10. oktobra sēde

Stenogramma

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētāja biedrs Andris Ameriks.

Sēdes vadītājs. Labrīt, godājamie deputāti! 1996.gada 10.oktobra sēdi pasludinu par atklātu. Turpinām izskatīt likumprojektu “Grozījumi Pilsētas domes, rajona padomes un pagasta padomes vēlēšanu likumā”.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā — ziņotājs Jānis Lagzdiņš.

Cienījamie deputāti, tas ir dokuments Nr.1451. Lūdzu, atšķiriet 3.lappusi, mēs atgriežamies pie 5.panta jeb turpinām 5.panta izskatīšanu. Deputāta Jāņa Urbanoviča priekšlikums par 5.panta redakciju. Atbilstoši stenogrammai pēdējais, kurš pieteicās iepriekšējā sēdē runāt, bija Dzintars Ābiķis. Vārds Dzintaram Ābiķim, frakcijas “Latvijas ceļš” deputātam. Lūdzu!

Dz.Ābiķis (LC). Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es netaisos īpaši aģitēt par šā priekšlikuma noraidīšanu, jo es paredzu, ka Saeima šos priekšlikumus noraidīs, un man nav nekādu citu ilūziju, un es ar to esmu ļoti apmierināts. Bet, ņemot vērā to, ka iepriekš debatēs par šo jautājumu vairāki deputāti, es atceros, piemēram, Dozorceva kungs, minēja Igaunijas piemēru, ka Igaunijā pašvaldību vēlēšanās var vēlēt arī nepilsoņi, un kāpēc gan Latvijā to nevarētu? Es pieprasīju no Igaunijas varas iestādēm pēdējo statistiku, kas ir Igaunijas varas iestāžu rīcībā, tāpēc, lai Igaunijas arguments neizskanētu kā pārliecinošs arguments, varbūt deputātiem izziņas nolūkā es pavisam īsi salīdzināšu Igaunijas situāciju ar Latvijas situāciju tieši šajā aspektā. Demogrāfiskajā aspektā. Es ilgi jūsu uzmanību neaizkavēšu, bet varbūt kādam tas liksies arī interesanti uzzināt.

Šobrīd no visiem Latvijas iedzīvotājiem latviešu ir 54,76 procenti — tie ir pēdējie dati. Igauņi Igaunijā ir 64,22 procenti. Galvaspilsētā Rīgā ir 38 procenti latviešu, Tallinā ir 50 procenti latviešu. Tā kā faktiski Tallinā... Jā es, pārteicos, es atvainojos, Tallinā ir 50 procenti latviešu (zālē smiekli). Tas ir, 50 procenti igauņu. Es ļoti atvainojos! 50 procenti igauņu, un faktiski tas norāda uz to, kāda būs Igaunijas galvaspilsētā pašvaldība — vai igauniska, vai varbūt slāviska, to vairāk izšķirs iedzīvotāju aktivitāte, kamēr Rīgā šī situācija būtu latviešiem samērā nelabvēlīga.

Kas attiecas uz lielajām pilsētām, kur iedzīvotāju skaits pārsniedz 40 000, tad Latvijā ir sešas šādas pilsētas — Rīga, Daugavpils, Jūrmala, Liepāja, Rēzekne un Ventspils, kurās latviešu īpatsvars ir mazāks par 50 procentiem, kamēr Igaunijā tādas ir tikai divas — Kohtlajarve un Narva. Ja mēs skatāmies rajonu un apriņķu līmenī, tad Latvijā divos rajonos — Daugavpils un Krāslavas rajonā — latviešu ir mazāk par pusi, bet, ja mēs vēl ņemtu klāt Rēzeknes apriņķi, un acīmredzot Rēzeknes pilsētas kā republikas pilsētas liktenis tiks izšķirts administratīvi teritoriālajā reformā, jo tas ir zināms anahronisms, ka Rēzekne ir republikas pilsēta, bet Valmiera, teiksim, nav. Tad Latvijā šādi rajoni būtu trīs. Igaunijā tāds tikai viens. Tas ir Ziemeļaustrumu apriņķis jeb rajons Ida Virumā, kur igauņi ir izteiktā mazākumā.

Un pēdējais. Kas vēl ir ļoti būtisks, kāpēc igauņi acīmredzot ir izšķīrušies par šādu variantu, ka tur nepilsoņi var piedalīties pašvaldību vēlēšanās, tas ir tas, ka Igaunijā, ja mēs faktiski ņemam arī lauku apvidus, neskaitot pilsētas, tad faktiski nav neviens lauku apvidus, ieskaitot Ida Virumā, kur igauņi būtu mazākumā, un pagastu līmenī Igaunijā arī tikpat kā tādu teritoriju nav. Un kas varbūt ir bijis visizšķirīgākais Igaunijas parlamentā, pieņemot lēmumu, ka var vēlēt arī nepilsoņi, ir tas, ka Igaunijā ir izteikti reģionāla pieeja šim jautājumam, jo Ziemeļaustrumu teritorijā Ida Virumā visās lielākajās pilsētās igauņu skaits ir ārkārtīgi niecīgs. Silamē pilsētā ir mazāk par desmit procentiem, pat trīs procenti igauņu, Narvā apmēram tikpat daudz kā Kohtlajarvē — 20 procenti. Un pie jebkura vēlēšanu likuma ir vairāk kā skaidrs, ka igauņi, vienalga, būs mazākumā, izteiktā mazākumā, un tas ir līdzīgi kā pie mums Daugavpilī, ka mums ir skaidrs, ka Daugavpilī, kur latviešu ir tikai 13 procenti, skaidrs, ka pašvaldība diez vai būs latviska.

Savukārt visā pārējā Igaunijas teritorijā pie jebkura vēlēšanu likuma vairāk kā skaidrs, ka igauņu vēlētāju aktivitāte būs pietiekama, ka igauņiem būs kvorums. Tā ka salīdzināt Latviju ar Igauniju ir nekorekti, jo tā ir mana pārliecība šobrīd, kamēr nelatviskās daļas integrēšanās procesi vēl ir ļoti vāji, pieļaut to, ka Latvijas galvaspilsētā nebūs latviska pašvaldība, kur galvaspilsētā ir viena trešdaļa Latvijas iedzīvotāju, un pilnīgi iespējams, arī sešās lielākajās pilsētās, izņemot Jelgavu, tad, manuprāt, skaidrs, ka salīdzinājums ar Igauniju neiztur nekādu kritiku. Paldies par uzmanību un piedodiet, ka es jūs informēju par tādām lietām. Paldies!

Sēdes vadītājs. Deputāts Juris Vidiņš, frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” deputāts. Lūdzu!

J.Vidiņš (TB). Cienījamais Prezidij un cienījamie kolēģi! Es gribu atgādināt deputātam Golubovam, kas parasti mīl atsaukties uz savu sapņu zemi Krieviju, ka Krievijā nepilsoņiem nav dotas tiesības vēlēt, piedalīties pašvaldību vēlēšanās, ne aktīvās, ne pasīvās. Tas būtu pirmais.

Bet es domāju, ka mums vispār nevajadzētu salīdzināt ne ar kādu citu valsti, vai tur piedalās nepilsoņi vēlēšanās vai nepiedalās. Vispār, ja mēs dodam vēlēšanu tiesības šiem nepilsoņiem, kas pašreiz atrodas Latvijā, tas būtu visu starptautisko tiesību klajš un rupjš pārkāpums. Kādēļ?

Mēs nesen pieņēmām Deklarāciju par Latvijas okupāciju. Latvijas okupāciju neatzina kādas 50 valstis. Latvijas vēstniecības saglabājās visu pēckara periodu Amerikas Savienotajās Valstīs, pārstāvniecības bija Lielbritānijā, Spānijā un citās valstis. Tātad Latvija de iure pastāvēja. Līdz ar to visi tie 700 000 migranti — kolonizatori, kā es viņus saucu, viņi šeit atrodas nelikumīgi no starptautisko tiesību viedokļa. Tas ir pretrunā ar Ženēvas 1949.gada 12. augusta konvenciju “Par okupāciju”. Viņi šeit atrodas nelikumīgi. Mēs varētu šo jautājumu spriest tad, ja Latvijas Republikas valdība būtu viņiem ļāvusi šeit ierasties un uzturēties. Tad mēs vispār šo jautājumu varētu spriest, un tad mēs varētu atsaukties, kā ir Dānijā, kā ir Norvēģijā vai kā ir Igaunijā.

Tās žēlabas, ko deputāts Golubovs teica pagājušajā sēdē par to, ka šie nepilsoņi maksā nodokļus. Es atceros, ka vairāki deputāti no opozīcijas atsaucās uz to, ka ir pieņemts likums par bijušo PSRS pilsoņu statusu šeit, Latvijā, ko 5. Saeima pieņēma. Es gribu atgādināt, ka tas vēl neko nenozīmē, ja viņi maksā nodokļus, tad mums jādod viņiem tiesības piedalīties jebkādās vēlēšanās. Mēs viņus šeit neturam, un es ceru, ka deputātu vairākums atbalsta, ka mēs tikai apsveiktu, ja viņi nemaksātu nodokļus un ja viņi aizbrauktu atpakaļ uz etnisko dzimteni un maksātu nodokļus tur. Mēs viņus šeit nevienu nepiespiežam uzturēties, un neviens mēs nespiežam viņiem šeit maksāt tos nodokļus, ja viņi negrib, lūdzu, lai viņi brauc uz mājām un lai tur maksā, un tur piedalās visās vēlēšanās.

Tādēļ es aicinu cienījamos kolēģus šo labojumu likumā neatbalstīt. Paldies!

Sēdes vadītājs. Deputāts Vladilens Dozorcevs, pie frakcijām nepiederošs deputāts. Otro reizi.

V. Dozorcevs (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamie deputāti! Vispirms par terminoloģiju. Šeit, šajā zālē, es domāju, nav neviena cilvēka, kurš nesaprastu šīs problēmas būtību. Es domāju, ka pat Jirgena kungs, kurš pagājušo reizi mums šeit stāstīja par ārvalstniekiem, it kā viņš nesaprastu, ka ne par ārvalstniekiem ir runa. Viņš arī ļoti labi saprot, ka ir runa nevis par ārvalstniekiem, bet par tiem, kuriem ir pieņemts speciāls likums, kuru statuss ir noteikts ar likumu “Par bijušajiem PSRS pilsoņiem...” un tā tālāk.

Es domāju, ka pat Komjaunatnes krastmalas radio lakstīgala — Tabūna kungs — arī ļoti labi saprot, kurš stāstīja mums par imigrantiem, ka iet runa nevis par klasiskajiem imigrantiem, bet par tiem, kuru vairākums imigrēja uz šejieni no mātes vēdera. Viņi šeit ir piedzimuši. Vairākums no viņiem ir šeit piedzimuši. Tas ir par terminoloģiju.

Par to, ko šodien teica Vidiņa kungs. Par to, ka tie cilvēki šeit dzīvo nelikumīgi. Es nevaru saprast, ka Vidiņa kungs nezina, ka ir pieņemts speciāls likums, kurš noteica... kuru pieņēma mūsu parlaments, starp citu, kurš noteica šo cilvēku kopumu statusu. Bet man liekas, ka lietas būtība ir kaut kur citur, tur, par ko teica šodien Ābiķa kungs. Tas ir etnopolitikas jautājums un ne vairāk. Lūk, visi tie aprēķini — latvieši, nelatvieši, lūk, tur ir problēma! Pateiksim atklāti, kā Dobelis saka: skaidri un gaiši, cik etnopolitikas mums ir? Ir viena, teiksim, uz eksportu, kura izskatās aptuveni tā, ka mēs veidojam Latvijas politisko nāciju, kurā ir vieta jebkuram cilvēkam, jebkuras nacionalitātes cilvēkam, jeb mums ir kaut kāda cita etnopolitika, un pateiksim to atklāti. Tas ir, priekšrocību sistēmas izveidošana vienai grupai, ne vairāk. Pateiksim to atklāti. Kāpēc mēs slēpjam to? Te nav duraku, te visi cilvēki saprot to tā, kā vajag. Un pateiksim atklāti. Tad, kad mēs braucam uz Eiropu, ka mums ir tieši tāda etnopolitika un ne cita. Pateiksim to. Es uzskatu, ka mums šodien ir jāizšķiras, kādu ceļu mēs izvēlamies. Jeb mēs turpināsim sēdē tabunizāciju un dobelizāciju, jeb mēs sāksim tomēr mēģināt atrisināt nepilsoņu problēmas un uzskatīsim, ka tā ir Latvijas neatkarības drošības politika.

Sēdes vadītājs. Deputāts Jānis Ādamsons, pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

J. Ādamsons (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamie kolēģi! Noklausoties Vidiņa kunga uzstāšanos, man radās sajūta, ka tie 700 000 cilvēku — nepilsoņu, kuri tik tiešām ir ieradušies Latvijā pārsvarā pēc Otrā pasaules kara, tagad būtu vienkārši fiziski jāiznīcina. Varbūt beidzot mēs skatīsimies reāli uz to, kas notiek mūsu valstī. Un, ja “Tēvzemei un Brīvībai” vai LNNK ir tāda vēlēšanās, nu tad izsniegsim viņiem ieročus, un lai viņi to problēmu risina pietiekami kardināli.

Tik tiešām šie nepilsoņi, kuri atrodas Latvijā, maksā nodokļus. Un, pateicoties arī daļēji viņiem, mēs varam šeit normāli strādāt šajā zālē.

Tālāk. Šeit deputāts Ābiķis pieminēja kā Daugavpili, tā pieminēja arī Igauniju. Tik tiešām, ir nekorekti salīdzināt Latviju ar Igauniju. Vienkārši Ābiķa kungs mazliet kļūdījās, un es mēģināšu labot viņa kļūdu.

Tātad, ja mēs paskatāmies uz pilsētu Narvu. No 100 procentiem iedzīvotāju Narvā tikai 5 procenti ir igauņu. Narvā ir tikai 7 procenti pilsoņu. Ņemot vērā to, ka Igaunijā ir pieņemts likums, ka nepilsoņi var vēlēt, lai cik dīvaini tas arī nebūtu, Narvā pie varas nav komunisti, bet pie varas ir centristu partijas pārstāvji.

Tālāk, runājot par kreisajiem un labējiem. Salīdzināsim divas pilsētas. Daugavpili, kuru šeit jau pieminēja, un Rīgu. Daugavpilī pašvaldību vada Vidalas kungs, kurš ir Tautas saskaņas partijas pārstāvis. Ievēlēts no šīs partijas. Daugavpilī apkure maksā 25 santīmus šogad, Rīgā, kur pie varas ir LNNK, apkure maksā 49 santīmus. Laikam tomēr ir atšķirība. Par Daugavpils pašvaldību nav ierosināta neviena krimināllieta, ka viņi būtu sašmucējušies kaut kādās nepatikšanās.

Ja mēs paskatāmies uz Rīgu, kur pie varas ir tā saucamie labējās partijas pārstāvji, ultrapatrioti, nacionālradikāļi, tad nepaiet praktiski neviena nedēļa, lai dienas gaismu neieraudzītu kaut kāds skandāls. Tātad acīmredzot jāskatās nevis uz tā saucamo partijisko pārliecību, bet uz to, kā katrs cilvēks strādā.

Mani pilnībā personīgi neapmierina tas labojums, par kuru mēs pašlaik diskutējam. Tāpēc, ka noteikti uz trešo lasījumu tur arī būtu jāiestrādā norma, cik ilgi tam nepilsonim vajadzētu nodzīvot Latvijā, lai viņu varētu ievēlēt, lai viņam būtu tiesības vēlēt.

Igaunijā šis cenzs ir pieci gadi. Mums jau sen tik tiešām laiks būtu neskatīties vairāk uz Rietumiem un braukt mācīties uz Vāciju, Norvēģiju vai Ameriku, bet mēs jau tagad pietiekoši labi varam braukt uz Igauniju un ņemt no viņiem piemēru, kā jāattīsta šī sava valsts. Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Deputāts Pēteris Tabūns, LNNK un Zaļās partijas frakcijas deputāts. Otro reizi.

P.Tabūns (LNNK, LZP). Jā, es otru reizi nāku runāt par šo lietu. Es iepriekšējā reizē izteicu izbrīnu un šodien arī to pašu saku, ka vispār mēs apspriežam šādu jautājumu. Mums, latviešiem, vajadzētu nobalsot nē, nē, vēlreiz nē, un punkts. Nevis te apspriest un domāt par to, kā mēs tuvinām latviešu tautas galu.

Dozorceva kungs te nāca tribīnē un mēģināja mums aizmālēt acis. Viņš pavisam nesen, pirms nedēļas, apmēram, vai pusotras, laikam izteicās — latvieši būšot uzteicami, uzslavējami tad, ja ātri, ļoti ātri uzņemšot pilsonībā 200 000 nepilsoņu. Ļoti ātri. 200 000 nepilsoņu. Redziet, ko viņš grib! Un pēc tam viņš paprasīs vēl 200 000, un tad vēl paprasīs varbūt, lai pilsoņi nebalso latvieši un balso tikai šie. Viņš te runāja, ka viņi esot te sabraukušie — ārvalstnieki vai nepilsoņi vai vēl tur kaut kā. Mēs zinām, kas viņi ir. Viena daļa ir okupanti, viena daļa ir kolonizatori, vēl daļa ir rusifikatori, citi visi kopā... Lūk, beidzot mēs atvērsim acis vai neatvērsim!

Man šodien piezvanīja ļoti kompetents cilvēks un teica: paklausieties, jūs, Saeimā! Šodien spriedīsiet par šo jautājumu. Tad es skaidri un gaiši jums pasaku un varat pārliecināties, ka tā esot taisnība, ka naturalizacijas pārvalde dara visu un mudina savas struktūras, lai ātrāk veic naturalizāciju. Tātad, kura struktūra veiks ātrāk naturalizāciju, tā būs labākā. Tātad tā droši vien saņems prēmijas dažāda veida apbalvojumus un tā tālāk. Redziet, ko mēs darām! Man liekas, ka vajadzētu paskatīties, kas tur patiešām notiek arī tajā pašā Naturalizācijas pārvaldē ar Aldermanes kundzi priekšgalā, jo viņas pārvaldījumā grib Iekšlietu ministrija atdot arī vienu daļu no Pilsonības un imigrācijas departamenta, lai ātrāk notiek šī naturalizācija.

Cienījamie kolēģi, latvieši. Es jums teikšu — vienreiz varam saprast, kas te notiek? Kas ir noticis šajos 50 gados. Mēs ļoti ātri esam aizmirsusi. Ļoti ātri esam aizmirsuši, kas ir noticis un kas notiek šodien. Vai tad mēs nesaprotam. Pateiksim šodien visi nē, nē un vēlreiz nē šiem murgiem. Paldies!

Sēdes vadītājs. Deputāts Jānis Mauliņš, frakcijas “Latvijai” deputāts.

J.Mauliņš (TKL). Godātā Saeima! Es gribu tikai pieminēt iepriekšējo runātāju, manuprāt, nepārdomātus izteicienus. Un šis jautājums ir jāizlīdzina. Mēs nedrīkstam radīt mākslīgu spriedzi, un es uzskatu, ka tas, kas grib taisīt mākslīgu spriedzi ar saviem urrā saucieniem, tas nav Latvijas patriots. Zinām, ka spriedze var nākt tikai par ļaunu.

Es domāju, ka Ābiķa kungs nemaz nekļūdījās... vārdu sakot, kļūdījās, visu pagriežot tikai uz etnisko pusi, minot tikai latviešus un aizmirstot to, ka ļoti daudziem cittautiešiem ir pilsoņu tiesības, ir pilsoņi un līdz ar to balsošanas tiesības. Un mēs zinām arī to, kā cittautieši, kas ir Latvijas pilsoņi un nākuši no stabilām Latvijā iedzīvojušamies ģimenēm, bieži ir godprātīgāki un patriotiskāki par vienu otru latvieti. To nu mums skaidri jāatzīst. Un tāpēc sadalīšana tiešām latviešos un nelatviešos nav pārdomāta un nopietna.

Tad Dozorceva kungam es gribētu teikt tā. Kāpēc argumentēt ar tādām lietām, kuras īstenībā nav argumenti? Nodokļus jau maksā ne tikai tāpēc, lai ievēlētu, un tas ir faktiski mazākums, nodokļus maksā, lai varētu skolas uzturēt, kultūras iestādes un tā tālāk, un...

Sēdes vadītājs. Es atvainojos, Mauliņa kungs. Es lūdzu deputātus netraucēt, vienkārši arī citiem sekot līdzi plenārsēdei.

J.Mauliņš. Es nesapratu...

Sēdes vadītājs. Es lūdzu deputātus vienkārši uzmanību... jūsu... kad jūs runājat, citi traucē plenārsēžu zalē.

J.Mauliņš. Ā... paldies! Kā zinām, Latvijā ir ļoti daudz cittautiešu skolu, starp kurām ir ļoti, varētu pat teikt, mazākums pilsoņu. Bet Krievijā nav nevienas valsts uzturētas Latvijas skolas. Tas būtu Dozorceva kungam kā pretarguments. Un tur jau, izglītībā, kā zinām, kad budžetu pašlaik apspriežam, tad redzam, ka visvairāk līdzekļu aiziet. Var daudz piemēru minēt, kas nerunā par labu tiem, kas mums oponē par to, ka nevajag šobrīd vēl dot vēlēšanu tiesības — ne aktīvās, ne pasīvās — nepilsoņiem.

Es nevaru piekrist arī Tabūna kungam, kurš saka, ka par šo jautājumu nevajag runāt, bet tūlīt balsot. Šāda asa nogriešana un neizskaidrošana var nākt tikai par sliktu mums pašiem, es vēlreiz atkārtoju. Nevajag radīt provokatīvas situācijas. Kāpēc tāda vajadzība? Mēs zinām arī, ka demogrāfiskā ziņā tauta neizmirst ne jau tāpēc, ka tur vēlētu to un to. Tas ir skaidrs, es par to pagājušajā plenārsēdē runāju, tas ir tīrs demogrāfijas jautājums. Un, ja mums būs maz bērnu, nekas mūs neglābs, nekādi likumi, nekādi pagriezieni šajā jautājumā. Un galvenais, es domāju — cieņa mums jāizsaka pret tiem cilvēkiem, ka, nebūdami pilsoņi, balsoja par Latvijas neatkarību un atbalstīja tos, kas gāja par Latvijas neatkarību. Kaut kur mēs esam aizmirsuši, mums kaut kā pārāk sācis gludi iet, un aizmirstam cilvēku godaprātu. Es domāju, ka šo sarunu, arī to, ka mēs nobalsosim pret vismaz pasīvajām vēlēšanu tiesībām, nu katrā ziņā arī aktīvajām vēlēšanu tiesībām nepilsoņiem, to godīgie nepilsoņi sapratīs un pratīs novērtēt, ka citādā ziņā mēs viņiem šos līdzekļus, ko viņi maksā kā nodokļu maksātāji, tomēr sadalām godīgi, un, ja nav godīgi, tad ir cilvēktiesību birojs, kur var savas tiesības aizstāvēt. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Juris Vidiņš, “Tēvzemes un Brīvības” frakcijas deputāts otro reizi.

J.Vidiņš (TB). Cienījamie kolēģi! Es esmu spiests nākt otru reizi tamdēļ, ka man izsauca ļoti lielu izbrīnu Ādamsona kunga ekstrēmistiskie aicinājumi ķerties pie ieročiem. Es nekādi nebiju domājis, ka viņš būtu uz to spējīgs, jo es viņu patiešām ļoti cienu. Viņš saka, ka vajadzētu izdalīt ieročus un tad mēs tiktu ar šo problēmu galā. Atvainojiet mani! “Tēvzemei un Brīvībai”, es kā viņas pārstāvis, iepriekš runādams, teicu, ka man nekas nebūtu pretī, ja viņi brauktu uz turieni atpakaļ paši labprātīgi. Es domāju, ka šo jautājumu var atrisināt civilizēti un nevajadzētu mūs aicināt pie ieročiem, kā to darīja Ādamsona kungs.

Otrais. Ādamsona kungs, kad jūs tagad atsaucāties uz Daugavpili, Daugavpils brīnišķīgo pieredzi un minējāt apkures tarifus, ka tie esot ļoti zemi, salīdzinot ar citiem, tad es jums gribētu atgādināt, ka Daugavpils domi ievēlēja Latvijas Republikas pilsoņi. Tas ir viens.

Otrs. Varbūt varētu lietas būtību tuvāk apskatīt, ka tie siltuma tarifi – 25 santīmi par kvadrātmetru, tas ir sakarā ar to, ka Daugavpils dome parazitē uz rūpnīcu “Dauteks”. “Dauteks” apkurina faktiski par velti vienu trešdaļu Daugavpils iedzīvotāju, un dome par to nenorēķinās. Nu man jūsu partijas... atvainojiet, bijušās partijas biedrs par to teica.

Dozorceva kungs, es vēlreiz atvainojos un vēlreiz jums atgādinu, ka likums, ko pieņēma 5. Saeima par bijušo PSRS pilsoņu statusu šeit, Latvijā, no starptautisko tiesību viedokļa ir pretlikumīgs. Un, tikko mēs izveidosim Satversmes tiesu, mūsu frakcija griezīsies, lai šo likumu izvērtētu no starptautisko tiesību viedokļa. Jāsaka, ka nevajag uz to atsaukties, ko jums izdevās izgrūst 5. Saeimā, ka tas ir mūžīgs un ka to nekad nevarēsim mainīt. Paldies!

Sēdes vadītājs. Juris Sinka, frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” deputāts. Lūdzu!

J.Sinka (TB). Paldies, priekšsēža kungs! Dāmas un kungi! Esmu pārliecināts, negribas tieši atkal saukt kolēģus vārdā un iepriekšējos runātājus, esmu pārliecināts, ka Ādamsona kungam ir labi nodomi, un mans kolēģis Juris Vidiņš jau izteica kritiku. Es tieši kritizēt negribu viņu, es tikai gribu pateikt, atgādināt par to diezgan slaveno vai neslaveno izteicienu, ka ar labiem nodomiem ceļš uz elli tika bruģēts. Tā ka, Dievs zin, kā mēs varam tagad rīkoties ar labiem nodomiem pret skaidrām Latvijas apstākļu un starptautiskām nelikumībām. Un, protams, nelikumība bija tā, ka 1940.gadā, jau 1939.gada oktobrī, kad mums uzspieda militārās bāzes, tad tika lauzts Latvijas likums, tika lauzti starptautiskie likumi. Vidiņa kungs jau pieminēja 1949.gada Ženēvas konvenciju, kura skaidri pasaka, ka okupētāju vara nedrīkst nometināt savus pilsoņus okupētajā teritorijā, tas it kā liktos pavisam skaidrs, un tomēr, kad runā par Latviju vai runā par Igauniju vai Lietuvu, it kā tādas konvencijas nebūtu, tādu likumu nebūtu, un visas nelegalitātes ir absolūti atļautas šajā Dieva zemītē. Tā nu gluži nav. Un ja runā par citām zemēm, jā, tiešām, no Eiropas Padomes laikam 39 locekļiem, drīz 40, tikai apmēram sešām locekļu valstīm ir iespējams likumīgi iebraukušiem ārzemniekiem piedalīties vietējās vēlēšanās. Un tad nu paskatīsimies. Norvēģijā laikam tas ir atļauts vai Dānijā, kur nekur nav vairāk kā kādi 2 procenti ārzemnieku vispār. Tātad problēmu tur nu nav. Bet tad ņemsim arī tādu lielu, arī līdzīgu neproblēmu zemi kā Vāciju, kurā nevācu ir apmēram 8 procenti. Arī visi legāli iebraukušie dzīvo jau trešā paaudzē kā turku iedzīvotāji. Arī daudz latviešu, kuriem vēl šobaltdien nav tiesību piedalīties vietējās vēlēšanās, jo viņi nekad nav pieņēmuši Vācijas pavalstniecību. Tādu piemēru ir bezgala daudz. Tātad tā ir tā stingri legālā puse. Tur varētu minēt vēl Šveici, kurai ir ārkārtīgi sarežģīts, ilgs process ar referendumiem, tātad tautas nobalsošanu. Kamēr var dabūt pavalstniecību un jebkādas tiesības, par kurām te Dozorceva kungs runā un daudzi citi liberāli noskaņoti cilvēki. Tātad te pirmkārt tikai par to tīro legālo pusi. Tas, kas te ir Latvijai uzspiests, ievests, tas ir starptautiski un arī pēc Latvijas likuma, Satversmes, absolūti nepieņemams. Tā tas ir bijis, un to mums tagad mēģina uzspiest. Tai zemei, kurai, ja stāvoklis nebūtu mainījies vēl 10 gadu, tad, Dievs zin, vai mēs vēl varētu teikt, kā mums tagad optimisti saka, esot 55 procenti latviešu. Tad, Dievs zin, vai mēs būtu 45 procenti.

Mauliņa kungs runāja par kaut kādas mākslīgās spriedzes radīšanu. Mākslīgo spriedzi jau radīja Padomju Savienība 1939.gada 5.oktobrī, uzspiezdama mums militārās bāzes. Somi atteicās no tā, un tad bija Ziemas karš. Mākslīgo spriedzi radīja padomju tanki, ienākdami Latvijā 1940.gada 17.jūnijā. Mākslīgo spriedzi radīja padomju režīms, iesūtīdams te beigās tik lielu skaitu savu pilsoņu. Neviens viņus nedomā dzīt prom un tā tālāk, un tā tālāk. Mēs to ļoti labi zinām. Bet ir arī tādas lietas, ka cilvēkam ir etniskās un kulturālās saknes, kuras dažam labam būtu jāmeklē. Un ir vēl tāda lieta, kā, piemēram, Šveice pieprasa absolūtu integrāciju, absolūtu valodas un vēstures zināšanu un tā tālāk. Ja tādi ir labi integrēti, labi latvieši, liksim to pagaidām pēdiņās, kas it kā esot cīnījušies par neatkarību. Jā, mums bija daži, kas cīnījās par Latvijas neatkarību 1919.gada un 1920.gada neatkarības cīņās. Un tiem piešķīra Latvijas pilsonību vai pavalstniecību. Jā, tie bija tiešām likuši savu dzīvību ķīlā par Latviju. Jā, tādus gadījumus mums būtu ļoti nopietni jāapsver, ne jau hokeja spēlētājiem.

Tātad ko mēs prasām Latvijai? Mēs prasām lai Rīgu pārvaldītu ārzemnieki, Daugavpili lai pārvaldītu ārzemnieki, un visas tās pilsētas un vietas, kur mēs kā šīs zemes iedzīvotāji esam tiešām vienīgie kungi mūsu zemē. Tas ir ārkārtīgi nopietni pārdomājams, pirms mēs šo soli speram, vai mēs vispār gribam atstāt šo zemīti latviešu tautai kā vienīgo stūrīti visā pasaulē vai nē. It kā tas liekas tā, nu, viegli. Bet tas nav viegli. Šīs lietas ir ārkārtīgi smagi jāpārsver un jāapsver. Būtu vērts, ja tas daudz maz liktu pārdomāt cilvēkiem, kas saprot krievu valodu. Un laikam te ir diezgan daudz tādu, ieskaitot mani, tad es ieteiktu izlasīt rakstu Tatarstānas avīzē, oktobra numurs, tātad pavisam aktuāls, saukts “Suverenitāte”. Un tur tā vēsi ir apskatīti 600 gadi, sākot ar 13.gadsimteni, sevišķi no dažādām enciklopēdijām, no visām padomju enciklopēdijām un citām vēstures un citām grāmatām ņemti izvilkumi par to progresu, ko sāka krievu tauta, sevišķi smagi 16.gadsimteņa sākumā, kad pēc tā saucamā, man tagad jāsaka, pēc visām ziņām tā saucamā tatāru vai kazaņas hanāta jūga, kas, starp citu, aizturēja Čingishanu no ieiešanas Eiropā, kad ar to brīdi Krievija sāka izplest savu iecerēto impēriju. Kazaņu ielenca, un 1552.gadā absolūti izpostīja. Atskaitot pašu hanu, neviens vīrietis nebija atstāts pie dzīvības, un sievietes nodotas 150 tūkstošu krievu armijas rīcībā, kā tur ir teikts.

Un pēc tam sāka izplesties Krievija uz austrumiem, uz ziemeļiem, vēlāk uz dienvidiem, un tā tas ir turpinājies. Tur ir hronoloģiskā kārtībā parādīts viss tas varenais krievu “krusta gājiens” pret citām tautām, kura rezultātā, kā mēs zinām, Staļina tētiņam palīdzot, ir gājušas bojā apmēram 100 tautas. Un tas būtu turpinājies, jo arī šeit, tagad, kad šīsdienas Krievijas politiķi runā par izsenis piederošām Baltijas zemēm, viņi taču runā absolūtu absurdu. Austrumos reiz viņiem bija tas un arī uz Rietumu pusi zināmā mērā viņiem bija tas “sanitārais kordons”, ko viņiem deva tatāri, un mūs pasargāja tas “sanitārais kordons”, ko izveidoja zviedri, izveidodami valstiņas Novgorodā, Pskovā, Suzdaļā, visā tajā līnijā. Un beigās Kijevā, kas mums palīdzēja ilgāk noturēties bez šiem izsenis nostiprinājušamies īpašniekiem šajā zemē. Līdz 17.gadsimteņa beigām, patiesību sakot, līdz 18.gadsimta sākumam, līdz Ziemeļu karam. Vienīgi krievi, kas bija, piemēram, Kurzemē, bija tikai gūstekņi vai tirgotāji, bet gan ne šīs zemes īpašnieki. Un gandrīz Latvija beidz eksistēt. Un ir ļoti jāpārdomā tagad, veidojot šādus likumprojektus, kas par daudz viegli svešiniekiem dod iespēju šeit piedalīties politisko spriedumu, politisko lēmumu pieņemšanā. Paldies!

Sēdes vadītājs. Viktors Stikuts, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcijas deputāts. Lūdzu!

V.Stikuts (DPS). Cienījamo Prezidij! Godājamie deputāti! Uzklausot tik daudzus cilvēkus, kas no mūsu vidus uzstājās, man radās tāda doma, ka mēs jaucam tautības un pilsonības jēdzienus, jo visi tie, kas ir krieviski runājoši, mēs domājam, ka tie nav Latvijas pilsoņi. Bet daudzus gadus dzīvojot tajā vidē, kuru sauc par Latgali, es esmu nonācis pie secinājuma, ka mūsu katra konkrēta cilvēka rīcība katrā konkrētā gadījumā var šo problēmu vai nu paātrināt, vai nu atrisināt ātrāk, vai pieturēt. Es domāju, ka mēs šodien velti šeit mēģinām šos cilvēkus izolēt, jo tikai šo cilvēku gudrība 1991.gadā un 1990.gadā neļāva Latvijai nonākt līdz asins izliešanai. No tā, ka mēs baidāmies, ka izzudīs latviešu tauta, ja mēs atļausim balsot tikai tiem cilvēkiem, ko mēs saucam par nepilsoņiem, es ļoti šaubos. Ne jau tas ir latviešu tautas izdzīvošanas pamats, ja cilvēki varēs vēlēt vai ne. Un beigu beigās mēs taču tos cilvēkus nemaz neievēlēsim, viņi varēs tikai vēlēt, jo Vēlēšanu likums jau neparedz, ka viņš varēs tikt ievēlēts, jo viņš varēs piedalīties tikai vēlēšanās konkrētā pagastā vai pilsētā. Es domāju, ka nav tik nepatīkami, kad savi ievēlētie tautas priekšstāvji moka savu tautu, un šoreiz acīmredzot Latgalē būs ļoti lielas problēmas, kad pienāks vēlēšanu laiks, kā cilvēki vispār ies uz šīm vēlēšanām, jo es, tiekoties, ar daudziem iedzīvotājiem Latgalē, konstatēju sekojošo, ka viņi nemaz netaisās iet uz nākošajām vēlēšanām. Un es domāju, ka nevajadzētu spriedzi tiešām mums palielināt, jo, kā saka, tie divi vadi, kas visu laiku viens otram blakus iet, viņi kādreiz var sanākt īssavienojumā, es aicinu tomēr atbalstīt piedāvāto variantu, ka mēs atļaujam piedalīties vēlēšanās arī nepilsoņiem, jo neuzskatu to par lielu draudu mūsu tautas pastāvēšanai un vispār tautas tālākai attīstībai.

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns, pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

M.Lujāns (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Mīļie draugi! Es brīnos par to, ka mūsu cienījamais biedrs kolaboracionists Tabūns un Vidiņš šodien ar putām uz lūpām, kaut jel pašiem būtu jāpārspriež nopietni, kāpēc viņi šeit atrodas un padomju laikā ļoti aktīvi palīdzēja okupācijas režīmam. Un tādēļ es brīnos, kādēļ viņi tā šodien uzstājas pret to, ka, lai pastāvīgais iedzīvotājs nebūtu tiesīgs balsot. Protams, es varu labi saprast LNNK uztraukumu un arī cienījamo “Tēvzemnieku” uztraukumu. Šodien, kuri ir Rīgā valdošā vairākumā, es domāju, ka Tabūna kungs teica, lielākā daļa rīdzinieku pateiks jums “nē” nākamajās pašvaldību vēlēšanās, viņi ir izbaudījuši šos visus priekus, ko jūs viņiem esat radījuši, tajā skaitā, kad “Tēvzemei un Brīvībai” pārstāvis Grīnberga kungs līdz šai dienai vēl Rīgā iedzīvotājiem siltumu nav pieslēdzis. Un nevajag kautrēties, tas ir jūsu pārstāvis un, iespējams, viņam vajag teikt, ka Tabūna kungs saka — nē, nē, nē. Un arī jums vairāk vietas tur nebūs, nu, dabiski, ka bailes tad jums ir. Un nav brīnums arī, ka es skatos, Sinkas kungs laikam no rīta nav kartīgi izlasījis projektu. Šeit neiet runa par to, ka šie pastāvīgie iedzīvotāji kļūst par pašvaldību deputātiem, bet viņi balsos par pilsoņiem, tātad jūs izsakāt aizdomas par to, ka Latvijas pilsoņi, kas būs Rīgas vai citu rajonu, pagastu deputāti, ir kaut kādi bīstamie elementi? Tad vajag izlasīt projektu! Šajā gadījumā jau iet runa par to, ka viņiem ir balsošanas tiesības, bet mēs jau šajā gadījumā vēl nerunājam par to, lai viņi paši varētu pretendēt uz padomēm. Un, ja mēs tā baidāmies, ka lielākais valsts noziegums būs par to, ka pastāvīgie iedzīvotāji caur balsošanu netiek, ka varbūt labāk atdot Karpovica kungam vai atdot Ādamsona kungam tiesība risināt Rīgas apkuri vai jumtu labošanu, ka tas ir lielākais politiskais noslēpums vai jautājums, tad, protams, mēs varam nokļūt jebkādā absurdā. Un, protams, šajā gadījumā tādi kolaboracionisti un, nu, plāna galdiņa urbēji kā Vidiņš, Tabūns un pārējie, protams, ka viņiem jāsatraucas, jo, es domāju, ka Dobeļa kungs pamēģinātu nakošajās municipālajās vēlēšanās piedalīties Rīgā, es neticu, vai viņš izietu caur balsojumu. Viņa visas izdarības visiem rīdziniekiem ir kļuvušas jau par izsmieklu. Un tādēļ es, protams, saprotu nacionālā bloka tādu satraukumu, bet, nu, es nedomāju, ka šeit ir jautājuma būtība. Un šajā gadījumā kauties par vietām, kuras diezs vai jums tāpat tauta iedos pilsētu un pašvaldību domēs, nu, diez vai būtu loģiski.

Sēdes vadītājs. Lujāna kungs, jūs saņemat aizrādījumu, šajā zālē visi ir ievēlēti deputāti, un būsim inteliģenti un kulturāli izvēlēties tos teicienus, kurus jūs veltāt. Juris Dobelis, LNNK un LZP frakcijas deputāts. Lūdzu!

J.Dobelis (LNNK, LZP). Cienījamie kolēģi! Man tā liekas, ka te neviens īpaši uztraucies nav, un šī problēma ir un būs, un, protams, ka katrreiz, kad būs jārunā par to, kas ir saistīts ar nepilsoņiem un diemžēl arī ar nelatviešiem, būs garas diskusijas. Šodien ir tāds stāvoklis sabiedrībā, un to nedrīkst neredzēt. Es pilnīgi saprotu, ka šī papildinājuma iesniedzēji necer uz to, ka viņi dabūs balsu vairākumu, nebūt, bet viņiem vajag savās aprindās nostiprināt savu popularitāti. Labi redzam, ka šīs, tā saucamās partijas, iekšēji dalās, šķeļās, pārdalās, un pat pieci iekļuvušie šeit zvērināti PSRS mīluļi nav spējuši apvienoties. Tā ka viss ir skaidrs, un tā mēs arī uztversim šo vēlmi, nu daži no citiem deputātiem var izteikt savu viedokli, savu patiku vai nepatiku, bet, vienkārši izmantojot šādu izdevību, nu jāatvainojas, protams, var būt par kaut kādām dažām liekām stundām, bet šī problēma ir jāapspriež. Tieši tad, ja mēs to apspriedīsim, mēs tomēr noņemsim to neskaidrību un šo spriedzi. Es domāju, ka arī iesniedzēji nevar neredzēt stāvokli Latvijā, un nesalīdzināsim šeit Latviju ar kādu Eiropas valsti šajā ziņā un vēl ar kaut ko citu. Mums ir īpaši bīstams stāvoklis, un diemžēl tā tas ir. Nerunāsim par iemesliem, kāpēc tas tā noticis, bet tā ir šodienas realitāte. Un tāpēc es uzsvēršu, ka mums, latviešiem, ir jābūt īpaši uzmanīgiem, īpaši uzmanīgiem, jo mēs domājam par latviešu tautas nākotni. Piedodiet, lūdzu, krieviem nav ko uztraukties, ka viņi izmirs, pazudīs, ilgi viņiem vēl nav jāuztraucas par to, nu, varbūt tad, ja viņi pārāk daudz sāks jaukties Tadžikistānas, Afganistānas un Ķīnas lietās, tad varbūt viņiem būs draudi. Es gribētu atgādināt šos te lielos demokrātijas mīluļus un atgādināt viņu balsojumu, kad bija jāpiešķir pilsonība Ņinai Ezeriņai, daži no iesniedzējiem tiešām atbalstīja, bet daži bija gandrīz vai vienīgie, kas neatbalstīja pilsonības piešķiršanu cilvēkam, kurš tiešām ir mūsu Latvijas patriots un kurš atbilst visiem rādītājiem. Tātad tas tikai liecina, ka politiski bija jāparāda saviem vēlētājiem, lūk, kādi mēs esam, un, ja mēs esam spējīgi ieriebt tam, kas nāk no cita bloka, tad mēs to noteikti darīsim. Tā ka te var runāt, ko grib, par to lielo demokrātiju un cilvēku mīlestību, darbi parāda kaut ko citu. Tas ir bijis ļoti raksturīgs padomju iekārtai, un tas ir ļoti raksturīgs padomju stilā domājošiem cilvēkiem arī šodien. Runāt vienu, aiziet vietā un darīt pavisam kaut ko citu. Nu, šeit tika lietots jēdziens — dobelizācija. Nu, var jau būt, paldies par zināmu popularizēšanu, tas arī ir jauki. Es jums varu pateikt, ko es zem tā saprotu, ja jau tāds jēdziens ir minēts. Es saprotu to, ka, ja jau mēs kādu iesaistām mūsu sabiedrībā, tad tam, ir jābūt simtreiz rūpīgi pārbaudītam, un tiešām cilvēkam, kurš mūs atbalsta, nevis kaut kādam gadījuma grābslim, kādu te tūkstošiem šodien pa Latviju vazājās. Un tā ir cieņa pret Latvijas valsti un arī cieņa pret mūsu tautu un mūsu valodu. Un es gribētu atgādināt to bēdīgo praksi, ko mūsu valdības pārstāvji atļaujas piekopt pēdēja laikā, runājot par Krievijas militārpersonu atrašanos Latvijā, nu, jāsaka, nevar saprast, no kuras vietas tecināt asaras, kad es klausos, ka daži desmiti vēl ir palikuši un ka tie aizbrauks, tad mēs ar Krieviju būsim nokārtojuši visus rēķinus. Un to, ka daži desmiti tūkstoši — vienkārši nav zināms, kas ar viņiem notiek Latvijā, tas nevienu nesatrauc. Tagad jūs šitādiem te gribat dot vēlēšanu tiesības, kuri šeit sēž ar viltotiem dokumentiem, ar visādā veidā iegūtām PSRS iekšzemes pasēm, kas pamatojās uz viltotu pierakstu izmantošanu, tie nu būs tie riktīgie balsotāji tagad. Tagad šī te lojalitāte, ziniet, tomēr es atļaušos arī runāt par pilsoņu nelatviešu tā saukto lojalitāti un nelojalitāti, kura ļoti bieži labi izpaužas. Un mums jau ir viena no tām interesantājām situācijām pasaulē, ka mūsu pilsoņi neprot valsts valodu. Nu, kur tad mēs vēl tālāk iesim, ko, tad jūs gribat vēl ražot tādus pašus pilsoņus, kuriem tatāru senie vārdi, pārtulkoti krievu valodā, ir jāpasludina visas Eiropas priekšā. Un tie nu tie īstie nacionālie varoņi tagad mums būs. Vienam tādam mēs te kaut kādā veidā nezin kāpēc piešķīrām pilsonību par šiem varoņdarbiem.

Tagad nedaudz par to īpatnējo raksturojumu, ka, lūk, Rīgā, kur ir pie varas nacionāļi, ir briesmīga kriminālā situācija, un Daugavpilī, kur viņi nav pie varas, viss ir ļoti mierīgi. Nu, es domāju, tādā gadījumā būtu jāraksturo, kas ir Rīga un kas ir Daugavpils, pirmkārt. Un, otrkārt, es tā gribētu ar smaidu atcerēties, ka 5. Saeimas deputāts Odisejs Kostanda Daugavpilī tieši pie viesnīcas ieejas tika piekauts, viņam tika nauda atņemta. Nu, ja tas skaitās, ka šī te situācija ir ļoti maiga un patīkama, nu, var jau būt, tad brauciet uz Daugavpili un pārnakšņojiet Daugavpils viesnīcā.

Tagad es gribētu atgādināt vēl kaut ko par to pašu Daugavpili, Rēzekni, Ludzu un citām šīm klusajām, mierīgajām Latgales pilsētām. Ir tāda organizācija “Latvijas komunistu savienība”, nereģistrēta Latvijā. Ir tāds kungs, ar uzvārdu Stroganovs, kurš arī nāk no tās puses, un vēl daži citi. Protams, viņi pēdējā laikā ir nedaudz pierāvušies, pateicoties mūsu labojumiem Kriminālkodeksā, bet tas nenozīmē, ka viņu iekšējā pārliecība ir mainījusies. Un tātad šīs organizācijas pamatnolūks ir atjaunot PSRS, viņi to arī neslēpj. Šī organizācija vēlas apvienoties ar Krievijas komunistu savienību. Un visi šie cilvēki šeit atrodas, un viņu nav tik maz, kā izliekas. Ja oficiālais biedru skaits ir viens, tad atbalstītāju skaits ir pavisam kaut kas cits, un vēlēšanas ir aizklātas. Tā ka, ja mēs runājam par kaut kādu spriedzi, spriedze būs, tā nevar nebūt, jo šeit ir cilvēki, kuri fanātiski mūs ienīst. Kuri ar naidu klausās latviešu valodu, un tas notiek šodien. Un diemžēl to ir jāsaprot un ir jābūt sabiedrībā visās vietās, lai īsti izprastu. Apmeklējiet Latviju, jebkuru vietu, jebkurā diennakts stundā paši personīgi, lai jūs tur nepazīst. Kā kādreiz augsti valdnieki arī pārģērbās vienkāršās drēbēs un izgāja tautā apskatīties, kas tur notiek. Un tāpēc šādi runāt, ka mēs mākslīgā veidā iedrošināsim šos cilvēkus, kas ciest mūs nevar un kas te atjauno Pētera Pirmā laika pieminekļus, kas slavē viņu, ka, lūk, tas ir bijis tas īstais vīrs, tādā gadījumā atļausiet vienkarši par šo naivitāti pasmaidīt. Es tikai gribētu teikt, ka pat PSRS Aizsardzības ministrijā nekarājās neviens cits portrets savā laikā kā tikai Pētera Pirmā portrets. Pielūdza un dievināja Krievijas militāristi šo cilvēku, ko vēl parādīja kā briesmīgi progresīvu. Varbūt krievi varētu atcerēties, cik krievu dzīvības tika nobendētas, ceļot Pēterburgu. Arī tas ir laikam aizmirsts.

Un tā ka vislabākais, ko mēs varam šodien darīt, — runāt skaidru, atklātu, godīgu valodu ar visiem, kas Latvijā šodien uzturas, un nevis vazāt kādu aiz deguna un celt mākslīgi ar to savu popularitāti.

Un tagad pēdējais. Ir ļoti interesanti runāt, ka, redziet, nav jau nekas bīstams. Viņi tikai vēlēs. Ievēlēs viņi pilsoņus. Es jums atgādināšu, ka šeit, tepat Saeimā, pisloņi diemžēl arī tikai gribēja vēlēt un ievēlēt vienu ļoti interesantu cilvēku ar uzvārdu Rubiks, gribēja ievēlēt par Latvijas Valsts prezidentu. To darīja Latvijas Republikas Saeimas deputāti. Tad jūs domājat, ka nepilsoņi, kuri vēlēs, viņi kaut ko citu vēlēs? Un tad būs ļoti interesanta komanda, kas Rīgu vadīs. Es varu iedomāties, kas tad būs par Rīgas izdaiļošanu, kādi uzraksti pakāpeniski sāks rotāt Rīgu, kādi ielu nosaukumi atgriezīsies, un vēl, daudz kas cits būs ārkārtīgi interesants. Un nevajag runāt, ka pašvaldībās, lūk, tur tikai saimnieciskus jautājumus kārtos. Nekad tā nevar būt, ka pašvaldību darbs ir saistīts tikai ar saimniecisko jautājumu risināšanu, un it īpaši lielajās pilsētās un it īpaši Rīgā, kas ir Latvijas Republikas galvaspilsēta, kuru apmeklē tūkstošiem ļoti ievērojamu cilvēku no dažādām pasaules valstīm. Un tad iedomājaties šādu te Rīgas Domi, kur varbūt neviens cilvēks kārtīgi latviski nepratīs runāt. Visi būs pilsoņi, nekādu problēmu! Lūk, vispirms iedzīsim galvās, ar mietiem iedzīsim tiem Latvijas Republikas pilsoņiem, kas neprot latviešu valodu, un pēc tam arī nepilsoņiem to vienkāršo patiesību, ka te ir Latvija un te ir viens saimnieks — tā ir latviešu tauta. Un katru, kas neprot latviešu valodu, ir jādzen no Latvijas ārā. Un tas ir vienreiz jāsaprot. Ja mēs gribam tiešām uz kaut kādas bāzes Latvijā vienoties, tad tā ir cieņa pret pamatnācijas valodu un tās kulturu. Un es tāpēc uzskatu, ka, protams, šinī gadījumā tā ir tāda politiska izrādīšanās — šī te vēlme iesaistīt nepilsoņus balsošanā, bet, ja jūs gribat par šo jautājumu nopietni diskutēt, tad, lūdzu, jebkurā auditorijā, un es jums paskaidrošu, kas ir dozorcevizācija un citas ācijas un ko tas var nozīmēt mums visiem kopā. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vairāk debatēs pieteikušosÉ Liepas kungs, lūdzu! Jānis LiepaÉ Imants Liepa, frakcijas “Latvijai” deputāts. Lūdzu!

I.Liepa (TKL). Cienījamais priekšsēdētāj, godājamie kolēģi! Šis ir atkal viens no fundamentālajiem jautājumiem, kas skar mūsu valsti un mūsu valsts sabiedrību. Mūsu valsts realitāte ir tā, ka Latvijas teritorijā dzīvo dažādu tautību pārstāvji un ka mūsu pamatiedzīvotāji ir tuvu 50 procentiem, tikai un vienīgi tas ir neapšaubāmi vērā ņemams fakts, bet, no otras puses, tie otri 50 procenti pie mums dzīvo legāli. Un tie nav ienākuši pašreiz un neuzturas nelegāli. Līdz ar to mums ir jāmeklē kompromiss, ir jāmeklē saskaņa un optimizācija starp dažādu etnisko pārstāvju sabiedrību, tām sabiedrības daļām, kāda ir izveidojusies mūsu valstī. Un, lūk, šīs saskaņas un optimizācijas vārdā es arī iedrošinājos uzstāties jūsu priekšā.

Un, lūk, šeit ir jāšķiro divas atšķirīgas tiesību un iespēju kategorijas. Pirmā no tām, neapšaubāmi, ir ekonomiskās tiesības un iespējas valsts iedzīvotājiem tās realizēt. Šajā sakarībā es ieklausījos tanī sarakstā, kuru es palūdzu no Dozorceva kunga un kurā bija uzskaitītas tās atšķirības starp pilsoņiem un nepilsoņiem, kuras pastāv pašreiz mūsu likumdošanas aktos. Tur

Iesniegumi Saeimai

Par Satversmes tiesas tiesnešu amata kandidatūrām

Par Valda Cielavas kandidatūru

Satversmes tiesas tiesneša amatam

Valdis Cielava: D z i m i s 1938.gada 28.martā Rīgā. D z ī v o Jūrmalā. 1963.gadā beidzis Latvijas Valsts universitātes Ekonomikas un juridiskās fakultātes tiesību zinātņu nodaļu, kvalifikācija — jurists.

D a r b a g a i t a s:

No 1957. līdz 1959.g. — Jūrmalas pilsētas tautas tiesa, tiesas sēžu sekretārs, tulks;

no 1959. līdz 1964.g. — Jūrmalas pilsētas komjaunatnes komiteja, sekretārs;

no 1964. līdz 1966.g. — Piena un gaļas rūpniecības ministrija, juriskonsults–arbitrs;

no 1966. līdz 1968.g. — Ministru padomes Juridiskā komisija, juriskonsults;

no 1968. līdz 1969.g. — LVU asistents;

no 1969. līdz 1972.g. — LVU aspirants;

no 1972. līdz 1982.g. — LVU vecākais pasniedzējs;

kopš 1982.gada — LVU docents;

kopš 1994.gada — Tieslietu ministrija, vecākais referents.

Iesniedz Saeimas deputātu grupa: E.Bāns, V.Kalnbērzs,

Ā.Ločmelis, G.Valdmanis, R.Apalups, J.Rubulis,

R.Dilba, V.Gredzens, L.Stašs, V.Dozorcevs

Par Valda Rožukalna kandidatūru

Satversmes tiesas tiesneša amatam

Valdis Rožukalns: D z i m i s 1954.gada 21.augustā Rīgā. D z ī v o Rīgā. 1980.gadā beidzis Latvijas Universitātes Juridisko fakultāti tiesību zinātņu specialitātē.

D a r b a g a i t a s:

No 1980. līdz 1982.g. — jaun. zin. līdzstrādnieks Profesionāli tehniskās izglītības zinātniski pētnieciskajā institūtā;

no 1982. līdz 1984.g. — jaun. zin. līdzstrādnieks Rīgas Politehniskajā institūtā;

no 1984. līdz 1992.g. — Latvijas ZA Filozofijas un tiesību institūta (no 1990.g. — Filozofijas un socioloģijas institūta) zinātniskais līdzstrādnieks;

no 1993. līdz 1996.g. — Latvijas Īpašnieku apvienība, juriskonsults;

no 1993. līdz 1996.g. — Latvijas Republikas Saeima, deputāta palīgs.

Iesniedz Saeimas deputātu grupa: J.Straume, J.Sinka, R.Jurdžs, O.Grīgs, G.Grīnblats, A.Pētersons, R.Zīle, J.Vidiņš, V.Balodis, N.Pēterkops

Par Igora Bukovska kandidatūru

Satversmes tiesas tiesneša amatam

Igors Bukovskis: D z i m i s 1956.gada 13.novembrī Rīgā. D z ī v o Rīgā. 1984.gadā beidzis Latvijas Universitātes Juridisko fakultāti tiesību zinātņu specialitātē.

D a r b a g a i t a s:

No 1978.06. līdz 1985.11. — LPSR Iekšlietu ministrija, Rīgas pilsētas iekšlietu pārvalde, kriminālmeklēšanas inspektors;

no 1985. līdz 1987.g. — Rīgas ražošanas apvienība “Aldaris”, daļas priekšnieks;

no 1987.02. līdz 1989.11. — Rīgas kombinētās lopbarības rūpnīca, juriskonsults, juridiskās daļas vadītājs;

no 1990. līdz 1991.g. — daudznozaru kooperatīvs “Simona–2”, priekšsēdētājs;

no 1991.02. līdz 1991.10. — Latvijas un Amerikas kopuzņēmums “SIMSS”, ģenerāldirektors;

no 1991. līdz 1993.g. — firma “American Economic Eldelity Corp.” (ASV), pārstāvis Latvijā;

no 1993. līdz 1995.g. — LR 5.Saeima, deputāts, Iekšlietu un aizsardzības komisijas loceklis;

no 1996.gada — LR Valsts kanceleja, Ministru prezidenta biedra sekretariāts, Ministru prezidenta biedra padomnieks.

Iesniedz Saeimas deputātu grupa: J.Kaksītis, A.Sausnītis, L.Teniss, R.Leitena, V.Nagobads, Ž.Holšteins, L.Kuprijanova,

V.Stikuts, Ē.Zunda, J.Celmiņš

Likumprojekti

Projekts

Dokuments Nr.1508 (466. likumprojekts)

Grozījumi Medību likumā

Ministru kabineta 1996.gada 1.oktobra sēdē akceptēts

un 2.oktobrī iesniegts Saeimas izskatīšanai

Izdarīt Medību likumā (Latvijas Vēstnesis, 1995, 93.nr.) šādus grozījumus:

1. Izslēgt 1.panta 3.punktu.

2. Izteikt 19.pantu šādā redakcijā:

“(1) Medību saimniecības attīstīšanai mežsaimniecības attīstības fondā tiek ieskaitīti:

1) ienākumi no medību atļauju realizācijas;

2) naudas sodi par šā likuma un medību noteikumu pārkāpumiem;

3) kompensācijas par medību resursiem nodarītajiem zaudējumiem;

4) ienākumi, kas gūti, realizējot konfiscētos medību šaujamieročus, medību rīkus un medību produkciju;

5) maksa par medību trofeju izvešanas atļaujām no Latvijas Republikas;

6) visi ienākumi no valsts medību platību iznomāšanas;

7) ziedojumi.

(2) Mežsaimniecības attīstības fondā ieskaitītos līdzekļus izlieto saskaņā ar fonda nolikumu.”

3. Aizstāt 27.pantā vārdus “medību fondā” ar vārdiem “mežsaimniecības attīstības fondā”.

4. Izslēgt Pārejas noteikumu 1.punktā vārdus “medību fondu nolikumu”.

Projekts otrajam lasījumam

Dokuments Nr.1549 (439. likumprojekts)

Grozījums Latvijas Kriminālkodeksā

Iesniedz Aizsardzības un iekšlietu komisija

Izdarīt Latvijas Kriminālkodeksā šādu grozījumu:

papildināt kodeksu ar jaunu pantu šādā redakcijā:

“65.2 Aicinājumi likvidēt Latvijas Republikas valstisko neatkarību

Par publiskiem aicinājumiem nekonstitucionālā ceļā likvidēt Latvijas Republikas valstisko neatkarību, iekļaujot to vienotā valstiskā veidojumā ar kādu citu valsti vai valstu savienību, –

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai ar naudas sodu līdz trīsdesmit minimālajām mēnešalgām.

Par organizatorisku darbību, kas vērsta uz Latvijas Republikas valstiskās neatkarības likvidēšanu nekonstitucionālā ceļā, iekļaujot Latviju vienotā valstiskā veidojumā ar kādu citu valsti vai valstu savienību, –

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz sešiem gadiem vai ar naudas sodu līdz sešdesmit minimālajām mēnešalgām.”

Ceturtdien, 10. oktobrī

Saeimas sēde,

tās vērtējums radio tiešraidē “Frakciju viedokļi”.

Saeimas priekšsēdētāja biedrs A.Ameriks:

— tikās ar Uzbekistānas Republikas vēstniecības konsulu un pilnvaroto lietvedi Ibrohimu Mavlanovu.

Eiropas lietu komisijas deputāti I.Ķezbers, K.Čerāns

un konsultante I.Birzniece preses konferencē:

— pastāstīja par Saeimas Eiropas lietu komisijas delegācijas viesošanos Dānijas parlamenta (Folketinga) Eiropas lietu komisijā ( no 7. līdz 9.oktobrim) un iepazīšanos ar Dānijas pieredzi valdības un parlamenta sadarbības veicināšanas jautājumos, kas skar valsts virzību uz ES.

Sociālo un darba lietu komisija:

— ievēlēja Aidu Prēdeli par Demogrāfijas apakškomisijas priekšsēdētāju.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisija:

— tikās ar Eiropas SAR programmas koordinatoru autortiesību un intelektuālā īpašuma aizsardzības jautājumos Pjeru Rohičelli, kurš pastāstīja par darbību un uzdevumiem Latvijā un atbildēja uz deputātu jautājumiem.

Piektdien, 11. oktobrī

9.00 Juridiskās komisijas sēde.

Likumprojekts “Par valsts budžetu 1997.gadam”.

9.30 Aizsardzības un iekšlietu komisijas sēde.

1. Likumprojekts “Grozījums likumā “Par Latvijas Republikas Zemessardzi””.

2. Likumprojekts “Grozījums Latvijas Republikas valsts robežas likumā”.

3. Likumprojekts “Grozījums Latvijas Republikas likumā “Par policiju””.

4. Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Republikas Augstākās padomes 1993.gada 28.aprīļa lēmumā “Par Latvijas Policijas akadēmijas Satversmes apstiprināšanu””.

5. Likumprojekts “Obligātā militārā dienesta likums”.

Saeimas preses dienests

Komisiju iesniegumi

Dokuments Nr.1542c

Par likumprojektu par AMOCO/OPAB līgumu

Saeimas Prezidijam

Ārlietu komisija šā gada 9.oktobra sēdē nolēma:

1) atsaukt dokumentu Nr.1542b par likumprojekta “Par Latvijas Republikas un sabiedrību “AMOCO Latvia petroleum Company” un “Oljeprospektering AB” licences līgumu” izskatīšanu 1.lasījumā kā Saeimas 10.oktobra sēdes darba kārtības 28.jautājumu (pirms likumprojekta “Par grozījumiem likumā “Par valsts civildienestu””); un

2) ierosināt, pamatojoties uz Saeimas Kārtības ruļļa 51.pantu, grozīt 1996.gada 10.oktobra Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut minēto likumprojektu kā darba kārtības 22.jautājumu pirms lēmuma projekta “Par Satversmes tiesas tiesnešu apstiprināšanu pēc Ministru kabineta priekšlikuma”; un

3) ierosināt, pamatojoties uz Saeimas Kārtības ruļļa 92.pantu, atzīt šo likumprojektu par steidzamu.

Ar cieņu, —

1996.gada 9.oktobrī Indulis Bērziņš, Ārlietu komisijas priekšsēdētājs