Atceres, atgādnes Latvijas Mākslas akadēmijai — 75

Latvijas māksla — gadu kalnā

Latvijas neatkarības rītausmā dibinātās Mākslas akadēmijas 75 gadu jubilejas svinības 10. oktobrī ievadīja piemiņas brīdis Meža kapos, kur nesen tika pārapbedīts profesors Vilhelms Purvītis un viņa dzīvesbiedre Karolīne. Te tika atklāts latviešu profesionālās mākslas un Mākslas akadēmijas dibinātājam veltīts piemineklis, ko darinājuši tēlnieks Ojārs Feldbergs un arhitekts Jānis Dripe. Sārtā granītā iekaltie bērzi sauc atmiņā Meistara pavasara ainavas, kad pumpuri briest un ledus sāk iet. Tādos ledus gabalos iekalti arī Karolīnes un Vilhelma Purvīšu vārdi.

Šai dienā notika arī Latviešu etnogrāfiskās izstādes 100 gadu jubilejai veltīta konference, ko Latvijas Zinātņu akadēmija rīkoja kopā ar Rīgas Latviešu biedrību, Latvijas Universitāti, Etnogrāfisko brīvdabas muzeju un Latvijas Vēstures muzeju. Akadēmiķis Jānis Stradiņš savā referātā atgādināja, ka šīs etnogrāfiskās izstādes ietvaros notika arī pirmā latviešu mākslas izstāde, kuras galvenie organizatori bija Janis Rozentāls un Vilhelms Purvītis. Tādējādi šīs pirmās latviešu mākslas starptautiskās prezentācijas 100. gadskārta tiek atzīmēta vienlaicīgi ar Mākslas akadēmijas 75. gadadienu.

Akadēmijā notika zinātniska konference “Latvijas profesionālās mākslas izglītības tradīcijas un mūsdienu jaunrade”. Referējot par akadēmiskajām mākslām, Mākslas akadēmijas prorektors Atis Kampars atzīmēja, ka Mākslas akadēmijas studiju programmas pamatstruktūru veido divi atšķirīgi virzieni — tautas māksla un mūsdienu māksla. Šī pretruna raksturoja arī ideālus, ar kādiem studiju programmas tika veidotas divdesmitajos gados. Tās bija tautas mākslas tradīcijas un etnogrāfiskais mantojums, kas veido daļu no priekšstata par latvisku gaumi, un Eiropas (pasaules) mākslas klasiskās tradīcijas un to laiku jaunatklājumi, ieskaitot impresionismu un kubismu. Pašreizējo studiju programmu ietvaros radusies zināma mākslas klasiskās programmas daļas lokalizācija. Tajā lokalizējušās nozīmīgas Eiropas un pasaules mākslas un kultūras tradīcijas. Referenta galvenais secinājums: “Akadēmiskās mākslas ir īpatnējs kultūras fenomens, kam ir liela nozīme gan kā vitālai izglītības nozarei, gan arī kā dzīvai mākslai.”

Par Vilhelmu Purvīti un Latvijas Mākslas akadēmijas veidošanos referēja habilitētā mākslas vēstures doktore Tatjana Kačalova, īsu ieskatu akadēmijas ēkas būvvēsturē sniedza docents Ojārs Spārītis, par profesora Jāņa Roberta Tillberga pedagoģisko darbību referēja Latvijas Valsts arhīva Kultūras dokumentu daļas vadītājs Māris Brancis.

Latvijas Mākslas akadēmijas rektors profesors Indulis Zariņš šajās dienās kļuvis par Goda doktoru (pirmajā attēlā).

Šodien, 11. oktobrī, Mākslas akadēmijas kolektīvs kopā ar plašu sabiedrību svinīgi atzīmē tās 75. gadadienu. Daudzās galerijās un izstāžu zālēs atvērtas jubilejai veltītas dažādu mākslas žanru ekspozīcijas (attēlos: Mākslas akadēmijas studentu darbu izstāde).

Aina Rozeniece,

“LV” nozares redaktore

Foto: Arnis Blumbergs, "LV"