REFERĀTI, RUNAS

Einars Repše, Latvijas Bankas prezidents:

Latvijas banku sistēma — virzībā uz priekšu

Es sākšu savu runu, iepazīstinot ar ainu Latvijas banku sistēmā pagājušā gada septembrī. Tobrīd bija pagājuši četri mēneši, kopš sabruka četras lielas bankas, ieskaitot triju Baltijas valstu lielāko banku. Šo četru banku aktīvi kopā veidoja 290 miljonus latu jeb apmēram 30% no visu Latvijas komercbanku kopējiem aktīviem. Vēl ļaunāk — šo četru banku privātpersonu noguldījumu kopējā summa bija 130 miljoni latu jeb 46% no kopējiem privātpersonu noguldījumiem (284 miljoni latu). Pārējās komercbankas, kuru finansiālais stāvoklis bija stabils, pieredzēja to, ka ievērojams skaits klientu vēlas izņemt savus noguldījumus. Šī satraukuma galvenais iemesls bija plaši izplatījušās baumas par vēl turpmāk gaidāmām problēmām banku sistēmā. Strauji tuvojās parlamenta vēlēšanas, un bija milzīgs spiediens, lai rastu ātrus problēmu risinājumus, kas mazinātu noguldītāju satraukumu. Sākot 1995. gada pēdējo ceturksni, stāvoklis Latvijas banku sistēmā tiešām likās slikts.

Nozīmīgas reformas

banku sistēmā

Šajā sarežģītajā situācijā Latvijas Banka kopā ar valdību uzsāka apjomīgu reformu programmu, kuras uzdevumi bija:

— pēc iespējas ātrāk atjaunot stabilitāti pārējā banku sistēmā;

— pastiprināt uzraudzību, lai novērstu turpmākās problēmas;

— nosargāt atlikušos noguldījumus bankās.

Taču ir svarīgi uzsvērt, ka šīs reformas varēja būt efektīvas tikai tad, ja pašas komercbankas pilnībā sadarbotos šo pasākumu īstenošanā un pašas veiktu nepieciešamās iekšējās reformas. Latvijas bankas ļoti labvēlīgi uztvēra šīs reformas un atzina, ka tās ir viņu pašu ilgtermiņa interesēs. Daudzos gadījumos bankas pastiprināja iekšējo kontroli un uzlaboja risku vadību, negaidot, ko tām pateiks priekšā Latvijas Banka.

Reformas ietvēra jaunu “Kredītiestāžu likumu”, biežākas Latvijas Bankas pārbaudes bankās uz vietas, pilnīgu Starptautisko grāmatvedības standartu ieviešanu, starptautiskas auditorpārbaudes visām bankām un Latvijas Bankas pieaicināto informējošo auditoru programmu. Visbeidzot — Latvijas Banka ierobežoja vairāku banku darbību, kuras neievēroja noteiktās prasības. Banku sistēmā tika skaidri nodalītas tās bankas, kurām bija atļauts turpināt pieņemt noguldījumus no privātpersonām.

Īsumā pastāstīšu par katru no šiem pasākumiem un to paredzamo rezultātu nākotnē.

Jaunais

“Kredītiestāžu likums”

Latvijas Banka kopā ar valdību izstrādāja jauna “Kredītiestāžu likuma” projektu, kas stājās spēkā 1995. gada 24. oktobrī. Līdz ar to daudzi Latvijas Bankas noteikumi ieguva likuma spēku, piemēram, prasība novērst iespēju ar banku saistītām personām ļaunprātīgi izmantot savu stāvokli, kas faktiski bija neveiksmīgo banku lielākā problēma. Jaunais likums pieprasa, lai bankas ievērotu Starptautiskos grāmatvedības standartus un veiktu ārēju auditorpārbaudi atbilstoši šiem standartiem. Likumā ir ietverti svarīgi noteikumi attiecībā uz banku bankrotiem un likvidāciju. Kopumā likums ir ievērojami uzlabojis Latvijas Bankas iespējas banku sistēmas regulēšanas jomā, un mēs turpinām darbu pie citiem likumiem, kas ietekmē banku darbību.

Starptautiskie grāmatvedības

standarti un starptautiskās

auditorpārbaudes

1993. gada decembrī Latvijas Banka pieprasīja, lai lielo banku finansu pārskatus pārbaudītu starptautiskie auditori saskaņā ar Starptautiskajiem audita standartiem un lai tie tiktu iesniegti Latvijas Bankā. Šī prasība lika neveiksmīgo banku problēmām parādīties atklātībā 1995. gadā, jo šīs bankas nespēja iesniegt auditoru pārbaudītos 1994. gada pārskatus līdz noteiktajam termiņam. Jaunais “Kredītiestāžu likums” pieprasa visām bankām ievērot šīs prasības. Līdz ar to ir uzlabojusies banku grāmatvedības kvalitāte, it īpaši attiecībā uz kredītu un investīciju zaudējumu uzrādīšanu. Svarīgi piebilst, ka daudzas bankas ievēro šo prasību kopš 1993. gada un turpina iesniegt finansu pārskatus, kas sagatavoti saskaņā ar Starptautiskajiem grāmatvedības standartiem, kopā ar “tīriem” (bez piezīmēm) ārējo auditoru atzinumiem. Tas ir liels Latvijas banku sistēmas kodolu veidojošo banku sasniegums. Lielākā daļa banku jau ar to pirmajiem pārskatiem centās grāmatvedībā ievērot godīgumu un skaidrību, un tās ļoti drosmīgi un patiesi ir uzrādījušas zaudējumus savos finansu pārskatos. Vidējie speciālie uzkrājumi nedrošiem parādiem ir 20% no sākotnējās aizdevumu vērtības: šāds skaitlis uzskatāms par reālu un atspoguļo riska līmeni valstīs, kas uzsākušas pāreju uz tirgus ekonomiku. Grūti noticēt ievērojami mazākam uzkrājumu līmenim, kas parādās citu pārejas ekonomikas valstu banku finansu pārskatos. Latvijas banku patiesīgums un centieni ievērot visaugstākos grāmatvedības standartus un finansu kontroli ir slavējami. Tas vairo uzticību mūsu bankām ne tikai Latvijā, bet arī ārvalstīs.

Banku darbības ierobežojumi

Lai aizsargātu tās bankas, kas ievēro prasības, Latvijas Bankai bija jāierobežo vājo un nedrošo banku darbība. Ja turpinātos banku sabrukumi, tas apgrūtinātu sistēmas atveseļošanos un stiprāko banku darbību. Bija jāsamazina turpmāko bankrotu apjoms. Tādējādi kopš 1995. gada vidus daudzu vājo banku darbība tika būtiski ierobežota, lai novērstu to finansiālā stāvokļa pasliktināšanos. Šie ierobežojumi galvenokārt attiecas uz jaunu aizdevumu izsniegšanu — it īpaši ar banku saistītajām personām, uz spekulatīvām investīcijām, noguldījumiem nestabilās bankās un lieliem ieguldījumiem pamatlīdzekļos. Daudzām bankām nav atļaujas piesaistīt privātpersonu noguldījumus. Darbības ierobežojumi ir viens no parastākajiem banku uzraudzības iestāžu sankciju veidiem valstīs ar attīstītu ekonomiku, un Latvijas Banka arī nākotnē turpinās piemērot ierobežojumus, kad tas būs nepieciešams.

Latvijas Bankas

uzraudzības speciālistu

pastiprinātas pārbaudes bankās

Latvijas Bankas Kredītiestāžu uzraudzības pārvaldei 1995. gada jūnijā tika iecelts jauns vadītājs. Tas ievērojami uzlaboja šīs pārvaldes vadību, līdz ar to arī uzraudzības efektivitāti. Kopš 1995. gada vidus Latvijas Banka ievērojami palielināja savu pārbaužu skaitu bankās. Mēs esam apmācījuši savus uzraudzības speciālistus, lai viņi varētu veikt vai nu pilna apjoma pārbaudes, vai pat darboties kā “ātrās reaģēšanas triecienkomandas”, veicot īpašu jautājumu noskaidrošanu, tiklīdz tādi rodas.

Tas it kā uzliek smagu nastu komercbankām, tomēr tās šo savas darbības ārējo pārbaudi uzskata par svarīgu. Dažas bankas ir vērtējušas Latvijas Bankas pārbaudes ļoti atzinīgi, jo tās palīdz banku vadībai izveidot stingru iekšējās kontroles mehānismu. Biežākas pārbaudes ir palīdzējušas veidot arī dialogu starp atsevišķām bankām un Latvijas Banku, un ir radīta cieša sadarbība lielu problēmu risināšanā.

Informējošo auditoru

programma

Lai atjaunotu sabiedrības uzticību banku sistēmai — it īpaši 1995. gada problēmu atskaņu kontekstā — Latvijas Banka nolēma līgt starptautiskas auditorfirmas periodisku pārbaužu veikšanai sistēmas pamatu veidojošajās bankās. Šīs pārbaudes ir profesionālas un neatkarīgas no Latvijas Bankas veiktajām pārbaudēm. Atklātie fakti tiek pārrunāti ar katras bankas vadību, lai panāktu vienošanos par koriģējošiem pasākumiem. Arī šajā procesā komercbankas bija atsaucīgas un auditoru atklāto informāciju izmantoja, lai labotu savas kļūdas. Jāpiebilst, ka Latvijas Banka nolīgtie informējošie auditori nav tā pati firma, kas veic attiecīgās bankas gada auditu. Tādējādi gan Latvijas Banka, gan komercbanka saņem vairākus neatkarīgus viedokļus par problemātiskajiem jautājumiem. Šī programma tika uzsākta 1995. gada augustā, un šobrīd jau ir pabeigts tās trešais posms. Specializētajās pārbaudēs tiek vērtēts iekšējās kontroles process bankās, īpaši riska darījumi, Latvijas Bankai iesniegto pārskatu precizitāte. Pēdējā laikā pārbaudīti arī pusgada finansu pārskati (stāvoklis 1996. gada 30. jūnijā). Profesionālu starptautisku firmu veiktas ārējās pārbaudes papildina Latvijas Bankas uzraudzības darbu, turklāt neatkarīgu auditoru piesaiste novērš iespēju pārmest mums negodīgumu vai subjektivitāti, risinot problēmas atsevišķās bankās. Informējošo auditoru programmai arī turpmāk būs liela nozīme, lai palīdzētu Latvijas Bankai pastiprināt uzraudzību, taču tā palīdzēs arī bankām risināt problēmas un pastiprināt iekšējo kontroli.

Bankas pašas veica

plašas reformas

Bankas, kas pārcieta 1995. gada problēmas, guva pamatīgu mācību, un labākās bankas pašas reformēja savu darbību. Daudzas bankas ir pastiprinājušas iekšējās kontroles mehānismu un ir ieviesušas labākas grāmatvedības un vadības informācijas sistēmas, kas paredzētas riska darījumu kontrolei. Vairākas bankas cieši sadarbojas ar starptautiskajiem auditoriem, lai nostiprinātu savu darbību un izveidotu labāku iekšējo kontroli. Bankas ir atzinušas, ka pastiprinātās uzraudzības nasta ir svarīga viņu darbības un riska darījumu neatkarīgai novērtēšanai.

Bankas guva labus panākumus

sarežģītā vidē

Banku sektora attīstība un reformas bija diezgan straujas, un Latvijas bankas turpināja palielināt klientiem piedāvāto pakalpojumu klāstu. Ārpus banku sektora reformas nebija ne tik straujas, nedz arī tik pamatīgas. Tomēr, neraugoties uz daudzajiem šķēršļiem, komercbankas ir paveikušas daudz. Nav reāli un nav nekāda pamata cerēt, ka banku attīstība noritēs bez problēmām, it īpaši bez sliktiem parādiem. Bankām nācās piešķirt aizdevumus ļoti mainīgā vidē — jauniem komercuzņēmumiem, kuru vadībai trūkst pieredzes, finansu grāmatvedības un kontroles līmenis ir ļoti zems un ķīlu kvalitāte ir slikta. Neskatoties uz to, daudzas bankas ne tikai izdzīvoja, bet arī guva reālu peļņu un pastiprināja savu kapitāla bāzi. Tajā pašā laikā bankām bija jāpielāgojas arī jau iepriekš pieminētajām uzraudzības sistēmas reformām. Rezultātā bankas šodien ir daudz sīkstākas, pieredzējušākas, un to finansiālais stāvoklis ir stiprāks. Tas ir labs pamats nākotnei.

Bankas ir samazinājušas

lielo riska darījumu apjomu

Bankas ir atzinušas, ka atsevišķiem darījumiem piemīt ļoti liela riska pakāpe, it īpaši aizdevumiem un investīcijām spekulatīvos pasākumos. Dabiska reakcija uz 1995. gada problēmām un lielajiem aizdevumu radītajiem zaudējumiem ir daudzu banku pievēršanās drošākiem finansu aktīviem, kādi ir valsts iekšējā aizņēmuma parādzīmes, noguldījumi Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) valstu bankās un kontu atlikumi Latvijas Bankā. Šī tendence bija īpaši izteikta 1995. gada beigās. Taču pēdējos mēnešos atkal ir palielinājies aizdevumu kopapjoms, atspoguļojot uzticības atjaunošanos pēc 1995. gada problēmām. Ir palielinājusies kapitāla pieejamība no dažādām kredītlīnijām, kas paredzētas aizdevumiem ražošanas nolūkiem. Taču bankas tagad ir piesardzīgākas, un aizdevumu iespējas tiek rūpīgi izsvērtas. Banku sistēmas reformas ir bijušas plašas, taču bankām vēl aizvien nākas saskarties ar sliktas kvalitātes finansu grāmatvedību un finansu plānošanu no klientu puses. Joprojām ir grūti atrast labas kvalitātes ķīlu, jo bieži nav pat skaidri zināms, kam attiecīgais īpašums pieder. Tomēr jāuzsver, ka bankām, lemjot par aizdevuma piešķiršanu, vajadzētu nevis vispirms pievērst uzmanību nodrošinājuma kvalitātei, bet gan novērtēt aizņēmēja spēju radīt naudas plūsmu, kas būtu pietiekama aizdevuma un procentu atmaksāšanai.

Reformām jāturpinās

arī ārpus banku sistēmas

Ir ļoti svarīgi, lai iesāktās reformas turpinātos tautsaimniecībā arī ārpus banku sistēmas, it īpaši attiecībā uz Starptautisko grāmatvedības un audita standartu piemērošanu visām saimnieciskās darbības jomām. Tas palīdzēs mūsu bankām atrast labus klientus, kas atmaksātu aizdevumus un palielinātu banku peļņu. Progress, kas jau sasniegts banku sistēmā, pārējā tautsaimniecībā netiks panākts, ja vien visās jomās ārpus banku sektora nebūs vienāds reformu temps. Un priekšrocības, ko rada pastāvīga inflācijas samazināšanās, pilnībā neatspoguļosies zemākās kredītu procentu likmēs, jo bankas turpinās pievienot ievērojamu riska uzcenojumu, lai segtu lielo nenoteiktību attiecībā uz aizdevumu atmaksāšanu. Likumiem un efektīvai tiesu praksei jānodrošina bankām stipra aizsardzība pret negodīgiem cilvēkiem, kas nedarbojas saskaņā ar vispārpieņemtiem komercuzņēmumu standartiem.

Latvijas banku nākotne

Banku sistēma turpina stabilizēties, un pēdējo mēnešu laikā tā patiešām nostiprinās. Darbība kļūst aizvien racionālāka, tagad tā ir koncentrēta mazāk nekā divdesmit bankās. Piecpadsmit lielāko banku aktīvi veido nedaudz vairāk nekā astoņdesmit procentu no visu komercbanku kopējiem aktīviem. Šīs bankas turpina nostiprināt savas kapitāla pozīcijas gan pašas, gan piesaistot tādus jaunus, respektablus investorus kā Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (ERAB) vai Swedfund. Šie procesi liecina par to, ka uzticība Latvijas banku sistēmai aug. Galvenie mūsu sasniegumi — stabils valūtas kurss, fiskālās situācijas uzlabošanās, sarūkošā inflācija un banku sistēmas nostiprināšanās — ir ļoti būtiski vispārējās ekonomiskās izaugsmes veicināšanai. Un tieši banku sistēmai ir ļoti svarīga loma šo panākumu pārnešanā konkrētās izpausmēs — galvenokārt lētāku aizdevumu veidā ražošanas nolūkiem. Ir būtiski, lai ārējie investori redzētu, ka mēs spējam tikt galā ar savām problēmām un ka mums ir spēcīga un stabila banku sistēma, kas būs drošs “kanāls” ārzemju investīciju novirzīšanai uz Latviju. Mūsu banku sistēma ir kā “logs”, pa kuru uz mūsu ekonomiku raugās cilvēki no citām valstīm. Skatam, kas paveras pa “logu”, ir jābūt skaidram un iespaidīgam.

Kopsavilkums

un noslēguma piebildes

Šobrīd komercbanku kopējie aktīvi ir 915 miljoni latu (stāvoklis 1996. gada augustā). Kopējais reālais banku sistēmas kapitāls ir 100 miljoni latu salīdzinājumā ar 56 miljoniem latu pērnā gada septembrī. Ir atjaunota noguldītāju uzticība, un atkal sāk pieaugt aizdevumu apjoms ekonomikas ražojošajam sektoram. Bankas ir piesardzīgākas un saprātīgākas, izsniedzot aizdevumus, un apzinās nepieciešamību pārzināt iespējamos riskus un kontrolēt riska darījumus. Latvijas Banka ir ieviesusi visas banku uzraudzības prasības, kas tiek izmantotas OECD valstīs. Bankas ir pieņēmušas stingro un pastāvīgo uzraudzību un pret savas darbības ārējo pārbaudi izturas ar labvēlību. Mēs turpināsim veidot un nostiprināt Latvijas banku sistēmu, panākot stabilu un kārtīgu izaugsmi. Mēs neaizmirstam bijušās problēmas, un tas palīdzēs mums saglabāt modrību arī turpmāk. Latvijas Banka apzinās, kādiem standartiem jāatbilst banku sistēmai, lai tā efektīvi apkalpotu ekonomiku un sagatavotu mūs integrācijai Eiropas Savienībā. Mēs cieši sadarbosimies ar komercbankām, lai pēc iespējas ātrāk panāktu atbilstību šiem standartiem. Mūsu bankas ir piedzīvojušas ļoti grūtus laikus. Taču tās ir veikušas nozīmīgas reformas un ir godīgi un saprātīgi atzinušas savus zaudējumus. Tās darbojas saskaņā ar visaugstākā līmeņa grāmatvedības un audita standartiem, un to finansu pārskati patiešām sniedz “patiesu un skaidru priekšstatu”. Ļoti svarīgi, ka bankas turpina nostiprināt kapitāla pozīcijas, kuras ir pozitīvi vērtējamas pat salīdzinājumā ar ilgi pastāvošām bankām. Šie fakti ļauj mums ar ticību lūkoties nākotnē.

Referāts Otrajā gadskārtējā starptautiskajā konferencē “Bankas un finanses Baltijā '96”, kas notiek Rīgā no 9. līdz 11. oktobrim