Pie saknēm

Mudinājums izprast tautas pagātni

Latvijas vēstures muzejā —

izstādes: “Kurši” un “Sakrālā māksla”

Pagājušajā nedēļā Latvijas vēstures muzejā tika atklātas divas jaunas pastāvīgās izstādes — “Kurši” un “Sakrālā māksla”. Tās atklājot, muzeja direktores vietnieks arheologs Arnis Radiņš sacīja, ka muzejniekiem ir nodoms turpmāk atainot visu piecu par latviešu tautas priekštecēm uzskatāmo cilšu senvēsturi — arī latgaļu, zemgaļu, sēļu un asimilēto lībiešu. Lielākās grūtības laikam būšot ar sēļiem, kuru apdzīvotības areāls joprojām ir diezgan neskaidrs. Šādas izstādes, pēc A. Radiņa domām, sevišķi noderīgas būtu skolēniem un studentiem. Viņaprāt, vismaz reizi ceturksnī vajadzētu visā valstī sarīkot muzeju dienu, kad bērni savām acīm, un pat savām rokām aptaustot, varētu iepazīt savas dzimtenes pagātni.

Uzrunājot abu izstāžu atklāšanā klātesošos, kultūras ministrs Rihards Pīks atbalstīja šo ideju, solīdams, ka par to apspriedīsies ar izglītības un zinātnes ministru Māri Grīnblatu. Jo tieši jaunajai paaudzei tagad visvairāk nepieciešams apzināties un izprast savas tautas pagātni. Kā izteicās R. Pīks, tagad, kad mums atkal ir brīvs ceļš pāri Baltijas jūrai, sevišķi svarīgi ir apjēgt, kas tad tie kurši, kas apdzīvoja Baltijas jūras piekrasti no pašreizējās Klaipēdas līdz Talsu novadam, ir bijuši, un kādas ir bijušas mūsu tālo senču saiknes ar aizjūras zemju materiālo un garīgo kultūru. Ministrs izteica arī lielu pateicību izstāžu veidotājiem par aizrautību un lielu pacietību.

Stāstot par izstādi “Sakrālā māksla”, kas iekārtota tikko atjaunotās telpās, muzeja nodaļas vadītāja Anita Meinerte uzsvēra, ka Latvijas Vēstures muzeja seno kokskulptūru kolekcija dod iespēju izsekot vēsturisko mākslas stilu maiņai un attīstībai Latvijā — no gotikas līdz renesansei, manierismam, barokam. Senākie eksponāti ir no Roņu salas un datējami ar apmēram 1320. gadu. Bet visvairāk darinājumu ir baroka stilā. Izstādē aplūkojamas gan baznīcu interjeru ansambļu detaļas un atsevišķas skulptūras, gan ģerboņepitāfijas un ornamentālie fragmenti, gan 12. gadsimta beigu — 13. gadsimta sākuma akmens kapa plāksne no nezināmas baznīcas. Par Latvijas Vēstures muzejā esošajiem sakrālās mākslas priekšmetiem esot liela interese daudzās Eiropas valstīs.

V-VI gadsimta kuršu stopu saktas (pirmajā attēlā), VIII-X gadsimta pakavsakta, rotadata ar važturi un aproces (otrajā attēlā), XIX gadsimta Kurzemes sakta ar saktas gredzenu vidū, blakus tai hercoga Jēkaba dālderis (trešajā attēlā). Foto: Arnis Blumbergs, "LV"

Mintauts Ducmanis,

“LV” nozares redaktors