Baltijas kopīgās aizsardzības problēmas — kopīgiem spēkiem

Par triju valstu

aizsardzības ministru

apspriedi Rīgā

sestdien, 12.oktobrī

Sestdien, 12.oktobrī, Rīgā notika kārtējā Baltijas valstu aizsardzības ministru tikšanās, kurā svinīgos apstākļos tika parakstīta deklarācija par Baltijas miera uzturēšanas bataljona (BALTBAT) attīstību pēc 1997.gada 1.oktobra.

Tad sākās preses konference, kurā piedalījās Latvijas Ministru prezidenta biedrs, aizsardzības ministrs Andrejs Krastiņš, Igaunijas aizsardzības ministrs Andruss Ēvels (Andrus Oovel), Lietuvas aizsardzības ministrs Lins Linkevičs (Linas Linkevičus).

Par Baltijas valstu aizsardzības ministru tikšanos informēja Latvijas Ministru prezidenta biedrs, aizsardzības ministrs Andrejs Krastiņš:

— Tā bija kārtējā tikšanās. Protams, pirms tam tika veikts liels darbs visu Baltijas valstu Aizsardzības ministrijās, kas turpinājās piektdien, 11.oktobrī, pie mums Latvijas Aizsardzības ministrijā.

Šodien, 12.oktobrī, Baltijas valstu aizsardzības ministru tikšanās reizē tika apspriesta šāda tematika: Baltijas miera uzturēšanas bataljona nākotne, Baltijas valstu jūras spēku kopīgas vienības izveide un kopīgas Baltijas valstu gaisa telpas kontroles un glābšanas sistēmas izveidošana.

Šīs tikšanās laikā vienojāmies arī par jaunu, iepriekš apspriedes programmā neiekļautu jautājumu, proti, nodibināt kopēju darba grupu, kas nodarbotos ar ieroču sistēmu savienojamības principiem Baltijas valstīs un atbilstību NATO standartiem. Tās bija mūsu tikšanās galvenās tēmas, par tām tika panākta vienošanās, sastādot kopīgo paziņojumu. Proti, kopīgu deklarāciju par tālāko Baltijas miera uzturēšanas bataljona attīstību. Turklāt mani kolēģi, pārējo Baltijas valstu aizsardzības ministri, mani pilnvaroja parakstīt un nosūtīt vēstuli ASV aizsardzības valsts sekretāram Viljamam Perijam. Šī vēstule ir saistīta ar kopīgo gaisa telpas kontroles sistēmas ieviešanu Baltijā. Tādi ir galvenie mūsu tikšanās rezultāti.

Preses konferences turpinājumā Baltijas valstu aizsardzības ministri atbildēja uz žurnālistu jautājumiem.

“Latvijas Vēstnesis”:

— Kādas problēmas pašlaik ir aktuālas Igaunijas un Lietuvas bruņotajiem spēkiem?

Vispirms atbildēja Igaunijas aizsardzības ministrs A.Ēvels:

— Varbūt es varētu uzsvērt tikai vienu Igaunijas armijai raksturīgu problēmu jeb grūtību. Igaunijā nav bijis tā saucamā “virsnieku korpusa”. Te Latvijai un Lietuvai ir lielas priekšrocības. Jo gan Latvijā, gan Lietuvā šāds virsnieku korpuss bija.

Latvijai un Lietuvai jau no padomju laikiem ir palikuši ļoti augsti kvalificēti virsnieki, kas pašlaik var veiksmīgi izmantot savas zināšanas, dienot savu valstu armijās. Tādēļ viena no Igaunijas AM un armijas galvenajām prioritātēm ir jauno virsnieku sagatavošana, izglītība un apmācība. Mēs vēlamies, lai Igaunijā būtu arvien vairāk labi sagatavotu virsnieku un šo jauno virsnieku sagatavošanas procesu pabeigt ātri — lai Igaunijā būtu mūsdienu prasībām atbilstošs, ļoti kompetents un augsti kvalificēts virsnieku korpuss. Tas nav normāli, ka pašlaik Igaunijas armijas bataljonu komandieri galvenokārt ir 24—25 gadus veci.

Tomēr pašlaik mūsu labā griba ir bruņoto spēku galvenais dzinulis un virzošais spēks. Un mēs ceram, ka pēc dažiem, varbūt pieciem gadiem Igaunijas armijas virsnieki un komandieri varēs iekļauties gan Baltijas, gan Rietumvalstu virsnieku kadru vidū.

Tomēr mēs apzināmies, ka Baltijas valstu bruņotajiem spēkiem ir kopīgas problēmas un ka tās jārisina kopīgiem spēkiem. Tikai tādā veidā varēsim rast šo problēmu optimālo risinājumu.

Lietuvas aizsardzības ministrs L.Linkevičs:

— Starp trīs Baltijas valstu armijām nav sevišķu atšķirību. Es pašlaik varu piebilst, ka Lietuvā, mūsu pašu militārajā augstskolā, jau sagatavoti vairāk nekā 200 jauno virsnieku. Mūsu agrākā kaluma virsnieki vairumā beiguši jauno apmācības sistēmu Rietumvalstīs un ieguvuši augstu kvalifikāciju. Vairāk nekā 350 šādi virsnieki jau ir atgriezušies Lietuvā. Pašlaik viņiem ir augsts militārais statuss, uzticēti atbildīgi militārie pienākumi.

Varbūt es vēl pastāstīšu par kādu īpatnību, kas ir raksturīga tieši Lietuvas Aizsardzības ministrijas vadībai. Pašlaik mēs veicam integrāciju. Mēs mēģinām integrēt gan civilo, gan militāro vadību vienā kopīgā aizsardzības sistēmā. Šī procesa rezultāts būtībā skars 71 personu Lietuvas augstākās militārās sistēmas un aizsardzības sistēmas vadībā. Tā ir ļoti strauja un savā ziņā arī krasa reforma, būtiska pārmaiņa Lietuvas militārajā sistēmā. Tātad mūsu galvenais mērķis ir panākt efektīvu un racionālu aizsardzības sistēmas vadību. Lai tā būtu atbilstoša NATO sistēmai un standartiem. Un vienlaikus panākt arī to, lai Lietuvā būtu iedarbīga civilā kontrole pār militārajām struktūrām. Mēs esam pārliecināti, ka saskaņā ar mūsu plāniem šī reorganizācija Lietuvā tiks pabeigta līdz šā gada 1.novembrim.

— Cik ilgā laika posmā tiks īstenots projekts par kopējas Baltijas valstu gaisa telpas kontroles sistēmas izveidi? Kurā valstī varētu atrasties šīs sistēmas vadības centrs?

Latvijas aizsardzības ministrs Andrejs Krastiņš:

— Uz šo jautājumu atbildēšu, tā sakot, no beigām. Šis vadības centrs tiks radīts tai valstī, kur, raugoties no tehniskā un citu iespēju viedokļa, tas būs vislabāk veicams. Jo šo kopējo gaisa telpas kontroles plānu nevar realizēt tikai trīs Baltijas valstis vienas pašas. Mums pietrūkst atbilstošu zināšanu un tehnoloģijas. Tādēļ šai procesā tik aktīvi piedalās arī ASV. Tādēļ arī nosūtām vēstuli Perija kungam. Es atgādināšu, ka šis jau ir diezgan sens projekts. Tas darbojas apmēram gadu. Domāju, ka līdz šī projekta realizācijai, ņemot vērā tos grafikus, ko mums ir iesniegušas ASV, varētu paiet vēl tikpat ilgs, ja ne ilgāks laiks. Gribētu piebilst, ka projekts atrodas teorētiskās izstrādes stadijā. Un līdz šā gada beigām visas trīs Baltijas valstis sniegs savu galīgo slēdzienu par tempiem, veidu un vietu — kā un kur īsti šis projekts tiks īstenots. Viss notiek paredzētajā laikā.

Igaunijas aizsardzības ministrs A.Ēvels:

— Pašlaik šī projekta īstenošana saistās ar tehniskām problēmām. Un ir ļoti svarīgi šī projekta realizācijā koordinēt Baltijas valstu sadarbību. Turklāt būtiski, ka šai sakarībā ir jāsadarbojas ne vien Latvijai, Lietuvai un Igaunijai, bet arī visām Baltijas jūras reģiona valstīm. Nav svarīgi, kurā ģeogrāfiskā vietā atradīsies gaisa telpas kontroles sistēmas centrs. Pats galvenais, lai visas Baltijas jūras reģiona valstis apzinātos, ka tām ir jāpilnveido savas tehniskās iespējas un militārās sistēmas. Un, protams, ir jāizveido cieša savstarpēja sadarbība. Lai šai sadarbībai būtu labi rezultāti, piemēram, kopējas gaisa telpas kontroles sistēmas izveidošanā.

Lietuvas aizsardzības ministrs L.Linkevičs piebilda:

— Šis projekts ir reģionāla iniciatīva un nevar būt norobežošanās iniciatīva, ko var realizēt izolēti no citām Baltijas jūras reģiona valstīm. Tādēļ ļoti svarīgi izmantot visus savstarpējos Baltijas valstu sakarus. Piemēram, Lietuva šajā attīstībā centīsies izmantot un pilnveidot savus sakarus ar Poliju. Kā arī turpmāk veidot bilaterālos sakarus ar citām valstīm, lai varētu uzlabot iepriekšminētā projekta īstenošanu, nemitīgi atgādinot un uzsverot, ka kopējas gaisa telpas kontroles sistēmas izveide ir nevis tikai trīs Baltijas valstu, bet gan reģionāla problēma.

Savukārt Igaunijas aizsardzības ministrs A.Ēvels teica:

— Ir jāuzsver, ka mums ir nepieciešama šī koordinētā sadarbība. Un vajag darīt visu, lai tā būtu civila. Lai mūsu darbība kalpotu nevis tikai militāriem mērķiem, bet visai sabiedrībai, visiem Baltijas jūras reģiona valstu cilvēkiem. Lai tā atbilstu civilām prasībām un civilai labklājībai un vienlaikus valstu aizsardzībai, nevis tikai šauri militāriem mērķiem. Pats galvenais ir rūpēties par civilpersonu drošību Baltijas jūras valstu reģiona gaisa telpā.

— Vai trīs Baltijas valstīm pietiks finansu resursu un materiāli tehniskās bāzes, lai realizētu nodomus un projektus, kuri tika apspriesti šai tikšanās reizē?

Lietuvas aizsardzības ministrs L.Linkevičs:

— Tātad — galvenais ir budžets. Protams, atbilstoši katras valsts finansiālajām iespējām ir jāatvēl līdzekļi. Jo mēs nevaram paļauties tikai uz citu valstu palīdzību, gaidīt dāvanas no ārzemēm. Mums jādomā par to, ka šī projekta īstenošana ir ne vien tehnisks un militārs, bet arī politisks jautājums. Tātad katrai valstij jāatrod nauda, lai piedalītos šī projekta īstenošanā, un BALTBAT uzturēšanai un attīstībai. Jo arī tas ir politisks jautājums. Tādēļ jau saskaņā ar mūsu šodien parakstīto deklarāciju BALTBAT projekts būs ilgstošs, stabils un tiks turpināts pēc 1997.gada 1.oktobra. Vismaz tāda ir Lietuvas valsts apņemšanās, ko arī izpildīsim.

Latvijas aizsardzības ministrs A.Krastiņš piebilda:

— Es tikai gribētu teikt — ja esam sākuši apspriest un īstenot projektus gan par kopējas Baltijas valstu jūras spēku vienības izveidi, gan kopējas gaisa telpas kontroles sistēmas radīšanu, tad priekšnoteikumi tam ir. Piemēram, mūsu valstīm kopā ir pietiekami daudz kuģu, lai varētu sākt veidot kopīgu jūras spēku vienību.

Preses konferences beigās Igaunijas aizsardzības ministrs A.Ēvels sacīja:

— Mēs Igaunijas parlamentā esam iesnieguši priekšlikumu, lai šiem un citiem ar militāro aizsardzību saistītiem projektiem un pasākumiem tiktu atvēlēti divi procenti no iekšzemes kopprodukta. Lai pietiktu naudas un militāri politisko problēmu risināšanā, starptautisko saistību īstenošanā varētu tuvoties NATO standartiem un Eiropas kritērijiem. Pietiek gaidīt tikai un vienīgi palīdzību un dāvanas no ārzemēm. Mums pašiem ir jāveido savi aizsardzības spēki un spējas. Protams, tas ir atkarīgs no mūsu gribas un apņēmības. Neviens par mūsu valstu drošību nerūpēsies, ja paši to nedarīsim.

Pēc deklarāciju parakstīšanas un preses konferences Baltijas valstu aizsardzības ministri devās uz Rīgas pili, kur viņus pieņēma Latvijas Valsts prezidents Guntis Ulmanis.

Viesturs Avots,

“LV” nozares redaktors

Foto: Arnis Blumbergs, “LV”