Ars longa, vita brevis est —

Māksla ir mūžīga, dzīve ir īsa

Piektdien, 11.oktobrī, kulmināciju sasniedza Latvijas Mākslas akadēmijas 75 gadu jubilejas svinības, kas visu aizvadīto nedēļu saistīja sabiedrības un preses uzmanību. Svinīgo sarīkojumu, kurā piedalījās arī Valsts prezidents Guntis Ulmanis (1.attēlā), Saeimas deputāti, valdības locekļi, vairāku ārvalstu vēstnieki un kolēģi no Lietuvas, Igaunijas, Itālijas un Vācijas, paši augstskolas mācībspēki (2.attēlā), plašā Latvijas mākslinieku un mākslas zinātnieku saime (4.attēlā), ar ievadvārdiem atklāja akadēmijas rektors profesors Indulis Zariņš (3.attēlā).

Uzrunājot sarīkojuma dalībniekus – māksliniekus, mākslas radītājus un mākslas baudītājus, studentus un viesus –, Valsts prezidents Guntis Ulmanis vērsa uzmanību uz to, ka šobrīd Latvijā simboliski noslēdzies cikls, ko varētu saukt par augstskolu apzināšanos, atcerēšanos, atdzimšanu, pieminēšanu un godināšanu, jo pirms 75 gadiem Latvijas valstī tika veidotas četras – šodienas skatījumā – slavenas, zināmas augstskolas. “Šobrīd mēs esam nogājuši it kā vienu loku, kad vērtējam, kas ir padarīts, kāds ir šo augstskolu devums un kādām tām vajadzētu būt nākotnē,” teica G.Ulmanis.

Prezidents no sirds sveica Mākslas akadēmijas mācību spēkus, studentus un visus, kuri šos garos gadus ar savu ieguldījumu, ar savu darbu, savu dvēseli un garīgo spēku stiprinājuši Latvijas mākslu gan mūsu zemē, gan ārpus valsts robežām.

Valsts prezidents pateicās visiem māksliniekiem, kas grib un spēj atspoguļot ne tikai savus dvēseliskos pārdzīvojumus, bet arī to vēsturisko laiku, kuram cilvēce iet cauri. G.Ulmanis runāja arī par mākslas kritikas nozīmi kultūras dzīves attīstībā, uzsverot nozīmīgu darbu nepieciešamību šajā jomā.

Nobeigumā Valsts prezidents vēlreiz sveica Latvijas mākslas citadeles kolektīvu un visus māksliniekus, kas ir cieši saistīti ar to, novēlot spēku un darba mīlestību savu radošo ideju piepildīšanā un realizēšanā. Studentiem prezidents novēlēja visvērtīgāko no cilvēkam dotajiem instrumentiem – darbu, ar kura palīdzību viņi varētu spodrināt savu talantu, izveidojot to par spožu pērli Latvijas nākotnes metos.

Savukārt Mākslas akadēmijas rektors Indulis Zariņš, sveicot profesoru un studentu saimi un daudzos akadēmijas absolventus, runāja par savu augstskolu, tās kā mākslas izglītības iestādes lielo un sarežģīto lomu Latvijas mākslas norišu kontekstā. Līdztekus mācību procesa pārveidei — akadēmisko četrgadīgo bakalaura un divgadīgo maģistra programmu ieviešanai, meistardarbnīcu apmācības veida atjaunošanai, jauno modes dizaina un dizaingrafikas nodaļu izveidei un jaunu kritēriju apguvei saglabājami akadēmiskie mācību principi. Tie uzlūkojami ne vienkārši kā tradicionālo mākslas realizācijas formu reproducēšana, bet kā nepieciešamība apgūt mākslas valodas pamatelementus un likumus. Tos ievērojot vai apstrīdot, mākslinieks var izveidot savu individuālo mākslas valodu.

Mākslas akadēmijas saimi un visu Latvijas sabiedrību cienījamās augstskolas jubilejā sveica Valsts prezidents Guntis Ulmanis.

Mākslas akadēmijas prorektors profesors Jānis Osis akadēmijas Senāta vārdā pateicās visām organizācijām, institūcijām un individuālajiem Latvijas mākslas atbalstītājiem, kas ar savu profesionālo, garīgo un materiālo palīdzību sekmējuši Mākslas akadēmijas attīstību. Tika paziņots par akadēmijas goda doktora nosaukumu un Atzinības rakstu piešķiršanu.

Daudzie apsveicēji sumināja Mākslas akadēmiju kā mūžam dzīvu un pulsējošu jauno mākslinieku šūpuli, kā galveno Latvijas mākslas procesu apzināšanas un analīzes centru un mūsdienu mākslas procesu norises vietu.

Svētku gaisotnei piepildījumu devušas arī Mākslas akadēmijas bijušo un esošo audzēkņu darbu izstādes daudzās Rīgas galerijās, izstāžu zālēs un akadēmijas sienās, tāpat arī apgāda “Jāņa sēta” izdotā Mākslas akadēmijas jubilejas grāmata.

Valsts prezidenta preses dienests

un Aina Rozeniece,

“LV” nozares redaktore

Foto: Arnis Blumbergs, “LV”