. koris;

4.3.4. balets.

Pamatstruktūru tiešo darbību nodrošina administrācija, kas nosaka un koordinē visu veidu Operas darbību; personāla daļa un grāmatvedība, kuras pārziņā ir darba likumdošana un finansu jautājumi.

4.4. Funkcionālās struktūras veido tās Operas darbības nozares, kuras tieši nepiedalās operas un baleta mākslas procesā un kuru kompetencē ietilpst Operas radošā un mākslinieciskā darbība (nošu bibliotēka, reklāmas nodaļa u.c.).

4.5. Apkalpojošās struktūras — tehniskā un saimniecības daļa — veic Operas funkcionēšanas tehniskā nodrošinājuma un materiālās apgādes darbus.

5.Operas padome

5.1. Operas padome risina un lemj radošā darba, kā arī citus jautājumus. Operas padomei ir padomdevēja tiesības.

5.2. Operas padome tiek organizēta pēc šāda proncipa: pusi no tās sastāva izvirza direktors, otru pusi — Kultūras ministrija.

5.3. Operas padomes tiesības un pienākumus nosaka attiecīgs nolikums. Operas padomes sastāvu un nolikumu apstiprina kultūras ministrs.

6.Operas reorganizācija un likvidācija

Operas reorganizāciju veic Kultūras ministrija likumdošanā paredzētajā kārtībā.