diplomātija

Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas nostāja

Vēlreiz

par Latvijas un AMOCO/OPAB licences līgumu

Sakarā ar to, ka LR Saeima šodien, 10. oktobrī, pirmajā lasījumā izskatījusi un apstiprinājusi Latvijas Republikas un AMOCO/OPAB licences līgumu, LR Ārlietu ministrija atkārtoti dara zināmu savu nostāju šajā jautājumā, ciktāl tas skar Latvijas un Lietuvas sarunas par jūras robežu.

1995. gada 31. oktobrī Latvija Republika parakstīja licences līgumu ar AMOCO/OPAB par naftas atradņu izpēti un izmantošanu Baltijas jūras kontinentālajā šelfā. Saskaņā ar šā līguma 24.1. pantu valdība ir iesniegusi to apstiprināšanai Saeimā.

Latvija četrus gadus ilgajās sarunās ar AMOCO un OPAB ievērojusi to, ka vēl nav atrisināts Latvijas un Lietuvas jūras robežas jautājums. Šīs sarunas nekad nav bijušas vērstas pret Lietuvas interesēm, jo Latvija daudzkārt ir darījusi atklātībai zināmu informāciju par Latvijas un AMOCO/OPAB sarunu pamatprincipiem un atbildīgi uzsvērusi, ka Latvijas un AMOCO/OPAB līgums saskaņā ar tā 24. pantu stāsies spēkā tikai tad, kad būs izpildīti divi obligāti priekšnosacījumi: 1) līgumu apstiprinās Saeimā, un 2) būs juridiski atrisināts Latvijas un Lietuvas jūras robežas jautājums.

Tādējādi nekādus darbus līgumā noteiktajā licences darbības zonā nevar sākt arī pēc līguma ratifikācijas Latvijas Saeimā, ja Latvijas un Lietuvas jūras robežas līgums nav noslēgts.

Latvijas Saeima, atbildot uz Lietuvas Seima aicinājumu, jau vairākkārt ir atlikusi AMOCO/OPAB līguma ratifikāciju. Latvija atkārtoti uzsver, ka, noslēdzot AMOCO/OPAB līgumu, Latvija vienpusēji nefiksē Latvijas un Lietuvas jūras robežu un nekādi nepārkāpj Lietuvas suverēnās tiesības. Latvija vienmēr ir atzinusi, ka divu valstu robežu var noteikt, vienīgi šīm valstīm vienojoties par abpusēji pieņemamu robežas konfigurāciju.

Sarežģītas sarunas par jūras robežu delimitāciju vairākām Eiropas un pasaules valstīm bijušas jārisina daudzus gadus, atsevišķos gadījumos pat gadu desmitus. Latvijai un Lietuvai jāturpina sarunas, meklējot iespējas izmantot tās metodes, ko piedāvā līdzšinējā pasaules prakse jūras robežu noteikšanas jautājumos.

Sarunās ar Lietuvu Latvija vienmēr balstījusies un turpinās balstīties uz vispāratzītām starptautisko tiesību normām un starptautisko praksi. Latvija apliecina savu labo gribu un maksimālu konstruktīvismu, lai pēc iespējas drīzāk abas valstis panāktu abpusēji pieņemamu un taisnīgu risinājumu.

ĀM preses centrs

Ārlietu ministrijas informācija

Par ieceļošanas vīzām

Pamatojoties uz Latvijas Republikas iekšlietu ministra 1996.gada 19.septembra pavēli Nr.250, no 1996.gada 20.novembra spēkā stāsies grozījumi kārtībā, kas nosaka ieceļošanu Latvijas Republikā. Tiek radīta Latvijas Republikas ieceļošanas vīzu izsniegšanas sistēma, kas nodrošina kvalitatīvu vīzas pieprasītāju dokumentu kontroli un atbilst Eiropas Savienības valstu praksei, kā arī nolūkā veicināt bezvīzu režīma ieviešanu starp Latviju un Eiropas Savienības valstīm. Tāpēc turpinās vīzu izsniegšanas punktu skaita samazināšana uz robežas. Tiks pārtraukta ieceļošanas vīzu izsniegšana šādos Latvijas Republikas robežkontroles punktos: Ainažos, Elejā, Grenctālē, Liepājas ostā, Ventspils ostā, Liepājas lidostā un Rīgas pasažieru ostā.

LR Iekšlietu ministrijas Pilsonības un imigrācijas departaments turpinās izsniegt Latvijas Republikas ieceļošanas vīzas tikai lidostas “Rīga” robežkontroles punktā.

Par Francijas diplomātu vizīti

7. un 8. oktobrī LR Ārlietu ministrijas delegācija, kuru vadīja valsts sekretārs Māris Riekstiņš, tikās ar Francijas Ārlietu ministrijas pārstāvjiem, lai pārrunātu jautājumus, kas saistīti ar ES un NATO paplašināšanos, kā arī ar jaunās Eiropas drošības arhitektūras veidošanas procesu. Tika arī izskatīti Latvijas un Francijas divpusējās sadarbības jautājumi.

M.Riekstiņa tikšanās laikā ar Francijas Eiropas lietu ministru Mišelu Barnjē (Michel Barnier) tika apspriests Latvijas integrācijas process Eiropas struktūrās, kā arī specifiski Eiropas Savienības paplašināšanās jautājumi. M.Barnjē īpašu uzmanību veltīja t.s. ES trešajam pīlāram (iekšlietas un tieslietas). Viņš atzīmēja, ka ES kandidātvalstīm nepieciešams pievērst lielāku uzmanību likumdošanas veidošanai atbilstoši ES prasībām, it īpaši noziedzības apkarošanas jomā. M.Riekstiņš informēja, Barnjē kungu par Latvijā šajā jomā paveikto. Abu pušu viedoklis saskanēja, ka Eiropas Savienībai nepieciešams uzsākt iestāšanās sarunas ar visām kandidātvalstīm vienlaikus un pēc vienādiem kritērijiem. M.Barnjē kungs, atbildot uz M. Riekstiņa uzaicinājumu, izteica gatavību apmeklēt Latviju nākamajā gadā.

M.Riekstiņam tiekoties ar Francijas ĀM ģenerālsekretāru Bertrānu Difurku (Bertrand Dufoureq) un citām Francijas ĀM amatpersonām, notika diskusija par Eiropas un transatlantisko struktūru pārveidošanas procesiem, kā arī Latvijas vietu un lomu tajos. M.Riekstiņš izklāstīja Latvijas nostāju jautājumos, kas saistīti ar NATO un ES paplašināšanos, un izteica pateicību par atbalstu. Francijas pārstāvji pauda viedokli par to, ka neviens no notiekošajiem procesiem nedrīkst samazināt drošības sajūtu un radīt diskomfortu kādā no Eiropas valstīm.

Izskatot Latvijas un Francijas divpusējos sadarbības jautājumus, abas puses konstatēja, ka ir ieinteresētība un nepieciešamība padziļināt abu valstu ekonomisko sadarbību un turpināt darbu pie jau esošo sadarbības projektu tālākas īstenošanas.

LR ĀM pārstāvju vizīte Francijā notika Latvijas Ārlietu ministrijas un citu valstu Ārlietu ministriju regulāro konsultāciju ietvaros.

ĀM preses centrs