Saeima ir pieņēmusi un
Valsts prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi Latvijas Civilprocesa kodeksā

I. Izdarīt Latvijas Civilprocesa kodeksā šādus grozījumus:

1. Izteikt 7.panta nosaukumu, pirmo un otro daļu šādā redakcijā:

“7.pants. Civillietu izskatīšana

Civillietas rajona (pilsētas) tiesā izskata tiesnesis vienpersoniski.

Civillietas apgabaltiesā kā pirmās instances tiesā izskata koleģiāli —tiesneša un divu tiesas piesēdētāju sastāvā.”

2. Izslēgt 119.1 panta pirmās daļas 8.punktā vārdus “un bankrotu”.

3. Izteikt 242. pantu šādā redakcijā:

“242.pants. Pieteikuma izskatīšana

Pieteikumu tiesa izskata desmit dienu laikā no tā saņemšanas.

Izskatot lietu, tiesa pārbauda, vai:

1) likumā ir paredzēts šāds maksājuma veids;

2) ir likumīgs pamats fiziskajai vai juridiskajai personai uzlikt šādu maksājumu;

3) ir pareizi aprēķināta maksājuma summa;

4) nodokļu administrācija ir ievērojusi likumā noteikto kārtību, uzliekot nodokļu maksātājam šādu maksājumu;

5) nodokļu administrācija ir ievērojusi atvieglojumus, ja pēc likuma nodokļu maksātājam ir uz tiem tiesības;

6) nodokļu maksātājs nav nomaksājis nodokļu parādu (nodokli, pamatparādu, pamatparāda palielinājumu, soda naudu, nokavējuma naudu) un attiecībā uz šo nodokļu maksātāju nav pilnvarotās (attiecīgās) institūcijas spēkā esošs lēmums par nodokļa samaksas pagarinājumu vai nodokļa pamatparāda palielinājuma naudas un nokavējuma naudas apturēšanu (pārtraukšanu);

7) lēmumu par parāda piedziņas vēršanu uz nodokļu maksātāja mantu ir pieņēmis nodokļu administrācijas vadītājs vai viņa vietnieks;

8) nodokļu maksātājs likumā noteiktajā kārtībā nav pārsūdzējis nodokļu administrācijas lēmumu;

9) nav iespējams vērst piedziņu uz nodokļu maksātāja naudas līdzekļiem;

10) mantas aprakstes aktā nav iekļauta arestēta vai ieķīlāta manta vai tāda manta, uz kuru nevar vērst piedziņu, un vai nav citu šķēršļu attiecībā uz mantas izņemšanu parādniekam.

Ja tiesai rodas šaubas par maksājuma aprēķina pareizību, tā uzdod nodokļu administrācijai tiesas noteiktā termiņā izdarīt pārbaudi. Lietu izskata pēc tam, kad nodokļu administrācija izdarījusi pārrēķinu vai kad pieteikumu par nodokļu parāda piedziņu apstiprinājusi nodokļu administrācijas augstāka instance.

Ja nodokļu maksātājs ir pārsūdzējis nodokļu administrācijas lēmumu un sūdzība vēl nav izskatīta, tiesvedība lietā apturama.”

4. Izslēgt 245.panta 16.punktā vārdus “un bankrotu”.

5. Izteikt trīsdesmit trešo F nodaļu šādā redakcijā:

“Trīsdesmit trešā F nodaļa
Lietas par uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) maksātnespēju

285.²⁴ pants. Lietu piekritība

Lietu par uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) maksātnespēju izskata apgabaltiesa pēc tā atrašanās vietas (juridiskās adreses).

285.²⁵ pants. Maksātnespējas pieteikums

Maksātnespējas pieteikumu tiesā var iesniegt:

1) parādnieks vai parādnieka likvidatori (likvidācijas komisija);

2) nenodrošinātais kreditors, nenodrošināto kreditoru grupa, kā arī nodrošinātais kreditors, ja prasījums nav nodrošināts pilnībā;

3) administrators maksātnespējas lietā — par trešo personu, kurai ir parādu saistība pret administratora pārstāvēto uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību);

4) likumā noteiktās valsts vai pašvaldību institūcijas.

Pieteikumā jānorāda vismaz viena likumā noteiktā maksātnespējas pazīme, kā arī jāiesniedz pierādījumi, kas to apstiprina, un likumā “Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju” norādītie dokumenti.

285.²⁶ pants. Maksātnespējas pieteikuma saņemšana un reģistrācija

Maksātnespējas pieteikumu tiesa pieņem no personas, kuras vārdā tiek iesniegts pieteikums, vai personas, kurai ir pilnvarojums pieteikuma iesniegšanai.

Saņemot pieteikumu, pārbaudāma iesniedzēja personība. Ja nav iespējams pārbaudīt iesniedzēja personību vai viņam nav attiecīga pilnvarojuma, pieteikumu nepieņem.

Maksātnespējas pieteikums reģistrējams atsevišķā reģistrā, kurā parakstās pieteikuma iesniedzējs un saņēmējs.

285.²⁷ pants. Lietas ierosināšana

Lēmumu par maksātnespējas lietas ierosināšanu vai par atteikšanos pieņemt maksātnespējas pieteikumu tiesnesis pieņem ne vēlāk kā nākamajā dienā pēc pieteikuma saņemšanas tiesā, bet, ja pieteikums ir bijis atstāts bez virzības, — ne vēlāk kā nākamajā dienā pēc tam, kad beidzies termiņš trūkumu novēršanai.

Ierosinot lietu, tiesa uzliek arestu parādnieka naudas līdzekļiem, kas atrodas kredītiestādēs, publiskā apgrozībā esošiem vērtspapīriem un pamatlīdzekļiem.

Pēc pieteikuma iesniedzēja lūguma tiesa uzliek arestu arī citai parādnieka mantai, ja tas nepieciešams un ja arests būtiski netraucē uzņēmējdarbības turpināšanu.

Ja maksātnespējas pieteikums iesniegts par tādu uzņēmumu, par kura saistībām atbild uzņēmuma īpašnieks ar savu mantu, tiesa uzliek arestu visai īpašnieka mantai.

Lēmumu par aresta uzlikšanu tiesa nosūta kredītiestādēm, kurās saskaņā ar iesniegtajiem materiāliem ir parādnieka konti, un Latvijas Centrālajam depozitārijam.

Lēmuma norakstu tiesa nosūta arī parādniekam, bet šā panta trešajā daļā paredzētajos gadījumos — īpašniekam vai līgumsabiedrības dalībniekam ar brīdinājumu, ka mantas nesaglabāšanas gadījumā vainīgās personas var saukt pie kriminālatbildības.

285.²⁸ pants. Tiesneša darbības, sagatavojot lietu izskatīšanai

Tūlīt pēc lietas ierosināšanas tiesas telpās redzamā vietā izliekams paziņojums par maksātnespējas lietas ierosināšanu, uzaicinot pieteikties personas, kuras vēlas uzņemties administratora pienākumus maksātnespējas procesā.

Līdz tiesas spriedumam ar tiesneša lēmumu ieceļ administratoru, ņemot vērā arī maksātnespējas pieteikuma iesniedzēja un parādnieka viedokli, ja tāds ir izteikts.

Ja piecu dienu laikā par administratoru nav pieteicies neviens kandidāts, tiesnesis uzliek par pienākumu veikt administratora funkcijas Uzņēmumu reģistram, bet, ja maksātnespējas pieteikumu iesniegusi nodokļu administrācija, — attiecīgajai nodokļu administrācijai.

Likumā noteiktajos gadījumos kā administrators uzaicināma Privatizācijas aģentūra, Zemkopības ministrijas vai attiecīgās pilsētas domes, pagasta vai rajona padomes pārstāvis.

Par administratoru nevar iecelt personu, kuras iecelšanai ir likumā paredzētie šķēršļi.

Ieceļot administratoru, viņam uzdod:

1) noskaidrot personas, kuras saskaņā ar likumu “Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju” ir parādnieka pārstāvji, un sastādīt šo personu sarakstu;

2) sagatavot pārskatu par banku kontos un kasē esošajiem parādnieka naudas līdzekļiem, parādnieka pamatlīdzekļu un apgrozāmo līdzekļu vērtību;

3) apzināt trešajām personām piederošo mantu, kas atrodas parādnieka valdījumā vai turējumā, un sastādīt šīs mantas sarakstu;

4) sastādīt nodrošināto un nenodrošināto kreditoru sarakstus pēc parādnieka grāmatvedībā esošajiem datiem;

5) iesniegt minētās ziņas tiesā līdz lietas izskatīšanai.

Tūlīt pēc iecelšanas administrators iesniedz tiesai paziņojumu, kurā apstiprina savu piekrišanu stāties amatā un uzņemties likumā paredzēto atbildību. Paziņojums pievienojams lietai.

Tiesnesis apliecina administratora apliecību.

285.²⁹ pants. Maksātnespējas lietas izskatīšana

Maksātnespējas lietu tiesa izskata 15 dienu laikā no lietas ierosināšanas dienas.

Uz tiesas sēdi aicina maksātnespējas pieteikuma iesniedzēju, parādnieku un administratoru.

Maksātnespējas lietā nav pieļaujama atteikšanās no pieteikuma vai tā grozīšana.

Lietas izskatīšanas gaitā tiesa pārbauda, vai ir kāda no likumā norādītajām uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) maksātnespējas pazīmēm.

285.³⁰ pants. Tiesas spriedums maksātnespējas lietā

Ja tiesa konstatē kādu no uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) maksātnespējas pazīmēm, tā ar savu spriedumu pasludina parādnieku par maksātnespējīgu un nosaka maksātnespējas iestāšanās dienu — maksātnespējas pieteikuma iesniegšanas dienu vai pierādīto faktiskās maksātnespējas iestāšanās dienu. Spriedums ir galīgs.

Taisot spriedumu par parādnieka maksātnespēju, tiesa apstiprina iecelto administratoru un šā kodeksa 285.⁴³ pantā noteiktajā kārtībā lemj par vairāku administratoru iecelšanu.

Uz administratora iesniegtā parādnieka pārstāvju saraksta pamata tiesa nosaka tos parādnieka pārstāvjus, kuriem obligāti jāpiedalās maksātnespējas procesā.

Pēc administratora lūguma tiesa var noteikt saīsinātu kreditoru prasījumu pieteikšanas termiņu.

Ja uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) maksātnespējas pazīmes netiek konstatētas, tiesa pieteikumu noraida, vienlaikus izbeidzot maksātnespējas procesu un izlemjot jautājumu, vai pieteikums atbilstoši likumam “Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju” nav atzīstams par nepamatotu vai apzināti nepatiesu.

Atzīstot pieteikumu par nepamatotu vai apzināti nepatiesu, tiesa piedzen no pieteikuma iesniedzēja tiesas izdevumus un administratora atlīdzību. Pārējos gadījumos šie izdevumi piedzenami no parādnieka.

285.³¹ pants. Tiesas darbības pēc maksātnespējas pasludināšanas

Pēc sprieduma pasludināšanas maksātnespējas lietā tiesa izsniedz administratoram trīs noteiktā kārtībā apliecinātus sprieduma norakstus ar atzīmi par sprieduma stāšanos spēkā.

Spriedumā noteiktos parādnieka pārstāvjus tiesnesis pret parakstu brīdina par to, ka:

1) viņu pienākums ir ierasties uz visām kreditoru sapulcēm un tiesas sēdēm; ka viņu neierašanās nav šķērslis kreditoru sapulces noturēšanai vai tiesas sēdei, taču tiesa var atzīt viņu ierašanos tiesas sēdē par obligātu un likt viņus atvest piespiedu kārtā;

2) viņiem ir pienākums sniegt tiesai, kreditoru sapulcei un administratoram nepieciešamo informāciju;

3) viņiem dzīvesvietas maiņas gadījumā triju dienu laikā jāpaziņo administratoram un tiesai jaunā adrese;

4) pienākumu neizpildīšanas gadījumā viņus var saukt pie likumā noteiktās atbildības.

Pēc administratora lūguma tiesnesis noņem arestu uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) mantai pēc tam, kad administrators to ir pieņēmis savā pārvaldīšanā.

285.³² pants. Tiesas izlemjamie jautājumi pēc maksātnespējas pasludināšanas

Pēc parādnieka maksātnespējas pasludināšanas uz attiecīgu pieteikumu pamata tiesa lemj par:

1) mierizlīguma apstiprināšanu vai atcelšanu;

2) sanācijas plāna apstiprināšanu un grozījumiem tajā, kā arī par sanācijas pārtraukšanu;

3) bankrota procedūras uzsākšanu un pabeigšanu;

4) administrācijas izmaksu un parādu segšanas kārtības apstiprināšanu;

5) maksātnespējas procesa izbeigšanu;

6) vairāku administratoru iecelšanu;

7) administratora atcelšanu, atkāpšanos un cita administratora iecelšanu.

Tiesa izskata arī sūdzības par administratora rīcību, kreditoru komitejas un kreditoru sapulces lēmumiem, kā arī lemj citus ar maksātnespējas procesu saistītos jautājumus.

Tiesa sakarā ar šajā pantā minēto jautājumu izskatīšanu var pieprasīt, lai administrators iesniedz savas darbības pārskatu vai citu informāciju.

Pieteikumus un sūdzības tiesa izskata 15 dienu laikā no to saņemšanas. Uz tiesas sēdi tiek aicināts pieteikuma vai sūdzības iesniedzējs, administrators, tiesas noteiktie parādnieka pārstāvji un citas ieinteresētās personas. Uzaicināto personu neierašanās nav šķērslis jautājuma izskatīšanai tiesas sēdē. Taču tiesa var atzīt parādnieka pārstāvju ierašanos par obligātu un likt viņus atvest piespiedu kārtā.

Par pieteikumu un sūdzību izskatīšanu tiesa pieņem lēmumus, kuri nav pārsūdzami. Par šiem lēmumiem var iesniegt protestu atbilstoši šā kodeksa 343.¹ panta noteikumiem.

285.³³ pants. Mierizlīguma apstiprināšana

Tiesa izskata administratora iesniegto mierizlīgumu jebkurā maksātnespējas procesa stadijā līdz izsoles sākumam.

Kopā ar mierizlīgumu, ko parakstījis parādnieks un kreditoru sapulcē ievēlēts pārstāvis, tiesā iesniedzams arī kreditoru sapulces lēmuma noraksts par mierizlīguma noslēgšanu.

Ja par mierizlīguma noslēgšanu lēmumu pieņēmusi kreditoru komiteja, administrators iesniedz tiesai:

1) tā kreditoru sapulces lēmuma norakstu, ar kuru kreditoru komiteja tiek pilnvarota lemt jautājumu par mierizlīgumu;

2) mierizlīgumu, ko parakstījis parādnieks un kreditoru komitejas pilnvarots pārstāvis;

3) kreditoru komitejas lēmuma norakstu par mierizlīguma noslēgšanu.

Tiesa apstiprina mierizlīgumu, ja tas noslēgts likumā noteiktajā kārtībā un tā noteikumi nav pretlikumīgi.

285.³⁴ pants. Mierizlīguma atcelšana

Pieteikumu par mierizlīguma atcelšanu var iesniegt administrators, kreditors, kreditoru grupa vai kreditoru sapulce.

Mierizlīgumu tiesa atceļ, ja konstatē, ka:

1) noslēdzot mierizlīgumu, pārkāpti likuma noteikumi;

2) mierizlīguma noslēgšana panākta, lietojot viltu vai spaidus, vai notikusi maldības ietekmē;

3) parādnieks nepilda mierizlīgumā paredzētās saistības.

285.³⁵ pants. Par sanācijas plānu pieņemtā lēmuma apstiprināšana

Pēc administratora pieteikuma tiesa lemj par tā kreditoru sapulces lēmuma apstiprināšanu, ar kuru pieņemts sanācijas plāns.

Pieteikumam pievienojams sanācijas plāns un kreditoru sapulces lēmuma noraksts par sanācijas plāna pieņemšanu.

Ja sanācijas plānu pieņēmusi kreditoru komiteja, pieteikumam pievienojams:

1) tā kreditoru sapulces lēmuma noraksts, ar kuru kreditoru komiteja tiek pilnvarota lemt šo jautājumu;

2) sanācijas plāns;

3) kreditoru komitejas lēmuma noraksts par sanācijas plāna pieņemšanu.

Tiesa neapstiprina lēmuma par sanācijas plānu pieņemšanu, ja konstatē, ka, pieņemot sanācijas plānu, pārkāpti likuma noteikumi vai sanācijas plāna pieņemšana panākta, lietojot viltu vai spaidus, vai notikusi maldības ietekmē.

Lēmumu par grozījumu sanācijas plānā tiesa izskata un apstiprina tādā pašā kārtībā, kādā apstiprināms lēmums par sanācijas plānu.

285.³⁶ pants. Lēmums par sanācijas pārtraukšanu

Par sanācijas pārtraukšanu tiesa lemj pēc administratora pieteikuma.

Pieteikumam pievienojams kreditoru sapulces (kreditoru komitejas) lēmuma noraksts par sanācijas pārtraukšanu un administratora pārskats par sanācijas gaitu.

Tiesa pieņem lēmumu par sanācijas pārtraukšanu, ja konstatē vismaz vienu no šādiem faktiem:

1) sanācijas pasākumi nenotiek saskaņā ar apstiprināto sanācijas plānu;

2) sanācijas plānā paredzētajos termiņos nav sasniegta parādnieka maksātspējas uzlabošanās paredzētajā apjomā;

3) sanācijas plāns nav izpildāms.

Lēmumu par sanācijas pārtraukšanu tiesa neapstiprina, ja netiek konstatēts neviens no iepriekš minētajiem faktiem vai arī konstatē, ka lēmuma pieņemšana panākta, lietojot viltu vai spaidus, vai notikusi maldības ietekmē.

285.³⁷ pants. Par bankrota procedūras uzsākšanu pieņemtā lēmuma apstiprināšana

Pēc administratora pieteikuma tiesa lemj par tā kreditoru sapulces lēmuma apstiprināšanu, ar kuru nolemts uzsākt bankrota procedūru.

Pieteikumam pievienojams kreditoru sapulces protokola noraksts ar lēmumu par bankrota procedūras uzsākšanu vai attiecīgā kreditoru komitejas lēmuma noraksts, ja tā bijusi pilnvarota lemt šo jautājumu. Ja kreditoru sapulce nav nobalsojusi par šādu lēmumu, bet no kreditoru sapulces protokola izriet, ka nav piedāvāta mierizlīguma vai sanācijas iespēja vai arī piedāvātā mierizlīguma vai sanācijas iespēja, mierizlīguma projekts vai sanācijas plāns ir noraidīts, vai arī pieņemts lēmums par sanācijas pārtraukšanu, nepieņemot citu maksātnespējas risinājumu, uzskatāms, ka ir pieņemts lēmums par bankrota procedūras uzsākšanu.

Tiesa neapstiprina lēmumu par bankrota procedūras uzsākšanu, ja konstatē, ka tas pieņemts, pārkāpjot likuma noteikumus, vai tā pieņemšana panākta, lietojot viltu vai spaidus, vai notikusi maldības ietekmē.

285.³⁸ pants. Par administrācijas izmaksām un parādu segšanas kārtību pieņemtā lēmuma apstiprināšana

Pēc administratora pieteikuma tiesa lemj par tā lēmuma apstiprināšanu, ar kuru noteiktas administrācijas izmaksas un parādu segšanas kārtība.

Pieteikumam pievienojams attiecīgā kreditoru sapulces lēmuma noraksts vai kreditoru komitejas lēmuma noraksts, ja tā bijusi pilnvarota lemt šo jautājumu, un dokumenti, kas apliecina administrācijas izmaksas.

Ja tiesa konstatē, ka kreditoru sapulces (kreditoru komitejas) noteiktās administrācijas izmaksas un parādu segšanas kārtība neatbilst likumam, tā neapstiprina minēto lēmumu un pieņem lēmumu, kurā nosaka administrācijas izmaksas un parādu segšanas kārtību, vienlaikus, ja nepieciešams, izlemjot jautājumu par nepamatoto administrācijas izmaksu segšanu no administratora nodrošinājuma.

285.³⁹ pants. Lēmums par bankrota procedūras pabeigšanu

Par bankrota procedūras pabeigšanu tiesa lemj pēc administratora pieteikuma.

Pieteikumam pievienojami dokumenti, kas apliecina naudas izmaksu kreditoriem, un attiecīgā kreditoru sapulces (kreditoru komitejas) lēmuma noraksts vai pierādījumi, ka noslēguma kreditoru sapulces sasaukšana bijusi nesekmīga.

Vienlaikus tiesa pieņem lēmumu par maksātnespējas procesa izbeigšanu.

Pēc lēmuma pieņemšanas tiesa saņem no administratora viņa apliecību un zīmogu un iznīcina tos.

285.⁴⁰ pants. Sūdzības par kreditoru sapulces lēmumiem

Administrators var iesniegt sūdzību par jebkuru kreditoru sapulces lēmumu.

Ieinteresētais kreditors vai kreditoru grupa var iesniegt sūdzību par kreditoru sapulces lēmumu, ar kuru atzīts vai noraidīts kāda kreditora prasījums, divu nedēļu laikā no kreditoru sapulces dienas vai dienas, kad kreditoram, kurš nav piedalījies kreditoru sapulcē, paziņots tās lēmums.

Kreditoru sapulces lēmumu par kāda kreditora prasījuma atzīšanu vai noraidīšanu tiesa atceļ, ja šis lēmums pieņemts bez pietiekama likumiska pamata.

Ieinteresētais kreditors vai kreditoru grupa var pārsūdzēt kreditoru sapulces lēmumu par sanācijas piemērošanu.

Tiesa šo lēmumu atceļ, ja konstatē, ka tā pieņemšana panākta, lietojot viltu vai spaidus, vai notikusi maldības ietekmē.

285.⁴¹ pants. Sūdzības par kreditoru komitejas lēmumiem

Tiesa izskata administratora sūdzības par kreditoru komitejas lēmumiem, ja pirms tam sūdzība izskatīta kreditoru sapulcē.

Ja tiesa atzīst pārsūdzēto lēmumu par prettiesisku, tā apmierina sūdzību un uzdod kreditoru komitejai novērst pieļauto pārkāpumu.

Ja tiesa konstatē, ka pārsūdzētais lēmums ir likumīgs, tā sūdzību noraida.

285.⁴² pants. Sūdzības par administratora rīcību

Tiesa izskata kreditoru sapulces sūdzības par administratora rīcību, ja pirms tam sūdzība iesniegta administratoram un viņš divu nedēļu laikā nav devis atbildi uz sūdzību vai ir to noraidījis.

Tiesa izskata kreditoru komitejas sūdzības par administratora rīcību, ja pirms tam sūdzība izskatīta kreditoru sapulcē.

Tiesa izskata ikviena kreditora vai parādnieka sūdzību par administratora rīcību, ja pirms tam:

1) sūdzība iesniegta administratoram un viņš divu nedēļu laikā nav devis atbildi vai ir to noraidījis;

2) kreditoru sapulce atteikusies pārsūdzēt tiesā administratora rīcību.

Izskatot sūdzību, tiesa var pieprasīt administratora darbības pārskatu un lemt par viņa atcelšanu.

Ja tiesa atzīst pārsūdzēto rīcību par prettiesisku, tā apmierina sūdzību un uzdod administratoram novērst pieļauto pārkāpumu.

Ja tiesa konstatē, ka pārsūdzētā rīcība ir likumīga, tā sūdzību noraida.

285.⁴³ pants. Vairāku administratoru iecelšana

Ņemot vērā parādnieka mantas apjomu un raksturu, pēc administratora lūguma, kreditoru komitejas vai kreditoru sapulces lēmuma tiesa var iecelt vairākus administratorus, nosakot viņu funkcijas un savstarpējo pakļautību.

Uz jebkuru administratora amata kandidātu attiecas likumā noteiktie ierobežojumi.

Katrs ieceltais administrators iesniedz tiesai šā kodeksa 285.²⁸ pantā minēto paziņojumu, un tiesnesis apliecina viņa apliecību.

285.⁴⁴ pants. Lēmums par administratora atcelšanu vai atkāpšanos

Tiesa pieņem administratora atkāpšanos, ja administrators iesniedz motivētu iesniegumu, kuram pievienots viņa darbības pārskats.

Tiesa izskata kreditoru sapulces vai kreditoru komitejas lēmumu par neuzticības izteikšanu administratoram un viņu atceļ, ja konstatē, ka administrators:

1) nevar pildīt pienākumus likumā noteikto ierobežojumu dēļ;

2) nav kompetents;

3) ļaunprātīgi izmanto savas pilnvaras.

Pieņemot administratora atkāpšanos vai viņu atceļot, tiesa šā kodeksa 285.28 pantā noteiktajā kārtībā uzaicina pieteikties administratora amata kandidātus, ja kreditoru sapulce nav ieteikusi savu administratora amata kandidātu.

Administratoru tiesa ieceļ, ievērojot šā kodeksa trīsdesmit trešajā F nodaļā noteikto kārtību.

285.⁴⁵ pants. Lēmums par maksātnespējas procesa izbeigšanu

Par maksātnespējas procesa izbeigšanu pieteikumu var iesniegt administrators, bet šā panta trešās daļas 1. un 2.punktā paredzētajā gadījumā — arī parādnieks.

Pieteikumam pievienojami pierādījumi par parādnieka maksātspējas atjaunošanos, bet administratora pieteikumam pievienojams arī attiecīgā kreditoru sapulces lēmuma noraksts vai pierādījumi par to, ka noslēguma kreditoru sapulces sasaukšana bijusi nesekmīga.

Tiesa pieņem lēmumu par maksātnespējas procesa izbeigšanu, ja konstatē, ka:

1) parādnieks nokārtojis visas savas saistības;

2) parādnieks nokārtojis visas savas saistības, kurām iestājies izpildes termiņš, un pēc šo saistību nokārtošanas tā aktīvi pārsniedz atlikušo parādu summu;

3) līdz izsludinātā kreditoru prasījumu pieteikšanas termiņa beigām nav pieteicies neviens kreditors.

Izbeidzot maksātnespējas procesu, tiesa saņem no administratora viņa apliecību un zīmogu un iznīcina tos.”

6. Izteikt ceturtās A sadaļas nosaukumu šādā redakcijā:

“Ceturtā A sadaļa. Saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšana un nekustamā īpašuma labprātīga pārdošana izsolē tiesas ceļā”.

7. Aizstāt 344.4 pantā vārdus “pēc parādnieka dzīvesvietas” ar vārdiem “pēc parādnieka dzīvesvietas vai atrašanās vietas (juridiskās adreses)”.

8. Izteikt 344.6 panta trešās daļas 2.punktu šādā redakcijā:

“2) dokuments par valsts nodevas samaksu viena procenta apmērā;”.

9. Papildināt kodeksu ar trīsdesmit septīto B nodaļu šādā redakcijā:

“Trīsdesmit septītā B nodaļa
Nekustamā īpašuma labprātīga pārdošana izsolē tiesas ceļā

344.⁹ pants. Piekritība

Pieteikums par nekustamā īpašuma labprātīgu pārdošanu izsolē tiesas ceļā iesniedzams rajona (pilsētas) tiesā pēc nekustamā īpašuma atrašanās vietas.

344.¹⁰ pants. Pieteikums par nekustamā īpašuma labprātīgu pārdošanu izsolē tiesas ceļā

Pieteikumu par nekustamā īpašuma labprātīgu pārdošanu izsolē tiesas ceļā var iesniegt īpašnieks vai ķīlas ņēmējs, kuram ir tiesības pārdot ķīlu par brīvu cenu.

Pieteikumam par nekustamā īpašuma labprātīgu pārdošanu izsolē tiesas ceļā pievienojams apliecināts noraksts no attiecīgā zemesgrāmatas nodalījuma un pārdošanas nosacījumi, bet, ja pieteikumu iesniedzis ķīlas ņēmējs, — arī ķīlas līguma noraksts.

Pārdošanas nosacījumos norāda:

1) pārdodamā nekustamā īpašuma sastāvu;

2) nekustamā īpašuma apgrūtinājumus un ieķīlājumus;

3) izsoles sākumcenu;

4) nosolītās augstākās cenas samaksas veidu un kārtību;

5) tiesības nekustamā īpašumā, kuras īpašnieks patur sev;

6) pārdošanas nosacījumus, kurus pārdevējs atzīst par nepieciešamiem.

344.¹¹ pants. Tiesneša lēmums

Tiesnesis pieņem lēmumu atļaut pārdošanu izsolē, ja viņš ir pārliecinājies par to, ka nekustamais īpašums pieder pieteikuma iesniedzējam vai ķīlas ņēmēja parādniekam un ķīlas ņēmējam ir tiesības nekustamo īpašumu pārdot par brīvu cenu, kā arī par to, ka nav likumīgu šķēršļu šā nekustamā īpašuma pārdošanai ar pieteikumā norādītajiem nosacījumiem.

344.¹² pants. Izsoles kārtība

Pārdošana izsolē notiek šajā kodeksā noteiktajā kārtībā, ievērojot Civillikuma 2075., 2083., 2084., 2087., 2089. un 2090. panta noteikumus un šādus nosacījumus:

1) nekustamais īpašums aprakstāms un novērtējams tikai tajā gadījumā, kad to lūdz persona, uz kuras pieteikuma pamata notiek pārdošana;

2) sludinājumā norādāmi pārdošanas nosacījumi, kā arī tas, ka pārdošana ir labprātīga;

3) izsoli uzsāk, nolasot pārdošanas nosacījumus;

4) pēc pieteikuma iesniedzēja lūguma izsoli var atzīt par notikušu arī tajā gadījumā, ja ieradies tikai viens pircējs;

5) ja pēc pārdošanas nosacījumiem nosolītās augstākās cenas pieņemšana atkarīga no pārdevēja un viņš paša vai tiesas noteiktajā laikā par to nav izteicies, atzīstams, ka viņš klusējot piekritis nosolītajai augstākajai cenai.

344.¹³ pants. Pircējam izsniedzamie dokumenti

Nekustamā īpašuma pircējam, kad viņš izpildījis visus pārdošanas nosacījumus, tiesa izsniedz lēmumu par izsoles apstiprināšanu, kā arī pārdošanas nosacījumus un izsoles aktu, kuri ir derīgi īpašuma tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatā.”

10. Papildināt 369.pantu ar 8.punktu šādā redakcijā:

“8) ja aprakstītās uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) mantas bilances vērtība ir mazāka par parādu summu.”

11. Papildināt 372. panta pirmo daļu ar 6.punktu šādā redakcijā:

“6) ja likumā noteiktajā kārtībā pieņemts lēmums par uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) likvidāciju vai privatizāciju vai arī uzņēmums (uzņēmējsabiedrība) pasludināts par maksātnespējīgu.”

12. Izteikt 417.panta otro daļu šādā redakcijā:

“Tādu valsts vai pašvaldību organizāciju parādus, kas ir valsts vai pašvaldību budžeta iestādes, ja šos parādus nevar segt uz to tāmes rēķina, sedz attiecīgi no valsts vai pašvaldības budžeta līdzekļiem.”

13. Izteikt 418.pantu šādā redakcijā:

“418.pants. Piedziņas vēršana uz uzņēmuma (uzņēmēj-sabiedrības), iestādes un organizācijas mantu

Ja uzņēmumam (uzņēmējsabiedrībai), arī zemnieka vai zvejnieka saimniecībai (turpmāk — uzņēmums), iestādei vai organizācijai nepietiek naudas līdzekļu parāda dzēšanai, pēc kreditora lūguma piedziņu var vērst uz parādnieka mantu.

Piedziņa vispirms vēršama uz mantu, kas nav uzņēmuma galvenā lieta, tās būtiska daļa vai piederums. Ja šādas mantas nav vai tās nepietiek parāda piedziņai, piedziņa vēršama uz uzņēmumu kopumā vai — ar īpašnieka piekrišanu — uz atsevišķām lietām. Bez īpašnieka piekrišanas uz uzņēmuma sastāvā ietilpstošām lietām piedziņu var vērst gadījumos, kad tiek piedzīts parāds, kas nodrošināts ar minētajām lietām.

Uzņēmuma sastāvā kā galvenā lieta, tās būtiskas daļas vai piederumi ietilpst zeme, ražošanas ēkas (būves) un ražošanas palīgēkas (noliktavas, sūkņu stacijas u.c.), ražošanai vajadzīgie rīki, mašīnas un citas ražošanas iekārtas, izejvielas, darbā esošie ražojumi.

Manta aprakstāma, novērtējama un pārdodama izsolē šā kodeksa trīsdesmit devītajā nodaļā noteiktajā kārtībā, ar izņēmumiem un papildinājumiem, kas norādīti šā panta piektajā un sestajā daļā.

Aprakstot uzņēmuma mantu kopumā, aprakstes aktam pievienojams uzņēmuma kreditoru saraksts pēc grāmatvedības datiem, norādot kreditora vārdu un uzvārdu vai nosaukumu, adresi, parādu summu un izpildījuma termiņu.

Uzņēmums kopumā pārdodams izsolē pēc nekustamā īpašuma izsoles noteikumiem. Izziņojot izsoli, sludinājumā papildus šā kodeksa 392.pantā noteiktajam norādāma arī to parādu kopējā summa, kas pārņemami kopā ar uzņēmumu.”

 

II. Izdarīt Latvijas Civilprocesa kodeksa 3.pielikumā “Nolikums par šķīrējtiesu” šādus grozījumus:

14. Aizstāt 3.pantā vārdu “Šķīrējtiesa” ar vārdiem “Šķīrējtiesa konkrēta strīda izskatīšanai”.

15. 5.pantā:

papildināt 1.punktu pēc vārdiem “dzīves vieta” ar vārdiem “vai atrašanās vieta (adrese)”;

izteikt 3.punktu šādā redakcijā:

“3) šķīrējtiesnešu vārds, uzvārds vai pastāvīgi darbojošās šķīrējtiesas nosaukums;”;

izslēgt 4.punktu.

16. Papildināt 6.pantu pēc vārdiem “atteikties no vienošanās” ar vārdiem “vai pieteikt noraidījumu tiesnesim”.

17. Izteikt 9.pantu šādā redakcijā:

“9.pants. Personas, kas noslēgušas vienošanos par strīda nodošanu izskatīšanai šķīrējtiesā, nav tiesīgas no tās atteikties, ja noteiktā kārtībā nav grozīts pušu līgums.”

18. Papildināt 10.pantu ar vārdiem “vai kad puse atsakās sniegt paskaidrojumus”.

19. Izslēgt 11.pantu.

20. Izteikt 15.pantu šādā redakcijā:

“15.pants. Spriedumu pasludina tiesas sēdē un izsniedz (nosūta) tā norakstu pusēm tiesas reglamentā noteiktajā termiņā.”

21. Papildināt 16.pantu ar vārdiem “bet pastāvīgi darbojošās šķīrējtiesas tiesvedības dokumenti paliek tās glabāšanā”.

22. Izteikt 17.pantu šādā redakcijā:

“17.pants. Šķīrējtiesas spriedumu, kas nav izpildīts labprātīgi, var izpildīt piespiedu kārtā, pamatojoties uz izpildu rakstu, ko izdevusi pēc ieinteresētās puses lūguma rajona (pilsētas) tiesa pēc šķīrējtiesas atrašanās vietas. Lūgumam pievienojams:

1) šķīrējtiesas spriedums vai apstiprināts tā noraksts;

2) dokuments, kas apliecina pušu rakstveida vienošanos par strīda nodošanu izskatīšanai šķīrējtiesā.

Jautājumu par izpildu raksta izdošanu rajona (pilsētas) tiesa izlemj atklātā tiesas sēdē piecu dienu laikā no iesnieguma saņemšanas. Par tiesas sēdi tiesa paziņo ieinteresētajām personām.”

23. Izteikt 18.pantu šādā redakcijā:

“18.pants. Izsniedzot izpildu rakstu, tiesnesis pārbauda, vai, taisot šķīrējtiesas spriedumu, nav pārkāpta pušu vienošanās vai šā nolikuma noteikumi.”

Pārejas noteikums

Līdz laikam, kad tiks noteikta procesuālā kārtība, kādā izskatāmas tiesu lietas par kredītiestāžu atzīšanu par bankrotējušām (likvidējamām), šīs lietas izskatāmas sevišķās tiesāšanas kārtībā, ievērojot šā kodeksa trīsdesmit trešās F nodaļas noteikumus un Kredītiestāžu likuma noteikumus. Tiesa apstiprina kredītiestāžu likvidatoru pārskatus par likvidācijas gaitu un pabeigšanu, kā arī izskata kreditoru sūdzības par pretenzijas noraidīšanu šā kodeksa 285.32 pantā noteiktajā kārtībā.

Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.

Likums Saeimā pieņemts 1996.gada 3.oktobrī.

Valsts prezidents G.Ulmanis

Rīgā 1996.gada 11.oktobrī