PĒC VIZĪTES

Dānijas Karalistē, Folketingā

No 7. līdz 9.oktobrim Dāniju pēc Folketinga Eiropas lietu komitejas ielūguma apmeklēja Saeimas Eiropas lietu komisijas delegācija — komisijas priekšsēdētājs Edvīns Inkēns, priekšsēdētāja vietnieks Kārlis Čerāns, komisijas loceklis Ivars Ķezbers un komisijas konsultante Inese Birzniece. Vizītes pamatmērķis bija iepazīties ar dāņu pieredzi, saskaņojot savu likumdošanu ar Eiropas Savienības prasībām, jo Dānijas modelis šajā ziņā tiek vērtēts kā paraugs.

Viesojoties Kopenhāgenā, Latvijas parlamenta pārstāvjiem bija tikšanās ar ombudsmena institūcijas konsultantu Jensu Olsenu (Jens Olsen), ar Folketinga spīkeru Erlingu Olsenu (Erling Olsen), ar Ārlietu ministrijas politisko direktoru Peru Poulsenu-Hansenu (Per Poulsen-Hansen), ar Folketinga Eiropas lietu, Ārpolitikas un Aizsardzības komitejas locekļiem, ar tieslietu ministru Bjornu Vestu (Bjorn Westh), ar Folketingā izveidotā ES Informācijas centra sekcijas vadītāju Anni Meti Falbi-Hansenu (Anne Mette Falbe-Hansen), ar Dānijas Ārpolitikas institūta darbiniekiem, ar Baltijas jūras valstu padomes komisāru demokrātisko institūciju un cilvēktiesību jautājumos Oli Jespersenu (Ole Espersen). Tika arī apmeklēta Roskildes pašvaldība.

Vakar preses konferencē Kārlis Čerāns sacīja, ka Dānijā ir ļoti veiksmīga sadarbība starp parlamentu un valdību. Tur tiek uzskatīts, ka līdzdalība Eiropas Savienībā ir ne tik daudz ārpolitikas kā iekšpolitikas jautājums. Ministri pirms došanās uz ES mītni Briselē ikreiz vispirms uzstājas ar ziņojumu Folketinga Eiropas lietu komitejā, kas savukārt dod ministram pilnvarojumu ieņemt to vai citu pozīciju. Līdz ar to ministram ir pārliecība, ka konkrētajā jautājumā parlaments atbalstīs viņa viedokli. Arī Latvijā jau tagad parlamantu vajadzētu cieši iesaistīt Eiropas integrācijas procesos, bet valdības pārstāvjiem pirms došanās uz ES institūciju sēdēm būtu jāizklāsta sava pozīcija Saeimas Eiropas lietu komisijā. Jo svarīgi ir panākt, lai nebūtu atšķirības vai pretrunas starp dažādu ministriju nostādnēm. Pēc K.Čerāna domām, turpmāk Eiropas lietu komisijas darbā vajadzētu piedalīties arī pārstāvjiem no citām Saeimas likumdošanas komisijām. No Dānijas vajadzētu mācīties arī to, ka tur ļoti lietu uzmanību pievērš sabiedrības informēšanai par Eiropas Savienību.

Delegācija pārliecinājusies, ka Dānija stingri atbalsta Latvijas integrēšanos Eiropā. Ļoti pozitīvi tiekot novērtēts tas, ka Latvijas parlamentā ir izveidota īpaša Eiropas lietu komisija, turpretī ne Igaunijā, ne Lietuvā tādas pagaidām nav.

Ivars Ķezbers runāja par to, kāda patlaban izskatās Latvija, raugoties no Rietumu puses. Viņaprāt, Latvija kļūs par NATO locekli ne ātrāk kā pēc desmit gadiem un tādēļ nav vērts lolot nevajadzīgas ilūzijas. Par to liecina arī nesenā ASV aizsardzības ministra Viljama Perija runa Kopenhāgenā. Pat Polija, Čehija un Ungārija tikšot uzņemtas NATO ne ātrāk kā 1999.gada decembrī. Savukārt, lai Latvija varētu tikt uzņemta Eiropas Savienībā, tai vispirms jāsasniedz Eiropas standarti likumdošanā un dzīves kvalitātē, kā arī jāgādā par savas valsts drošību jau tagad. Pēc dāņu domām, Latvija varētu kļūt par ES locekli aptuveni 2002.—2004.gadā.

Inese Birzniece sacīja, ka ļoti svarīgi ir saglabāt līdzšinējās draudzīgās attiecības ar mums labvēlīgo Dāniju, jo 1997.gadā tā kļūs par prezidējošo valsti gan Eiropas drošības un sadarbības organizācijā, gan Baltijas jūras valstu padomē, kur pašlaik prezidējošā valsts ir Latvija.

Paredzēts, ka novembra sākumā Rīgā viesosies Dānijas Folketinga Eiropas lietu komitejas delegācija.

Mintauts Ducmanis,

“LV” Saeimas un valdības lietu redaktors

Vašingtonā, Starptautiskajā valūtas fondā un Pasaules Bankā

Vakar, 10. oktobrī, Ekonomikas ministrijā notika preses konference, kuru rīkoja ministrs Guntars Krasts. Viņš informēja žurnālistus par septembra sākumā Vašingtonā notikušo Starptautiskā valūtas fonda un Pasaules Bankas akcionāru gada sapulci un tajā risinātajiem jautājumiem.

Sarunu gaitā ar šo organizāciju vadošajiem darbiniekiem pārrunātas dažādu projektu realizācijas iespējas Latvijā. Kā ļoti svarīgu viņš atzīmēja sarunas ar Pasaules Bankas Eiropas un Centrālāzijas departamenta direktoru Kovaļska kungu par aizdevumu reformu realizēšanai. Lai šo aizdevumu Latvija varētu saņemt, ir jāizpilda virkne noteikumu, tostarp jānokārto jautājums par valsts uzņēmumu parādiem. Jau tuvākajā laikā ministrija izveidošot īpašu darba grupu, kas izstrādās programmu šīs problēmas risināšanai.

Otrs noteikums, lai saņemtu Pasaules Bankas aizdevumu, ir valsts pārvaldes sistēmas reorganizācija, kas novērstu funkciju dublēšanos valsts pārvaldē. Pasaules Banka uzskatot, ka nepieciešams izveidot darba grupu vai aģentūru, vai pat īpašu ministriju, kas vadītu un atbildētu par reorganizācijas procesu.

Trešais noteikums — brīvā tirgus liberalizācija, proti, kvantitatīvo ierobežojumu atcelšana, kas visvairāk attiecas uz Zemkopības ministriju.

Pārrunās ar Pasaules Bankas pārstāvjiem Latvijas delegācija interesējusies par Zemes bankas un Hipotēku un zemes bankas apvienošanas novērtējumu. Tas ir pozitīvs. Tikusi apspriesta arī pašvaldību reformu atbalsta fonda izveidošana un darbība. Taču izteikts aizrādījums, ka šī fonda darbība var dublēties ar pašvaldību finansu izlīdzināšanas fonda funkcijām.

“Kad mums jautāja, kādās jomās mēs visvairāk gaidām finansiālo palīdzību no Pasaules Bankas, mēs atbildējām, ka tā varētu būt sociālā, veselības aprūpes un izglītības sfēra, kā arī dažādu pašvaldību programmu finansēšana un fonda līdzšinējās analītiskās darbības apmaksāšana,” sacīja Guntars Krasts.

Viena no šīs apspriedes galvenajām tēmām bijusi korupcijas apkarošana un projekti šīs problēmas atrisināšanai. Kā atzīmēja ministrs, Latvijai ticis piedāvāts bezmaksas eksperimentālais projekts. Tas Baltijas valstīm būtu pirmais — tā saucamais pilota projekts. Taču Guntars Krasts pauda viedokli, ka šāda projekta pieņemšana ārvalstu investoros uzreiz radītu priekšstatu par Latviju kā par dziļi korumpētu valsti. Šī projekta pieņemšana vēl jāapspriežot Ministru kabinetā.

Plašs jautājumu loks apspriests arī ar Starptautiskā valūtas fonda Eiropas Otrā departamenta direktoru Smita kungu. Viņu interesējusi privatizācijas gaita Latvijā, lauksaimniecības politika, zemes tirgus un citi jautājumi. Neizpratni radījusi likuma par uzņēmuma maksātnespēju lēnā pieņemšanas gaita Saeimā, jo šī likuma dokumentu sagatavošanā bijuši iesaistīti valūtas fonda speciālisti.

Šajā sanāksmē par komercbanku uzraudzību runājis Latvijas Bankas prezidents Einars Repše, bet par valsts nodokļu politiku — Guntars Krasts.

Rezumējot savus iespaidus Vašingtonā, ministrs sacīja: “Radās pārliecība, ka pasaules biznesmeņu un finansistu aprindās par Baltijas valstīm kopumā un par Latviju atsevišķi ir izveidojusies pastiprināta interese.”

Vairis Ozols,

“LV” nozares redaktors